Paplašinātā meklēšana

àizmērdêt, tr., lange Zeit hungern lassen: kuce̦nu nevajaga aizmērdēt Etn. II, 123. Refl. -tiês, hungern, halbverhungern: jauneklis, gribê̦dams nuo kaŗa diene̦sta vaļā tikt, aizmērdējies JK.

Avots: ME I, 40

‡ àizmērdinât, = àizmērdêt: a. kustuoni.

Avots: EH I, 39

àizmẽrêt, intr., auch refl. -tiês, halb verhungert sein: kruodzinieks, duod tiem lāga vīriem pusstuopu, viņi jau aizmērējuši! PS. viņš, pa pasauli vazādamies, aizmērējies JK.

Avots: ME I, 40

‡ àizmẽrķêt mērķim gaŗām, das Ziel verfehlen.

Avots: EH I, 39

‡ àizmẽrkšt, -šu Dunika, Rutzau, zudrücken: a. acis.

Avots: EH I, 39

‡ àizsmẽrêt, zuschmieren: a. šķirbas.

Avots: EH I, 50

apmẽ̦ram, s. apmẽ̦rs.

Avots: ME I, 107

‡ apmẽ̦rãm Orelen, = apmē̦ram (unter apmē̦rs).

Avots: EH I, 101

apmḕrcêt, anfeuchten: lūpas, pirkstus. Refl. -tiês, sich benetzen, anfeuchten.

Avots: ME I, 107

‡ apmērdêt Bauske, Dunika, Jürg., Kal., (eine ganze Reihe von Objeklen) verhungern lassen Wid.: grib mūs visus a. badā.

Avots: EH I, 101

‡ apmẽrdinât und apmẽrdît Salis, (vor Hunger oder durch Gift) umkommen machen: a. žurkas.

Avots: EH I, 101

‡ apmẽrît,

1) (eine ganze Reihe von Objekten) abmessen:
visi lauki jau apmerīti Schwanb.;

2) anprobieren (ein Kleid)
Oknist: a. jaunuo uzvalku pie drēbnieka. Refl. -tiês: a. iet Oknist, zur Anprobe gehen.

Avots: EH I, 101, 102

‡ apmḕrkt (li. apmer̃kti), eintauchen (tr.) Dunika, Kal. u. a.: a. spalvu tintē, linus mārka.

Avots: EH I, 102

apmẽ̦rs, ‡

2) die Anprobe (eines neuen Anzugs)
Bewern: iet uz apmēru.

Avots: EH I, 102

apmẽ̦rs, der Umfang, Bereich, die Grösse: vārds savā apmē̦rā vai nu paplašinājas, vai arī paliek šaurāks RKr. VIII, 73; izmērīt līnijas un apmē̦rus Etn. III, 118. gubernātuors nuolēmis paplašināt sarkanā krusta apmē̦ru B. Vēstn.; nuode̦vu klaušu apmē̦rs Apsk. I, 135, 399. Der Dat. apmē̦ram, seltener der Lok. apmē̦rā als Adv., annähernd, approximativ, ungefähr: apmē̦ram divi verstes, ungefähr 2 Werst Etn. IV, 13. nuo tam apmē̦ram nuoskārstams, daraus kann man einigermassen ersehen A. XV, 69.

Kļūdu labojums:
sarkanā = Sarkanā
nuode̦vu = nuode̦vu,

Avots: ME I, 107

apsmẽrêt, tr., beschmieren: maizi ar sviestu. Refl. -tiês, sich beschmieren.

Avots: ME I, 124

atmḕrcêt, ‡

2) "abweichen (Leim, eine Sohle)"
Segewold.

Avots: EH I, 156

atmḕrcêt, tr., wieder aufweichen: zirņus Pūrs III, 27.

Avots: ME I, 177

atmẽrît, ‡

2) aus-, abmessen
(nach r. отмѣрить): grib a. Pas. Vlll 394. ‡ Refl. -tiês, = atvẽzêties: atmērījās sist Pas. III, 233.

Avots: EH I, 156

atmẽrît [russ. отмѣрить], atmẽŗuôt, tr., wegmessen, messend abteilen, zuweisen: zemes katram atmērīja, cik grib A. XIII, 520.

Avots: ME I, 177

‡ atmḕrkt (li. atmer̃kti), apart (abgesondert) einweichen (tr.): a. savus linus īpaši Stenden. izņemt daļu veļas nuo trauka un a. citā traukā Bauske.

Avots: EH I, 156

‡ atmẽruôt, als Vergeltung messend zuweisen: ar kādu mē̦ru tu mēruosi, ar tādu taps atmēruots Birk. Sakamv. 81. Vgl. atmẽŗuôt (unter atmērît).

Avots: EH I, 156

badmēris, Hungertod, Hungerleider Dond., LKVv.

Avots: ME I, 248

bezmẽrîba, die Masslosigkeit, Unermesslichkeit, Ausschreitung.

Avots: ME I, 285

bezmẽrîgs, masslos, unermesslich: bezmērīga bagātība SDP, VIII, 13. bezmērīgas gaviles Stari II, 407.

Avots: ME I, 285

bezmērķa, kein Ziel habend, ziellos, zwacklos: bezmērķa klīstuošie viļņi MWM. VIII, 696; bezmērķa vagabundi Vēr. II, 1065.

Avots: ME I, 285

caũrmẽ̦rs, der Durchmesser, der Durchschnitt: uozuols bij caurmē̦rā trī pē̦du re̦sns; ziema ir caurmē̦rā tikai kādus pāris gradus aukstāka RKr. XI, 59.

Avots: ME I, 365

ciêkmẽ̦r, so oft (im Hauptsatz: tiekmē̦r) Lautb. L. 78.

Avots: ME I, 393

damẽrît, ‡

2) messend zuteilen
(damèrêt ² ) Kaltenbr.: jam bija damēretas pļavas; ‡

3) "piemē̦ruot" Kaltenbr. (damèrêt ² ).

Avots: EH I, 306

[damẽrît Drsth., hinzumessen.]

Avots: ME I, 436

‡ garmḕrdze ² Ružina, Skaista, Warkh., Warkl., Vidsmuiža, Viļāni, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

‡ garmḕrdzele ² Vidsmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

ìemḕrcêt, ‡

3) "stark anfeuchten, durchnässen"
Auleja: neiemērcē zemes, i[r] neizaug maize. Reft. -tiês: "Aps. " zu ersetzen durch "Apsk. "

Avots: EH I, 530

ìemḕrcêt, ìemḗrkt,

1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;

2) iemêrkt ² , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.

Avots: ME II, 45

ìemẽrît, ìemẽ̦ruot, tr.,

1) einmessen:
labību. auzas iemērīju BW. 21001, 8. tālu man zemīte iemērīta 26660;

2) bei der Messung die Grenzen bestimmen:
lai tev iemē̦ruo tâ, ka nevar ne˙maz dzīvuot Kaudz. M.

Avots: ME II, 45

ìemḕrkt, s. ìemḕrcêt.

Avots: ME II, 45

‡ ìemẽŗuôt, = iemẽrît; ie. mērā, nach dem richtigen Mass (nicht zu gross) messen Frauenb.

Avots: EH I, 530

ìesmẽrêt, tr., einschmieren: matus ar mateļļu.

Avots: ME II, 68

ikmẽ̦r, immer, stets: viņai ikmē̦r bij agri jāceļas B. Vēstn., Pūrs III, 86.

Avots: ME I, 704

izmḕrcêt, tr., ausweichen: pastalas.

Avots: ME I, 771

‡ izmērdelêt, ausmergeln (= nùomērdêt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 466

izmẽrdêt, tr., aushungern: izmē̦rdē̦ts suns MWM. IX, 422. izmē̦rdē̦tas tautas A. XX, 200.

Avots: ME I, 771

[izmḕrdinât C., hungern lassen.]

Avots: ME I, 771

izmẽrêt, intr., aushungern, Hungern leiden: sādža atgādina izmērējušu luopu baru Latv. izmērējis kustuonis Bers. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME I, 771

izmẽrît, izmẽŗuôt, tr., ausmessen: zemi.

Avots: ME I, 771

‡ izmērķuôtiês, nach Herzenslust, zur Genüge albern (niekuoties) Dond.: vai nebūsi diezgan izmērķuojies?

Avots: EH I, 466

izsmẽrêt, tr., ausschmieren: ratus.

Avots: ME I, 801

kamẽ̦r: kamẽr Kl.- Roop n. FBR. XV, 147, Rosenbeck, kamḕr ² Linden,

1): k. mazs būdams, so lange er klein war
BielU.

Avots: EH I, 582

kamẽ̦r [Jürg., Lis., Sissegal], PS., N. - Kmph., [Adleenen], kàmẽ̦r Smilt., [Trik., N. - Peb., Wolmarshof, kâmē̦r Kl., Arrasch], kãmē̦r C., [Lautb.], kâme̦r ² Biel., Kand., [Salis., Selg., Wandsen, Bauske, Gr. - Essern], kamē̦rts, [kâme̦r ² Ruj.], kāme̦t N. - Peb.], Gsth., kàme̦t Smilt., auch kamēt LP. VII, 820, kâmẽ̦t ² Biel. § 613, [kame̦t (gespr.: komat) Lis., kame̦t C., kamer, kamert, kame̦r Mar., kamẽ̦rt Pabbasch, [Lis.], Fürecker, Glück Jos. 6, 13, kāmē̦rt Nerft, Gold. n. Biel., [kâmē̦rt ² Dunika], kame̦rt in einem von Biel. in Neu - Autz aufgezeichneten Märchen LP. VI., 1049,

1) Konj. in Temporalsätzen,

a) der Gleichzeitigkeit - solange als, während, im Hauptsatz oft
tamē̦r: bite me̦du netaisa, kamē̦r vēl pa puķēm luožņā. kamē̦rt kāzas turēsim, tamē̦rt mīļi dzīvuosim BW. 13017;

B) der Nachfolge - bis:
Spr. turies, kamē̦r bē̦rni pieaug. Anci, nesaki "ui", kamē̦r pār grāvi od. kamē̦r neesi p. g. ielika katlā un sāka vārīt, kamē̦r visu miesu nuo kauliem nebija nuovārījis LP. VI, 989. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta. In dieser Funktion zuweilen mit līdz verbunden: viņš gājis pa pasauli, līdz kamē̦r piegājis pie vienas pils;

c) der Vorgängigkeit - seit, seitdem:
jau divi gadi, kamē̦r tas nuo pē̦rkuoņa nuospe̦rts LP. VI, 235;

2) während:
iesmu drāž, kamē̦r putns vēl mežā Tr. III, 436. mazākais bērniņš tūliņ grūtās muokās izlaidis garu, kamē̦r (gew.: bei) ve̦cākā bē̦rna dvēsele tikai pēc vairāk stundu ilgas vārkšanas šķīrusies nuo sade̦gušajām miesām LA.;

3) Adv., seit:
viņš jau slims kamē̦r nuo lieldienām, er ist schon seit Ostern krank. dzelzceļš jau sen kamē̦r atstāts, die Eisenbahn ist schon längst verlassen B. Vēstn. viņi nebija redzējušies kamē̦r Maskavā, sie hatten sich seit ihrere Zusammenkunft in Moskau nicht mehr gesehen. kas te ap mums kâ nepilnīgs lakstuojas jau kamē̦r visu šuo dienu R. Sk. I, 27. [Vgl. Le. Gr. 819 ff.]

Avots: ME II, 150

kàmẽ̦r, kãmẽ̦r, [kâmē̦r Kl.], kâmẽ̦r ² , s. kamẽ̦r.

Avots: ME II, 191

‡ kamẽ̦ram Orellen, = kamẽ̦r.

Avots: EH I, 582

‡ kamḕrst ² Sonnaxt, = kamẽ̦r.

Avots: EH I, 582

‡ kamèrst ² Sonnaxt, = kamẽ̦r.

Avots: EH I, 582

kamẽrt: auch Blieden n. FBR. XVI, 98, Rojen n. FBR. XIII, 73, kamḕrt ² Linden in Kurl., Sonnaxt.

Avots: EH I, 582

kamē̦rt [Glück Nehem. IV, 21], kamēt Kalleten, s. kamẽ̦r.

Avots: ME II, 150

kâmē̦rt ² (unter kamẽ̦r): auch (mit Schlehk n. FBR. VII, 41, Kal.; kâme̦rt2 Iw. n. FBR. VI, 52.

Avots: EH I, 600

‡ kamẽ̦rtãm Orellen n. FBR. XI, 43, = kamẽ̦r.

Avots: EH I, 582

kamē̦rts (unter kamẽ̦r ): auch (mit ẽ̦r ) Rothof n. FBR. VIII, 120, Suhrs n. FBR. VII, 41.

Avots: EH I, 582

kuômē̦r: tikām - k. Fest. n. FBR. XVII, 94.

Avots: EH I, 687

[kuômē̦r Kl., = kamē̦r.]

Avots: ME II, 344

kuošmẽ̦r, seit: kuošmē̦r viņš pie mums, viss suokas labi Plm. [Wohl aus * kuopšmē̦r (aus kuopš . kamē̦r).]

Avots: ME II, 350

kumẽ̦r N.-Schwanb., = kamē̦r.

Avots: ME II, 311

kurmẽ̦r, kurmẽ̦rt, kuŗume̦t, kurme̦t, kurmetiņ, einigermassen, annähernd [Sessw.], wenn auch nur ein wenig: mēs jau kurmē̦r e̦sam skaidrībā MWM. VI, 901. labība būtu labāki paaugusi, ja lietus kur˙me̦t būtu uzlijis Tirsen. nav iespējams kurmē̦r tuos gaiši iztirzāt A. XVI, 925. temperātūrai vajaga būt kurmē̦rt vienādai A. XX, 595. kurme̦t tādiem apstākļiem Niedra. ja tik labība kurme̦t maksās, tas šis gads būs labāks par pē̦rnuo Balss. ja būtu kurmetiņ lādzīgāks celš... Vīt.

Avots: ME II, 323

kurmẽrẽjs, annähernd Dr.

Avots: ME II, 323

kurmẽrĩba, die Annäherung, das Ungefähre Dr.

Avots: ME II, 323

kuŗumẽ̦r, kur,ume̦t Pūrs II, 2, s. kurmẽ̦r, kurme̦t.

Avots: ME II, 328

linmḕrce, die Flachsröste. Vgl. li. lìnmarkė dass. [und le. Linumē̦rka (eine Wiese) Lvv. II, 43, Lìnmārcis (ein Sumpf) II, 111].

Avots: ME II, 472

‡ mèŗakaķis ² Fest. n. FBR. XVII, 85, Sussei n. FBR. VII, 137, = mē̦rkaķis.

Avots: EH I, 809

‡ mẽ̦rans Dond. n. FBR. V, 131, (mit ē̦) Strods Par. vōrdn. 109, = mẽ̦re̦ns: mè̦rans ² ārā (von einer mittelmässigen Temperatur) Sonnaxt.

Avots: EH I, 807

[mẽ̦raũka Wolmarshof, ein ganz abgemagertes Lebewesen.]

Avots: ME II, 617

‡ II mẽ̦raũka AP.; eine Art Wirbelwind: m. ir lieloa vē̦tra tâ septembŗa sākumā un vispār labības pļaunamā laikā m. izjauc gubiņas tīri pa nieku.

Avots: EH I, 807

mẽ̦ràukla, der Masstab, die Richtschnur: šīs kāzas ilgu laiku tanī apgabalā bija par mē̦rauklu visām lielākām dzīrēm Degl.

Avots: ME II, 617

mḕ̦rcamais, ‡

2) ein dickflüssiger, aus Grütze (mit Fleisch
Siuxt) gekochter Brei Lesten n. FBR. XV, 31: kad apsẽja miežus, tad vārīja mē̦rcamuo; vārīja astes kaulu ar mē̦rcamuo Siuxt.

Avots: EH I, 807

mḕ̦rcamais, Past. pass. von mḕrkt, der Prügel, ein Stock zum Schlagen Ahs.

Avots: ME II, 617

mḕrce,

3): auch ("eine gewisse Speise")
Oknist; ‡

2) = mā`rks I (?): (linus) pusgatavus izņe̦m nuo mērces un izklāj uz lauka Pēt. Av. II, 91.

Avots: EH I, 807

mḕrce, die Tunke, Sauce: mērces... ē̦d pie biezputrām, tad arī pampaļiem,

A) pie biezputrām:

a) tauku mērce - izkausē̦ti cūku tauki ar gaļas gabaliņiem;

b) sviesta mērce - izkausē̦ts sviests,

c) piena un salda krējuma mērce, kur,ai pieme̦sta sāls;

B) pie sausiem pampaļiem (tādiem, kas nav vārīti zupā:

a) rūguša piena mērce ar pieliktu krējumu un sāli;

b) siļķu sālījuma mērce, pagatavuota nuo siļķu sālījuma un tam pielikta piena vai arī pakrējuma;

c) sviestnīņas Etn. I, 42. uogu sulu mērces Mat. kas viņai liels palika? drusciņ cepeša mērces un apskrubināti kauliņu Degl. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 617

‡ mērcekle Warkl. n. Ceļi VIII, 226, eine Art Tunke.

Avots: EH I, 807

mḕrceklis, ‡

4) lange anhaltender Regen
(mit êr ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 807

mḕrceklis,

1) die Tunke, Sauce:
ar pavalgu gājis mūžīgi prasti, kaņepes un kaut kāds sāļš mērceklis Etn. II, 88. piena, sviesta, tauku mērceklis AP., Mat. visu mērcekli e̦smu izņēmis, ich habe alles, was eingeweicht war, ausgenommen Hug. Mag. II, 1, 72;

2) grob gesponnene Hede
Diez, [deren Bezeichnung sich daraus erklärt, dass der Faden beim Spinnen stark genetzt wird Bielenstein Holzb. 386;

3) etwas zum Weichen Eingetauchtes:
vilks... smags kâ mērceklis Janš. Dzimtene ² II, 94].

Avots: ME II, 617

[mḕ̦rce̦kls,

1) "piemircis kuoks" Warkh.;

2) der grüne Schleim auf stehendem Wasser
Warkl., Warkh.]

Avots: ME II, 617

‡ mḕrcēknis ² Erlaa, die Tunke, Sauce.

Avots: EH I, 807

mḕrcôt,

1): siļķu sālījumu mērcēja pie maizes Ramkau; ‡

2) = ‡ bļitkuôt Salis.

Avots: EH I, 807

mḕ̦rcêt, -ẽju weichen, tunken: linus, pastalas, cietus zirņus ūdenī. baktērijas attīstās linu stiebruos, linus mērcējuot Konv. ² 2486. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: svārku stērbeles mērcējas ūdenī. kuo stāvi lietū un mērcējies? Lubn. [Subst. mḕ̦rcējums, mit süsser od. saurer Sahne verdünnte Käsemilch Valdis Stabur. b. 150.]

Avots: ME II, 617

mḕrciens, der Heib: viņš nuogāzās ar vienu mērcienu gar zemi Ahs. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 617

‡ mêrcinât ² Lemb., freqn. zu mḕrcêt, weichen, tunken Wenden: rasā kājas mērcināju Tdz. 51078. pa[r] ilgu mērcināti lini var satrūdēt Pēt. Av. m. vistu ūdenī, lai nesāk perēt Wenden.

Avots: EH I, 807

mḕrciņš [auch Wandsen], mḕrcis Freis., Dunika], = mḕrce: iemērcē mērciņā pirkstus LP. I, 144.

Avots: ME II, 617

mḕ̦rcputra, mit Fett gekochte Gerstengrütze: mē̦rcputra ir ne visai bieza, savārīta miltu biezputra ar taukiem Etn. I, 18.

Avots: ME II, 617

mḕ̦rcums,

1): mêrcums ² (mit ē !) Seyershof.

Avots: EH I, 807

[mḕ̦rcums,

1) = mērce Salis;

2) = mē̦rkums Ruj., Bers., Warkl.]

Avots: ME II, 617

[mê̦rdaļa ² Ruj., = mḕrdelis

1.]

Avots: ME II, 617

mē̦rdaļât, intr., lange im Sterben liegen Kabillen n. Biel. I, 388.

Avots: ME II, 617

‡ mērde, das Gift Warkl.

Avots: EH I, 807

mẽrdeklis [MSil.],

1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis ² Warkl., mêrde ² Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);

2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis ^2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls ^2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;

3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.

Avots: ME II, 617, 618

[mḕrdêklis, das Gift: jāieduod kaķim mērdēklis, lai nevazājas pa cita māju Jürg.; mẽrdēklis Dreylingshof, = mērdeklis 2.]

Avots: ME II, 618

mērdele (unter mḕrdelis),

1): auch (comm.) Ermes, Lems., Seyershof.

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt,

2): mit dem Tode ringen
Lng.; siechen, (vor Hunger) eines langsamen Todes sterben Dunika (mit ẽr ): ave mērdelēja visu vasaru; ‡

4) sitzend schlummern (nicken)
Dunika (mit ẽr ).

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt [Ruj.],

1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;

2) intr., [mêrdelêt ² Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;

[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.

Avots: ME II, 618

‡ mērdelīgs, abmergelnd Mag. XV, 3, 62.

Avots: EH I, 807

mḕrdelis [auch Jürg., Ruj.], f. -le, mḕ̦rdaļa ² [Bers.], Lub.,

1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele ² Salisb.;]

2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.

Avots: ME II, 618

mẽrdêt: auch Behnen, Lemb., Lems., (mit ḕr) Ermes, Wenden, (mit êr ² ) Frauenb., Selg., Windau, Zögenhof,

3): kad tuo bērniņu mērdēja, als das Kind im Sterben wan
BielU.; "die Unsitte, dem Sterbenden das Kopfkissen zu entziehen, detzselben auf den mit Stroh bedeckten Fussboden zu legen, um den Todeskampf abzukürzen" Diet.; ‡

4) betäuben, bezähmen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; (vor einer chirurgischen Operation) betäuben; ‡

5) "vergiften"
Salis. Refl. -tiês: auch N.-Peb.

Avots: EH I, 807

[mẽrdêt Dunika, Wolm.], mḕrdêt [auch Jürg., Serbigal, Peb., C., PS., Neuenb., mêrdêt ² Līn., Salis, Ruj., Wandsen], -ẽju (li. mérdė´ti "im Sterben sein"), tr.,

1) die nötige Nahrung nicht geben, hungern lassen, mergelm;
badā od. badu mērdēt, hungern, verhungern lassen: viņš kruogā visu dienu plītē̦dams mērdē nabaga zirdziņu. es tev[i] badu nemērdēšu BW. 15614, 1;

[2) "?": viņa zuobi ir kâ lauvas zuobi un mērdē cilvē̦ku Manz. Post. III, 114;

3) einen Sterbenden abwarten:
mēs tuo vecīti mērdējām, wir haben ihm die Augen zugedrückt Biel. n. U.] Refl. -tiês, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, sich abmergeln, sich kasteien: reiz sīksts puisis, badā mē̦rdē̦damies, sakrājis lielu naudas puodu LP. VII, 1203. kad tu... esi mērdējies sava dieva priekšā, tad tavi vārdi ir paklausīti Dan. 10. 12 Zu mìrt, sterben; vgl. auch Bezzenberger BB. XVII, 222 und XXI, 309 ^2, Persson Beitr. 214 und dazu Walde Wrtb. ² 494 f.].

Avots: ME II, 618

‡ mērdība "mērdēšanās" Lettg. (Strods Par. vōrdn. 111).

Avots: EH I, 807

mẽrdiķis: "19206, 2" ME. II, 618 zu verbessern in "19206, 4 var.".

Avots: EH I, 807

mẽrdiķis, der Meerrettich Bauske, Mag. XIII, 2, 43: vēl sūta māmiņu mērdiķu rakt BW. 19206, 2. [Aus mnd. merreddich.]

Avots: ME II, 618

mḕrdinât, ‡

2) = mẽrdêt 3 (s. oben) Diet.; ‡

3) betäuben, bezähmen
Stenden Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 807

mḕrdinât [auch PS., mêrdinât ² Ruj., Wandsen, mẽrdinât Wolm., Dunika], = mērdêt, tr., die nötige Nahrung nicht geben, knapp halten, hungern lassen, mergeln, kasteien: savu miesu mērdinât, sich kasteien U. apņēmās, ka katru dzīvu dvēseli mērdinās Rainis.

Avots: ME II, 618

‡ *mẽrdît, zu ersehliessen aus apmẽrdît (unter ‡ apmẽrdinât).

Avots: EH I, 807

[mḕrdzele ² (li. mergẽlė) Warkh., Warkl., Deminutiv zu mē̦rga, Mädchen.]

Avots: ME II, 618

‡ II mērdzele, comm., ein abgemagerter Mensch od. ein solches Tier N.-Peb.: tāda kâ m., von einem blassen und mageten Mädchen gesagt Lems.

Avots: EH I, 807

[mḕrdziņš AP., = mḕ̦rga

II.]

Avots: ME II, 618

‡ mēreklis M. 238 "масштаб"; aiz mašīnas ... spiediena mērekļiem ("?") Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 808

mẽrenĩba, die Mässigkeit, Mittelmässigkeit: cenšanas pēc brālības, saticības, mērenības un miera ruobežas Tēv.

Avots: ME II, 618

‡ mẽrenieks, = mẽrniẽks: zemes m. BW. 26045 var.

Avots: EH I, 808

[mērenîgs, mässig Wid.]

Avots: ME II, 618

mẽ̦re̦ns: varēja ... zvanīšanu dzirdēt gluži skaidri, kad bij vien ar cik m. laiks Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 800. bulli ar˙vien turēja mājās: viens lielāks, viens mē̦re̦nāks (kleiner); kad lieluo izdeva, tad mazais tā vietā Iw.; "recht" Stender Deutsch-lett. Wrtb.: svārki neir mē̦re̦ni, das Kleid steht nicht recht.

Avots: EH I, 808

mẽ̦re̦ns, das rechte Mass beachtend, mässig, gemässigt, mittelmässig: viņš gāja stingriem, mē̦re̦niem suoļiem MWM. VIII, 579. laiks bija mīlīgs un mē̦rens A. XVI, 365. mē̦re̦ns klimats, gemässigtes Klima, mē̦re̦na zemes juosla, gemässigte Zone. viņš mē̦re̦na auguma, er ist von mittlerer Grösse. mūs[u] brālīši vedējiņi kâ mē̦re̦ni muižnieciņi BW. 16290. tu staigāsi grabē̦dama kâ mē̦re̦na muiženiece 25358. viņš mē̦re̦ni ieme̦t, er trinkt mässig.

Avots: ME II, 618

‡ mẽret (mit re < ŗuo?) Salis n. FBR. XV, 57, Lems., = mẽrît.

Avots: EH I, 808

I mẽrêt: auch Ermes, Lemb., Lems., Serbig., Wenden, (mit è ) AP., C., (mit ê ² ) Zögenhof.

Avots: EH I, 808

I mẽrêt [PS., mèrêt Jürg., Hunger leiden, abmagern.]

Avots: ME II, 618

II mẽrêt L., messen: [m. labību Wandsen].

Avots: ME II, 618

I mḕ̦rga ² : auch Warkl. n. FBR. XI, 120, Pilda, Pas. XI, 172: mē̦rgas dzied kalniņā Tdz. 36440. jaunu mē̦rgu ve̦cajam brū[t]gānam 45885.

Avots: EH I, 808

[I mḕ̦rga ² Lettg. (li. mergà, [apr. mergo]), mẽ̦rga Dunika, me̦rga [N. - Sessau n. U., hier "scherzweise"; BW. 13557, 1], Demin. auch mer̂ģele ² [Līn.], mērģele Janš., das Mädchen (meist [so z. B. in Dunika] verächtlich; [in Domopol und Warkl. von einem mannbaren Mädchen]): viņa meita nee̦suot ne+kāda me̦rga Grünh. lūkuo, lūkuo, tautu dē̦ls, kamē̦r maza merģelīte! BW. 1933; s. auch marga

III und mārga

I. [Zu kymr. merch "Tochter",
s. Wiedemann BB. XXVII, 209, Walde Wrtb. ² 466.]

Avots: ME II, 618, 619

II mḕ̦rga: auch AP., N.-Peb., (mit ê̦r ² ) Windau; (mit ḕ̦r ² ) KatrE. (hier nur von Tieren): puišiem sē̦rga nāburguos: trīs nuomira, ... trīs kâ mē̦rgas vazājās Tdz. 42365, 1.

Avots: EH I, 808

II mḕ̦rga [auch Trik., Jürg.], der Krepierling, Schwächling, ein verhungerter Mensch Lös. n. Etn. IV, 146, [Fest.], Mat.; [auch von Tieren Sessw., Druw. - Zu mērdêt, mirt].

Avots: ME II, 619

‡ III mē̦rga "?": mē̦rgām tuo (= ruožu dārzu) mē̦rguoju ik vasariņas Janš. Pag. pausm. 24.

Avots: EH I, 808

‡ I mê̦rgalis ² Ruj., "panīcis dzīvnieks" N.- Peb.: (fem.) mê̦rgale ² cūka Bauske.

Avots: EH I, 808

‡ II mḕ̦rgalis C., Jürg., mḕrgalis Planhof, = mḕlgalis.

Avots: EH I, 808

‡ mḕrgaļuôtiês Planhof "juokus taisīt".

Avots: EH I, 808

mḕ̦rgavuôt, aus Geiz sich die nötige Nahrung nicht gönnen Lös. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 619

mẽrģele: auch (mit ēr) Preekuln n. BielU., Pormsahten, Rutzau.

Avots: EH I, 808

[mẽrģele, Dunika (spöttisch), ein halberwachsenes Mädchen; s. mē̦rga

I.]

Avots: ME II, 619

‡ mērģelis Pormsahten n. BielU., = mẽrģele.

Avots: EH I, 808

mḕrglis: auch (mit ḕr ² ) A.-Laitzen, Schwanb.: mērgļa suns Linden in Kurl.

Avots: EH I, 808

mḕrglis, der Schwächling, Krepierling Mat.: tad ta nu ve̦lkas kâ mērglis Mag. XIII, 2, 69. saimnieks mērglis un vairāk ne+kas Purap. [sivē̦ni kâ mērgļi, kviec un neē̦d Fest. Vgl. mē̦rga

II.]

Avots: ME II, 619

‡ mē̦rguôt "?": mē̦rgām tuo (= ruožu dārzu) mē̦rguoju ik vasariņas Janš. Pag. pausm. 24.

Avots: EH I, 808

mẽrĩba [?], die Mässigkeit L.

Avots: ME II, 619

‡ mẽricītis Ceļi VIII, 231, eine Art Brei.

Avots: EH I, 808

I mērīgas, mässig L.

Avots: ME II, 619

II mērīgs [?], pestilenzialisch, pestartig L.

Avots: ME II, 619

mẽrinât,

1): kas tad nu šuos mē̦re̦nāja! AP.

Avots: EH I, 808

mẽrinât, tr.,

1) messen:
gaŗām suolu, gaŗām beņķi augumiņu mērināji VL.;

2) mässigen:
duod pacietīgu prātu un krustu mērinātu! GL.

Avots: ME II, 619

‡ mèrinieks ² Kaltenbr., = mẽrniẽks.

Avots: EH I, 808

mèris: loc. s. mēŗā BW: 3375 (aus Schlehk), mērā 3385 (aus Edwahlen); kauj kaŗā, mirst mērī BW. 34124. puišiem sē̦rga Vidzemē: trīs nuomira, trīs nuoslīka, trīs kâ m. vazājās BW. 12752, 2. mêris ² , ein Schimpfname Frauenb., mèris, Schimpfname für einen aufdringlichen Menschen od. ein solches Tier AP.: pagaidi tu man, mēri, vai neiesi uz māju! AP. meita luopiņus lamājusi par mēŗiem, krupjiem Pas. V, 356 (aus Usingen). es par mēri ("?"; Var.: ve̦lnu) nebē̦dāju, mēŗam vārdu i zināju: pats mērīt[i]s Indriķīt[i]s, mēŗa māte Madaļiņa BW. 34119, 1. mēris ("?") kala ambīlīti, tē̦raudā mē̦rcē̦dams 27369. mēŗa kakls, ein Schimpfname Frauenb. mēŗa puķe - auch Frauenb.

Avots: EH I, 808

mèris [auch Wolm., Serbigal, AP., Neuenb., mêris ² Līn., Salis, Ruj., mèris ² Kl., Preili, Nerft], die Pest, Seuche: mēr,a laiki, die Zeit der letzten Pest von 1710. ve̦lkas kâ mēris, kriecht wie ein Krepierling RKr. VI, 985. [mēr,a zâle U. od. puķe Gold., Schafgarbe.] Zu mir̃t.

Avots: ME II, 619

mẽrît: auch C., Ermes, Lemb., Perkunen, Serbig., Wenden, Windau, Zögenhof, (mit è ² ) A.-Laitzen, Heidenfeld, Saikava, Schwanb., Sessw., praes. mērīju C., Ermes, Heidenfeld, Perkunen, Prl., Saikava, Schwitten, Trik., mē̦ru AP., C., N.-Peb., Sessw., mēru A.-Laitzen, Burtn., Dunika, Ermes, Hasenpot, Lubn., Nikrazen, Schwitten, Serbig., Sessw., Smilt. Refl. -tiês,

2): mērījās ... saut Pas. IX, 173.

Avots: EH I, 808

mẽrît [Wolm., PS., Kl., Lis., N. - Peb., Trik., Dunika, Bers., Salis, Jürg., Warkh., Warkl., Domopol], mẽrĩju oder mẽru C., mẽrĩju, mẽr,uôt [auch Ruj.], auch mẽrêt, -ẽju L.,

1) messen:
es tev devu tīras auzas, ne ar mē̦ru mēruodams (Var.: mērīdams) BW. 29995, 1. es dzirdēju dēļa māti stuopiem pienu mērījuot (Var.: mēruojuot) BW. 16421. Rīgas kungi prieksā nāca, siekiem naudu mērīdami (Var.: mēr,uodami, meiruodami) 30703. ganuos gāju, kre̦klu šuvu, pie uozuola mērīdama 7355. suoļus, ceļu mērīt, einen Weg zurücklegen: dabūju ve̦ltu ceļu mēr,uot Purap. simtiem reižu viņš šuo ceļu bij mēruojis A. XXI, 695. nelieci puikam velti mērīt suoļus! Blaum. beņķi mērīt, sich auf die faule Bank legen, faulenzen: šuo dieniņu redzēsim, vai šļūkusi, vai vē̦rpusi, vai mērījusi tē̦va beņķi;

2) zielen
Spr.: uz kur,u vietu tad tu mērīji viņai? Niedra. Refl. -tiês,

1) sich messen:
varuot ar ķēniņiem mēruoties LP. IV, 88. spē̦kus oder spē̦kus oder spē̦kiem mērīties, die Kräfte prüfen, erproben LP. IV, 48;

2) zielen, sich anschicken:
viņš tiem mērījās saduot ar siksnu Doku A. Subst. mẽrĩjums, das Gemessene, das Gemessenhaben, die Messung: pēc stingru suoļu mērījumiem tās aizvirknējās dibe̦nā Aus.; mẽrîšana, das Messen; mẽrîtãjs, der Messer: kurmītis zemes mērnieciņš (Var.: mērītājs) BW. 26045. [ eher wohl entlehnt aus r. мѣрить "messen" (wie jedenfalls li. míeryti "zielen" aus dem Slavischen stammt) als damit verwandt, was wohl auch von apr. pomīrit "bedenken" und ermīrit "erdichten" gilt.]

Avots: ME II, 619

mḕ̦rka ² : auch (die Flachsweiche) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 808

mḕ̦rka ² [Stelp., mē̦rks], = mā`rka

II; [Linumē̦rka (eine Wiese)
Lvv. II, 43; ein ganz durchnässter Gegenstand Dobl. n Etn. IV, 146]; Feuchtigkeit: viņš vienā mê̦rkā ² slapjš, er ist durch und durch nass Ahs. [viņš stāv vienā mē̦rkā, er ist beständig betrunken Biel n. U.]

Avots: ME II, 619

mẽ̦rkaķis, mẽ̦rkaķe, die Meerkatze, der Affe: kuo tu savu platuo ģīmi šķuobi kâ mē̦rkaķe? R. Sk. II, 134. [Zunächst aus mnd. merkatte.]

Avots: ME II, 619

mẽ̦rkaķuôtiês ,* affen, sich wie ein Affe gebärden: tad mē̦rkaķuojas pakaļ kādam varuonim romānā AU.

Avots: ME II, 619

mẽ̦rkaza: auch Serbig., (mit ê̦r ² ) Salis.

Avots: EH I, 808

mẽ̦rkaza Etn. II, 58, LP. V, 99, = mē̦kaza.

Avots: ME II, 619

mẽrķêt, Refl. -tiês, ‡

2) "rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu" Salis: saulīte paliek bieza; tas zilums ar tanī ceļā mērķējas ("lietus mākuonis arī kāpj augšup saulei priekšā").

Avots: EH I, 808

mẽrķêt, -ẽju,

1) zielen:
viņš mērķēja uz putnu, bet neķēra. [uz kādu lietu mērķēt, zielen (mit Worten) U.;

2) bezeichnen
U.] Refl. -tiês, spielend, albernd eine Flinte oder etwas Flintenähnliches wiederholt auf etwas richten, aber auch überhaupt Unsinn treiben, albern: kuo tu te mērķējies ar tuo bisi? nemērķējies tik daudz! sei nicht so albern Dond., Kand., Ahs., Mat.

Avots: ME II, 620

‡ mērķīgs Strods Par. vōrdn. 111 "?".

Avots: EH I, 809

[I mẽrķis Irmelau u. a. "ein ungewandter und träger Mensch"; "nejē̦ga" Dond.]

Avots: ME II, 620

II mẽrķis,

1): nuo zvaigznēm, nuo gaiļiem - tur visi mērķi ņē̦muši (nach den Sternen und dem Hahnenkrähen hat man die Zeit bestimmt)
Siuxt. dze̦guzi tura tādu mērķa kustuoni (d. h. das Schreien des. Kuckucks kann prophetisohe Bedeutung haben) ebenda. - Der letzte Satz unter mẽrķis II 1 (ME. II, 620) gehört zu mẽrķis II 4;

2): ņem pats pie sevim mērķi! KatrE.;

4): eine Netzboje
Salis;

5): ein Schimpfname Frauenb.: kuo tu, m.; duosi ēst! Frauenb. tāds kâ m. ("āksts")! Ermes. izskatās kâ gatavais m. (Krepierling)
Schwitten, ‡

6) "?": ak tu m˙! Ausruf der Verwunderung, Überraschung, auch Verachtung
Diet.

Avots: EH I, 808, 809

II mẽrķis,

1) das Merkzeichen, Merkmal, das Malzeichen:
kas bija pieņē̦muši zvē̦ra zīmi (bei Glück: mērķi) Offenb. 19, 20; ein über den Netzen im Meere schwimmendes Merkzeichen [Nogallen];

2) das Muster, Vorbild, Biespiel:
pie manis vien visas meitas mērķi ņēma Kaudz. M. telītēs mērķi ņēmu, kad iedama tautiņas; ja telītes labi gāja, tad būs laba dzīvuošana BW. 16481. ruoze man mērķi rāda: caur sētiņu izaugusi uotras sē̦tas dārziņā 13256;

3) das Ziel, der Zweck:
mērķī šaut, ins Ziel schiessen; mērķi spraust, sich ein Ziel stecken; mērķi sasniegt, das Ziel erreichen;

[4) Boje am Anker (beim Buttenfang)
Bielenstein Holzb. 651 f. mit Abbild.; mērķa rīkste, Bojenstange ebenda 655;]

5) der Narr, der Gaukler, Affe, das Ungetüm:
mērķis tāds! Kand., Ahs., Mat. runā visas valuodas, tuomē̦r mērķis ir bez gala un bez ļaunas mutes mēdītājs Biel. R. 56: Echo). [Nebst li. merkis Bezzenberger Lit. Forsch. 141 od. mérkė "Warnungszeichen" und estn. mäŗk "Merkzeichen, Ziel" aus mnd. merk(e) "Zeichen, Merkzeichen"; die Bed. 5 beruht auf mẽrķêtiês.]

Avots: ME II, 620

‡ mẽrķît Dunika, OB., = mẽrķêt 1.

Avots: EH I, 809

mẽ̦rkùoks, das Mass, der Masstab: nu vīrs nuogriezis labu mē̦rkuoku LP. I, 166.

Avots: ME II, 620

‡ mẽrķuôt Siuxt, = mẽrķêt 1: kad mācēsi labi m., trāpīsi.

Avots: EH I, 809

‡ mērķuôtiês "niekuoties" Dond.: kuo nu mērķuojies! nu sāksi atkal m˙!

Avots: EH I, 809

mḕ̦rks: auch (mit ê̦r ² ) Wainsel n. FBR. XIV, 84, (linu m.) Siuxt.

Avots: EH I, 808

[mḕ̦rks (in Riga gehört), = mḕ̦rka: slapjš kâ mē̦rks.]

Avots: ME II, 619

‡ mērkšêt Trik. "?".

Avots: EH I, 808

‡ mērkšîgs Trik., weinerlich.

Avots: EH I, 808

‡ mērkšis Trik. "?".

Avots: EH I, 808

‡ mẽrkšt, -šu Dunika, (die Augen) schliessen: acis tâ baidījās, ka pastāvīgi bija jāmērkš cieti.

Avots: EH I, 808

mḕrkt, Refl. -tiês, ‡

2) (für sich) einweichen, eintunken:
me̦lna studzenīte un ķē̦rnas piens, lai mē̦rcas (jeder soll mit seinem Löffel den Brei in die Buttermilch tunken) Frauenb.; ‡

3) "?": tik sausu biezaputru jūs jau nevarēsit m. Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH I, 808

mḕrkt (li. mer̃kti), mḕ̦rcu, mḕrcu, tr.,

1) weichen, einweichen:
kre̦klus, sluotu ūdenī. es duomāju miežus mērkt BW. 11539;

2) schlagen, hauen:
tie tam mē̦rc kâ mē̦rc tik pa ribām. mērc tam neliešam vienreiz par ausi! Ahs. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: ievu zari mē̦rcas ūdenī Stari I, 177. ūdenī jau mē̦rcas irkļi A. XXI, 185. [Subst. mḕ̦rkums, Eingeweichtes: linu mē̦rkums Wolm., Domopol.] Nebst mḕrcêt, mìrkt, mā`rks [zu klr. мороквá, weissr. мярéча "Morast", gall. em-brekton "eingetunkter Bissen", (ohne das k) mhd. und mnd. meren "Brot in Wein od. Wasser eintauchen" u. a., s. Bezzenberger BB. XVI, 242, von Grienberger AfslPh. XVIII, 13, Petersson KZ. XLVII, 280, Krček Grupy 174 f., Walde Wrtb. ² 463 f., Persson Beitr. 657, Berneker Wrtb. II, 79, Feist got. Wrtb. ² 141 f., Zupitza Germ. Gutt. 135.]

Avots: ME II, 619, 620

mẽrnêt, -ẽju,

1) hungern,
"badu mirt" Lös. n. Etn. IV, 146: diezgan mē̦rnē̦ts Lub. [guovis stāv un mẽrnē uz kailas nuoras Jürg.;

2) aushungern, abmagern
Fest.] Vgl. mērdêt.

Avots: ME II, 620

mẽrniẽcĩba ,* die Landmesskunst, Topographie: pēc tam viņš ievingrinājās mērniecībā un strādāja mērnieku darbus Teod.

Avots: ME II, 620

mẽrniẽks: zemes mērnieciņš BW. 26045.

Avots: EH I, 809

mẽrniẽks, der Messer, einer der etwas misst: arī viņa acīs bij gaŗš mērnieka skatiens Duomas III, 690; namentlich der Landmesser, Revisor: Pumpurs par vasaru iet pie mērnieka par puisi Vēr. I, 1267; mērnieku laiki, die Zeiten der Landmesser Kaudz. M.: raibais mērnieks, guometra papilionaria Latv.

Avots: ME II, 620

mẽŗuôt:

auch Behnen, Frauenb., Lng., Selg., Siuxt, FBR. IV, 66 (aus Zabeln).

Avots: EH I, 809

mẽ̦ruôt (unter mẽŗuôt): m. lielu ceļa gabalu (neben mērīt drēbi) AP., C., Heidenfeld, Jürg., Lemb., Lems., Meselau, Serbig., Wenden, Windau.

Avots: EH I, 809

mẽr,uôt, mēruôt, [mẽ̦ruôt C.], s. mẽrît.

Avots: ME II, 620

‡ mē̦r[r]uks, = mẽ̦rrutks: mē̦r[r]ukus ar me̦du vie[n] ēdis Pas. XV, 188.

Avots: EH I, 809

mẽ̦rrutks, mẽ̦rarutks Spr., mēr,rutks [?] Etn. I, 29, der Meerrettich RKr. II, 69.

Avots: ME II, 620

mẽ̦rs: loc. s. mērī BW. 16779,

1):

bez mē̦ra; sehr viel, in grosser Anzahl:
b. m. ir šūtas ķisinkules Seyershof. tā man deva alu dzert, bez mēriņa mēruodama .BW. 28832. kam tas jēma gaŗu mē̦ru, īsus vamžus šūdināja 20683: auzas skara, kalpa vīrs, tie vienā mēriņā (Var.: abi vienu labumiņu) 9723, 1. četri pē̦di nuo zemes, kad mērī auguošu kuoku, tad tis ir krūšu m. Saikava. ceļa m., ein bestimmtes (abgemessenes) Stück Weges Frauenb.: mums tur bij ceļu mē̦ri gar kruogu; saimniekam katram savs m. jākuovj. zâle šitamā mē̦rā (wobei man eine gewisse Höhe des Grases zeigt) Kaltenbr. rudzi jau bij ceļu mē̦rā (bis zu den Knieen) Jauns. Neskaties saulē 171. ja izkapts kāts mē̦rā (dem Wuchs des Mähers angepasst), es nelīkstuos Heidenfeld. pa mē̦ram (nach dem Mass) izšuva Sonnaxt. izkapts pa mē̦ram: nij cieta, nij mīkšta od. nij uzkum, nij atkaru Heidenfeld;

2): citi dzēre pilnus mē̦rus, es tuo mē̦ru palieciņus BW. 20093; ‡

4) "eine eingebildete Krankheit":
bē̦rnam ir m. - viņš neē̦d, neaug Ronneb., Smilt., Trik.; ‡

5) dzīvības m., das Lebensziel
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

6) vienā mē̦rā, = viênmē̦r, immerfort
Blieden n FBR. XVI, 101.

Avots: EH I, 809

mẽ̦rs,

1) das Mass:
luops savu laiku un mē̦ru zin, tikai cilvē̦ks nezin. ar kādu mē̦ru tu mērīsi, ar tādu tev atmērīs. mē̦ru ņemt, Mass nehmen: es pašuvu pūra kre̦klu, pie uozuola mē̦ru ņēmu Ltd. 1349. tavs mē̦rs jau pilns līdz malām. kad jūsu gadu mēriņš tâ kâ sapnis zūd... St. acu mē̦rs, das Augenmass: taisnas līnijas ve̦lk pēc acu mē̦ra, piem. sējamā laikā biržuojuot Etn. IV, 152. ceļu me̦'r,a, bis zu den Knien: ceļu mē̦rā dubļus bridu BW. 18752; lielā, mazā, pilnā mē̦rā, ih hohem, geringem, vollem Masse. [pašā (īstā) mē̦rā U., eben rechten Masses.] stūr,a mē̦rs, das Winkelmass Konv. ² 439;

2) ein bestimmtes Mass zum Messen einer bestimmten Menge:
pārdevu divi mē̦ri miežu, rudzu, kartupeļu. duod man labu mē̦ru, mē̦ru ar kaudzi! das Demin. mẽriņš, ein bestimmtes kleines Mass: viņš paņēma mēriņu un uzvilka tuo līdz dibinam;

3) mē̦rs acī, das Gerstenkorn:
man iemeties mē̦rs acī Dond. [Da li. mierà sicher aus slav. měra entlehnt ist, so ist wahrscheinlich auch le. mẽ̦rs ein Lehnwort.]

Avots: ME II, 620

‡ mẽršavs Frauenb., mẽršava pīpe ebenda "eine Pfeife aus kostbarem Holz". Umgebildet aus d: Meerschaumpfeife.

Avots: EH I, 809

mēršu (gen. pl.) "?": cik mēršu (Druckfehler für mērču?) veikls pavārs pruot izgatavuot Antr. II, 84.

Avots: ME II, 620

mērtelis: šuv pe̦lē̦ku mērtelīt[i] (Var.: mētelīti) BW. 13486, 1 var.

Avots: EH I, 809

mērtelis Salisb., mḕrteļš PS., für mètelis: [ar savu mērteļu Pas. II, 221 aus Ronneb.]

Avots: ME II, 620

‡ mē̦r[r]uks, = mẽ̦rrutks: mē̦r[r]ukus ar me̦du vie[n] ēdis Pas. XV, 188.

Avots: EH I, 809

‡ mil˜tmêrce ² Stenden, eine Mehltunke.

Avots: EH I, 814

mūsmēre (unter mũsmira): auch Lems.

Avots: EH I, 839

ne-izmẽŗuõjamĩba ,* die Unermesslichkeit: tumšā neizēŗuojamībā jūŗa dusēja priekš viņas acim A. XII, 498.

Avots: ME II, 715

ne-izmẽŗuõjams, unausmessbar, unermesslich: dieva žē̦lastība ir neizmēŗuojama Kaudz. M.

Avots: ME II, 715

nemẽ̦rs: Cieba nuobīstas par nemē̦ru Janš. Līgava I, 383.

Avots: EH II, 16

nemē̦rs das Unmass, eine übermässige Menge: šuogad nemē̦rs (od. nemē̦ŗ daudz) mušu Mar. par nemē̦ru, nemē̦ŗ übermässig: par nemē̦ru liels, übermässig gross; par nemē̦ru pikta sieva Tr.

Avots: ME II, 723

‡ nemērsnieks Heidenfeld "nenuoliecīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 16

‡ nemḕršs ² "nelietis, nemiernieks" Saikava: ak tu n. tāds! "ein unordentlich Angezogener" Saikava: ucinam kājas nuoaugušas ar vilnu kâ nemēršam; ein Schimpfname Borchow.

Avots: EH II, 16

nesamẽrĩba, die Disharmonie, das Missverhältnis: nesamērība starp vīrišķīguo veselību un viņa gara vājību B. Vēst.

Avots: ME II, 731

nesamẽrîgs, ungleichmässig, unerhältnismässig, unsymmetrisch: nesamērīgi gaŗas ruokas JR. IV, 75. nesamērīgs stāvs MWM. VIII, 312.

Avots: ME II, 731

nesamē̦rs, das Missverhältnis: nesamē̦rs izceļas starp kviešu ražu un maizes vajadzību MWM. XIV, 965.

Avots: ME II, 731

nùomḕrcêt, tr., abweichen: gaļu. Refl. - tiês, weich, nass werden: suns nuomērcējies.

Avots: ME II, 819

‡ nùomḕrdêt,

1): auch Segew., Wolm. u. a.; vergiften
Salis, Sonnaxt: n. ve̦cu suni.

Avots: EH II, 68

nùomḕrdêt,

1) tr., auch nùomērdinât, abkasteien, abmarachen, abtöten, verhungern lassen:
żie gribējużi saimnieku nuomērdēt LP. VI, 909; nuomērdēt dzirdes ne̦rvu Strauts.;

2) intr., verhungern:
dancini nuomērdējušu kumeliņu! BW. 14445; in dieser Bedeutung gew. refl. - tiês: lai nenuomērdējuoties velti badā. Subst. nùomḕrdẽjums, die Abtötung; nùomḕrdêšana, das Abtöten, Abmarachen; nùomḕrdêšanâs, das Sichabmargeln, freiwilliges Verhungern: nuomērdēšanās nav ne˙kādas viegla lieta Blaum.; nùomḕ̦rdêtãjs, wer abtötet, verhungern lässt.

Avots: ME II, 819

nùomẽrêt,

1): auch Lems., Orellen, Segew., (mit è ² ) Heidenfeld, (mit ê ² ) Salis; ‡

2) = nùomḕrdêt 1: aitiņa tâ bij nuomè̦rē̦ta, ka ne˙kā nebij AP.

Avots: EH II, 68

nùomẽrêt, intr., abmagern, verhungern: viņas māte nuomērējuse šuvēja MWM. X, 881. kustoņi pamazām nuomērē Konv. ^2. 1110. [bālām, nuomērējušām sejām De̦glavas Rīga II, 430.]

Avots: ME II, 819

nuomērglis, ein verkommener, hagerer Mensch od. solch ein Tier, ein Krepierling Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 819

nùomẽrît, ‡

2) durchprügeln (?):
kamē̦r sievas nav paguvušas vainīgajam n. muguru Veldre Dižmuiža 25; kartupeļu dunčelis kabata, na! kas neatvilksies, tam ribas nuomērīs ("?") ebenda 12.

Avots: EH II, 68

nùomẽrît, nùomẽr,uôt, tr., abmassen, abpassen: svārkus, asis. runā īsiem, nuomēr,uotiem teikumiem AU. Refl. - tiês, sich mit dem Abmessen beschäftigen, abplagen: viņš tik nuomērījās vien Dok. A.

Avots: ME II, 819

‡ nùomèrkavuôt ² (sic!) Saikava, heimlich beobachten: n., kad šis dārzā.

Avots: EH II, 68

nùomẽrķêt, tr.,

1) abvisieren, abzielen:
labi nuomērķējis, viņż żāva;

[2) abzeichnen
St. Refl. - tiês, sich versehen (von Schwangern) Diez n. U.]

Avots: ME II, 819

‡ nuomẽrķît Dunika, Rutzau, nuomẽrķuôt Siuxt, = nùomẽrķêt.

Avots: EH II, 68

nùomḕrkt: jānuomē̦rc viens mārks linu Ramkau.

Avots: EH II, 68

[nùomḕrkt, eine ganze Reihe von Gegenständen einweichen: n. linus, drēbes.]

Avots: ME II, 819

nùmērnêt(iês), [zu wenig essend abmagern Bauske, Bers., Grawendahl.]

Avots: ME II, 819

nùmērnêt(iês), [zu wenig essend abmagern Bauske, Bers., Grawendahl.]

Avots: ME II, 819

nùomẽŗuôt (unter nùomẽrît),

1): nuomēŗat zemi Stenden;

2) abprügeln:
nuomẽŗat kam muguru Stenden.

Avots: EH II, 68

nùosmẽrêt, tr., beschmieren: ģīmi, ruokas, drēbes. [Refl. -tiês, sich beschmieren.]

Avots: ME II, 854

pamatmẽ̦rs, das Grundmass Konv. ² 814.

Avots: ME III, 66

pamḕrce, die Sauce, Tunke Hr.

Avots: ME III, 70

pamḕrcêt,

1): deva ēsti griķu putru, vērmelēs pamē̦rcē̦tu Tdz. 57077.

Avots: EH II, 156

pamḕrcêt, tr.,

1) etwas eintunken:
ķērnē maizes riecienu Līb.;

2) etwas befeuchten, benetzen:
tikai lūpas pamērcēju BW. 19692, 1.

Avots: ME III, 70

‡ pamērdelêt "?": nuo prieka tev visi luocekļi pamērdelēs Janš. Mežv. ļ. i, 376.

Avots: EH II, 156

pamērdêt: pamẽ̦rdē̦ta ave, ein vor Hungern dėm Verrecken nahes Schaf Dunika.

Avots: EH II, 156

[pamērdêt od. pamērdinât, eine Weile hungern lassen: badā pamē̦rdē̦ts Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang sehr wenig essen: man ieteic pamērdēties.]

Avots: ME III, 70

‡ pamḕrdze ² (li. pamergė) Auleja, ein weiblicher Ehrengast der Braut auf der Hochzeit ("kas brauc līgavai panāksnuos").

Avots: EH II, 156

pamẽ̦re̦ns: mittelmässig Lng. (unter mē̦rs).

Avots: EH II, 156

pamẽ̦re̦ns, ziemlich mässig: pārmāci mani, bet pamē̦ręni! Jer. 10, 24.

Avots: ME III, 70

pamẽrêt: tâ bij badu pamèrējuse, ka pakrita Ramkau.

Avots: EH II, 156

[pamērêt, hungernd abmagern: viņš tāds pamērējis Lis.]

Avots: ME III, 70

pamẽrît, ‡ Refl. -tiês, zielen: jis pasamēreja, - grib saut Pas. IX, 55.

Avots: EH II, 156

pamẽrît, pamẽŗuôt, tr., etwas messen: viņi pamērīja sērdienītes kājas Dīcm.

Avots: ME III, 70

[pamērķêtiês Dond., ein wenig albern, Unsinn treiben: gribu tik drusku pamēr,kēties.]

Avots: ME III, 70

pamērklis: der Abgemagerte Segew.

Avots: EH II, 156

[pamērklis "ein physisch verkommenes (panīcis) Lebewesen" (?) N.-Peb.]

Avots: ME III, 70

pamḕrkt,

1): "= ìemḕrkt": pamērcis pirkstu dīķī, teica, ka ūdinis e̦suot silts Dunika. rudzus sevim pamē̦rc, sadīdzē Auleja.

Avots: EH II, 156

[pamḕrkt,

1) eine Weile
mḕrkt 1: iesim kādu laiciņu linus pamērkt! Arrasch;

2) einweichen unter:
p. dvieli baļļā zem palaga.]

Avots: ME III, 70

pañtmẽ̦rs,* das Versmass.

Avots: ME III, 78

pãrmẽ̦ram, pãrmẽrē Rainis, übermässig, über die Massen, gar zu sehr: pe̦ldē̦tājs pãrmē̦ram grima ūdenī LP. VI, 860.

Avots: ME III, 167

pãrmḕrcêt, tr.,

1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;

2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.

Avots: ME III, 167

pãrmẽrĩba* die Ausschreitung, Übertreibung, Masslosigkeit, Extravaganz, das Extrem: tā dzejā ieviesās dažas pārmērības Vēr. II, 16. vajaga izsargāties nuo ik˙katras pārmērības B. Vēstn.; jūtu pārmērība A. XI, 612.

Avots: ME III, 167

pãrmẽrîgs, übermässig, übertrieben: pārmērīga mīlestība, pārmērīgas dusmas. skūpstus pārmērīgi saldus kāri devu JR. V, 166.

Avots: ME III, 167

pãrmẽrît, ‡

2) "mērījuot sadalīt" Auleja, Dunika.

Avots: EH XIII, 207

pãrmẽrît, pārmēŗuôt, tr., noch einmal messen, ummessen, oberflächlich messen : naudu LP. I, 88. daudz mājas tika pārmērītas Klaust. Refl. -tiês,

1) sich vermessen, sich beim Messen versehen;

2) sieh beim Messen überanstrengen.

Avots: ME III, 167

pãrmẽ̦rs: kuo tu pelnījis, viss tiks tev pārmē̦rā atmaksāts Seyershof.

Avots: EH XIII, 207

pãrmẽ̦rs,* das Übermass: dzīvē pārmē̦rs un lepnība Rain. viņa balsī skan dusmu pārmē̦rs un raudas Latv. [lai šuo pārmē̦ra spē̦ku (übermässige Kraft) mazinātu Pas. II, 174.]

Avots: ME III, 167

pãrsmẽrêt, tr., überschmleren, übeµ tünchen: tā savu miraoņa krāsu pārsmērēju; baltu un sarkanu Rainis.

Avots: ME III, 176

pasmẽrêt, tr., ein wenig schmieren: ratus.

Avots: ME III, 103

pašmẽrķis* der Selbstzweck: mâksla nav līdzeklis, bet pašmērķis Vēr. I, 1273.

Avots: ME III, 115

pìemḕrcêt,

1) tunkend hinzunehmen:
neēd sausu maizi: piemērcē taukus klāt! C.;

2) lange weichen
(tr.): cik ilgi nu linus(jeb veļu) piemērcēsi? C.

Avots: ME III, 272

pìemẽrĩba Wid., das Passendsein.

Avots: ME III, 272

pìemẽrîgs, gehörig, passend, entsprechend: (dziedātāja), kas daudz dziesmu zināja un prata viņas pēc vajadzības piemērīgi izlietāt BW. III, 1, 8.

Avots: ME III, 272

pìemẽrît, anpassen: vīra tēvam kre̦klu šuvu, pie stumbura piemērīju BW. 7402.

Avots: ME III, 272

pìemḕrkt, einweichend (Wäsche) füllen: p. drēbju baļļu Ar.

Avots: ME III, 272

pìemẽruôt, piemẽŗuōt:

1) anpassen, zupassen:
piemēŗuots laika garam A. v. J. 1896, S. 403. saeima pārlabuotuo un piemēruotuo projektu pieņēma Apsk. v. J. 1903, S. 434;

2) zuschreiben:
viņai ne˙kāda vaina nebija piemēruojama Vilibalds Kas uzvarēs 29. Refl. piemẽruôtiês, sich anpassen: skuola nevar piemēruoties bē̦rniem A. v. J. 1904, S. 901. ik˙katra daļa piemēruojusēs savai darbībai Pūrs III, 69.

Avots: ME III, 272

pusmẽ̦r, Adv., = puslĩdz, halbwegs, mittelmässig, einigermassen: daļas ir pusm,ēr vienu lielumu Pūrs II, 247. iemācīties pusmē̦r vāciski runāt Sadz. viļņi 76.

Avots: ME III, 430

‡ pusmẽ̦ra Frauenb., = pusmē̦r, halbwegs: viņa jau bij p. suolījusēs nākt.

Avots: EH II, 333

pusmẽ̦rs,

1) das halbe Mass;
pusmē̦rā durvis atdarīt Für. I, die Tür halb auftun. Der gen. s. pusmē̦ra adjektivisch gebraucht - mittelmässig, durchschnittlich: vidišķie pusmē̦ra cilvē̦ki Veselis Saules kapsē̦ta 153;

2) der Radius
Pūrs III, 146,

Avots: ME III, 430

‡ pusmẽ̦rt Salis, = pusmē̦r, halbwegs: turēt luogu p. vaļā.

Avots: EH II, 333

šamē̦r Manz. Lettus, U., šamē̦rt, šāmē̦r Glück, bis hieher, bis jetzt: tas nu šamē̦rt, dievam guods, padarīts Ruokas grāmata v. J. 1708, S. 3. nuo sava iesākuma līdz šamē̦r Glück Jesaias 18, 2. tie, kas... līdz šamē̦r ienīdē̦ti ir Apokr., S. 284. - vgl. kamē̦r und tamē̦r.

Avots: ME IV, 4

šāmē̦r, s. šamē̦r.

Avots: ME IV, 12

samḕrcêt, ‡

2) "mērcējuot (bļitkājuot) sazvejuot" Salis.

Avots: EH XVI, 430

samḕrcêt, tr., tüchtig durchweichen, eintunken: sievietes samērcēja vīnā savus apģē̦rbus MWM. VIII, 226. Refl. -tiês, sich durchnässen: samērcējies upē slapjš LP. VII, 862.

Avots: ME II, 684

samērdêt, tr., tüchtig hungern lassen (perfektiv).

Avots: ME II, 684

samērêt, eine gewisse Zeit ohne genügende Nahrung verbringen: luopi samērējuši visu dienu Ermes; Golg.

Avots: ME II, 684

samẽrĩba,* das Ebenmass, das Verhältnis Wid.: apbrīnuojamā kārtība un samērība darbā A. v. J. 1897, S. 452. samērība starp augstākām un ze̦mākām kārtām Pūrs I, 11. sniega pārsliņas samērība ebenda 37.

Avots: ME II, 684

samẽrîgs,* ebenmässig, gleichmässig, verhältnismässig Wid.: samērīgie ģīmja panti Seibolt. skābeklis un uogļu viela savienuojas tikai zināmuos daļu vairumuos; tādēļ tie jāuzņe̦m miesās samērīgās daļās Pūrs I; 10.

Avots: ME II, 684

samẽrît: s. vienāda garuma baļķes AP. ‡ Refl. -tiês, sich messen (von zwei Personen) Saikava: griez muguru un samērīsimies! redzēs gan, ka es būšu gaŗāks.

Avots: EH XVI, 430

samẽrît, messen, ausmessen, abmessen Spr.

Avots: ME II, 684

samẽrkšt, zumachen (die Augen): s. acis Dunika.

Avots: ME II, 684

samḕrkt: gudenieki savas meitas upītē samē̦rkuši Tdz. 58609. ‡ Refl. -tiês, (Flachs) einweichen (intr.): citi jau sen samē̦rkušies, - mēs nu vēl sākam Orellen.

Avots: EH XVI, 430

samḕrkt, tr., einweichen, eintauchen (auf mehrere Objekte bezogen), durchnässen: Mare samērca netīrās drāniņas Zalktis I, 66.

Avots: ME II, 684

‡ samẽŗuôt, = samẽrît: samēŗuojām trīs pūrus Frauenb.

Avots: EH XVI, 430

samēruôt, ‡

2) einander (dat.) anpassen, (dem Masse nach) in Übereinstimmung bringen:
ar re̦snumā stingri samēruotām klūdziņām A. Upītis Ģertr. 371.

Avots: EH XVI, 430

samēruôt, vergleichen: cilvē̦ks pēc tūkstuošu vasarām ja samēruo sevi ar sevi priekš tam Duomas II, 1234.

Avots: ME II, 685

samẽ̦rs,* das Verhältnis: ... slāpekļainuo un bezslāpekļa vielu samē̦ram, kuo apzimē... par uztura vielu samē̦ru Mazvērsītis Luopkuopība III, 103. tādus samē̦rus starp sevi un citiem... palīdz attīstīt vientulība A. v. J. 1897, S. 392. samē̦ra audi, eine dem Aufschersel entsprechende Quantität vom Einschlag: saimnieki izdeva savilktus ve̦lkus līdz ar samē̦ra audiem uz nuoaušanu ārpus... mājām Kaudz. Ve̦cpiebalga 57.- loc. samẽ̦rā, adverbial gebr., verhältnismässig: latviešiem klājās samē̦rā vis˙labāki lielkunga muižās Latvju Tauta XI, 1 36.

Avots: ME II, 684, 685

sasmẽrêt: ar kuo ... tu sasmērēji (scil.: vē̦de̦ru)? Tdz. 54584, 3.

Avots: EH XVI, 449

sasmẽrêt, tr., tüchtig bestreichen, bcschmieren, besudeln, einschmieren, -salben: sasmērēju saldu kreimu BW. 33494, 4. zābakus sasmērēt Kaudz. M. 152. mati bij sasmē̦rē̦ti ar eļļu Krišs Laksts 4. ja kāds nuo skuolniekiem... burtnīcu sasmērēja Latv. lai arī tie (= ražuojumi) būtu nezin cik nejēdzīgi sasmē̦rē̦ti Ver. II, 1390. Refl. -tiês, sich einschmieren, einsalben; sich beschmieren, besudeln.

Avots: ME III, 739

‡ *smērcêt, zu erschliessen aus ‡ piesmērcējis.

Avots: EH II, 537

smērdele, s. smerdele.

Avots: ME III, 960

smẽre: vāģiem s. BW. 21142. ratiem ir s. (ne smē̦rs) Günwald.

Avots: EH II, 537

smẽre, die Wagenschmiere U.; eine Schmiere, Salbe überhaupt: auguoņus de̦r apsmērēt ar "eņģelīšu smēri" Etn. II, 162.

Avots: ME III, 960

smẽrêt,

1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. ¹ 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. ² 664; ‡

2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli; ‡

3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡

2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.

Avots: EH II, 537

smẽrêt, -ẽju, = zìest, tept, schmieren: juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej RKr. VI, sak. v. 676. kad nesmērēsi zābaku, smērēsi kurpnieka īle̦nu Br. sak. v. 1471. smērē laivu priedes sveķi BW. 29623 var. Refl. -tiês, sich (be)schmieren. Subst. smẽ̦rê̦tājs, wer schmiert, Schund schreibt Stari I, 185. Gerundiv smē̦rē̦tans, zu schmieren, geschmiert: smē̦rē̦tana laiva te̦k BW. 29623 var. - Aus mnd. smeren.

Avots: ME III, 960

šmē̦rguots, etwas sehr Saures: tā uogu sala ir tīrais šmē̦rguots Burtn.

Avots: ME IV, 84

smērîgs: n. Sehwers Unters. 112 aus mnd. smērich "schmierig".

Avots: EH II, 537

smērîgs, schmutzig, besudelt Wid.

Avots: ME III, 960

‡ smē̦rkuoņa Smilt., etwas Feuchtes (?): ja kuoku cē̦rt jaunā mēnesī, tad tas ir gatavais s. (= ir slapjš un nekalst).

Avots: EH II, 537

‡ smērliņš Stockm. "= smer̂liņš ² ".

Avots: EH II, 537

smẽ̦rs: smē̦ru, smē̦ru ratiņam, brandavīna sprēdējam! BW. 7044. kad smē̦rus (= mē̦slus) duod klāt, tad karpeļi aug Seyershof; "biezpiens" Grünw.

Avots: EH II, 537

smẽ̦rs U., Spr. od. smẽ̦ri Konv ² 3933; Wagenschmiere; Salbe. Aus mnd. smêr "Schmeer".

Avots: ME III, 960

smērte, Köder für eine Angel Janš.

Avots: ME III, 960

‡ II smḕrte ² Kaltenbr., = smḕrts ² .

Avots: EH II, 537

smērtêt, (zu Tode) schlagen, prügeln Spr.; pa ausi smẽrtēt Bauske.

Avots: ME III, 960

smḕrtîgs ^2, kräftig: sm. strādnieks. smērtīgi (Adv.) brauce Gr.-Buschhof, Selb. Zu smarti?

Avots: ME III, 960

‡ smḕ̦r˙tinai ² Kaltenbr, "ļuoti, neatlaidīgi": s. grib naudu lienēt.

Avots: EH II, 537

smḕrts ² , -s: auch Oknist.

Avots: EH II, 537

smḕrts ^2, -s Gr.-Buschhof, smerte Oppek. n. U., der Tod; das Sterben; in Vergleichen von etwas, was schwer ist: darbs kâ smērts! Aus r. смерть "Tod".

Avots: ME III, 960

‡ šùomḕ̦r ² Auleja, (eben) jetzt.

Avots: EH II, 660

‡ štâmẽ̦r AP., soweit.

Avots: EH II, 656

takmē̦r, = tuomē̦r, dennoch L., Rokas grāmata v. J. 1708, 3: takmē̦r tavas dāvanas nemitas man[i] aplaimuot Vidz. Dziesmu grām. v. J. 1809, No 65, 1. takmē̦r e̦suot tuoties vairāk viņa skatiens runājis Lautb. Luomi 39.

Avots: ME IV, 126

tamẽ̦r: "tikmē̦r" Matk.; unterdessen Gr.-Salwen, Neugut, Smilt.: kamē̦r tu te sēdēsi, t. es aiziešu uz mājām.

Avots: EH II, 666

tamẽ̦r, solange, soweit: tamē̦r (soweit, bis zu der Stelle) iebrist ūdenī Golg., Stenden. viņš tamē̦r viņu kūle, kamē̦r (bis)... U.; inzwischen, unterdessen; vgl. kamē̦r und Zubatý Časopis pro mod. fil. IV, 291.

Avots: ME IV, 129

tâmê̦r ² : auch Siuxt, (tàmẽ̦r) Wolmarshof.

Avots: EH II, 671

tâmê̦r(t) ² Schibbenhof, tâmẽ̦r ² Iw. n. FBR. VI, 56, tāmē̦rt Grünw,, tâmērt ² Wain., tāmē̦rts Scheden, = tamē̦r; tâmērt ² Nigr., soweit.

Avots: ME IV, 147

tamẽ̦rt: auch Borchow, Smilt., (tamērt) Domopol, Kl.-Salwen, Linden in Kurl.; tamērt Widdrisch "tiklīdz" (?); "tamē̦rt" ME. IV, 129 zu verbessern in "tamērt".

Avots: EH II, 666

tamẽ̦rt N.-Schwanb., Stomersee, tamē̦rt Daudsewas, Neuhausen, Rönnen, Salgaln, Schwitten, tamē̦rtam, tamẽ̦rts Rothof n. FBR. VIII, 120, = tamẽ̦r, tikmē̦r: kamē̦rt (Var.: talēt) kāzas turēsim, tamē̦rt (Var.: talēt) mīļi dzīvuosim BW. 13017, 8. es tamē̦rtam (bis zu dieser Stelle) iekritu ūdenī U. Zum -t- vgl. Le. Gr. 821.

Avots: ME IV, 129

tâmê̦r(t) ² Schibbenhof, tâmẽ̦r ² Iw. n. FBR. VI, 56, tāmē̦rt Grünw,, tâmērt ² Wain., tāmē̦rts Scheden, = tamē̦r; tâmērt ² Nigr., soweit.

Avots: ME IV, 147

tâmê̦rt ² : tãmẽ̦rt Gramsden, solange, unterdessen; bis da, soweit.

Avots: EH II, 671

tamẽ̦rtam (unter tamẽ̦rt): auch Smilt.

Avots: EH II, 666

tiekmē̦r Lautb. Luomi 78, = tikmē̦r.

Avots: ME IV, 209

‡ tikãmẽ̦r AP. "tikmē̦r, pa tuo laiku".

Avots: EH II, 680

tikmẽ̦r: "2) Konj." ME. IV, 183 zu verbessern in "2) Adv.".

Avots: EH II, 680

tikmẽ̦r, tikmē, Pas. III, 464,

1) Adv., so weit
U.: ielej glāzē ūdeni tikmē̦r! hierher, (bis zu dieser Stelle) Golg.,

2) Konj., = tikām 3: tikmē̦r meklē, kamē̦r atruod;

3) Konj., während:
Klāvs ar māti runājas, tikmē̦r slauku istabiņu BW. 14355, 3 var.

Avots: ME IV, 183

‡ tikmērt Linden in Kurl., = tikmē̦r (?).

Avots: EH II, 680

tuõmẽ̦rt (unter tùomẽ̦r): auch Dunika, (mit uô ² ) Orellen.

Avots: EH II, 709

tùomẽ̦r,

1): auch Smilt., Trik., (mit uõ) Dunika, Erwalen, Lemb., Libau, Siuxt, Waidau; ‡

2) = tikām 3: t. situ tautu galdu, kamē̦r lēca skabārniņas Nerft.

Avots: EH II, 709

tùomẽ̦r C., Wolm., U., tuõmē̦r Zabeln n. FBR. IV, 63, tuômẽ̦r ² Salis, tuômḕ̦r ² Kl., tuõmẽ̦rt Iw., tuõme̦rt Iw, n. FBR. I VI, 52, tuomē̦rt Fürecker, tùome̦t Trik., doch, dennoch, gleichwohl: man liekas, i ka tu tuomē̦r būtu gudrāk darījis Vēr. , 11, 28. Vgl. kamē̦r und Le. Gr. 8212.

Avots: ME IV, 286

tuoparmē̦r (?) Ap. "so lange (tamē̦r!, soweit, bis da; ja, freilich".

Avots: ME IV, 286

uzmḕrcêt, ‡

2) zu lange weichen (tr.)
Seyershof: kad linus vairāk uzmērcē, tie ir cieti.

Avots: EH II, 729

uzmḕrcêt, aufweichen (tr.): pienā uzmērcēt cietu maizi. lietus uzmērcējis ceļu. lini uzmē̦rcē̦ti (der Flachs ist zu viel geweicht worden) C. Refl. -tiês, aufweichen (intr.): lini uzmērcējušies C.

Avots: ME IV, 359

uzmẽrît (ksl. vъzměriti "metiri"), uzmẽŗuôt,

1) aufmessen:
uzmērīt zemi;

2) anprobieren, anpassen
(tr.): uzmērīt zābakus;

3) dazu, über das Mass hinaus messen:
tirguotājs beigās uzmērīja vēl vienu uolekti virsū C. Ve̦calksnis licis pie tiem trim siekiem vēl vienu uzmēruot Jaun. mežk. 3.

Avots: ME IV, 359

uzmẽrķêt, auf etw. zielen (perfektiv): mednieks bija zaķim labi uzmērķējis, uz reiz nuokrita Saikava.

Avots: ME IV, 359

uzmẽ̦rs, das Übermass Sassm., Aufmass U. (unter mē̦rs),"tā daļa, kuo mē̦ram uzbeŗ virsū" Sermus, Stolben: kad vairāk mē̦rus labības izmēŗuo, tad iznāk uzmē̦rs Sassm.

Avots: ME IV, 359

uzsmẽrêt,

1): u. kam maizi ar biezpienu Salis; ‡

3) eine für jem. unangenehme Anspielung machen (?):
šis sāka mani ņemt uz grauda, bet, kad es uzsmērēju par tuo slīpeŗu zušanu, šis palika gluži rāms Saikava. ‡ Refl. -tiês, unversehens aufgeschmiert werden: man tâ biezāki uzsmērējās Orellen. gribēju taukus smērēt, bet uzsmērējās me̦dus Saikava.

Avots: EH II, 734

uzsmẽrêt,

1) aufschmieren:
u. maizei sviestu;

2) Schläge verabfolgen:
u. kam AP.

Avots: ME IV, 380

vidusmẽ̦rs, Mittelmass: vidusmē̦rs starp divām pārmērībām MWM. XI, 282.

Avots: ME IV, 581

viênlĩdzmẽrîgs,* gleichmässig: vienlīdzmērīgî paātrināta kustība Konv. ² 2005.

Avots: ME IV, 661

viênmẽ̦r: es v. tâ e̦su darījis Dunika. vien˙mẽ̦r (im Affekt gesprochen) viņš man tuo pārme̦t ebenda.

Avots: EH II, 796

viênmẽ̦r, viēnmē̦ru Zbiór XVIII, 248, Adv., = viênumẽ̦r.

Avots: ME IV, 661

viênmērẽjs Ar., fortwährend geschehend.

Avots: ME IV, 661

viênmērĩba,* die Gleichmässigkeit: ievē̦ruos vajadzīguo kārtību un vienmērību Mazvērs. Lopkopība III, 120,

Avots: ME IV, 661

viênmẽrîgs, gleichmässig: vienmērīga zušana nav pirmā galā nuomanāma Kaudz. M. 62. gruožu vienmērīgi raustīdams 32. vienmērīgais, ieapaļais vaigs Lautb. Lomi 196. vienmērīgais iekalns 75.

Avots: ME IV, 661

viênmẽ̦rt Stenden, = viênmẽ̦r.

Avots: ME IV, 661

viênumẽ̦r: viênu˙mẽ̦r Ramkau.

Avots: EH II, 797

viênumẽr L., U., vienumẽrt, immerdar, fortwärend šis vārds man vienumē̦rt atskan Lett. Handb. v. J. 1685, S. 69. Vgl. kamē̦r(t), tamē̦r(t).

Avots: ME IV, 667

vienumē̦rt (unter viênumẽ̦r): auch Walk n. BielU.

Avots: EH II, 797

vìrsmẽ̦rs, was ein bestimmtes Mass übertrifft, das Plus V.

Avots: ME IV, 613

‡ abpusîgs, = abpusējs: abpusīga vienuošanās, piekāpšanās. abpusīgie mērķi Latvis No 2576. abpusīgi parakstīts līgums Brīvā Zeme 1929, No 193.

Avots: EH I, 1

àizdùrve auch AP., (mit ùr ² ) Kaltenbrunn, Oknist, āzdurve BW. 23375, 2 var., gen. s. aizdurvs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, loc. s. aizdurvī BW. 28542 var., Demin. aizdurvīte 2277: šūpulīšam vieta aizdurvī Kaudz. Izjurieši 27. pa istabas kaktiem vai nama aizdurvīm Janš. Dzimtene ² II, 395; àizdur(v)e, der Raum hinter der Aussentür im Vorhaus Kal., O. - Bartau.

Avots: EH I, 20

‡ àizgližinât Dunika, O. - Bartau "aizsmērêt", verschmieren, beschmieren.

Avots: EH I, 24

‡ aizguoze "aizguozne" Vīt.: krūmu aizguozē Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 88.

Avots: EH I, 26

‡ àizkalna, = àizkalˆne: nuo aizkalnas (r. из-за горы ) ... tuvuojās cits pulks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 29.

Avots: EH I, 28

‡ àizkal˜puôt,

1) im voraus dienen, um nachher dafür etwas zu bekommen
Golg.: glābšana bijusi jau pirms aizkalpuota Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 147. kad... aizkalpuojumi nav darīti, tur dara par skaidru atlīdzību Kaudz. Vecpiebalga 47;

2) a. līdz virsniekam, bis zum Offizierstand empordienen.

Avots: EH I, 28

àizlaĩku, àizlaĩkus, Adv., vorzeitig; bei Zeiten: es mērķus aizlaikus sev nespraužu Latv. viņš varēja adresi aizlaikus zināt Jaunsudr.... kuŗš aizlaikus jau gādāja, lai Jurģu dienā būtu vieglāk Jauns.

Avots: ME I, 36

àizliêgt, Refl. -tiês

1) : kungs vairs nevar aizliegties Pas. VIII, 444. pruot aizliegties, nuoliegties un izliegties Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 13; ‡

2) leugnen (nicht eingestehen)
Kārsava; ‡

3) sich verleugnen (biblisch).

Avots: EH I, 37

àizmilˆzums,

1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;

2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 40

àizmir̂kšt (: auch C., Golg.): II pl. imper. aizmirkšķiet acis! III p. prt. aizmirkšķa, part. prt. aizmirkšķis Kaudz. Izjurieši 267; acīm jāstāvuot... stipri aizmirkstām (für aizmirkštām?) Jaunie mērn. laiki IV, 115.

Avots: EH I, 39

‡ àiztūdît, zuredend (mahnend, anspornend) hin-, wegzugehen bewegen N.-Peb.: tik-mē̦r viņu tūdīju, kamēr aiztūdīju uz baznīcu.

Avots: EH I, 60

âkstît,

2): runāsim ... paši savu skaidruo Malienas valuodu . . .; lai āksta viņi, kâ karš grib, savas mēles Kaudz. Izjurieši 232. ā. valuodu Jaunie mērn. laiki I, 94.

Avots: EH I, 193

[II ālêt bedeute in Stelpenh., Festen u. a. "(etwas Hartes) hauen": ālēja tik ilgi, kamēr cirvi atālēja.]

Avots: ME I, 238

am̃bīlis: mēris kala ambīlīti tē̦raudā mē̦rcē̦dams BW. 27369. kaut man būtu ambilītis, es tev kājas nuokapātu 23467.

Avots: EH I, 69

apavis: auch in AP., Erlaa, Saikava: ar... dāvinātuo apavi kājās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV. 19.

Avots: EH I, 72

apķerĩba (unter apķêrība): Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 43.

Avots: EH I, 96

‡ aplutis (part. praet. act.), ringsum schlaff herabhängend: platmale aplutušām malām Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 3.

Avots: EH I, 99

apriñdas: auch im Singular: sacīja visai aprindai Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 38. rīkuojas še mazākā aprindā Kaudz. Vecpiebalga 96.

Avots: EH I, 109

apsauka, Verweis, Verbot: nuo pagasta valdes iznāca apsauka, ka upēs nav brīv linus mērkt. nuo vietas gan neizlika, bet dabūja tādu apsauku, ka nedrīkstuot tik traki dzīvuot Gold.

Avots: ME I, 117

apšķebêt (unter apšķebinât): in der selben Bed. auch reflexiv: man apšķebējas U. (unter šķebinât), Festen, N.-Peb., mir wird übel. sirdis... apšķebējušās, re̦dzuot . . . plūstam . . . asinis Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 39.

Avots: EH I, 119

‡ apspaîdĩba,* die Bedrückung: dažādas apspaidības ziņā tik daudz ciests un zaudēts Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH I, 115

‡ apsper̂t,

1) mit dem Fuss ausschlagend umstürzen
(tr.): sleviete ... apspēra bļuodu ar kāju Janš. Dzimtene I, 19;

2) (eine ganze Anzahl von Objekten) erschlagen (vom Blitz):
pē̦rkuons apspēra visus ceļa gājējus, kas bija palīduši zem uozuola Dunika u. a. Refl. -tiês, sich umwandeln (vgl. apmesties 3): dze̦ltainie mati apspē̦rušies gan˙drīz balti Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 52.

Avots: EH I, 115, 116

‡ apstāvis (?), die Unterbrechung, das Haltmachen (?): bija duomājams, ka ilgi viņiem tâ neies, bet apstāvim (vietleicht zu korrigieren in apstāviem [zu apstāvi]) jānāk Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 92. S. auch unter apstāvi.

Avots: EH I, 117

‡ apstrĩdêtiês, miteinanderzanken (streiten): savstarpēji apstrīdējuoties Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 82.

Avots: EH I, 118

apsvîst, intr., ringsum beschlagen (von Fenstern): kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis Etn. IV, 1; apsvīdis stikls Skalbe.

Avots: ME I, 128

aptaĩsît 1): kapu vieta... tagad aptaisīta ar sē̦tu Melnalksnis Mazsalaca 21; ‡

3) ringsum in Ordnung bringen, gehörig (wie Gblich) gestalten:
kapu a. Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 19; ‡

4) = apvā`rduôt: aptaisu ūdeni, iedzeŗu un palieku ve̦se̦ls Seyershof.

Avots: EH I, 120, 121

‡ apveidi, der Umfang Sessaw.: kas būtu tāds kâ lielāks apveiduos Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, S. III.

Avots: EH I, 125

‡ ârluôgs, das Aussenfenster: rūtis ārluogam un iekšluogam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 112.

Avots: EH I, 195

‡ ârpusẽjs, aussenseitlich, ausserhalbgelegen: (fig.) ārpusēji kūdītāji Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 59.

Avots: EH I, 195

‡ atbalˆstîgi,* Adv., (unter dem Arm, an der Fland) gestützt: Edes un Laķa atbalstīgi pavadīta Kaudz. Jaunie mērn. laiki lV, 66.

Avots: EH I, 134

atbâzt (s. unter atbâzenes), ‡

2) aufschürzen, -stecken (die Kleidung)
Warkl.: a. brunčus, lai nesamērcējas; ‡

3) einen Teil von etwas Eingestopftem, Zusammengestopftem wegnehmen:
vajag a. sienu nuo maisa; dižan ciets piebāzts Zvirgzdine; ‡

4) eine dreiste Antwort geben
Riga.

Avots: EH I, 134

atgavilêt(iês): klausiês, tē̦v, kâ viņa atgavilējas! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 218.

Avots: EH I, 142

atgavilêt(iês): klausiês, tē̦v, kâ viņa atgavilējas! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 218.

Avots: EH I, 142

‡ atgurt,

1) matt zurücksinken:
mērnieks, kuŗu spieda vēl ... skurbuma tvans, atgura pret siênu Ezeriņš Leijerk. l, 182;

2) erschlaffen:
(muskulis) atgura uz mirkli ebenda 7;

3) "sich nach einer Ermüdung erholen"
Wessen.

Avots: EH I, 143

atķert, tr.,

1) ergreifend öffnen:
durvis tas nevarēja atķert RA.;

2) einen Gegengriff machen, heilen:
pārēšanuos var vislabāki atķert ar gavēšanu Konv. ² 3020, 3323;

3) auf etw. kommen, verfallen, sich erinnern:
viņa vārds tev mēles galā, tik nevari tuo atķert A. XVIII, 2; Kaudz. M. Refl. -tiês, inne werden, begreifen, sich besinnen, Rat finden: māte tūlīn atķērās Vēr. II, 190. vienmēr viņš pratīs izgruozīties un labi atķerties tā vārduos, kā darbuos JK.

Avots: ME I, 170

‡ atkludzerêtiês "?": kludzerēt kludzerējuos, kamēr atkludzerējuos gan Fest.

Avots: EH I, 149

atkuôst, [li. atkásti] tr.,

1) abbeisen
(nach Spr. auch atkuodît): gaļu LP. VII, 914;

2) beissend stumpf machen:
zuobus LP. VI, 419;

3) durch einen Gegenbiss

a) einen Biss unschädlich, rückgängig machen, enthexen:
kāds suns iekuož, tāds lai atkuož RKr. VI, 21; atkuošana, das Enthexen LP. VI, 23; cf. atkuodējs,

b) sich rächen:
es viņam atkuodīšu MWM. VII, 881. skaišas... un meklē vārdus, ar kuo atkuost Ziltars Dz. V. Refl. -tiês,

1) stumpf werden:
izkapts cietajā zālē atkuodusies; auch tr.: atkuosties zuobus, sich die Zähne stumpfbeissen;

2) bis zum Überdruss beissen, überdrüssig werden:
Sprw. atkuodies kā sīvā rutkā, ist vollständig überdrüssig geworden. Mit dem Acc.: viņš jau tevi atkuodies Alm., er ist deiner überdrüssig geworden;

3) sich statt beissen, sein Mütchen kühlen, sich rächen:
dabūjuši saimnieka bē̦rnu ruokā, nevariet atkuosties vien Aps. tikmēr nepalika mierā, kamē̦r atkuodās Lasd. nu reiz viņš varēs pie tevis atkuosties Latv. [būtu man vaļa, gan es atkuostuos Manz. Post. I, 31; bez vainas gribēdams atkuosties, atriebties ibid. II, 117].

Kļūdu labojums:
iekuož = iekuodis
ruokā = naguos
Aps. = Aps. IV, 20.

Avots: ME I, 169, 170

‡ atļe̦rgâtiês, = ‡ atmẽdîtiês: "le, ļe, le!" Jete atļe̦rgājās Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 17,

Avots: EH I, 154

atlùgt, Refl. -tiês,

1): ve̦lns grib a. [nuo suoda] Pas. VIII, 253, ‡ Subst. atlùdzẽjs, wer abbitten soll:
spiež mani par atludzēju pie tevis Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 186.

Avots: EH I, 154

atmist, -mìtu, -mitu, intr., inch.,

1) feucht und weich werden:
siens atmitis [Dond., Wandsen, Bers.], das (trockene) Heu ist feucht geworden (palicis mitrs), was besonders beim Sonnenuntergang geschieht. pamērcē šinī šķidrumā pirkstus, lai atmīt LP. V, 156. aplaisti sade̦gušuo cepeti, gan tas atmitīs labu labais LP. VI, 702. atmitis laiks, Tauwetter; krē̦sli atmīt, die Stühle gehen aus dem Leim in der Feuchtigkeit U. [in dieser Bedeutung zu mitrs];

2) wieder zur Leibesfülle kommen, sich auffüttern:
tas tagad ir labi atmitis;

3) Ablager haben
L.

Avots: ME I, 178

atņēmiens, die Weg-, Entgegennahme, die Wiederholung: grieze vienmērīguos atņēmienuos tarkšķina savas pāri nuotes Plūd. atņēmieniem, zu wiederholten Malen, stossweise: vējiņš atņēmieniem iešalcās kuokuos A. XV, 2, 123. vāveres asie nadziņi atņēmieniem nuočaukstēja uz augšu A. XV, 2, 174.

Avots: ME I, 180

‡ atplaikšîtiês, = atplaikšķîtiês: dzīves misēkļi tiem nuobrūk nuo prāta kâ zvīņas, un viņi atplaikšās par krietniem cilvē̦kiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 97.

Avots: EH I, 158

atplẽnêt, intr., aufhören zu glimmen: vātis apsmērē ar baltajām plēnēm, kas paliekas, kad uguns atplēnē JK. VI, 50.

Avots: ME I, 182

‡ atpūša Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 168, = atpūta 1.

Avots: EH I, 160

atrãdît,

1): vorweisen, nachweisen
Segew.: ja neve̦se̦ls, lai atrāda! ‡

2) "= atdarīt, vergelten" Segew. ‡ Refl. -tiês,

1) Ausweis über seine Person geben, nachweisen
Segew.: kam zudis, tam jāatrādās ebenda. ieradās arī Ve̦rnulis un atrādījās..., ka guodam cīnījies Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 146. tās atrādījās viegli un tika laistas pruojām 153; sich ausweisen: a. par laba kunga ļaudīm Kaudz. Vecpiebalga 43;

2) von neuem erscheinen, noch einmal ankommen
(?) Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 86 (hier zu korrigieren in: atvadîtiês?).

Avots: EH I, 161

‡ atraidîgs, ablehnend, zurückweisend: atbildēja atraidīgā balsī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 25, strauji un atraidīgi atteicās ņemt ebenda IV, 158.

Avots: EH I, 160

atspùta,

1): auch (mit û ² ) Orellen n. FBR. XI, 46, Salis; ‡

2) ein Wasserloch in einem sumpfigen Morast
("purvs tâ kâ atspūšas, kad viņi atstāj tuo ūdenï) Orellen; ‡

3) "zemes tvans" Salis: kamēr pērkuons nav zemi iztricinājis, nuo zemes nākuot tāda atspūta; zeme vienmē̦r atspūšuoties; kad tanī reizā gadās mazgāt vai gulēt zemē, kad atspūta nāk, tad dabū zemes vainu.

Avots: EH I, 170, 171