Paplašinātā meklēšana

adîtava, Strickerei.

Avots: ME I, 11

‡ àizsaistava (gen. s.?) veldene Biel. Holzb. 401, ein dünner Stab, um den (beim Weben) die Fadensträhnen gebunden werden. In *aizsaistāma (part. prs. pass.) zu korrigieren?

Avots: EH I, 47

‡ l artava Golg., = ãrtava: sūtija ... avīžu redakcijām savas artavas Janš. Nīca 25.

Avots: EH I, 130

‡ II artava Bers., ein zu pflügendes (aber noch nicht gepflügtes) Feld.

Avots: EH I, 130

ãrtava, ãrtavs, ar̃tavs PS., Heller, eine alte Münze: tā meta divi ārtavus iekšā Mark. 12, 42; [bei Manzel dafür ārtaugs "Schilling" (= li. artaugas bei Szyrwid), von P. Schmidt RKr. XV, 46 nebst einem aruss. артугъ dass. zweifelnd aus einem schwed. örtug hergeleitet; in diesem Fall könnte das -au- aus ārtava stammen, das vielleicht (vgl. arthau, eine Münzsorte, in Bunges Urkundenbuch V, 1051) aus slav. artava "mensurae species" (> gr. ἀρτάβη s. Фасмеръ, Греко-слав. этюды III, 35) entlehnt ist].

Avots: ME I, 244

aûdzē̦tava, die Züchterei: luopu audzē̦tava Kaudz. M.; mūdžu audzē̦tava A. XV, 192. *

Avots: ME I, 216

‡ aûdzinâtava, aûdzinâtuve, = aûdzê̦tava: ķēvnīces jeb zirgu audzinâtavas Pet. Av. III, 358, zirgu audzinâtuve ebenda.

Avots: EH I, 184

aûstava (unter aûstuve),

1): auch Seyershof (Demin. aûstaviņa ² ).

Avots: EH I, 188

aûstava, austave, s. austuve.

Avots: ME I, 229

‡ bal˜tavitiņa (belegt durch den acc. s. baltavitiņu BW. 18260, 2, gen. pl. baltavitīnu Janš. Nīca 58), = bal˜tàitiņa.

Avots: EH I, 201

‡ bē̦rztavs "die Reibë Für. I (unter rīva).

Avots: EH I, 217

‡ bļaustavnieks, der Schreihals Fest.

Avots: EH I, 233

braũcītava N. - Bartau, = brauktuve.

Avots: ME I, 325

brauktava (unter braukts): auch (mit aû ² ) Wainsel n. FBR. XIV, 78 (gesprochen: broûktou), Ramkau, Salisb., braûktavs ² Salis.

Avots: EH I, 238

bràuktave (unter braukts): auch N.-Peb.

Avots: EH I, 238

bum̃bâtava, die Kegelbahn *.

Avots: ME I, 349

bumbuotava,* die Kegelbahn.

Avots: ME I, 350

‡ bungātava BW. 35656 var., = bungu vāle (vom penis gesagt).

Avots: EH I, 253

buñguotava, = bungu vāle, die Keule Preekuln.

Avots: ME I, 352

‡ buntavnieks, der Aufrührer: kungi sauca buntavnieku BW. 31544.

Avots: EH I, 253

‡ burtavnīca, eine Zauberin (Hexe) Ulanowska Łotysze 12.

Avots: EH I, 255

ce̦lˆtava (li. kéltava): auch Saikava, ce̦ltave Römershof n. FBR. Vlll, 103, Saikava.

Avots: EH I, 264

ce̦ltava, ce̦ltuva Selb.[li. kéltuvas], die Fähre, der Prahm.

Avots: ME I, 370

darîtava, der Ort, wo etwas gemacht wird: alus d., die Brauerei G. Allunan.

Avots: ME I, 441

dedzinâtava,

1) das Brenneisen
Lös. n. Etn. III, 18;

2) die Brennerei:
brandvīna d.

Avots: ME I, 450

dedzītava, ‡

2) comm., ein heftiger, böser, rechthaberischer Mensch
PV.

Avots: EH I, 313

dedzītava, das Brenneisen Adsel, Lasd., [Kl., Bers.].

Avots: ME I, 451

‡ de̦ntavas Warkl. "tîtavas".

Avots: EH I, 316

‡ dē̦tava, in de̦su dē̦tava (Neologismus?) B. Vēstn., die Wurstmacherei.

Avots: EH I, 319

dĩdîtava ,* die Dressieranstalt: pārvē̦rzdami mācīšanās iestādi par pilnīgu dīdītavu Duomas I, 269.

Avots: ME I, 477

drukâtava, die Buchdruckerei.

Avots: ME I, 503

‡ dùntavas ² Kaltenbr., Lixna, der Blasebalg. Aus li. dùmtuvės dass. umgebildet:

Avots: EH I, 343

dze̦r̂tava ,* dze̦r̂tuve, die Schenke, Kneipe: dze̦rtuvēs me̦lnās dzērāji dzied Kārstenis,

Avots: ME I, 547

dze̦sē̦tava ,* ein Abkühlungsapparat Konv. ² 984.

Avots: ME I, 547

dziêdê̦tava,* die Heilandstalt, Klinik.

Avots: ME I, 561

dziêdinâtava,* die Heilanstalt, das Sanatorium.

Avots: ME I, 562

dzim̂tava ² Ohscheneeken, Duhren, die Heimat.

Avots: ME I, 550

dzir̂dītava Seib., [N. - Peb.], dzirdîtuve Karls., die Tränke.

Avots: ME I, 553

dzìtava, dzìtene, die Zeit, wo das Vieh nach Hause zu treiben ist: saule jau dzītavā BW. 28878. saule jau nāca ganu dzītenē Bers. Etn. II, 176. [Fest,, Stelp.], dze̦nat, gani, sētiņā, jau saulīte dzītavā Ar. 671.

Avots: ME I, 559

‡ ê̦stava ² Salis, = êšana 1: guovi vai aitu dažkārt, ja pašam trūkst barības, duod uotram barībā; vasarā - uz ganību; ziemu uz ē̦stavu. S. auch ē̦stavā unter ē̦stuve.

Avots: EH I, 374

‡ gatava Iw.; = gatva 1.

Avots: EH I, 387

‡ gatavât(iês) Dunika, Kal., OB., = gatavuôt(iês),

Avots: EH I, 387

‡ gatavât(iês) Dunika, Kal., OB., = gatavuôt(iês),

Avots: EH I, 387

gatavdir̃ša, comm., der Freischlucker Ar.: ej tu nuost, gatavdirša (Var.: gatavnīca), es maizītes pelnītāja BW. 31875, 1.

Avots: ME I, 609

‡ gatevêt(iês) Ramkau, = gatuot(iês).

Avots: EH I, 387

‡ gatavêt Golg., gatavêt Zvirgzdine, = gatavuôt, Refl. -tiês Wainsel n. FBR. XIV, 78, Golg., gatavêtiês Zvirgzdine, = gatavuôtiês.

Avots: EH I, 387

‡ gatevêt(iês) Ramkau, = gatuot(iês).

Avots: EH I, 387

gatavêža, eine, die sich um die Vorbeireitung der Speise nicht kümmert, sondern von den von anderen bereiteten Speisen isst: gatavēža tautu meita, gaida gatavu piene̦suot BW. 18928.

Kļūdu labojums:
eine, die = einer, der oder eine, die

Avots: ME I, 609

gatavĩba,

1): vēl nebija g., noch war es nicht fertig
BielU.

Avots: EH I, 387

gatavĩba,

1) das Fertigsein, die Bereitschaft:
nav vēl gatavības (Var.: visas gatavības od. kâ vajaga), ich habe noch nicht alles, was zur Aussteuer gehört BW. 4976, 5, 14. tev, tautieti, vajadzība, nav man tādas gatavības, ich nabe nicht eine (deinen Bedürfnisse entsprecnende) solche fertig gestellte Aussteuer 765. vācu gatavība uz kaŗu Tēv.;

2) die Reife:
augļu, gara gatavība; gatavības liecība, Maturitätszeugnis.

Avots: ME I, 609

gatavîgs, fertig Karls.

Avots: ME I, 609

gatavinât apr. [pogattawint], fertig machen, anfertigen Wid.: sieru gatavinādamas Liev.

Avots: ME I, 609

‡ gatavît, = gatavuôt: g. ēdieni Auleja. sāc g. kāzas Pas. V, 134. Refl. -tiês Auleja, = gatavuôtiês Vgl. r. готовить und li. gatãvyti.

Avots: EH I, 387

gatavniẽks, jemand, der für seine Bedürfnisse selbst nicht sorgt, sondern andere sorgen lässt: kur jūsu peļņi ir? jūs brangi gatavnieki St.

Avots: ME I, 609

gatavuôt,

1) bereit, fertig machen:
zemi sējai Aps.;

2) reif machen:
saule gatavuo labību. Refl. - tiês,

1) sich bereit machen:
visi jau gatavuojās braukt uz kāzām;

2) reif werden:
labība gatavuojās.

Avots: ME I, 609

gatavs (li. gãtavas),

1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!

2) reif:
labība, augļi jau gatavi;

3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;

4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]

Avots: ME I, 609

glabâtava ,* gabâtuve *, ein Ort, ein Gebäude, ein Gefäss, wo etwas aufbewahrt wird, das behältnis: ūdens glabātuve; mantu, naudas glabātuve, die Schatzkammer MWM. VIII, 116. kādai senlaiku glabātavai Aps.

Avots: ME I, 621

‡ gràuzdê̦rtava,* eine Vorrichtung zum Rösten; die Rösterei.

Avots: EH I, 399

I grieztava, ‡

5) = grìeztaga ² PV. (mit ìe ² ): tā ar puišiem griežas un jaucas kâ g., "mēlnese, kas visur maisās, visu jauc" AP., Stelp.

Avots: EH I, 409

I grieztava,

1) etw., womit man etw. dreht, die Kurbel:
tecelei ir grieztava, ar kuŗu tuo grìež Nötk. n. A. XIII, 329. grieztava ir griežamais rīks pie virvju vīšanas Saussen n. Etn. III, 117;

2) = griezene 2;

3) der Weberbaum,
riestava Adsel n. A. XIII, 329;

4) ausgebreitete Melde (atriplex patulum)
RKr. II, 67.

Avots: ME I, 663

II grieztava: das Strauchmesser (mit iê ) C.: ar grieztavām šķina lī dumus.

Avots: EH I, 409

II grieztava, ein Stück von einer Sense zum Pergelreissen U. Zu griêzt.

Avots: ME I, 663

‡ grieztavnieks "palaidņa vīrietis" Warkl.

Avots: EH I, 409

‡. grīztave, ein Scheuerwisch (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 407

grûstava Bers., grûstavis Laud., Lasd., grûstevis Selb., [Fest.],

1) [grûstevis Kreuzb.], das Hackeisen, mit dem man Kartoffelblätter, Kräuter für die Schweine zerstampft
Römersh.;

2) ein Köscher
Aps. (in Lis. grûstuve): [

3) grûstava ² Ruj, ein Mörser].

Avots: ME I, 668

gulstavât,

1): auch (mit ùl ² ) Erlaa;

2): auch (mit ùl ² ) Auleja.

Avots: EH I, 417

gulstavât, -ãju,

1) schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern:
es tev gan ļaušu dienas laikâ tâ gulstavāt Blaum. lai uz ceļiem gulstavājam Druva III, 232;

2) = gulstavuôt.

Avots: ME I, 678

‡ gulstavnīca, eine Beischläferin: lielakunga g. Azand. 262.

Avots: EH I, 417

‡ gulstavnieks Fest. "kas gulstavuo".

Avots: EH I, 417

gulstavuôt: auch (mit ùl ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148.

Avots: EH I, 417

gulstavuôt, sich aus einem Bett ins andere legen, sich nicht wohl fühlen: bē̦rni gulstavuo jau vairākas dienas Plm.

Avots: ME I, 678

‡ guļstavuôt PV., = gul˜šņât.

Avots: EH I, 418

‡ ìegatavuôtiês Sonnaxt, reif werden: sē̦klas nebija vēl iegatavuojušās un tāpēc nedīga.

Avots: EH I, 513

‡ ieietava (Neologismus?), der Eingang Mag. XV, 3, 66 (aus Balt. Vēstn. 1873, № 33).

Avots: EH I, 516

‡ izgatavêt Auleja, Seyershof, = izgatavuôt: Refl. -tiês, reif werden (vom Getreide) AP.: kad rudzi izgatavējas, sāc pļaut Zvirgzdine.

Avots: EH I, 447

‡ izgatavinât,

1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;

2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.

Avots: EH I, 447

izgatavuôt, Refl. -tiês, ‡

2) = nùogatavuôtiês; reif werden: vasaras rudzi ātrāk izgatavuojas AP. uogas piesaulē ātrāk izgatavājas Linden in Kurt.

Avots: EH I, 447

izgatavuôt, tr., anfertigen, bereiten, ausarbeiten: ' nuo kuoka izgatavuo daž˙nedažādas lietas. Refl. - tiês, sich lange bereit machen: viņš ilgi izgatavuojās uz ciemu iet.

Avots: ME I, 736, 737

izkārtavuôt (unter izkā`rtât ), ‡

2) = izkā`rtât 1: kad sivēni nevienāda lieluma, tad nevar tā ēdiena katram par sevi i. Erlaa. kad ir pulka cilvē̦ku, katram jālej savā bluodiņā, tad saimnīcai grūta izkārtavuošana ebenda.

Avots: EH I, 455

‡ izratavît Druw. n. RKr. XVII, 75, mit strengen Worten (zur Arbeit) aussenden: saimnieks puišus izratavīja katru pie sava darba.

Avots: EH I, 476

jâstavnieks Nötk., = jâtavnieks.

Avots: ME II, 107

jātava ,* die Reitbahn J. Allunan.

Avots: ME II, 107

jâtavnieks, ein unruhiger, unbändiger, mutwillirger Mensch: iet vien kâ jātavnieks Nötk.

Avots: ME II, 107

jàuktava Serb., jauktuve Druw., jauktuve Gaw., jaukteve Jerkul, jàuktavnîca Lub., Nötk., Bers., ein ausgelassenes, mannstolles Mädchen: iet kâ jauktavnīca Nötk. kuo nu jaucas! vairāk nav kâ gatavas jaukteves Etn. III, 1. Auch von einer unruhigen Kuh ausgesagt Nötk. n. A. XV, 1, 408.

Avots: ME II, 98

jūtavas, das Kreuz im Rücken U. Vgl. jūtis.

Avots: ME II, 123

kaĩtava, ‡

2) "kas kaistas" (mit àI ² ) Gr.-Buschh. n., FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 575

[kaĩtava Jürg., jem., der oft kaitina.]

Avots: ME II, 135

kàitavât ² (unter kàitavuôt ² ),

1): bē̦rns kaitavā Oknist; ‡

2) lange zürnen, schmollen
Erlaa: kas ilgi dusmas tur, tas kaitavā. ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet sa˙skaities, lūpas nuostiepis. ‡ Refl. -tiês, zanken, streiten (mit aĩ ) Weissensee.

Avots: EH I, 575

kàitavuôt ² , kàitavât ² [Kl.], - āju, intr., kapricieren, sich launisch gebärden: tu tūliņ nuokar lūpas un kaitavā cauru nedēļu Druva II, 771.

Avots: ME II, 135

kaltavas, ‡

2) die Darre
(mit àl ) Baižkalns, Smilt. Vgl. kaltava unter kàltê̦tava.

Avots: EH I, 579

[kaltavas "maigles, spiestavas" Wessen; kal˜tavas N. - Peb., kàltavas ² Kreuzb. "galdnieku spailes, kuŗās ar vadžiem sadze̦n cieši kuopā līmējamus dēļus un patur tâ, kamē̦r līme sakaltusi" Fiaden. - Zu kalst?]

Avots: ME II, 145

‡ kaltave Römershof n. FBR. VIII,103 "?".

Avots: EH I, 579

kàltê̦tava, kàltê̦tuve, die Darre, Trockenkammer: labības k.; dēļu k. Blaum. [In Serben u. a. spreche man dafür auch: kaltava.]

Avots: ME II, 145

kamstavi, der obere Rand des Pferdehalses Wid.

Avots: ME II, 152

kantavàle, der Bleuel Serb. n. A. XVI, 378, der Schlegel, mit dem man auf das Stemmeisen schlägt Wid., der Waschbleuel.

Avots: ME II, 156

kâptavas, kâptuves,

1) die Stufen:
viņa uz savas klētiņas kāptavām atme̦tusies Aps. Marta sēdēja klēts priekšā uz kāptuvītēm MWM.;

2) die Treppe:
es celšu kāptuves līdz debess vārtiem A. XXI, 644.

Avots: ME II, 194

karâtavas,

1): mit ã Wolmarshof; zagļam augstas k. BW. 30083.

Avots: EH I, 588

karâtavas, karâteves Bers.,

1) der Galgen:
zagļam karāteves BW. 9088;

2) karâtavas, die Schaukel
N. - Schwanb., Mar. n. RKr. XV, 118.

Avots: ME II, 161

‡ karātaves Pas. VIII, 184, = karâtavas 1.

Avots: EH I, 588

karâtavniẽks, der Verbrecher, der gehängt werden soll: uz nāvi nuotiesāti karātavnieki Latv.

Avots: ME II, 161

kā`rstava, kārstave, gew. Pl., [kā`rstavas Jürg., Schujen, Ruj.], kā`rstevi [Salis], C., kārstuves [Kl.], Nigr., kārstuvji Ekau, Trik., PS., Sessau, die Wolltocke: viņa kārs ar lielām kārstuvēm A. XIII, 789. [In Jürg. und Sessau daneben kā`rstuve, ein Ort zum Tocken der Wolle.] Vgl. li. karštùvas "Wollkämmel".

Avots: ME II, 199

‡ kârstaviņas ² Seyershof, in einer Maschine gekämmelte Wolle.

Avots: EH I, 604

‡ kā`rstavītis ² Linden in Kurl., = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

‡ kârstavĩtis ² AP., = kā`rstava.

Avots: EH I, 604

‡ kârstavs ² Salis, eine Rolle gekämmelter Wolle: nuo viena ielikuma iztaisa divi kārstaviņi.

Avots: EH I, 604

kãrstavs: auch Wainsel n. FBR. XIV, 85.

Avots: EH I, 604

kãrstavs [Salis], kãrstuvis Ekau, [kārstava U.], ein Stück Zeug zum Durchseihen von Milch und anderer Flüssigkeit Linden. Vgl. kãrst 3.

Avots: ME II, 199

‡ kartavas Blieden, = kãrtavas I.

Avots: EH I, 590

kãrtavas U.,

1) der Galgen:
e̦smu tā dvēsele, kuo pavēlēji tuoreiz nuo kartavām nuoņemt LP. IV, 40;

[2) die Schaukel
Jürg.] Zu kãrt.

Avots: ME II, 201

‡ kàrtavât ² , -āju Auleja, Karten spielen.

Avots: EH I, 590

‡ kā`rtavât <sup>2</sup> Erlaa, kā`rtavuôt ² ebenda, sich lange mit etwas (es besorgend) abgeben: k. vienam ēšanu, uotram, trešam.

Avots: EH I, 605

kãrtavniẽks,

1) einer, der Galgen macht:
te kartavnieki iesauksies LP. V, 398;

2) der Henker:
ķēniņš ar saviem kartavniekiem nuoskatās vien LP. IV, 160.

Avots: ME II, 201

kãstava: auch Orellen (hier daneben auch: kãstavīte), Seyetshof.

Avots: EH I, 606

kàstava, kāstavis U., plur. kāstavi RKr. VII, S. 76, kàstavi C., = kā`stava.]

Avots: ME II, 204

kãstava, [kāstavs Bielenstein Holzb. 327], kãstavis, kãstuve, [kãstuvis Ronneb. (li. kóštuvis)], kãsteve,

1) das dünne Linnenzeug, durch welches die Milch geseiht wird
Drosth.;

2) das Seihgefäss, der Durchschlag:
ar kāstavu kāš pienu.

Avots: ME II, 204

‡ kâstaves ² Orellen, = kàstava.

Avots: EH I, 606

kãstavis (unter kãstava ): auch Ramkau.

Avots: EH I, 606

kàusê̦tava ,* das Schmelzwerk: tuo es kausēšu savā kausē̦tavā MWM. II, 737.

Avots: ME II, 178

kaustava: auch (mit aû ² ) Iw.

Avots: EH I, 595

kaustava, kaustavs, [kaûsteve ² Dond., Wandsen], = kauss III.

Avots: ME II, 179

kaustavs (unter kaustava): kaûstavs ² Salis.

Avots: EH I, 595

kautavas: "spīles (maigles) dēļu salīmēšanai" (mit aû ) Nautrēni: ruokas saspiede (durīs) kai kàutavās ² Bērzpils.

Avots: EH I, 596

[kautavas Warkl. " eine Presse (aus Holz)". Zu apskaut?]

Avots: ME II, 180

‡ klabatavas Lasd. u. a. n. FBR. IX, 126 "?".

Avots: EH I, 607

klapêtavas, das Klopfbrett, das statt einer Glocke dient U. (Genium klabata, klaburs.]

Kļūdu labojums:
klapêtavas = klapê̦tavas

Avots: ME II, 214

kniebtavas * Preip. 45, kniebtuves * U. b. 121, 106, die Kneifzange.

Avots: ME II, 248

kràsuôtava ,* die Färberei: audumu kr. Konv. ² 873.

Avots: ME II, 269

kratîtavas, ein Instrument zum Schütteln, Schwingen in der Dreschtenne.

Avots: ME II, 261

krejuotava "der Ort, wo die Sahne zusammengeführt wird" RA.

Avots: ME II, 271

krẽ̦puôtava,* der Spucknapf.

Avots: ME II, 276

‡ I kùitava ² Meiran "?": kuo tu maisies kâ k. pa kājām?

Avots: EH I, 668

‡ II kuitava Schwitten "ein unsittlicher Mensch".

Avots: EH I, 668

kulstava: linu k. Pas. II, 519, (mit ul˜ ) Ramkau; plur. kul˜stavas Strods Par. vōrdn.99 "?"

Avots: EH I, 671

kulstava LP.VII,601,[Druw.], = kulstītava.

Avots: ME II, 308

‡ kùlstavīca ² Zvirgzdine, = kulstamniẽks 2.

Avots: EH I, 671

kulstavnīca (unter kulstamniẽks),

2): auch Bērzgale, Warkl.

Avots: EH I, 671

kulstavnīca "nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem" Fest.

Avots: ME II, 308

kul˜stavniẽks, ‡

2) = kulstamniẽks 1 (mit ùl ² ) Lubn.

Avots: EH I, 671

kulstavniẽks, einer, der Flachs schwingt, reinigt: kur braukdami, kulstavnieki, kur ve̦zdami kulstītavas? BW. 28352.

Avots: ME II, 308

kulstîtava: linu k. (mit ul˜ ) AP., (mit ùl ² ) KatrE., Saikava.

Avots: EH I, 672

kulstîtava [Ronneb.], s. kulstamnieks.

Avots: ME II, 308

kul˜tava, ein Butterfass Wid.

Avots: ME II, 309

lāpītava, ein Schimpfwort Altenwoga.

Avots: ME II, 440

lãpîtavs, ein Werkzeug aus Knochen zum Flechten von Bastschuhen Spr.

Avots: ME II, 440

lasîtava ,* der Lesesaal; bezmaksas l., Freibibliothek; ļaužu, tautas l., Volksbibliothek.

Avots: ME II, 424

lastavāgs, Fastnachtsabend: meteņus jeb vastlāvijus arī saukuši par lastavāgu Stockm. n. Etn. IV, 28. S. vastlāģi U.; [anscheinend hieraus durch Metathese entstanden].

Avots: ME II, 424

latavāli "?": suņuburkšķi, latavāli (eine Pflanze) - jaunu puišu Jāņu žales BW. 32367, 6 var. [aus Erlaa]. latavāņu vainadziņš BW. 6211, 5 [aus Erlaa]; s. latvaņi.

Avots: ME II, 425

‡ *latavāni, gen. plur. latavaņu BW. 15494 var. (aus Erlaa), = latvaņi (?): viju ... latavānu vaiņadziņu VL. aus Ogershof.

Avots: EH I, 722

[lè̦ktavas N. - Peb.], lè̦ktuve, ein Gestell zum Springen, = lē̦katnes Smilt., das Sprungbrett; lē̦ktuvītes, die Stäbchen im Käfig, worauf der Vogel im Käfig auf - und abspringt: putnē̦ni lē̦kāja pa burīti ietaisītām lē̦ktuvītēm Baltp.

Avots: ME II, 459

lìektava (unter lìektuve ): auch (mit iê ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 753

lìektavē̦ns: "20275, 2" ME. II, 497.zu verbessern in "20278, 2".

Avots: EH I, 753

liektavē̦ns BW. 20275, 2, für lìetuvẽ̦ns, wohl im Anschluss an lìekt.

Avots: ME II, 497

liẽlnuoliktava ,* Engrosniederlage Stari.

Avots: ME II, 500

liẽltìrguôtava ,* das Handelshaus.

Avots: ME II, 502

lietava, s. lietuve.

Avots: ME II, 506

Lìetava C., Litauen: lietavnieki, ve̦lla bē̦rni, ieve̦d mani Lietavā BW. 22466, 2, 3; 29429. [Aiviekstes upe... daždien kâ bāztin piebāzta (ar"puolīšüpluostiem) un nuo rīta līdz vakaram tu dzirdi tuo (puolīšu) rīkuošanu:"Lietavā!"(= uz upes kreisuo krastu; das linke Ufer gehorte ehemals züPolnisch-Livland") Ceļa biedrs 1863, No 11.]

Avots: ME II, 506

‡ liêtavaiņa ² laiks AP., Regenwetter.

Avots: EH I, 757

‡ liêtavains ² AP., = liêtaîns, regnerisch: l. laiks.

Avots: EH I, 757

liêtavas: auch Bērzgale, Erlaa: iestājās l. un vilkās divas nedēļas Jürgens 45.

Avots: EH I, 757

liêtavas, Regenwetter, mehrere Tage hindurch anhaltendes Regenwetter: lietavas turpinājās ilgāk kâ nedēļu Latv. Ungew. der Sing.: uznāca ilgāka lietava Poruk. So auch BW. 20326, 1.

Avots: ME II, 506

‡ liêtavât Erlaa, lange regnen.

Avots: EH I, 757

‡ lìetavē̦ns ² : Linden in Kurl., (mit iê ² ) Ramkau = lietuvēns AP., Diction. 198, = lietavnieks.

Avots: EH I, 757

lietavnieks: auch Elger Diction. 198, Kaltenbr.

Avots: EH I, 757

lietavnieks, für leitis, der Litauer. S. Lietava.

Avots: ME II, 506

‡ lìetavuonis ² Lös., = lìetuvē̦ns.

Avots: EH I, 757

‡ liêtavuôt FBR. IX, 148, Erlaa; lange regnen.

Avots: EH I, 757

lìkstavas [als ein Eigenname ], moorige, grosse Wiesen C. [Wohl zu līguôt (iês). ]

Avots: ME II, 486

līstava, die Rodung, der Zustand, die Zeit der Rodung: tur atstāju miežus, rudzus, tur birztiņu līstavā BW. 23991; 26569. Zu lîst.

Avots: ME II, 490

lîtavas: auch Bērzgale, Preiļi (Lettg.), Prl., Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 751

lîtavas [Warkh., Warkl.], Spr., für liêtavas.

Avots: ME II, 491

lùocîtava,

1): auch (mit uô ² ) AP., (mit ùo ² ) Sonnaxt; ‡

2) eine Haspel
A. Leitāns.

Avots: EH I, 766

lùocîtava, das Gelenk [Wolm.], PS., C., Kl., Spr., Bers.: luocītavas jeb mītis Konv. ² saķēra Edes ruoku, šuoreiz augšpus luocītavas Saul.

Avots: ME II, 523

lùgtava,* lùgtuve, das Bethaus SDP. I, 106, Konv.2 2702; 4073.

Avots: ME II, 518

lũkuôtava,* die Stelle, von welcher aus Umschau gehalten wird; zvaigžņu lūkuotava, die Sternwarte.

Avots: ME II, 519

mâcîtava ,* die Lehranstalt J. Allunan.

Avots: ME II, 576

maĩnîtava: zemnieks, nuobraucis Rīgā, ieiet naudas mainītavā Pas. XII, 433.

Avots: EH I, 778

maĩnîtàva,* naudas maĩnîtava, die Wechselbank, Wechselbude: ārzemes mainītavās dažreiz dabū dažus grašus vairāk nekâ še PS.

Avots: ME II, 550

màisîtava ² Lub., = màiseklis 3.

Avots: ME II, 551

mal˜tava: auch (mit àl ² ) Daudsewas n. FBR. XVII, 151; maltava, die Mühle Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 781

mal˜tava, mal˜tave, die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird Bergm. n. U.: meitas dzied maltavā (Var.: maltavē) BW. 383, 1 var. maltavītes galiņā 4463. Der Pl. maltavas, die Mühle Infl. n. U.

Avots: ME II, 559

‡ matavelis (mit ma- gesprochen) Lettg., eine Garnwinde. Aus r. мотовило.

Avots: EH I, 784

mazgâtava, mazgâtuve [li. mazgotuvė], die Waschanstalt.

Avots: ME II, 572

mèlstavis, der Lügner Biel. n. U.

Avots: ME II, 600

me̦stavas: auch (= tîtavas) Kalz. n. BielU., Rutzau.

Avots: EH I, 803

[me̦stavas Welonen "aušanai satītas dzijas uz šķē̦rumiem"]; me̦stavas [Warkl.], me̦stuves, Gestell zum Aufscheren N. - Bartau, [Bielenstein Holzb. 393 mit Abbild.; me̦stava (Kammlade?): sāk klaudzēt me̦stava, šķirties nītis, mīties paminas A. Brigader.] Nebst li. mestùvai zu mest.

Avots: ME II, 606

‡ me̦tava (?) Lubn: "dzelzs salaidums".

Avots: EH I, 803

‡ me̦tavas Aahof, = me̦tuoles.

Avots: EH I, 803

[miekstave, der (erste, grösste) Magen der Wiederkäuer Wid.]

Avots: ME II, 652

mietava [?] Apšciems "das Trittbrett des Webers".

Avots: ME II, 656

[mietavas Fest., der Tauschschmaus.]

Avots: ME II, 656

‡ mīkstava Grawendahl, = mī˜stîklas. Aus *mīkstītava?

Avots: EH I, 821

[mīstavnica "šķidra miltu putra" Latv. Vēstn. 1924. № 39 aus Livl.]

Avots: ME II, 647

‡ mĩstuvnīca Planhof, eine unruhige weibliche Person od. Kuh.

Avots: EH I, 822

mīstavuôt: auch (mit î) Warkl.

Avots: EH I, 822

mīstavuôt [Warkh.], Spr., = mīstīt II.

Avots: ME II, 647

mĩstîtavas Bers. n. Etn. IV, 147, C., Smilt., = mĩkstîklas.

Avots: ME II, 647

mîtavas,

1): kāju m. Warkl., = kãjstar̂pis;

3): uz ratiņa mîtavām uzlikt kāju Warkl.

Avots: EH I, 823

[mìtavas ² Warkl. "die Gerberei".]

Avots: ME II, 648

mîtavas,

1) der Tausch, Wechsel, der Tauschschmaus
Spr., Altenwoga, [Fest.]; ceļa mîtavas Warkl., ein Kreuzweg;

2) der Ort, wo getauscht wird
C., Smilt.;

[3) "suola kāju krustuojums" Mar., "šķē̦rskuoks zem suola, kas savieno suola kājas" Rugāji, Biržgalis; beņķa mītavas (Var.: pamija, sadures) BW. 34580, 2; die Fuge an den Enden der Bretter von zwei aneinander gefügten Bänken
Warkl.; (von einem 0 - Stamm) loc. pl. suola mītavuos "na końcu ławki" Zb. XV, 222; suola mĩtavas (zu mĩt) "apakšējās līkstītes suolam, kur kājas uzlikt" Samiten;

4) die Weichen (auf Eisenbahnen)
Mar.].

Avots: ME II, 648, 649

mìztava ,* das Pissoir Wid., Dr.

Avots: ME II, 650

‡ muocītava, eine "Plageanstalt": kunga rija, manu brāļu m. Tdz. 52702.

Avots: EH I, 840

mustavas: auch Dunika, Erlaa, Schnehpeln, Sonnaxt, Demin. mustaviņa BW. 32977, 1; auž, ka mustava klaudz Janš. Precību vies. 33. atskanēja mustavu pirmais sitiens Virza Straumēni ³ 316.

Avots: EH I, 835

mustavas Grob., Nerft, Lasd., Lautb., [Turlau], musteves RKr. X, 23, [mustenes [Alt - Rahden], der Sing. mustava von L., St., U., [Bielenstein Holzb. 400], mustavs von Elv., St., U. angeführt, die Kammlade am Webestuhl, Weberlade: kad dzijas šķietā savē̦tras, tad uzkaŗ mustavas. Nebst li. muštùvai dass. zu li. mùšti "schlagen" (vgl. le. sistavas) [und (nach Uhlenbeck KZ. XXXIX, 260 f.) zu ai. muṣ̌ṭi-ḥ "Faust" (bestritten von Güntert KZ. XLV, 195, der li. mùšti gleich Walde Wrtb. ² 497 u. a. zu la. mucrō "scharfe Spitze" stellt)].

Avots: ME II, 672

‡ mustaves Linden in Karl. "steļļu daļa, kuŗā ieliek šķietu".

Avots: EH I, 835

mutavnieks: auch AP.

Avots: EH I, 836

mutavniẽks, ein Grossmaul, Räsonneur Lös. n. Etn. IV, 147: tas ir liels mutavnieks Lub.

Avots: ME II, 674

negatavs: negatavā ... ē̦kā Pas. XV, 5.

Avots: EH II, 12

negatavs, unfertig, ungar, unreife: negatavi augļi. vai tu ēdi nagatavu? BW. 13733.

Avots: ME II, 713

ne̦stavas: auch BW. 18703, Blieden n. FBR. XVI, 99, AP., (Schulterjoch) Frauenb., (Trage, Sänfte) Seyershof, (eine Trage zum Steintragen) Ramkau; ein Sing. ne̦stava BW. 18260 var.

Avots: EH II, 20

ne̦stavas, ne̦stuves, [ne̦stuvas U., Bielenstein Holzb. 325], die Trage, Tracht, das Schulterjoch der Wasserträger, die Sänfte [Abbildung bei Bielenstein Holzb. 325]: zvans krita nuo ne̦stavām zemē LP. VII, 1028. saimnieks gājis ar ne̦stavām uz upi V, 82. meita tika ar visām ne̦stuvēm un spaiņiem mēnesī Lautb. bēŗu ne̦stavas, die Totenbahre Kaudz. Sehr selten der Sing.: tūliņ gadās milzu spaiņi ar visu ne̦stavu muļķītim uz kamiešiem LP. VI, 61.

Avots: ME II, 734

‡ nìekātava ² Sonnaxt, Demin. nìekātavīte ² ebenda, = niekacis.

Avots: EH II, 27

‡ nùoàrtavât ² Kaltenbr., (Eisen) abhärten: n. cirvi.

Avots: EH II, 30

‡ nuogatavêt, reif werden Seyershof: uogas jau nuogatavējušas. Refl. -tiês AP., Heidenfeld, reif werden.

Avots: EH II, 45

nùogatavinât: auch AP.

Avots: EH II, 45

nùogatavinât, nùogatavuôt, tr., zur Reife bringen: karstums nuogatavuoja rudzus un miežus nelaikā B. Vēstn. Refl. -tiês, reif werden: zirņi jāsēj ve̦cā mēnesī, tad viņi nuogatavuojas Etn. II, 96. dzejnieces talants ar visām savādībām jau pilnīgi nuogatavuojies Vēr. II, 234.

Avots: ME II, 784

nùogâztava,* der Ort, wohin etwas geworfen wird: mē̦slu un citu netīrumu nuogāztava Latv.

Avots: ME II, 784

‡ nùokàitavât ² Erlaa, eine zeitlang erbost sein: visu nedēļu nuokaitavāja.

Avots: EH II, 50

nuoliktava:* vīna n. Pas. XIV, 273.

Avots: EH II, 62

nuoliktava,* die Niederlage, das Lager: preču, alus; ieruoču nuoliktava, das Arsenal.

Avots: ME II, 811

nuistavas "?": aust bedzuot, šķietes ātri jāižņe̦m nuo nuistavām, lai mirstuot mute nepaliktu vaļā Etn. II, 191. [Zu ändern in mustavas? Vgl. jedoch auch nustava.]

Avots: ME II, 753

nustava: plur. t. nustavas Frauenb., = mustavas. Hieraus dissimilatorisch umgebildet.

Avots: EH II, 29

[nustava Schrunden "= mustava".]

Avots: ME II, 754

uostîtava "?": ja ar pirmējuo līgumu gana netika, tad stiep vien šurp uostītavas! Dok. A.

Avots: ME IV, 422

‡ pagatevêt(iês) Ramkau, = pagatavuôtiês: kad uogas ir zaļākas nuolasītas, tad liek, lai tās pagatevējas.

Avots: EH II, 133

‡ pagatavinât, = pagatavuôt: ar maurāju caurmaisīdams ... mē̦slus pagatavinājis Pēt. Av. IV, 183.

Avots: EH II, 132

‡ pagatavît Auleja, = pagatavuôt. Refl. -tiês, für sich bereiten, verfertigen Auleja.

Avots: EH II, 133

pagatavuôt, ‡ Refl. -tiês AP., = ìenãktiês, reifen: kad zirņi ir kaut cik pagatavuojušies, tad tuos šķin pākstēs.

Avots: EH II, 133

pagatavuôt, tr., bereiten,verfertigen: brūtgāns pagatavuoja iesalu BW. III, 1, 42. viņš spējis pieci pāŗi kurpju pa dienu pagatavuot LP. VII, 1156.

Avots: ME III, 28

paisītava, ‡

2) = pàisītavas ² Saikava (mit àI ² ); ‡

3) comm., ein Schwätzer, Fasler
Saikava.

Avots: EH II, 137

[paisītava Vīt., = padauze.]

Avots: ME III, 35

pàisītavas ² ,

1): auch Kalupe, Meselau, neben gleichbed.
pàisīteves) KatrE.; ‡

2) gutes Mundwerk
Lubn.: kuo nu tu tuo aizrunāsi? tai ir p.

Avots: EH II, 137

pàisītavas ² [Lis.], die Flachs- oder Hanfbreche.

Avots: ME III, 35

‡ paistavas Livl. n. BielU., Nötk., (mit aî ² ) Ramkau, = pàisītavas ² .

Avots: EH II, 137

‡ palè̦ktave ² Erlaa, = palēcekne.

Avots: EH II, 150

‡ paprañtavuôt Dunika, = paprašņât, pratinât: tiesasvīrs atnācis p. mūsu kalpu.

Avots: EH XIII, 164

pā`rduôtava,* der Laden, das Magazin J. Allun.; grāmatu pārduotava, die Buchhandlung; sīkpreču pārduotava.

Avots: ME III, 154

‡ pãrgatavêtiês Seyershof, = pãrgatavuôtiês.

Avots: EH XIII, 200

pãrgatavĩba* die Überreife.

Avots: ME III, 155

pãrgatavuôtiês, überreif werden: labība, kas pārgatavuojusēs un jau uz zemi salūzuse tīrumā Etn. I, 45.

Avots: ME III, 155

‡ pārkartavât Auleja, pārkartât Pas. IV, 149, im Kartenspiel verspielen (tr.). Refl. pārkartavâtiês Auleja, im Kartenspiel viel verlieren.

Avots: EH XIII, 202

‡ paslē̦ptave Pas. VII, 326, = paslè̦ptuve.

Avots: EH XIII, 174

pašsagatavuôts, selbstbereitet, selbstpräpariert: pašsagatavuots papīrs Stari II, 318.

Avots: ME III, 117

pe̦lˆdê̦tava, -tuva, -tuve, die Bade-, Schwimmanstalt: sē̦ra pe̦ldē̦tava A. v. J. 1896, S. 298.

Avots: ME III, 195

peldinâtava "der Badeort": ve̦cu vīru peldinātavas A. v. J. 1896, S. 415; die Schwemme: zirgu peldinâtava Ar.

Avots: ME III, 195

pe̦lˆduôtava, eine Badeanstalt Ar.

Avots: ME III, 195

pìebrauktava, die Zufahrt V.

Avots: ME III, 240

pìedē̦tava,

1) ein Gestell zum Schwingen von Flachs od. Hede
Spr., "rīks, uz kā linu kulstītājs atspiež kreisuo ruoku ar linu saujua Bers., Lub.;

2) = laids I, 3 Erlaa.

Avots: ME III, 245

pìegatavuôt Spr., = pagatavuôt; Vgl. r. приготовлять dass.

Avots: ME III, 249

pieliktava Ar., = pieliekamais kambaris.

Avots: ME III, 267

piẽnuôtava,* die Molkerei.

Avots: ME III, 277

piestava Warkl., = piesta 3: tev pašai meitas aug kâ rumbiņas, piestaviņas BW. 4833, 5 var.; = piesta 1 Schujen.

Avots: ME III, 296

pīpē̦tava* das Rauchzimmer MWM. VIII, 62.

Avots: ME III, 233

pirstava Fest., Stelp., = perdelis.

Avots: ME III, 227

‡ pir̂stavnieks PV., = pirstava.

Avots: EH XIII, 238

pītava, sviesta pītava, Butterfass V.

Avots: ME III, 235

pļautava, s. pļautuve.

Avots: ME III, 367

pļintavât "einen Strauch mit den Wurzeln aushauen" Pilskalne (Kr. Illuxt).

Avots: ME III, 371

puõstava U., N.-Peb., Lautb., puostājs Kaln. Uozuolk. m. 44, 127, = puostaša.

Avots: ME III, 459

‡ puostavnīca Vanagu ligzda 188, Femininform zu puõstaunieks.

Avots: EH II, 347

prātavē̦de̦rs, s. prātuē̦de̦rs.

Avots: ME III, 380

prātavuôt Etn. IV, 166, Fest., überlegen, klügeln, pràtuot.

Avots: ME III, 380

‡ pũdē̦tava, ein Platz zum Faulenmachen (?): nuo pūdē̦tavas ne̦s mē̦slus vai me̦lnu zemi klāt Janš. Līgava I, 36.

Avots: EH II, 341

pusgatavs: skuola bijusi tik vēl pusgatava Pas. XV, 5.

Avots: EH II, 332

pusgatavs, halbfertig, halbreif, halbgar Ar.

Avots: ME III, 427

‡ rataveņš Strods Par. vōrdn. 145 "?"

Avots: EH II, 355

ratavît, -ĩju, mit strengen Worten an die Arbeit schicken Druw. n. RKr. XVII, 75.

Avots: ME III, 480

raustava, eine Raufe zum Abraufen der Leinsaatköpfchen U., Bielenstein Holzb. 518 (mit Abbi1d.). Zu raustît.

Avots: ME III, 488

rautava, s. rautuve.

Avots: ME III, 491

ražuôtava,* der Ort, wo etwas erzeugt, produziert wird: naftas ražuotava B. Vēstn.

Avots: ME III, 493

‡ re̦tavuôt, retten (?): kučier[i]s izķe̦paruojies [nuo grāvja] re̦tavuo savas ķēves Mekons Trīsreiz par velti 27. Refl. -tiês, sich retten (?): brāļiem ne˙kāda re̦tavuošanās ... nav iespējama JanŠ. Dzimtene I, 304. Aus li. (Žem.) retavóti "retten"?

Avots: EH II, 367

riestava,

1) rìestava C., PS., riẽstava Nigr., riestava Elv., U., Bielenstein Holzb. 399, Mar. n. RKr. XVII, 96, riêstava ² Karls., Wandsen, rìestava ² Kr., Lis., Golg., riestavis Bielenstein Holzb. 399, riestavs, riẽstuve Grob., Linden, Rutzau, Wain., rìestuve ² Neugut, riestuva Bielenstein Holzb. 399, riẽstuvts N.-Kurl., Dunika, Kalleten, Sessau, riestubis Lasd., N.-Bartau, (mit ìe ² ) Warkl., riestevis Gr.-Buschh., Sussei, der Weberbaum:
ap riestuvi jau bija aptinies liels baķis nuoaustās pusvadmalas Grob. dzijas galus apņēma ap riestuvja rīkstīti Jauns. Baltā grām. I, 132. mēs lūkuojām, vai riestavs nere̦dzas jau cauri mesmiņiem Jauns. jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. ja tu manas... matu bizes ap vienu riestavu tītu Glück Richter 16, 13. šķē̦ps bija kâ viena vēveŗa riestava II Sam. 21, 19;

2) riẽstava dzirnavās, ein Streckbalken in der Mühle;
rìestavas, die Querbalken in der rija, auf denen die ārdi ruhen Jürg. Nebst li. riestùvas "Webebaum" zu riest III 6.

Avots: ME III, 547, 548

‡ ritaveņas "grāv[j]ains ceļš" Strods Par. vōrdn. 148.

Avots: EH II, 374

runâtava* Wid., Latv., Balss, die Rednertribüne.

Avots: ME III, 560

‡ sagatavât(iês) Dunika, = sagatavuôt(iês).

Avots: EH XVI, 408

‡ sagatavêtiês Kaltenbr., = sagatavuôtiês.

Avots: EH XVI, 408

‡ sagatavît(iês) Auleja, = sagatavaôt(iês).

Avots: EH XVI, 408

sagatavuôt, sagatavinât Ar., tr., fertig machen, bereiten: sagatavuot sev nākuotni, laimi Puriņš Nauda 9. Refl. -tiês, sich fertig machen, sich bereiten, vorbereiten: pūra vedēji sagatavuojās pirmie BW. III, 1, 96. saģērbjas . . ., sase̦gluo zirgus, un tâ uz ceļa sagatavuojušies iet iekšā ebenda 78, lai varē̦tu guodam sagatavuoties uz ceremonijām Alm. Kaislību varā 67.

Avots: ME III, 624

sagatavuôtava,* der Ort, wo etw. zubereitet wird: ēdienu sagatavuotavās un pārduotavās A. v. J. 1899, S. 197.

Avots: ME III, 624

saiņuôtava,* das Packhaus Wid.

Avots: ME II, 637

salˆdê̦tava,* eine Kühlvorrichtung: nuolikt gaļu saldē̦tavā B. Vēstn.

Avots: ME II, 669

salˆtê̦tava, ein Raum zum Abkühlen Saikava.

Avots: ME II, 676

‡ samàukstavs ² Butzkowsky "= same̦staukla".

Avots: EH XVI, 429

same̦stava: auch Lng. (unter sakas), Iw.

Avots: EH XVI, 430

same̦stava Edwahlen n. U., Bielenstein Holzb. 564, Buschh., same̦stuve Wid., Dunika, Karls.; Katzd., Durben, die Schnur od. der Riemen, womit das Kummet zusammengezogen wird.

Avots: ME II, 684

saņe̦mtava,* in der Verbindung bērnu saņe̦mtava, das Entbindungszimmet Dr.

Avots: ME II, 695

saratavît Druw. n. RKr. XVII, 75, mit strengen Worten an die Arbeit schicken (viele).

Avots: ME II, 712

sargâtava,* die Wachtstube Dr.

Avots: ME II, 716

šaũtava,

1): sudrabiņa šautaviņa BW. 1920 var.; ‡

4) ein hölzerner Türriegel
Iw.

Avots: EH II, 623

šaũtava C.,

1) die Weberspule
U., das Weberschiffchen Bielenstein Holzb. 402: cik šautavu cauri šāvu BW. 34637 var. (figürlich vom coitus);

2) Nadel zum Netzstricken
U., Bielenstein Holzb. 647;

3) "kas šaudās 2" Jürg. (mit aũ): tā ķēve - tāda šautava!

Avots: ME IV, 10

‡ šaũtave,

1) jem., der viel und schnell läuft
AP.; ein Leichtsinniger ebenda;

2) = šaũtava 1: sudrabuota šautavīte BW. 1920 var.

Avots: EH II, 623

sē̦rstavnīca "?": sē̦rstu gāja sē̦rstavnīca BW. 18520.

Avots: ME III, 831

sē̦stava: auch ( die Sitzhank im Webstuhl; mit ê̦ ² ) AP. (hier daneben ein gleichbed. sê̦stave ² ?, Ramkau.

Avots: EH II, 483

sē̦stava U., Zaravič, Bielenstein Holzb. 402, sē̦stuve, eine Bank Zaravič, die Sitzbank im Webstuhl U.: Anlīze . . . piesēdās uz stakļu sē̦stuves Janš. Dzimtene ² II, 248.

Avots: ME III, 832

‡ se̦stave, ein rundes und flaches, aus Wurzeln od. Spänen geflochtenes Behältnis, das 1/6 Lof fasst KatrE.: krietnu sē̦stavi miltu gāze guovīm baļvā.

Avots: EH XVI, 479

sẽ̦tava,

1): auch Allend., BW. 28313 var.; ‡

2) " ¹ / ₆ pūra liels mē̦rs" (mit è̦ ² ) Lubn.

Avots: EH II, 483

sẽ̦tava Ruj., Iw., sē̦tava Manz., U., Spr., sē̦tave, sẽtevē Dond., sẽ̦tūve PS., Ranzen, Irmelau, Ramkau, Deg., Matkuln, Karls., Neuermühlen, Matthiä, sē̦tuve Wid., Saussen, sē̦tuva U., sè̦tuvisa Lis., sè̦tuvs ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, der Saatkorb: sējējs savā sē̦tāvā ruoku iešaun Manz. Post. I, 256. Ģirts . . . suoļuo . . . pa tīrumu ar sē̦tuvi kaklā Janš. Bandavā I, 174. tīrumā viņš atģidās, ka sē̦taves nebij līdz A. v. J. 1902, S. 124. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦tuviņu (Var.: sē̦taviņu, sē̦tuvīti, sē̦tuvām) BW. 28016. paķē̦ruse mazuo, nuo saknēm pītuo sē̦tuvīti A. XX, 164. sẽ̦tuve C., eine Schürze, in der ein Säemann die Saat beim Säen trägt.

Avots: ME III, 833

sē̦tave (unter sẽ̦tava): auch (mit è̦ ² ) Linden in Kurl., Saikava, Demin. sē̦tavīte BW. 31688.

Avots: EH II, 484

‡ sẽ̦tavis Ramkau, = sẽ̦tava.

Avots: EH II, 484

l sìetava: auch (mit ìe ² ) Liepna, (mit iê ² ) Allend., AP., Ramkau, siêtavas ² Perkunen; ja nav nē̦zdauga, še mana s˙! BW. 19234. man nuoplīsa sietaviņa Tdz. 54729.

Avots: EH II, 495

I sìetava N.-Peb., C., sìetava ² Prl., Lös., Kr., Saikava, sietava U., Spr., Nötk., Bers., Plur. sìetavas ² Kl., siêtava ² Dunika, Rutzau, sietavas Alschw. n. Plutte 72, Altenwoga, Erlaa, Kalzenau, Lasd., L., Bielenstein Holzb. 416, Demin. sietavīte BW. 20500 var., sietuviņa 20500, 2, Beinlinge Manz. 10 Gespr., Fussbinde, ein wollenes, halbwollenes od. leinenes Band, das ums Bein gewunden wird, das Tuch ums Bein, das statt des Strumpfes gebraucht wird U.: zilas vai me̦lnas sietavas, t. i. .., drāna, ar kuo lielus aptin BW. III, 1, 72. kreisās kājas sietava LP. V, 13. ap lieliem zilas siêtavas ² Janš. Precību viesulis 52. tev bij manas kājas aut, . . . nuotīt manas sietaviņas BW. 21715, 2. bez siẽtavu Tr. nar. p. № 141, 148-9. Zu siet.

Avots: ME III, 860

II sietava, = siêts I: bajārs ņēma līgaviņu, caur sietavu sijādams. tai ar bija meitai būt, kas caur sietu iztecēja! BW. 11646.

Avots: ME III, 860

III sietava, = sietus, eine tiefe Stelle im Fluss (Kolke) Essern n. U.

Avots: ME III, 860

sietavas, in der Verbindung dze̦guzes sietavas, pinguicula vulgaris L. Trik. n. RKr. III, 72; Konv. ¹ 384; Frauenschuh (cypripedium calceolus L.) RKr. II, 70, Bers. Wohl auf sietava(s) I beruhend.

Avots: ME III, 861

sijâtava(s), eine Vorrichtung zum Sieben Konv. ² 708.

Avots: ME III, 837

sijâtava(s), eine Vorrichtung zum Sieben Konv. ² 708.

Avots: ME III, 837

sistava: auch AP., Ramkau, Sessw.; sistavas - auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lasd., Lubn., Oknist, Pilda; sistava klaudz bez apstājas Janš. Līgava I, 430.

Avots: EH II, 490, 491

sistava U., Karls., Bielenstein Holzb. 400, Landskorona, Plur. sistavas Lis. n. RKr. XVII, 96, Buschhof, Kreuzb., sistuve, die KammIade des Webers; sistavas, der Schlagbaum am Webstuhl Lubn.: kad dzijas šķietā savē̦rtās, tad uzkaŗ sistavas A. XI, 84. atskanēja sistavas klaudzieni Niedra. ze̦lta šķiets, vāŗa nītis, sudrabiņa sistaviņas BW. 32977.

Avots: ME III, 850

sĩtava, eine tiefe Stelle im Bach (bei Krümmungen, Windungen eines Baches) Wain.: ne˙tālu nuo laipām bija kādā līkumā re̦dzama plaša un ... brangi padziļa sītava Janš. Dzimtene IV, 23. Vgl. sietus, sietava.

Avots: ME III, 855

skalˆdîtava,* in der Verbind. akmeņu skaldītava MWM. IX, 378; Duomas II, 715, der Steinbruch.

Avots: ME III, 868

skaluôtava,* skaluôtuve*, in der Verbind. ze̦lta skaluotava (skaluotuve B. Vēstn.) Dr., Latv., B. Vēstn., die Goldwäscherei.

Avots: ME III, 869

skàustava Drosth., Smilt., skaûstava ² Karls., skaustava U., skàusteve ² Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve ² Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave ² Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.

Avots: ME III, 876, 877

šķietavas: auch (mit ìe ² ) Fehteln, Heidenfeld.

Avots: EH II, 640

šķietavas N. - Bartau, = šķiets, der Weberkamm; šķiêtavas ² (?) Bauske "die Kammiade".

Avots: ME IV, 53

šķiltava,

1): auch (mit il˜ ) AP., Iw., OB., (šķil˜tavas) Dunika, Frauenb.; ar tē̦rauda šķiltavām BW. 34775. ve̦cas šķiltaviņas 27824, 4;

2): lai nesapinas ar kaut˙kādu šķiltavu Atpūta № 375, S. 6.; ‡

3) šķil˜tavas AP. "lieli raibumi uz drēbes".

Avots: EH II, 636

šķiltava,

1) šķiltava U., Bielenstein Holzb. 250, Iw. (mit il˜), šķiltavas Spr., Mag. XIII, 2, 44; 3, 52, Bershof, Wolm. (mit il˜), Prl. (mit ìl ² ), šķil˜teves Dond., šķil˜tavs PlKur., šķiltuvis, šķiltuvji Seemel, der Stahl zum Feueranschlagen, die Zündpfanne U.: viņš šķindināja šķiltavu ar kramu A. v. J. 1897, S. 520;

2) eine Schwätzerin:
kuo tu tādai škil˜tavai stāsti? viņa jau visu izšķiļ Rundel. ak tu šķiltava! A. v. J. 1897, S. 132.

Avots: ME IV, 40

‡ šķil˜tavainis AP.,

1) Benennung eines Strickmusters (mit grossen
"raibumi") für Handschuhe;

2) das kleine Kopftuch mit grossen
"raibumi";

3) = ‡ mar̃navainis.

Avots: EH II, 636

‡ šķil˜tavains AP., mit grossen "raibumi" versehen; šķiltavaini ("ar šķiltavu zīmējumu") lakati Sessw.; šķiltavainus kre̦klus auda Tdz. 39852 (aus Sawensee).

Avots: EH II, 636

‡ *šķirtava (od. *šķirtav(i)s?), der Scheitel: uz viņa galvas schirtouwe (acc. s.) kritīs Getzel Psalm 7.

Avots: EH II, 638

šķīstîtava* Antropol. III, 41, das Purgatorium.

Avots: ME IV, 49

šķītava: üblich ist wohl nur der loc. s.

Avots: EH II, 639

šķītava, das Pflücken: tupu..., rāpu... pupas ravēdama; kad pupiņas šķītavā, nij tad tupu, nij tad rāpu BW. 28205, 3.

Avots: ME IV, 50

skutava Mag. III, 1, 106, U., skutuva U., skutuve Wid., skutuvis U., L., Ronneb. n. RKr. XVI, 42, Smilt., Kundziņš Kronv. 91, ein Rasiermesser.

Avots: ME III, 907

skūtava,

1) das Rasiermesser
MWM. X, 247;

2) skũtava, die Rasierstube
Karls.

Avots: ME III, 908

slaûktava ² : slàuktava ² Kalupe.

Avots: EH II, 521

slaûktava ² Suhrs n. FBR. VII, 39, slauktava Bielenstein Holzb. 325, slàuktave ² Golg., slauktave Römershof n. FBR. VIII, 103, slàukteve ² Prl., Gr.Buschhof, Saikava, slaûkteve ² Dond., Dunika, slaukteve Lubn., slàuktevis ² Lös., slàuktive ² Sussei n. FBR. VII, 140, Infl., Warkh., Warkl., Pilda, slauktuva U., slàuktuve ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, Kl., Lis., slàuktuve C., Wohlf., slaûktuve ² Karls., Ugalen n. FBR. VII, 19, Dunika, Treiland nar. p. No 108, slauktuve Gold. n. Etn. 11, 137, Mar., Memelshof, ein acc. pl. demin. slautuvītes (?) BW. 20216 var., der Melkeimer (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 3251: pilnas slauktuves pieslaukušas LP. VII, 603. kūtī gāju guov[j]u slaukt deviņām slauktuvēm (Var.: slauktuvām; ar deviņas slauktaviņas; bez deviņu slauktevīšu) BW. 4859 var: izlīst piena slauktuviņa 29357. Ostle. slauktive wohl aus slauktuve, s. Le. Gr. 34.

Avots: ME III, 919

slauktave: auch (mit àu ² ) Sonnaxt, (mit aû ² ) Iw.

Avots: EH II, 521

slidê̦tava Wid., = sliduôtava, die Schlittschuhbahn.

Avots: ME III, 931

sliduôtava,* die Schlittschuhbahn.

Avots: ME III, 931

slĩpê̦tava,* die Schleiferei: dimantu slīpē̦tava MWM.

Avots: ME III, 937

šlitavas Kalz., Neuhausen, = šlītavas.

Avots: ME IV, 59

šlītavas N. - Sessau n. U., Schlittschuhe. Vgl. šļītavas.

Avots: ME IV, 59

šļĩtavas MSil., = šlītavas, Schlittschuhe Wid.

Avots: ME IV, 73

šļūktava,* die Schleife (Schlittenbahn) Dr.

Avots: ME IV, 79

sme̦ltava,

3): auch Kalz.

Avots: EH II, 536

sme̦ltava,

1) "?": mācītājs ar savu prāta ...sme̦ltavu smeļ iz savas sirds Liev. Brez. un Hav. 242;

2) "eine Stelle im Fluss zum Schöpfen von grobem Sand, Kies"
Bauske (mit e̦lˆ ^2); eine Steile zum Wasserschöpfen Raiskum, Peb., Schwanb., Bers. (mit e̦lˆ), Grünwald; in Meiran, Saikava, Gr.-Buschhof dafür sme̦lˆteve (sic!);

3) ein Schöpfgefäss
Roop, Peb. u. a.

Avots: ME III, 958

suom,estavas, s. suomakšas.

Avots: ME III, 1138

spe̦r̂tavnīca Jürg., Etn. Iv, 99, = spārdauniece; "nesaticīga, plēsīga sieviete" Planhof.

Avots: ME III, 990

spictîtavas, eine klelne Haspel, womit man Spitzen haspelt Kurl. n. U.

Avots: ME III, 994

spiêstava,*

1) die Presse
Wid.;

2) auch spiêstuve*, die Druckerei.

Avots: ME III, 1006

‡ spiestavnieks Dünsb. Trīs romant. gadīj. 8, der Drucker.

Avots: EH II, 555

spiltava, die Haferhülse: es neve̦stu rijiņā... līgaviņu, lai tā... neapput ār auziņu spiltavām (Var.: spalviņām, pęlavām) BW. 28752. Wohl nebst ahd. spaltan "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 678) zur Wurzel von spaļi, spal˜va, spilva u. a.

Avots: ME III, 996

spuõlê̦tava* Dz. V., eine Anstalt oder Vorrichtung zum Spulen.

Avots: ME III, 1035

spraustava: auch Lubn., (mit aû ) Ramkau. - "iededz" ME. III, 1013 zu verbessern in "iede̦dz".

Avots: EH II, 557

spraustava Bielenstein Holzb. 245, Wid., Dr., spraûstave Golg., sprausteve Erlaa, (mit aû ) Saikava, spraustuve C., Jürg., Arrasch, Selsau, Kl. (mit aû), Etn. IV, 129, Schujen, Ronneb., Selsau, Laud., das Gestell, in welches der brennende Pergel gesteckt wird; ein Leuchter: spraustavā de̦g priežu skals Zalktis № 4, S. 34. iededz skalu spraustuvē! A. v. J. 1896, S. 3. svece skārda spraustuvē DL. ze̦lta spraustuvēs mirdzēja ... sveces Bērz. Lat. teik. 37 (ähnlich LP. VII, 624). paņēma lāpu nuo spraustuvēm A. XXI, 447.

Avots: ME III, 1013

sprē̦stave "derjenige Tell des Spinnrades, wo die Kunkel angebracht wird": viņš sprē̦stavi nuolauza Lubn.

Avots: ME III, 1018

‡ spulguôtava,* die Photosphäre der Sonne K. Kasparsons.

Avots: EH II, 563

stādîtava* Dr., Dz. V., die Plantage.

Avots: ME III, 1050

staĩgâtava,* die Wandelbahn Dr.

Avots: ME III, 1038

staltavietis, der stolze, stattliche (?); brauc ar dievu, staltavieti, man jau tevis nevajaga! BW. 15105.

Avots: ME III, 1042

štavuôt, wecken: tāds miega pūznis: nuo rītiem nevari ne štavuodams izštavuot Naud. Auf r. вставáй "steh auf" beruhend?

Avots: ME IV, 103

stràdâtava* die Werkstätte.

Avots: ME IV, 1084

‡ sukâtava Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 601

sumakstavs Korwenh., sumakstàvs 2 Mar. n. RKr. XVII, 137, sumastuvis Warkh., sumastuvs Wessen, sumastevis Gr. - Buschhof, sumastàukla ² Stom., sume̦stàuka ² Bers., = sumestevis, suomastaukla.

Avots: ME III, 1120

‡ sume̦stava Sonnaxt, die Kummetschnur.

Avots: EH II, 602

sùmstava ² Sehren, = sumestevis.

Avots: ME III, 1121

sumukstavs. sumukstars, sumukstajs in "Mal.", sumūkstavi (mit ostle. ū aus uo ?) A. - Schwanb., = sumstava.

Avots: ME III, 1121

svārstava: knīpēja svārstavām ("?") ... pluostu ... jūŗā Dünsb. Od. 65.

Avots: EH II, 612

svārstava, der Hebel U.; zu svārstît.

Avots: ME III, 1144

svārstītava,* die Wage SDP. I, 95.

Avots: ME III, 1145

svè̦tavuots,* eine heilige Quelle: svē̦tavuotuos slāpes tev veldzēs Vēr. II, 133.

Avots: ME III, 1154

sviedrē̦tava,* der Schwitzkasten Dr.

Avots: ME III, 1165

‡ sviêtava ² Allend. n. FBR. XIX, 83, = sìetava I.

Avots: EH II, 621

taisîtava,* eine Anstalt, Vorrichtung zum Herstellen, Bauen: kuģu taisītavas Kaudz.

Avots: ME IV, 124

tav (li. táv) BW. 16417 var. u. a., = tev. dir; s. Le. Gr. § 345.

Avots: ME IV, 142

tavâds U., Adj., nach deiner Art.

Avots: ME IV, 142

tavẽjs, deinig: mans cirvis dziļāku skaidu griêž nekâ tavējais Jauna Raža IV, 82.

Avots: ME IV, 142

tavs (li. tãvas, gr. τεός, urital. *tou̯os "dein"), dein: pa˙priekš tavu, pēc katrs savu RKr. VI, sak. v. 893. In Ausrufen von einer ungewöhnlichen, stark ausgesprägten Eigenschaft: brālīt, tavu saldu alu (wie süss doch dein Bier ist)! BW. 19569. ak tu ve̦ca māmulīte, tavas gre̦znas dziedāšanas! 554. taviem skaudīgiem vārdiem (= cik skaudīgi šie vārdi!) Alm. Piesis Balt. Vēstn. bet tavu skuķi (das ist aber ein Mädel!)! R. Sk. II, 128.

Avots: ME IV, 142

tecinâtava, eine Anstalt oder Vorrichtung zum Fliessenmachen oder Destillieren: dzērienu tecinātava B. Vēstn. darvas tecinâtava C.

Avots: ME IV, 154

tìrguôtava,* der Laden, das Warenhaus.

Avots: ME IV, 195

tîtava, ‡

2) "kas ar daudz drēbēm tinas un pubulējas" PV.

Avots: EH II, 687

tîtava C., Golg., Saikava, ein Tölpel. Vgl. tīsteklis 3.

Avots: ME IV, 206

tîtavas,

1): auch Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit î ² ) A.-Ottenhof, AP., Frauenb., Ramkau, Seyershof;

2): ietina viņu tītavās Evang. 1753, S. 5; ‡

3) Spinngewebe des Altweibersommers
(mit ī) Siuxt n. BielU.

Avots: EH II, 687

tîtavas,

1) tītavs St., eine Garnwinde (von der Garn gewickelt wird), Haspel
U., (mit î) A.-Schwanb., Kl., Lds., Selb., Wolm., (mit î ² ) Dunika, Iw. (s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. S. 388); eine Haspel od. Garnwinde, womit das Garn auf die Netznadel gewickelt wird Angern n. Bielenstein Holzb. 646 (mit Abbild. Fig. 571): pinekļu vīšana nuo rupjākām pakulām uz tītavām Etn. III, 104. - mute kā tītavas A. v. J. 1892, S. 67, von einem geschwātzigen Weibe gesagt; e̦nkura tītava, eine Ankerwinde U.;

2) bē̦rna tītavas, Kindswindeln
Manz. Lettus. Zu tît.

Avots: ME IV, 206

tītaviņš Mag. IV, 2, 30, = tītiņš I.

Avots: ME IV, 206

tītaviski(s), Adv. "= eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

tītaviski(s), Adv. "= eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

trinītava: "Gestelle" ME. IV, 237 zu verbessern in "Gestell"; "trinitavs" ebenda zu verbessern in "trinitava".

Avots: EH II, 695

trinītava Wolmar, trinīte, trinica U., = trītava, ein Gestelle, auf dem die Sense geschliffen wird; trinitavs Bielenstein Holzb. 500, das Streichholz zum Schärfen der Sensenklinge.

Avots: ME IV, 237

trītava: "šaurs izkapšu trinamais suoliņš ar rievu vidū" (mit ĩ) Seyershof.

Avots: EH II, 697

trītava, trītavs U., ein Wetzstein.

Avots: ME IV, 242

turē̦tava: die Handhabe einer Sense zum Getreidemähen Ramkau.

Avots: EH II, 705

turê̦tava Lis. n. RKr. XVII, 96, AP., Ar., N.-Schwanb., turê̦tuve Kl., = tureklis, turelis 1: arkla turē̦tava AP., Stari III, 225. saules sarga turē̦tava A. XX, 49. palaida durvju turē̦tavu A. v. J. 1896, S. 489. es pie tavas turē̦tavas (auf eine Kanne bezogen) BW. 19693; turē̦tava U., ein Treppen geländer, eine Treppenlehne; eine Vorrichtung, die etwas hält.

Avots: ME IV, 271

‡ turē̦tave Saikava, = turê̦tava.

Avots: EH II, 705

uzgatavuôt, anfertigen (perfektiv): likšu sev drēbes uzgatavuot Sessw.

Avots: ME IV, 331

‡ uzglabâtava Strods Par. vōrdn. 179, = uzglabâtuve.

Avots: EH II, 722

vārîtava,* die Siederei V.: cukura vārītava, die Zuckersiederei V. sāls vārītavas Konv. ² 2675.

Avots: ME IV, 505

vārpstava, s. vārpstuve.

Avots: ME IV, 508

vārstava Erlaa, St., U., Bielenstein Holzb. 475, vārstave N. - Peb., vā`rstave Golg. (mit ār aus hochie. ē̦r?), die Pflugstürze.

Avots: ME IV, 509

ve̦lē̦tava U., Kaudz. M. 316, AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Fest., Jürg., KatrE., Lis., Ogershof, Ramelshof, Ramkau, Saikava, Schujen, ve̦lē̦tave Golg., KatrE., velēteve Lubn., ve̦lē̦tuva AP., ve̦lē̦tuve AP., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, die Waschbank; ein Brett zum Klopfen der Wäsche Kl.: uz ve̦lē̦tavas velē drēbes Ramkau. uz ve̦lē̦tavu meta šņurdauku BW. III, 1, S. 37, brāļi taisās zagt līgavu nuo ve̦lē̦tavas II, S. 319. ze̦lta vāle, sidrabiņa velēteve BW. 33984. meitas bē̦dājās, kur būs ņemt ve̦lē̦tavu 20220. necē̦rtat ve̦lē̦tavi! 23596.

Avots: ME IV, 529, 530

ve̦lê̦tave (unter ve̦lē̦tava): auch Fest.

Avots: EH II, 769

ve̦ltava,

1) die Walkmühle (Raum nebst Einrichtung)
V., (mit e̦lˆ) Bers., C., Jummardehn (hier nur der Raum der Walkmühle, während die Werkzeuge ve̦ltaves heissen), Saikava, (ve̦ltaves) Golg., (ve̦lˆtuve) Kl., Lubn., Oknist, Schwanb.: vadmalas ve̦ltuve Kaudz. M.;

2) = ve̦lē̦tava, die Waschbank U.

Avots: ME IV, 533

vē̦ruôtava;* die Warte V.: zu zvaigžņu vē̦ruotava, die Sternwarte B. Vēstn. L. nuo savas vē̦ruotavas uztvēra ... Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 569

‡ vê̦rpstave ² AP. "= vē̦rstave".

Avots: EH II, 777

vḕ̦rptava* Wid., . vḕ̦rptuve* (li. verptuvė Miežinis) Dr., die Spinnerei.

Avots: ME IV, 565

vẽ̦rstava,

1): mit ê̦r ² Iw.

Avots: EH II, 778

vē̦rstava,

1) vḕ̦rstava A.-Ottenhof, C., (mit ê̦r ² ) Orellen, Ruj., Schlehk, vē̦rstava L., U., Manz. Lettus, vḕ̦rstave ² Erlaa, Golg., (erschlossen aus vārsteva ) Saikava, vê̦rstavs ² Salis, vē̦stava Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, (mit ê̦ ² ) Ramkau, vêrsteve 2 Dond., vḕ̦rstuve Nötk., Wolmarshof, (mit ḕ̦r ² ) Bers., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., (mit ê̦r ² ) Arrasch, Dond., Dunika, Frauenb., Neuermühlen, Pankeihof, Selg., Stenden, vē̦rstuve U., Grünh., Memelshof, vē̦stuve A.-Ottenhof, (mit è̦ ) Drosth., Matthäi, Ronneb., Serbigal, (mit è̦ ² ) Lis., vê̦rstuva 2 Kabillen, der Pflugsterz, die Pflugstürze; das Kehrholz am Pflug
Manz. 10 Gespr.; das Wendeisen ebenda: ar vē̦rstuvi vērš (gāž) ve̦lēnu Nötk. spuodrā vē̦rstava pēc katras vagas ar lemešiem sakliedzas Vēr. II, 663, sudrabiņa vē̦rstuvīte (Var.: vē̦rstavīte) BW. 1891;

2) vê̦rstuve ² Frauenb. "pie ratu šķēres piesists dzelzis, kam uotru galu ar caurumu uzmauc uz bultas galu zem priekšas ass";

3) "= vērsītis" Schwitten;

4) Plur. vē̦rstuves, eine Art breitzinkige Gabel, in der Riege beim Dreschen gebraucht
Dond. Zu vḕrst.

Avots: ME IV, 566

vē̦rstave (unter vē̦rstava 1): mit ḕ̦r ² Linden in Kurl., mit ê̦r ² AP.

Avots: EH II, 778

vẽsinâtava* das Kühlhaus Wid.

Avots: ME IV, 570

ve̦stava,

1) ein gewisses Werkzeug
(?): zārkā likuši . . . darba rīkus kâ cirvi, nazi, ve̦stavu u. c. Nitau n. Etn. II, 139;

2) loc. s. ve̦stavā, = vešanā, vestene: tautu meita . . . nu pašā ve̦stavā (Var.: vešanā, ve̦stuvē, vestenē, ve̦stanā, ve̦staņā, ve̦stumā) BW. 14047 var., die tautu meita ist gerade in dem Alter, wo sie sich verheiraten kann. Zum Suffix s. Le. Gr. § 204 a.

Avots: ME IV, 545, 546

vē̦stava, s. vē̦rstava.

Avots: ME IV, 571

‡ viltavas (Neologismus? gereimt auf šķiltavas), Betrug (?): tie nava me̦li, kuo jums te saku, un nava v. J. Ezeriņš Kop. raksti III (1935), 483.

Avots: EH II, 784

virstava Bielenstein Holzb. 475, = vē̦rstava, die Pflugstürze.

Avots: ME IV, 614

zãģê̦tava,* die Säge-, Schneidemühle: tvaika zāģē̦tavas Konv. ² 463.

Avots: ME IV, 695

I žàrtavât ² Saikava, žàrtavuôt ² Saikava, laut sprechen; žartavât Kaltenbrunn, žartavuôt Spr., Gr. - Buschh., Warkl., scherzen: tirgā ļaudis žartavuo Saikava. jauni puiši ar meitām žartavuo (plēšas). Nebst li. žertavóti "scherzen" aus poln. žartować dass.

Avots: ME IV, 789

II žàrtavât ² Lubn. "mit klūgas II die Flossbalken zusammenbinden".

Avots: ME IV, 789

žãrtavâtiês Rutzau "ciemuoties".

Avots: ME IV, 798

I žàrtavnieks ² Lubn., Saikava, die Stange, die quer über die Balken eines Flosses gelegt wird Bielenstein Holzb. 624, "īpaši kuoki, kuo piestiprina pluosta stūŗuos, lai pluosts nedze̦nas krastā" Mahlup: uz kuoku galiem uzliek kārtis-žartavniekus Etn. IV, 61.

Avots: ME IV, 789

II žartavnieks, ein Spassvogel Gr. - Buschh., Wessen; ein redseliger Mensch, "cilvē̦ks ar veiklu, jautru valuodü Sessw. Nebst li. žartaunykas "juokuotājs" (bei Miežinis) aus poln. žartownik dass.

Avots: ME IV, 789

žartavuôt, s. žartavât.

Avots: ME IV, 789

zastava,

1) der Schlagbaum, die Barre
Lems., Oppek. und Mittellivland n. U.;

2) "?": viņš ir tāds kâ zastava Mar. In der Bed. 1 aus r. застава dass.

Avots: ME IV, 692

žaûstava: "palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt" Nötk.

Avots: EH II, 817

žaûstava Lubn., Vīt., comm., = žaûstaka; žaustuve Bers., ein Mädchen, das in Nachbarschaft umherzugehen und mit jungen Leuten zu toben pflegt.

Avots: ME IV, 791

žaûstave,

1) der Ort (auch eine Stange, eine Schnur), wo etwas zum Trocknen aufgehängt wird
Bers.;

2) s. žaûstava.

Avots: ME IV, 791

žaûstavnieks Meiran, Lubn., Sessw., Selsau, Vīt., = žaûstaka.

Avots: ME IV, 791

žaustavs "kas iet, kur nevajaga, izrunā nelāga" N. - Schwanb.

Avots: ME IV, 791

žaûstîtava, = žaûstava: tā žaustītava žaustās un jārējas ar visiem puišiem Vīt.

Avots: ME IV, 792

žaûtavas ² Adiamünde, zwei glatte Holzstangen (auf Stützen) zum Aushängen (Trocknen) von Netzen: tīkli izkārti žautavās Rundel. drēbes (veļa) karājas žautavās ders.

Avots: ME IV, 793

žâvê̦tava, die Räucherei, die Darre V.: augļu žāvē̦tava Konv. ² 231.

Avots: ME IV, 798

žē̦rtavâtiês Wainoden "zadinâties".

Avots: ME IV, 808

ze̦stava Kokn. n. U., = zastava.

Avots: ME IV, 714