Paplašinātā meklēšana

‡ àizdedzîgs, leicht auffahrend, heftig Spr.

Avots: EH I, 18

àizdedzinât, anzünden: skalu, sveci, žagaru, čupu, ē̦ku.

Avots: ME I, 22

‡ àizdiêdzêt, zu keimen anfangen lassen: a. labību Prl.

Avots: EH I, 19

‡ àizkledzinât kam ausis Kal., jem. die Ohren vollschwatzen.

Avots: EH I, 31

àizliêdzîgs, ungefällig; neaizliedzīgs, gefällig Neik.: viņš jau nebūs māsai aizliedzīgs B. Vēstn.

Avots: ME I, 37

‡ àizredzêt, bei Lebzeiten zu sehen bekommen: es tuo cilvē̦ku vēl aizredzēju Kaltenbrunn, Oknist, ich habe den Menschen noch vor seinem Tode zu sehen bekommen. šādas parašas aizredzējusi mana māte Gr.-Buschhof,

Avots: EH I, 45

àizredzĩba,

1) die Aufsicht, Rücksicht:
par tuo bē̦rnu nav nekādas aizredzības, niemand sieht auf das Kind. Biel.;

2) die Vorsehung:
šāduos pārdabiskuos gadījumuos vē̦ruodami aizredzības pirkstu Pūrs III, 67.

Avots: ME I, 46

apdedzinât, ‡ Refl. -tiês, Brandwunden bekommen Spr., Brīvā Zeme 1930, No 180.

Avots: EH I, 77

apdedzinât (li. apdẽginti), tr.,

1) etwas ringsumher anbrennen:
apdedzināta milna Etn. I, 102;

2) brennend vernichten (im grossen Umkreise), niederbrennen:
visus krūmus.

Avots: ME I, 81

apredze,

1): apredzes malā jau ceļas mākuoņas Janš. Mežv. ļ. l, 252 (ähnlich 153).

Avots: EH I, 108

apredze,

1) der Gesichtskreis
RKr. II, 54;

2) die Rundschau, die Aussicht:
nuo šā kalna plaša apredze JKaln.

Avots: ME I, 115

apredzêt,

1): kad čūska uzgājusi uz ceļa, tā netiek pruom bez cilvē̦ka apredzēšanas Segew.; ‡

2) beaufsichtigen:
kas tad apredzēs visu saimi un mājas būšanu? Janš. Dzimtene V, 72.

Avots: EH I, 108

apredzêt [li. apregė´ti], tr., übersehen, wahrnehmen: un nu sanāk skudru un lapseņu bez gala, ne apredzēt LP. IV, 77; bet šis nav apredzējis, ka dibinā viens dālderis pielipis LP. IV, 80; Part. neapre̦dzams, unübersehbar, unabsehbar: neapre̦dzams darba lauks RKr. VIII, 68.

Avots: ME I, 115

apredzîgs,

1) (aktiv) umsichtig, vorsichtig;

2) pass., was zu übersehen ist:
apredzīgi lauki U., A. X, 1, 417, JKaln.

Avots: ME I, 115

apzìedzinât, tr., zur Sünde, zum Vergehen, Verbrechen verleiten Spr.; s. nùozìegties.

Avots: ME I, 138

‡ atdedzinât, abbrennen (tr.): a. sev nagus.

Avots: EH I, 138

‡ atkledzinâtiês "zu gackern aufhören" Dunika: nevar sagaidīt, kad vista atkledzināsies.

Avots: EH I, 148

*atse̦dzē̦ns: auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Domopol, Kaltenbr. ("der Widerhaken an einer Eisenstange, die in die Wand getrieben wird").

Avots: EH I, 164

[* atse̦dzē̦ns, zu erschliessen aus infl. atsadzāns "Widerhaken am Angelhaken". Wohl zu segt

Avots: ME I, 189

bezmeiedzĩba, die Schlaflosigkeit Vēr. II, 1319.

Avots: ME I, 285

dardedze: auch Kreuzb., Lubn., Preili, Rudzētas.

Avots: EH I, 308

dardedze St., [Kalz.], dardedzis Manz., der Regenbogen. [Nach Leskien Nom. 525 zu dards, scheckig? oder (vgl. darva, Regenbogen ) aus darvdedze?]

Avots: ME I, 439

‡ dārdedze Wirginalen, (mit ā`r ² 0 Alt-Sehren, = dārdedzis.

Avots: EH I, 311

dardedzis (unter dardedze): auch Satingen.

Avots: EH I, 308

dārdedzis, der Regenbogen Karls.; vgl. dardedze.

Avots: ME I, 447

‡ *daredzêt, in der Zstz. nedaredzêt, schlecht sehen (wegen Augenschwäche) Kaltenbr.: jis nedare̦dz.

Avots: EH I, 308

dar̂vdedzis, darvdeģis, darvinieks Spr., darvenieks, der Teerbrenner.

Avots: ME I, 442

dedze, eine ausgebrannte Wiese Ruj. n. U.

Avots: ME I, 450

dedzeklis [Lis., Kreuzb., Wandsen], Elv., Biel., = dedzīklis: [sirds ar dedzekli iezīmē̦ta Glück I Tim. 4, 2].

Avots: ME I, 450

dedzeļi, brennbare Mineralien.

Avots: ME I, 450

‡ dedzelība, die Hitze (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 313

‡ dedzelîgs Diet., = dedzîgs.

Avots: EH I, 313

dedzenis,

1) der Schwefel
U., dafür gew. sē̦rs;

2) eine ausgebrannte Stelle
U.

Avots: ME I, 450

‡ dedzêt, brennen Warkl.: vai šis piemirkušais kuoks dedzēs?

Avots: EH I, 313

‡ dedzêtuvis (ostle˙> dedzêtivs) Kaltenbr., = dedzîkla.

Avots: EH I, 313

dedzĩba, das Feuer, der Eifer: pa˙priekš nav vaiguos sārtuma, tad acīs dedzības un pievilcības Adam. ar jaunekļa dedzību viņš ķērās pie darba.

Avots: ME I, 450, 451

[dedzieda AP., dedziec Lubn., ein mit Unkraut bewachsener, nachgelassener Acker: zeme tik cieta kâ dedziec (gen. s. dedzieža od dedzieda?) Lubn.; vgl. dzedziede.]

Avots: ME I, 451

dedzîgs,

1): čūskas ir redzīgas un dedzīgas uz kuošanu Salis; ‡

2) sehr heiss
Frauenb.: d. laiks; ‡

3) wichtig
Diet.: dedzīga lieta, brennende Frage Diet.

Avots: EH I, 313

dedzîgs, feurig, eifrig: dedzīgas acis, sirdis, dedzīgs skats. runāt dedzīgi. Schon Ench.

Avots: ME I, 451

dedzîgums, das Feuer, der Eifer, die Brunst: drīz sāpes cēlās nuo jauna un ar lielāku dedzīgumu R. Sk. I, 87.

Avots: ME I, 451

dedzîkla: auch Manz. Lettus, Grob.; saules dedzikla, Brennglas B. Vēstn.

Avots: EH I, 313

dedzîkla [Autz, Hasenpot], dedzîklis, das Brenneisen: dedzīklis ir rīks, ar kuo izdedzina kuokā caurumus. Kri stīnei bij acis kâ dedzīklis Degl. sāpes reizām urba kâ ar dedzīklu Alm. tavs dē̦ls ir zē̦ns kâ dedzīkla Alm.

Avots: ME I, 451

‡ dedzīkle(s) "?": actiņas iet apkārt tik˙pat kâ dedzīkles Deglavs Rīga II, 1, 414.

Avots: EH I, 313

‡ dedzīkle(s) "?": actiņas iet apkārt tik˙pat kâ dedzīkles Deglavs Rīga II, 1, 414.

Avots: EH I, 313

dedzîklis (unter dedzîkla): auch Ahs., Orellen, dedzikls Salis.

Avots: EH I, 313

dedzin, degtin, zur Verstärkung von degt, brennen: man actiņas dedzin de̦g.

Avots: ME I, 450

dedzinât (li. dẽginti),

1) tr., fact., brennen lassen, brennen:
sveci, malku, skalus, žagarus; brandavīnu, līdumu; uguni dedzina augšā, man zündet Feuer an Mag. XX, 3, 69; dedzināms upuris, Brandopfer. Sprw.: par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir;

2) intr., brennen:
saule spiež un dedzina. vērmeles mani dedzina, ich habe Sodbrennen.

Avots: ME I, 450

dedzinâtãjs, jem., der etwas brennt, der Brandstifter; - ein brennender Schmerz: dedzinātājs pakrūtē Konv. ² 2085.

Avots: ME I, 450

dedzinâtava,

1) das Brenneisen
Lös. n. Etn. III, 18;

2) die Brennerei:
brandvīna d.

Avots: ME I, 450

[dedzinis, Schwefel Für., Schwefellicht L.; vgl. li. deginỹs "вещь для сожженiя".]

Avots: ME I, 450

‡ dedziņš IMM. 1932 1, 20, = de̦guntiņš (unter de̦guns).

Avots: EH I, 313

‡ dedzis Lubn. n. BielU., = deģis.

Avots: EH I, 313

[dedzît (li. dẽginti), brennen (funkeln) lassen: spīd vizulīši, zēniņam actiņas dedzīdami BW. 33571, 4.]

Avots: ME I, 451

dedzītava, ‡

2) comm., ein heftiger, böser, rechthaberischer Mensch
PV.

Avots: EH I, 313

dedzītava, das Brenneisen Adsel, Lasd., [Kl., Bers.].

Avots: ME I, 451

‡ dedzīte "?": izve̦lk nuo kārbiņas dažas dedzītes un pasniedz lūdzējam Burtnieks 1935, S. 288.

Avots: EH I, 313

‡ dedzītis Wessen, = dedzîkla.

Avots: EH I, 313

derdedze: auch (mit er̂) Saikava.

Avots: EH I, 316

derdedze, [derdecis Wessen], der Regenbogen Lubn. n. Etn. III, 1, [Kreuzb.: derdedze ve̦lk ūdeni Lubn.] S. dardedze.

Avots: ME I, 456

‡ diedzā Lubn., diêdzē C., Sessw., = diegstā (unter diêgsts) ; graudus ielikt d. diêdzêt: auch Iw. (mit iê ² ), Linden, Warkl. ‡ Refl. -tiês Warkl. "= dîgt".

Avots: EH I, 326

dìevredzis, ‡

2) ein grosser Betbruder, der wirklich fromm erscheint
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 328

dìevredzis, auch dìevreģis, der Seher, der Wahrsager, der Zauberer: viens dievredzis (pareģis, burvis) zināja vienā kuldā naudas puodu Etn. IV, 128. dievredzīte, beliebtes Epitheton der Meise im Volksliede, seltener des Kuckuks: zīle liela dievredzīte, sava gala nepare̦dz Etn. II, 172. dze̦guzīte dievredzīte BW. 9578.

Avots: ME I, 485

‡ dievredzītis Planhof, = dieviņš ‡ 4.

Avots: EH I, 328

dzedzelaiņš "?": meitu māte man suolīja dzedzelaiņu kumeliņu; es negribu dzedzelaiņu, man pašam sirms zirdziņš BW. 16489.

Avots: ME I, 539

dzedzerā loc. s."?": vairak smilgu dzedzerā (Var.: dzedziedā, ve̦cainē) BW. 4323 var.

Avots: ME I, 539

dzedzieda: auch (mit iê ) Saikava ("nederīga zeme, kur aug ašķi; kaķpēdiņas u. t. t. "), loc. s. dzedziedē BW. 28988, 1 var.; 30258,var.

Avots: EH I, 352

dzedzieda Druw., Laud., N. - Peb., dzedziede U., Bers., n. BW. I, S. 932. Nr. 3033. 1 auch dzedzieds, Dreeschland, abgearbeitetes Land, nachgelassener Acker AP., Lasd., Adsel: es nebiju tâ augusi, kâ smildziņa dzedziedā (Var.: ve̦cainē) BW. 6637. brāļa guovu neganīju sausajā dzedziedā BW. 28975. dzedziedē gulēt, unbearbeitet bleiben. In Oppek. n. U. dzedzīte [mit ostle. ī aus ie? - dzedzieda wohl assimilatorisch aus dedzieda (zu degt; vgl. slav. ugorź "Brachfeld" ), s. Zubatý AfslPh. XIII, 422 f. und Sborn. fil. II, 109 ^1.]

Avots: ME I, 539

dzedziedaîns, unbearbeitet, voller Dreeschland: dzedziedainā dzimtene JR. IV, 33.

Avots: ME I, 539

[dzedzìekste (?) Oppek., = dzedzieda.]

Avots: ME I, 539

dzedzîkla, ein sehr magerer Mensch: viņš nuo slimības palicis kâ dzedzīkla Mar.

Avots: ME I, 539

[dzedzīte Golgowsky "atmatiņa (dzedzieda)".]

Avots: ME I, 539

dziedzerains, [dziẽdzeŗains Nigr., dziẽdzerains Drsth., Ruj., Bauske, dziedze̦rains Bers., Jürg.], drüsig: dziedzerains puns JR. VII, 8. bē̦rnam visa pakakle dziedzeraiņa Ahs.

Avots: ME I, 562

‡ dziedzeres, Drüsen am Halse Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 364

dziedzerêt: auch (mit ìe ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 364

dziedzerêt, - ēju, schwellen, Drüsen bekommen: krūtīs sāk dziedzerēt, die Brust schwillt an Mag. IV, 2, 113.

Avots: ME I, 562

dziẽdzeris,

1): auch (mit iẽ) Siuxt; kazai iemeties dziedzers pežas maliņā BW. 35339;

3): "budzis (vâts)" Nautrēni; ‡

4) Plur. dziedzeŗi "ciņi" Warkl.

Avots: EH I, 364

dziẽdzeris,

1) eine Drüse;

2) eine Mandel:
dziedzeŗu iekaisums, Mandelentzündung;

3) ein Gewächs, eine Erhöhung in der Kopfhaut
Mag. XIII, 2, 59 [auch: dziedzenis (?) L. - Vielleicht zu gr. γόγγρος "Auswüchse an Olivenstämmen", γογγρώνη "Schwellungen im Halse", an. kǫkkr "Klumpen"].

Avots: ME I, 562

dziedziede L. [?], = dzedziede.

Avots: ME I, 562

dziedzietis, = dzedziede: dziedzietī gulēt U. [Vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 423.]

Avots: ME I, 562

‡ dzìrdedze ² Prl., der Regenbogen.

Avots: EH I, 359

edz, für redz, Ausrufepartikel, siehe! edz kur [eckur Warkh.] meita kâ liepiņa BW. 5400. In der Verbindung edz še! sieh her: tuo rēķinu ve̦d edz še škrīveŗa kungs Niedra A. VII, 98.

Avots: ME I, 565

gàišredzĩba,* der Scharfblick: rīkuotāju gaišredzība A. XX, 72.

Avots: ME I, 588

gàišredzîgs,* hellseherisch, scharf blickend Asp. Ziedu klēpis 65.

Avots: ME I, 588

‡ gàišredzis,* ein Hellseher.

Avots: EH I, 378

‡ gardedze Borchow, Preiļi, Rudzētas, = gar̂dadze.

Avots: EH I, 383

‡ gārdedze Kraslava, Smilt., der Regenbogen.

Avots: EH I, 390

‡ gardedzis Strods Par. vōrdn. 76 "?".

Avots: EH I, 383

‡ gredzelis (> gredzals) N.-Rosen, ein Korb. Vgl. grezelis.

Avots: EH I, 402

gre̦dze̦naîns, mit Ringen versehen, besetzt : gre̦dze̦naina ruoka, gre̦dze̦naini pirksti A. XX, 953.

Avots: ME I, 646

‡ gredzenis Siuxt n. BielU., acc. s. gredzeni BW. 26909, 3 var., (Demin.) gredzenīt[i] 6403, 1, gre̦dzanīt[i] 10082, 7 (aus Angermünde), = gre̦dzens.

Avots: EH I, 402

‡ gre̦dze̦nuôt, sich ringeln: skrulainajām peļastītem (Löckchen), kas gre̦dze̦nuo vis˙apkārt ap ... lakatiņu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 18.

Avots: EH I, 402

‡ gre̦dze̦nuôts, mit Ringen versehen: gre̦dze̦nuotuo ruoku Deglavs Rīga II, 1, 68. gre̦dze̦nuotās meitas Janš. Līgava I, 347.

Avots: EH I, 402

gre̦dze̦ns, ‡

5) die Radfelge
Diet. Falls gre̦dze̦ns oder gradze̦ns ursprünglich den ringförmigen Knorpel im Halse bezeichnete, könnte es (nicht mit an. kraki, sondern) mit mhd. krage "Hals, Kehle, Kragen" und an. kragi "Halskragen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 683) verwandt sein.

Avots: EH I, 402

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

gre̦dzē̦ns (unter gre̦dze̦ns): auch Schrunden n. FBR. XIII, 100, Perkunen, Demin. acc. s. gredzēniņu BW. piel. ² 10082, 3.

Avots: EH I, 402

gredzins (unter gre̦dze̦ns): auch A.-Autz, gredzins Fockenhöf n. FBR. XII, 12, *gre̦dzins (> gradzyns, das aber wenigstens mundartlich auch ein gemeinle. a enthalten kann!) Preili n. FBR. VIII, 11, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 72, Borchow n. FBR. XIII, 21, Pilda n. FBR. XIII, 48, Oknist n. FBR. XV, 174, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Wessen: ze̦lta gredzineņu BW. 15157, 1 (ähnlich: 13234, 17; 33625, 15); gen. s. gredziniņa Pas. VII, 339 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 402

‡ gre̦dzuons Zvirgzdine, = gre̦dze̦ns.

Avots: EH I, 402

grũtredzêt, -u, -ẽju, Schweres sehen, erleben: tad, meitiņa, grūtredzēsi, kad sēdēsi Māŗas krē̦slu BW. 1229. māmulīte grūtredzēja 1606. darbuos gāju, grūtredzēju 31652; 26804. [Im ersten Teil steckt ein neutraler acc. s. von grũts.]

Avots: ME I, 669

grũtredzîgs, schlecht sehend: e̦smu grūtredzīgs Blaum.

Avots: ME I, 669

ìededzinât, anzünden: iededzinu gaŗu skalu BW. 7595. sirdī ticību iededzināja Neik. 14.

Avots: ME II, 9

ìediedzêt,

2): ie. gurķu sē̦klas, aplejuot tās ar ūdeni Kreuzb. ie. iesalu Pilda.

Avots: EH I, 509

ìediedzêt,

1) iediedzēti milti, [Mehl aus Körnern, die schon zu keinem angefangen haben
Senten, Fest.;

2) keimen lassen:
ieliku graudus ve̦lē̦nā, gribu tuos iediedzēt Bers., Serben, Roop].

Avots: ME II, 10

‡ ìedzalˆdêt (III. p. prs. ìedzalˆda) Pilda, = ìedzeldêt I.

Avots: EH I, 511

‡ ìedzalkstîtiês Korwenhof, N.- Laitzen, = ìedzelksnîtiês (von einem stechenden Schmerz gesagt).

Avots: EH I, 511

[ìedzalkstîtiês "grell (fürs Auge unangenehm) erglänzen" Bers.]

Avots: ME II, 12

[ìedzalˆstît Lis., = iedzeldêt: iedzalstīt uotram ar nātrēm].

Avots: ME II, 12

‡ ìedzanât Oknist, = ìedze̦nât.

Avots: EH I, 511

ìedzejuôtiês ,* ins Dichten hineinkommen: iedzejuojies dzejnieks MWM. VII, 37.

Avots: ME II, 12

I iedzēklis, ein Ei zum Unterlegen unter die Brüthenne Wolm. n. U., Wend.

Avots: ME II, 13

II iedzēklis [wohl aus iedzērklis] Rosenbeck, Nötk., [Trik.], = iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

I iedzēknis Wolm. n. U., Wend., = iedzēklis I: neizņem iedzēkni; vista netupēs vairs virsū Wend.

Avots: ME II, 13

II iedzēknis: auch Renzen, (ìedzêknis) Trik.

Avots: EH I, 511

II iedzēknis [wohl aus * iedzė'rknis], = iedzirknis I: murdi ar vairākiem iedzēkņiem jeb mutēm Konv. ² 2841.

Avots: ME II, 13

[ìedzeldêt, mit Nesseln schlagend einen brennenden Schmerz verursachen Bauske.]

Avots: ME II, 13

I ìedzeldêt,

1): auch Kalupe, (mit elˆ ) Ludsen, Sessw.; ar nātrām; kam iedzelˆdēt kājas Pilda, Viļāni; "iepērt (ar zariem pa muguru)" (?) Baltinow; ‡

2) ein wenig stechen (von Nesseln)
Dricēni, Kreuzb.: nātres iedzeldēja; ‡

3) durch verletzende Worts oder Unannehmlichkeiten jem. wehe tun
(perfektiv) Dricēni, Viļāni: tis pruot uotram ie.

Avots: EH I, 511

‡ II ìedzeldêt, sich festsetzen, gleichsam hineinwachsen in den Boden, der unter der Last (eines Steines) und von Pflanzenwurzeln durchzogen sehr fest wird: akmens nuorā tâ iedzeldējis, ka grūti tuo izkustināt N.-Peb.; me̦lnumi ruokā iedzeldējuši (der Schmutz ist nicht mehr abzuwaschen) N.-Peb. Wohl zu dzeldêt III und. (sa)galˆdêt.

Avots: EH I, 511

‡ iedzelknis Aahof, = iedzir̂klis I.

Avots: EH I, 511

iedzelksnis Adsel, = iedzirklis I: līdaka, ārā netikdama nuo murda, bij uzgriezusies uz iedzelkšņa.

Avots: ME II, 13

ìedzelksnîtiês, [für eine kurze Zeit zu schmerzen anfangen Bers.]: sāpe iedzelksnījās viņā Latv.

Avots: ME II, 13

[ìedzelstît N. - Peb. = iedzeldêt.]

Avots: ME II, 13

ìedzelˆt, (ein)stechen: man ruožu dze̦luon[i]s iedzēlis J. R. V, 150. karsts saules stars iedzė'la man sirdī Vēr. I, 1430. nātres iedzēla Nigr. Subst. ìedzē̦lums, das Gestochene, der Stich: uz iedzē̦luma jāuczliek laulājamais gre̦dze̦ns Etn. IV, 113.

Avots: ME II, 13

‡ iêdze̦lˆtanans ² Salis, = iedze̦lˆtãns.

Avots: EH I, 511

iẽdze̦lˆtãns: auch AP., Ramkau.

Avots: EH I, 511

iẽdze̦lˆtãns PS., [Wolm., Arrasch, Jürg., iêdze̦ltans ² Salis], iedze̦ltains, iẽdze̦ltē̦ns [Nigr.], iẽdze̦lte̦ns [Bauske], geblich: iedze̦lte̦ni matu gali BW. 26367. iedze̦lte̦nas cielaviņas 30987, 1.

Avots: ME II, 13

ìedzeltêt: auch (mit elˆ ) Pilda, Ramkau.

Avots: EH I, 511

ìedzeltêt, etwas gelb werden: iedzeltējuse siļķe A. XX, 644.

Avots: ME II, 13

[ìedzeltît AP., ein wenig durchprügeln.]

Avots: ME II, 13

‡ II ìedzelˆtît AP., Lös:, Ludsen, gelb werden lassen (durch schlechtes Waschen): jūs e̦sat veļu iedzeltījušas.

Avots: EH I, 511

‡ ìedzemdinât, erzeugen (?): garīgās avis, ... kas tikušas iedzemdinātas nuo manu gurnu kvēles A. Grīns Septiņi un viens 8.

Avots: EH I, 511

ìedze̦nât, wiederholt herein, hineintreiben, - jagen.

Avots: ME II, 13

‡ ìedzenît (?) Jāsmuiža " = ìedzīt 1": ie. mietu zemē.

Avots: EH I, 511

‡ ìedzērdinât "jem. einen vergifteten Trank beibringen" Segew., Smilten.

Avots: EH I, 511

‡ iedzerības, die Hausweihe, der erste Trank im neuen Hause Dubena n. BielU.

Avots: EH I, 511

ìedzêrĩbas, in istabas iedzērības, die Hausweihe Bers., Fest.

Avots: ME II, 13

iedzerkle: auch (mit er̂ ) Kreuzb., Mar., N.-Kalz., Ramdam, (mit ēr ) Gramsden.

Avots: EH I, 511

iedzerkle Oppek. n. U., = iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iedzērkle Kalzenau Tirs.,

1) ein Teil des Schlundes;

2) Vertiefung im Lande, die Wasser aufnimmt.

Avots: ME II, 13

iedzerklis, die unterste Einsenkung des Bodens eines Gefässes (z. B. einer Tasse) mit rundem Boden Druw. n. Etn. II, 161.

Avots: ME II, 13

iẽdzẽrklis [C.], U., = iedzirklis I. [Zu li. ingérklis "Trichter an Fischreusen", gerklė˜ "Kehle".]

Avots: ME II, 13

iedzērkslis Nötkensh., = iedzirklis I.

Avots: ME II, 13

iedzerksnis, das Quernetz in der Fischreuse, welches die Fische nicht zurücklässt Aahof.

Avots: ME II, 13

ìedzer̂t, ‡

3) anfangen zu trinken:
iedze̦rta tējas glāze Veselis Saules kaps. 165, ‡

4) durch ein Trinkgelage einweihen:
baznīcas tiek iesvētītas, nevis iedze̦rtas Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 67. Refl. -tiês,

1): iedzēries trakuo AP., Auleja, Golg., Kaltenbr:, Strasden, Zvirgzdine u, a.; ‡

2) sich (hin)einsaugen
(nach r. впиваться ) Zvirgzdine. dêle iedzē̦rusies kājā; ‡

3) in sich etwas einsaugen und dadurch schmutzig (flackig) werden
Auleja: kaidas ruokas izdzē̦rušās! ir nuomazgāt nevar.

Avots: EH I, 511

ìedzer̂t,

1) etwas trinken:
viesi steigšus uzkuoda un iedzēra BW. I, S. 178. kuŗš cilvē̦ks bez savas iedzeršanas A. Upītis J. 1, 34;

2) einnehmen (von einer Medizin):
pe̦lni jāduod brūtei iedzert LP. VII, 151. Refl. - tiês, sich einen (leichten) Rausch trinken.

Avots: ME II, 13

ìedzèst, zu löschen beginnen (beim Kartenspiel) Salis: ie. acis.

Avots: EH I, 511

ìedziêdât,

2): gribēja jūs jau gan nelaikā ie. bedrē Janš. Bandavā II, 67;

3) iedziedāta dziesma, ein schon eingeübtes Lied
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190.

Avots: EH I, 512

ìedziêdât,

1) anfangen zu singen:
dziesmu dziedu, kāda bija, vai tā mana iedziedāta BW. 957. [dievvārdi jau iedziedāti Arrasch, man hat den Gottesdienst schon mit einem Lied begonnen.] ja cīrulis iedzied jaunā mēnesī, tad bagāts gads Etn. II, 96;

2) in den Schlaf singen, singend einwiegen:
vē̦tras iedziedāts zem baltās se̦gas MWM. VI, 490;

[3) im Singen einüben:
iedziedāta balss.] Refl. - tiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu singen:
gailis iedziedājās LP. VII, 741. viņas viegli iedziedājās A. XX, 470;

[2) das Singen erlernen:
kuoris jau labi iedziedājies;

3) (auch ohne eigentlich zu singen) Liebe einflössen:
meita puisim iedziedājusies sirdī Bauske].

Avots: ME II, 14

‡ iedziêvât ² Dunika,

1) = ìestràdât: ie. zemi;

2) eine Arbeit beginnen:
ie. muižā. Refl. -tiês Dunika,

1) = iedzîvuôtiês 1: viņš jau paspējis ie.;

2) ìedzîvuôtiês 2: ie. nepatikšanās.

Avots: EH I, 512

[ìedzilinât Dond., = iedzeldêt.]

Avots: ME II, 13

‡ ìedziļinât (?) Viļāni "= ìedzīt 1, ìerakt": ie. mietu zemē.

Avots: EH I, 511

ìedziļinâtiês, ìedziļuôtiês Vēr. I, 1520, sich vertiefen: jāiedziļinājas jautājumuos Pilsuonis 33.

Avots: ME II, 13

‡ ìedziļuôt, vertiefen (?): kamē̦r aŗamu kārtu iedziļuotu Pēt. Av. II, 269.

Avots: EH I, 511

ìedzìmt,

1) (bei der GEburt) geraten nach:
mēs bijām iedzimuši mūsu mātē Stari II, 105;

[2) empfangen werden
L.].

Avots: ME II, 13

‡ ìedzìmtĩba,* die Erblichkeit, das Angeborensein, - werden.

Avots: EH I, 511

iedzimtnieks MWM. IX, 797, der Eingeborene.

Avots: ME II, 13

ìedzìmts, angeboren: iedzimta kaite Kundziņ Ve̦cais Stenders 12. iedzimta tauta, das eingeborene Volk. iedzimti grē̦ki U., Erbsünden; iedzimta vaina U., ein Erbübel.

Avots: ME II, 13

‡ iedzīras Diet. "Einweihung".

Avots: EH I, 512

ìedzirdêt: saimniece bija iedzirdējusi, ka tur e̦suot labs kuilis Dunika. Refl. -tiês Auleja, für eine kurze Zeit. hörbar werden (erschallen): kai iedziradas, izskrien vē̦rtuos.

Avots: EH I, 511

ìedzirdêt, tr., von etwas zu hören bekommen: iedzirdēja tuo Glück I Sam. 13, 3.

Avots: ME II, 13

[ìedzirdinât,

1) = iedzirdît Nigr.;

2) nicht bis zum Sättigung tränken
Bauske;

3) einem das Trinken beibringen:
iedzirdināt (auch: iedzirdît) teļu PS.]

Avots: ME II, 13

ìedzirdît,

2) (unter ìedzìrdinât 3): auch (mit ir̃ ) Siuxt.

Avots: EH I, 511

ìedzirdît, durch einen Zaubertrank irgendwie beeinflussen Etn. II, 20, IV, 11: iedzirdīt... viesus ar čūsku... alu I, 104. iedzirdītam cilvē̦kam LP. VII, 691.

Avots: ME II, 13

‡ iedzīre(s) Līvāni, die mit einem Gelage verbundene Einweihung eines Hauses.

Avots: EH I, 512

iedzīre "?": nuoiet e̦ze̦ra iedzīrē, kur stāvēja.. laiva Rīg. Av.

Avots: ME II, 14

‡ iedzīre(s) Līvāni, die mit einem Gelage verbundene Einweihung eines Hauses.

Avots: EH I, 512

I iedzir̂klis: auch Lettihn, Lös.; Marienhausen, N.-Peb., Ramkau, Salis, Stomersee, (mit iẽ- ) AP.

Avots: EH I, 511

I iedzir̂klis [Kr.], U., Druw., iedzirkle Salis, Wend., der Trichter an Fischreusen, die Öffnung zur hinteren Kammer. Vgl. iedzērklis und iedzērkle.

Avots: ME II, 13

II iedzirklis Druw.,

1) der Gehörgang im Ohr
Etn. II, 161;

2) "der Grund eines kesselförmigen Tales."

Avots: ME II, 13

iedzirknis: auch Ugalen n. FBR. VII, 22 Lemb., Salis (mit ir̂ ² ), Golg., Warkl. (mit ir̂ ).

Avots: EH I, 511

iedzirknis [Salisb.], Krons - Würzau, N. - Bergfried, = iedzirklis I; [s. Bielenstein Holzb. 671.]

Avots: ME II, 13

‡ ìedzirkstêt "?": Annai pēkšņi sirdī iedzirkstēja suolījums Daugava 1933, S. 327. Refl. -tiês (in Livl. gehört), = ìedzir̂kstîtiês.

Avots: EH I, 512

ìedzir̂kstît, Funken herausschlagend anzünden: iedzirkstīju uguntiņu BW. 23221. var. Refl. - tiês, aufsprühen, aufflimmern: sirdī iedzirkstās kâ prieks D. Kleinb. J. 21. acis iedzirkstās A. Up. J. 1. 20. zvaigznes iedzirkstās Vēr. II, 418.

Avots: ME II, 13, 14

ìedzīt,

1): iedzĩt (hineinschaffen)
rudzus šķūnī iekšā Salis; hineineggen, -pflügen: ceļmalā iedzĩt (graudus) ar atsperu ecēšām, bet uotrā laukā ar ilkšu arklu Iw.; erlangen: ar naidu ne˙kuo nevar iedzīt Seyetshof. šuorīt iedzinu mazas cūkas (= šuorīt man cūka apbē̦rnuojās) Saikava. nauda, kas nuoliktā terminā nav maksāta, tuop iedzīta (wird beigetrieben) Pēt. Av. III, pielik., S. 18; ‡

3) oft rasierend (den Bart) intensiv(er) wachsen machen
Stenden: tâ jau tu iedzĩsi bārdu pašā rīklē, so niedrig dich rasierend wirst du den Bart dir auch auf dem Halse (der Kehle) wachsen machen. ‡ Refl. -tiês,

1) mit dem Vieh eindringen
Saikava: vēl gabanas nav nuove̦stas, un tu jau iedzenies pļavā!

2) sich hineindrängen (um sich anzusiedeln)
Salis: tur jau igauņi iedzinušies;

3) herein-, hmeinfahren:
atkan žīds iedze̦nas mūsu mājā! Saikava. Dāvis bija iedzinies kruoga paksī Ciema spīg. 277;

4) eindringen, unversehens eingetrieben werden:
nagla iedzinusies pārāk dziļi Jürg. u. a.

Avots: EH I, 512

ìedzīt,

1) eintreiben:
iedzīt zemē mietu Antrop. II, 91. iedze̦nam cirvim kātu, puišam gudru paduomiņu BW. 13001, 2. tu mani, tādu vīru, iedzīsi neguodā LP. IV, 80. sev kuo iedzīt, sich etwas verschaffen, einen Gewinn haben U.;

[2) (das Vieh) auf die Weide zu treiben anfangen:
pavasari jāiedze̦n luopi, kad "ūdensvīrs" valda Erlaa].

Avots: ME II, 14

‡ iedzītne,* ein Dübel.

Avots: EH I, 512

‡ ìedzîvât, erwerben Auleja: ne˙kādu mantu nebij ledzīvājis Frauenb. Refl. -tiês, = ìedzîvuôtiês 2: atduošuot, ka[d] būšuot iedzīvā[ju]šies Pas. XII, 43.

Avots: EH I, 512

ìedzîve,

1) Wirtschaft, Lebenseinrichtung, Inventar: nāc līdz manā iedzīvē LP. V, 236. kas ve̦cu iedzīvi apnicis Etn. II, 45. [viņam jau nu pašam sava iedzīve Wolm.] viņu iedzīvīte gāja brangi uz priekšu Janš. saimnieka iedzīve ar māju LP. VII, 788. visa iedzīve bijuse ierīkuota LP. VI, 770. atstāja savu iedzīvi un aizlavījās pasaulē LP. IV, 22. [Das Demin. iedzīvīte in Laud. öfters von dürftigen Verhälnissen gebraucht;

2) der Wohnort:
uz iedzīvi jāiet Stenden.]

Avots: ME II, 14

ìedzîvinât, ‡

2) wohlhabend werden machen:
šuo tik iedzīvinājis Pas. XII, 119.

Avots: EH I, 512

ìedzîvinât, tr., beleben, Leben einflössen: kâ savus teļus lai iedzīvinu LP. VII, 876. ar sava gara ideāluo virzienu tas visus iedzīvināja Druva I, 433.

Avots: ME II, 14

ìedzîvnieks: auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt. nuo meža iedzīvniekiem Janš. Mežv. ļ. II, 373. (mājas) iedzīvniece Dzimtene V, 197.

Avots: EH I, 512

ìedzîvniẽks, der Einwohner.

Avots: ME II, 14

ìedzîvuôt, ‡

5) = ìestràdât Smilten. atradu še ... vairāk atmatu nekâ aŗamas zemes, bet re, kâ ... manā vadībā viss uzdzīts un iedzīvuots Janš. Bandavā I, 95: Refl. -tiês,

2): (lebend) zu etwas kommen, in etwas geraten
Oknist: ie. naudā, ķe̦zā. ‡ Subst. iedzîvuôšanâs, das Sichbereicherri (auch auf Kosten anderer Leute).

Avots: EH I, 512

ìedzîvuôt,

1) wohnen in:
kuŗā vietā jūs iedzīvuojiet? JK. V, 12. aizgājis.. gar tuo namu, kuŗā iedzīvuoja Lautb. Luomi 28. dvēseles, kas iedzīvuo tāduos līķuos Antrop. III, 46;

2) bewohnen:
pilsātus, kas netuop iedzīvuoti Glück Ezech. 26, 19. pilsāts ar labu mieru iedzīvuots II Makk. 3, 1;

3) sich einleben
(tr.): bij jāpame̦t sava grūti iedzīvuota vietiņa Kaudz. M. 165;

4) hineinleben:
iedzīvuot jau labi krietni mūža uotrā pusē Kaudz. Refl. - tiês,

1) sich einleben:
mācējis ar mums iedzīvuoties A. XI, 52;

2) sich in seinen Vermögensverhältnissen gut fördern
(meist mit dem Lok.): Juris brauca peļņā - gribēja iedzīvuoties A. XX, 321. liekēži, kas nāk šurp tikai iedzīvuoties A. v. J. 1904, S. 3. iedzīvuojies turībā A. XXI, 696. bagātībā iezīvuojies LP. IV, 192. nece̦rē̦tā laimē šuodien iedzīvuojies sievā LP. VI, 961, ich habe geheiratet. jaunā gre̦dze̦nā iedzīvuojusēs Birzn., sie ist zu einem neuen Ring gekommen. Subst. ìedzīvuôtājs,

1) der Einwohner überhaupt;

2) der ohne eigentliches Dienstverhältnis bei einem Gesindewirt Wohnung gefünden hat U.

Avots: ME II, 14

‡ ìekledzinâtiês Dunika, = ìekladzinâtiês: kad vista iekledzinājās, tad cāļi atciepa.

Avots: EH I, 520

ìeklìedziêns: pēc katra viņas iekliedzlena Janš. Līgava I, 455.

Avots: EH I, 520

ìeklìedziêns, der Schrei, der Aufschrei: atskanēja skaļš iekliedziens.

Avots: ME II, 28

ìeredzêt, tr., leiden: es tevi labprāt iere̦dzu Hug.; iere̦dzē̦ts, gew. iecienīts cilvē̦ks, ein angesehener Mensch. Gew. mit der Negation: tā lāga neieredzējusi pabē̦rnus Etn. III, 10. neiere̦dz kâ kaķis pūsli. es viņu nevaru ieredzēt ne acu galā.

Avots: ME II, 57

îsredzĩba ,* die Kurzsichtigkeit, eig. u. fig.: tuo savā isredzībā prasīja viņa laikme̦ts Vēr. I, 243.

Avots: ME I, 837

îsredzîgs ,* kurzsichtig, eigentl. u. fig.: tu peli Cēzaru par īsredzīgu ne̦lgu Rainis.

Avots: ME I, 837

izdedzinât, ‡ Refl. -tiês, (vergeblich) wiederholt anzuzünden versuchen Jürg. u. a.: i., i., bet nevarēt aizdedzināt.

Avots: EH I, 441

izdedzinât (li. išdẽginti), tr., ausbrennen, verbrennen: izd. kuokā ruobu. saule izdedzinājusi labību, zāli.

Avots: ME I, 726

izdiedzêt, tr., aufkeimen lassen, zum Aufkeimen bringen: miežus izdiedzēt iesalā. labības graudi jau izdiedzē̦ti.

Avots: ME I, 728

‡ izdiêdzinât ² Dunika, = izdiedzêt.

Avots: EH I, 443

izdievredzêt, zaubern, hexen: vajaguot tāda vīra, kas varuot izdievredzēt Dok. A., Bers.

Avots: ME I, 728

‡ izkledzinât (li. išklẽginti "zum Schnattern veranlassen") Dunika, = izklìegt 2: i. valuodas, ka viņš tuo precēšuot.

Avots: EH I, 456

izredze, ‡

2) ein gewisses. zeremonielles Besehen (Anschauen):
būs jau nu gan diža i. Janš. Dzimtene IV, 209.

Avots: EH I, 476

izredze, die Aussicht: mēs baudām vis˙jaukākuo izredzi uz e̦ze̦riem, kalniem un lejām, un tuomē̦r mēs drūmuotām sejām: mums izredzes nav uz dzimteni un nākuotni Rainis. uzkalnē uzce̦lts izredzes tuornis A. XII, 151.

Avots: ME I, 791

izredzêt,

3): kad jūŗa trakuoja, tad tik bij jums kuo i. Kaugurciems. daudz braukājis, izrecizējis pus pasaules Sonnaxt; ‡

4) = saredzêt Seyershof: skaidri i., kāds ir kustuonis.

Avots: EH I, 476

izredzêt,

1) aussehen, sich nach etw. aussehen, ausspähen, genau besehen:
kalnā kāpu, juo kalnā, lai varē̦tu izredzēt tautu dē̦la bagātību BW. 25919. mît es gribu kumeliņu, bet nemīšu šuovakar; mîšu rītu saulītē, lai varē̦tu izredzēt BW. 30242, 1;

2) ausersehen, auserwählen:
dieva izre̦dzē̦tie; izre̦dzē̦tuo tauta. Juris aplaimuos savu izre̦dzē̦tuo LP. VII, 33;

3) gründlich besehen, erleben, erfahren:
tu biji tāļu izstaigājis, tu bij daudzi izredzējis BW. 19, 1. lai dievs neduod tuo uotram piedzīvuot, kas Krišam bij jāizre̦dz Dok. A. Refl. - tiês,

1) sich gründlich besehen, ansehen:
nav tur sagaidāma ne˙kāda izredzēšanās un izskatīšanās Jan.;

2) sich ausersehen, auserwählen:
dievs izredzēsies par de̦dzamu upuri jē̦ru I Mos. 22, 8;

3) erleben, erfahren:
tik bē̦du jāizre̦dzas Aps. kur jau viņa nebij izredzējusies? A. XVI, 781.

Kļūdu labojums:
rīta saulītē, lai vaŗē̦tu = rītu saulītē, lai varēju

Avots: ME I, 791

[izredzîgs "scharfsichtig schnell die Umstände aufzufassen fähig" Bauske.]

Avots: ME I, 791

izredzinât, tr., vorherrschen, prophezeien: aufzufassen fähig" Bauske.] tas man izredzinās laimi, saka pie kāršu licēja ieejuot Dubena n. Etn. I, 31.

Avots: ME I, 791

‡ izspiedze* L. Laicēns; die Geheimpolizei.

Avots: EH I, 482

izstiêdzêt, intr., ins Kraut schiessen: lang und dünn auswachsen, in grossen Ranken ausschiessen: izstiedzējusi labība, kas izaugusi tieva un gaŗa. kartupeļu asni izstiedzējuši pagrabā. puķe izstiedz pakrēslī C., Smilt. tie īsti pagraba asni, bāli un izstiedzējuši A. XI, 470. sīkie bērziņi bij izstiedzējuši A. XVIII, 134. skuoluotājam tik jāstiepjas gaŗumā un tievumā, juo maizes kurvis stāv augsti un pēc tā stiepjuoties un staipuoties izstiedzē un izžūst kâ stāds, kam nav derīgas zemes DL.

Avots: ME I, 806

‡ izzviêdzinât ² Dunika, = izsmîdinât: puiši izzviedzināja mūsu meitas.

Avots: EH I, 498

jaûnpìedzimis, g. s. j. - muša, neugeboren: jaunpiedzimis bē̦rns.

Avots: ME II, 101

‡ kle̦dzeklis (sic!) Frauenb., = klebis.

Avots: EH I, 613

‡ kledzenêt Smilt., = ‡ kledzinêt(iês).

Avots: EH I, 613

kledzêt, - ẽju, gierig, hastig essen: kledzē biezputru kâ tītars Grob. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 220

kledzinât: auch Frauenb., Salis, Siuxt (von Hühnern); viel sprechen, schelten Siuxt.

Avots: EH I, 613

kledzinât [BW. 35755, 1 aus Rawen], = kladzinât: blīdenieku me̦llas vistas ik˙vakara kledzināja BW. 499, Nigr. Auch vom Geschrei des Sprechts: vai tā dzilna, vai ragana, kas mežā kledzināja? 23426, 1. [Vgl. li. klegénti An. 151.]

Avots: ME II, 220

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

klìedzamais, Part. Praes. pass.,

1) womit man ein Geschrei hervorbringt, die Kehle, der Mund:
sit pa pašu kliedzamuo BW. 28877, 1;

2) kliedzamuo kliegt, ein gewaltiges Geschrei erheben:
muiža kliedza kliedzamuo Dok. A.

Avots: ME II, 231

klìedzẽjs, der Schreihals, der Schreiende: dziedātāju putni un kliedzēji, clamatores Konv. ² 674.

Avots: ME II, 231

‡ kliedzienis Pas. XI, 401, = klìedziens.

Avots: EH I, 620

klìedziens, das Geschrei: Sprw. tik nebija kaites kâ kliedziens. vilks nav tik liels kâ viņa kliedziens.

Avots: ME II, 231

klìedzin, kliedzen, kliedzien, zur Verstärkung von klìgt, gewaltig (schreien): kliedzien (gew. kliedzin) kliedza aiz upītes BW. 14307, 1. bē̦rns kliedzin kliedza vienā kliegšanā.

Avots: ME II, 231

klìedzinât, fakt. zu kliegt, schreien lassen, zum Schreien bringen: dienu ganus kliedzināt (vilks) VL.

Avots: ME II, 231

‡ kliedziski PV., = kliegšus: runāt k.

Avots: EH I, 620

krāsredzis ,* ein mit feinem Farbensinn begabter Mensch: krāsredži apbalvuoti smalkām krāsu sajūtām, un re̦dzē̦tuo viņi labi atminas MWM. VIII, 716.

Avots: ME II, 268

‡ kukaredzēs Warkl., = kukaragâs.

Avots: EH I, 668

[kviêdzinât ² Dond., Salis, Ruj., = kvìecinât: kuo tu kviedzini cūkas? duod tām ēst!]

Avots: ME II, 356

[ledzēkne Holmhof, = lēdzēkne.]

Avots: ME II, 445

[le̦dzelkšņi (sic!) "eine Art Pflanzen" Neu - Laitzen.]

Avots: ME II, 445

‡ ļedzêt "?": pulksteņi ļe̦dz un ļindz Janš. Bandavā II, 308. braucējiem bija pulksteņi ..., tâ ka visa tā puse, kur drāzās kāzinieku rinda, ļedzēt ļedzēja Līgava 1, 305.

Avots: EH I, 770

‡ ļedzirkste, eine gewisse Pflanze: papardīte, ļedzirkstīte, ti ir liela Jāņa zâle BW. 32392, 1. Vgl. lēdzirkstes (unter lēdzēkne).

Avots: EH I, 770

lĩdzìedzîvuôtãjs ,* lĩdzìemīltniẽks, der Miteinwohner.

Avots: ME II, 482

liêdzams: liedzamais, die Hemmnisse im Schlosse (gegen das Aufschliessen mit einem beliebigen Schlüssel ) Spiess.

Avots: EH I, 752

liêdzams, Part. Praes. von liêgt, was zu od. womit zu hindern, verbieten ist; atslē̦gas liêdzamiẽ od. liêdzẽji Kand., der Bart des Schlüssels; gew. atsl. zuobi.

Avots: ME II, 493

liêdzẽjs,

1): maiz[es] liedzējiņ[a] BW. 23339;

2): "ietaise atslē̦gas iekšpusē, aiz kuŗas bulta aizme̦tas" Lös., Lub., Meselau.

Avots: EH I, 752

liêdzẽjs,

1) der Weigerer, Abrater, der Hinderer, Verleugner:
liedziet, visi liedzējiņi! tuo meitiņu neaizliegs RKr. XVI, 81. būs liedzēju un teicēju nuo visām pusēm AU. svē̦tā gara liedzēji Konv. ² 713;

2) der Bart des Schlüssels;

3) der Teil des
dzeinis, der das Sichzusammenschliessen der Stricköse hindert Biel. H. 200, 214.

Avots: ME II, 493

liedzeris Biel. H. 200, = liêdzẽjs 3.

Avots: ME II, 493

liêdzîgs: eine Gefälligkeit verweigernd Gr.-Buschh., sich weigernd, leugnend C.: nebija liedzīga padarīt vai kaut kuŗu darbu Azand. 195. liedzīga jau nee̦smu, lai mani dē̦li ar ... mācītuos 180.

Avots: EH I, 752

liêdzîgs, nich willig U.; verweigernd, negrirend: ne˙maz nee̦smu liedzīgs, ich habe nichts dagegen Lub., LP. VI, 305.

Avots: ME II, 493

liêdzin, verweigernd, versagend - zur Verstärkung von liêgt, wie liêgtin: māmiņa liedzin liedza BW. 11145.

Avots: ME II, 493

‡ liẽlmiêdzīgs ² Seyershof, einen sehr festen Schlaf habend: l. cìlvē̦ķs.

Avots: EH I, 755

‡ mazmiêdzîgs ² Seyershof, einen leichten Schlaf habend.

Avots: EH I, 788

mazmìedzĩtis, jem., der einen leichten Schlaf hat, wenig schläft, ein Frühaufsteher: auseklītis mazmiedzītis BW. 12967, 1.

Avots: ME II, 573

me̦dzakas (?) "Spülicht" am Kurl. Strande.

Avots: ME II, 591

‡ *medze od. *medzs, -s, der Honig. lācīt[i]s vilka medzis (Var.: me̦dus) puôdu BW. 8061, 1.

Avots: EH I, 795

I me̦dziņš [?] Zehrxten "eine Art Getränk - maizes dzēriens, ar me̦du savārīts".

Avots: ME II, 591

[II me̦dziņš (?) "eine leere Furche zwischen zwei Feldern": izdzīsim medziņu! Zeezern. - Wenn zuverlässig, wohl zur Wurzel medh- in mežs (s. dies) und zu dzìt.]

Avots: ME II, 591

me̦l˜nredzis ,* der Schwarzseher, Pessimist Balss.

Avots: ME II, 598

[miedzenica, Tausendgüldenkraut (erythraea) Wid.]

Avots: ME II, 650

‡ *miedzêt, zu erschliessen aus pìemiedzêt.

Avots: EH I, 824

mìedzĩba, die Schlaftrunkenheit: [atsvabināties nuo miedzības Pas. II, 513.]

Avots: ME II, 650

miedzien, Adv. zur Verstärkung von miêgt: griêz griêzien! kuŗš tad maizi m. miêdz? Saikava.

Avots: EH I, 824

mìedzîgs: auch Lng., (mit iê ² ) Karls., Seyershof.

Avots: EH I, 824

mìedzîgs, schläfrig [Pas. II, 513], verschlafen: bē̦rnu pie kristīšanas nedrīkstuot uz ruokām kustināt jeb aijāt; ja tuo daruot - tad bē̦rns e̦suot miedzīgs un laisks Etn. II, 143 (aus Jerküll). māte pamuodās pa uotram lāgam un miedzīgi ieprasījās... Seibolt.

Avots: ME II, 650

‡ miêdzinât ² Karls. "?".

Avots: EH I, 824

[neàizliêdzîgs, gefällig Niek. n. U. (unter àizliêdzîgs).]

Avots: ME II, 706

[neàizsniedzams, unerreichbar.]

Avots: ME II, 706

nedz (li. nègi, [apr. neggi, as. nec "und nicht"]),

1) und nicht,
zur Anreihung eines negativen Satzes

a) an einen negativen,

b) an einen affirmativen Satz:

a) tuo es nedarīšu, nedz saviem bē̦rniem tuo atļaušu darīt;

b) tai skaistākuo ruozi nuo krūtīm es plūkšu, nedz viņa tuo liegs A. XIV, 60;

2) gew. nedz-nedz, = ne-ne, nei-nei, weder-noch:
tuo nezin nedz viņš, nedz tu.

Avots: ME II, 711

[nedzejisks ,* unpoetisch.]

Avots: ME II, 711

nedzê̦rãjs, f. -ãja, nedzêrêjs, f. -ẽja, der Nichttrinker, die -in: kur es viena nedzērēja? BW. 19938, 2.

Avots: ME II, 711

‡ nedzērîgs, wenig zu trinken pflegend Aulela: cieš nedzērīga aita: kai jī dzīva, ka nedzeŗ!

Avots: EH II, 11

‡ nedzi, = nedz: nedz kāsē, n. šņaukājas Janš. Mežv. ļ. II, 310.

Avots: EH II, 11

nedziêdẽjams, nedziêdinãms, unheilbar: nedziedināma slimība.

Avots: ME II, 711

‡ nedziļš, untief: nedziļā ūdenī Sonnaxt. nedziļa aka Zvirgzdine.

Avots: EH II, 11

[nedzìrdams, nicht hörbar.]

Avots: ME II, 711

nedzìrdê̦ts, unerhört: sacēlās nedzirdē̦tā augstumā Etn. III, 157. dzīvuojuši septiņi brāļi nedzirdē̦tā saderībā LP. V, 413.

Avots: ME II, 711

nedzìrdîgs, taub: nuo ausīm nedzirdīgi BW. 12939.

Avots: ME II, 711

‡ nedzîve, schlechtes Leben (?): istabenes dzīvi un nedzīvi mūsu muižā pazīstu Janš. Līgava II, 251.

Avots: EH II, 11

nedzîvs [li. negývas], unbelebt, leblos, tot: nedzīvs dzīvu ve̦lk nuo meža laukā (Rätsel).

Avots: ME II, 711

‡ nemìedzīgs ² Linden in Kurl., nicht gut schlafen könnend: tas jau bij diktt n.

Avots: EH II, 16

nenùoliêdzams, unleugbar: tā ir nenuoliedzama patiesība.

Avots: ME II, 724

[nenùoliedzîgs Celm., = nenùovẽlîgs.]

Avots: ME II, 724

nenùziedzĩba, die Unschuld, Makellosigkeit: nenuoziedzĩba... griezās, miers svē̦ts, druošs..., tiem sirdī Dünsb.

Avots: ME II, 725

nenùozìedzîgs: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 298).

Avots: EH II, 17

nenùoziedzîgs, unschuldig, makellos: bij taisns, nenuoziedzīgs vīrs savā laikā I Mos. 6, 9.

Avots: ME II, 725

nepãrre̦dzamĩba ,* die Unübersehbarkeit Kaudz.

Avots: ME II, 727

nepãrre̦dzams, unübersehbar: tumšs mežs, kur vien acis meti - nepārre̦dzams Vēr. II, 1.

Avots: ME II, 727

nere̦dzamĩba ,* die Unsichtbarkeit B. Vēstn.

Avots: ME II, 729

nere̦dzams li. neregiamas Miežinis], unsichtbar: puisis uzlicis ce̦puri galvā un palicis nere̦dzams LP. III, 84.

Avots: ME II, 729

neredzene ,* die unschtbar machende Mütze, die Tarnkappe Vīt., Dr.

Avots: ME II, 729

nere̦dzê̦ts, nicht erlebt, nicht dagewesen: nere̦dzē̦ti brīnumi.

Avots: ME II, 729

neredzĩba, die Blindheit.

Avots: ME II, 729

neredzîgs, blind: ķēniņš nuo liela ve̦cuma bija palicis neredzīgs LP. V, 265. nuo acīm neredzīgi BW. 12839.

Avots: ME II, 729

neredzis, ein Blinder, ein Mensch, der entweder gar nicht oder nur ein wenig sieht C.: Indriķis, neredzis būdams... LA.

Avots: ME II, 729

nere̦dzuôt, Adv., unbemerkt, ungesehen: viņa bij izgājusi viņiem nere̦dzuot cauri Dīcm.

Avots: ME II, 729

nesare̦dzams, unsichtbar: viltnieks pārvērtās par nesare̦dzamu LP. VII, 41.

Avots: ME II, 731

‡ nesasniêdzamība, die Unerreichbarkeit M. 285.

Avots: EH II, 19

nesasniêdzams, unerreichbar: nesasniedzams augstums A. XV, 243.

Avots: ME II, 731

nùodedzinât [li. nudẽginti], tr.,

1) ab -, niederbrennen:
ē̦ku, māju. baznīcu nuodedzinājuši kareivji LP. VII, 363;

2) verbrennen:
nuodedzini saulē baltuo kakliņu! Seib.;

3) glühend brennen:
gludināmuo dzelzi LP. VII, 267. sarkani nuodedzināta bumba A. XX, 347. [Refl. - tiês,

1) sich bräunen (in der Sonne):
saulē nuodedzinājies brūns;

2) sich verbrennen:
bē̦rns pie plītes ruokas nuodedzinājies Dunika, Gr. - Essern.]

Avots: ME II, 773

nùokledzinât: vista nuokledzināja sunim pakaļ Dunika.

Avots: EH II, 53

nùokledzinât, s. nùokladzinât.

Avots: ME II, 798

[nuomiedze Warkl., nuomiedzis, der erste Schlaf: pirmā nuomiedzī cilvē̦ks truokšņa nejūt Stelp.]

Avots: ME II, 821

‡ nuoredze Grünh. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223, die Ansicht: dari pẽc tavas nuoredzes!

Avots: EH II, 81

nùoredzêt, ‡

2) erleben
Segew.: es mūžu dzīvuodams diezgan nuoredzējis; ‡

3) kennen lernen
Segew.: vajag viņu n.; gan nuoredzēs, kāds viņš ir; ‡

4) mit bösem Blick verhexen (?)
Warkl.: guovis nikājas, - būs kaids nuoredzējis.

Avots: EH II, 81

nùoredzêt, tr., absehen, wahrnehmen, voraussehen: nenuore̦dzami klajumi SDP. I, 10. sējas, cik var nuoredzēt, labas Grünh. deviņgalvis nuoredzējis, ka ar tuo juoku nav LP. III, 44. varuot jau gan dažs labs nuoredzēt laiku Saul. es nuoredzēju nelaimi. tuo šis sapnī nuoredzējis Aps. māte ir nuoredzējuse sapni MWM. VIII, 242.

Avots: ME II, 838

‡ nuoredzîgs, scharfsichtig (fig.): nuoredzīga un samanīga meita Janš. Līgava II, 100.

Avots: EH II, 81

‡ nuostiedzinât Segew., beranken; überwuchern.

Avots: EH II, 91

nùozìedzĩba, die Verschuldung, Strafbarkeit, das Vergehen, Verbrechen: vai tu taptu bez nuoziedzības nenuoziedzīgs turē̦ts? Jer. 49, 12. meitas nevarēja savu nuoziedzību slēpt LP. VII, 612.

Avots: ME II, 891

nùozìedzîgs, schuldig, sträflich, frevelhaft: mēs nebūsim nuoziedzīgi Jer. 50, 7.

Avots: ME II, 891

nùoziedzniẽks, der Verbrecher: vai tad es kads nuoziedznieks!

Avots: ME II, 891

‡ uogļdedzis, ein Kohlenbrenner: ve̦ca uogļdedžu vieta A. Upītis Sm. lapa 119.

Avots: EH II, 742

[padedzinât (li. padẽginti),

1) eine kleine Weile brennen lassen:
padedzināja sveci kādu stundu un tad nuopūta;

2) "anzünden":
p. mežu Warkl.;

3) teilweise brennen
(tr.): p. lîdumu Wolmarshof. p. uogles kalējam N.-Peb.]

Avots: ME III, 16

padedzis,

1) "?": bet šis jaa krīt virsū kâ sila padedzis Degl.;

[2) sila padedzis "eine Rodung"
(?) Gaweesen.]

Avots: ME III, 16

‡ padiêdzêt ² Dunika, aufkeimen machen: p. graudus.

Avots: EH II, 128

‡ pakledzinât Dunika, = ‡ pakladzinât: sabaidītās vistas kādu laiku pakledzināja un tad aprima.

Avots: EH II, 142

‡ pakliedzeniski, Adv., halb schreiend, übermässig laut: lieliski, p. smieties Vīt.

Avots: EH II, 142

‡ pakliedziski Vīt., = ‡ pakliedzeniski: p. runāt, saukt, smieties.

Avots: EH II, 142

[pãrdedzinât,

1) durchbrennen
(tr.);

2) zu viel, zu lange brennen
(tr.): p. cepli, kaļķus.]

Avots: ME III, 153

[pãrdiêdzêt, zu lange diedzêt: p. iesalu Dunika.]

Avots: ME III, 153

paredze, die Voraussicht, Ahnung: citādi piepildītuos mana paredze Seib. viņa nuoskūpstīja baigus rūpju un paredzes mākuoņus MWM. VI, 673.

Avots: ME III, 89

paredzêt, tr.,

1) erblicken, bemerken:
ne pie vārtu nepiebraucu, paredzēju (Var.: pamanīju) de̦guniņu BW.18572, 7. asti vien paredzēju svešu ļaužu kabatā 19184, 2. kuo pa dienu pare̦dzuot, tuo lai viņam pastāstuot LP. VII, 800;

2) vorher-, voraussehen, ahnen:
vai redzēt paredzēju kunga ve̦rgu paliekam? BW, 1902. vai paredzi grūtu mūžu, vai ar sliktu arājiņu? 17724. ir puķīte paredzēja, ka es ilgi nedzīvuošu 6488. tas visu zin, visu pare̦dz LP. V, 186. pare̦dzams, vermutlich, voraussichtlich: viņš, kâ pare̦dzams, pie mērķa ne+kad netiks. - Subst. paredzẽjums, das Erblickte, die Erscheinung: paļāvusēs, ka viss tas paredzējumi vien e̦suot LP. VII, 525; paredzêšana, das Erblicken, das Ahnen; pare̦dzê̦tãjs, der Seher Glück Daniel 2, 2. - [In der Bed. 2 aus *praredzêt?]

Avots: ME III, 89

paredzîgs, vorhersehend, prophetisch: viņi tic, ka tajās (sievietēs) atruodas kaut kas svē̦ts un paredzīgs Lautb.

Avots: ME III, 89

‡ paredzinât (gespr. mit -re̦-) Dunika, = paradzinât.

Avots: EH XIII, 167

‡ paredzis (?) Lubn. n. BielU., = pareģis.

Avots: EH XIII, 167

pãrredze, der Überblick, die Umschau: sirds cīniņi vispārīgu pārredzi neatļauj Rol.

Avots: ME III, 172

pãrredzêt,

1): p. visu Dunduru Kaudz. Izjurieši 235; ‡

2) (über etwas) hinübersehen:
pāri Rata kalnam jau ne˙kā nevar p. Vanagu ligzda 9; ‡

3) erleben (?):
tādas nereizes tiku pārredzējis daudz Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 209

pãrredzêt, tr., überblicken, überschauen: var pārredzēt visu ieleju Rainis.

Avots: ME III, 172

pašàizliêdzĩba,* pašàizliêgšanâs, die Selbstverleugnung: meita vē̦las mātei atmaksāt mīlestību un pašaizliedzību BW. I, 489.

Avots: ME III, 111

pašàizliêdzîgs,* selbstverleugnend, uneigennützig: pašaizliedzīga mīlestība Egl.

Avots: ME III, 111

‡ pasedzene AP., ein Laken unter der Bettdecke.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasedzenis AP., ein weisses Tuch (kürzer als die villāne) aus feinem Garn, das man im Sommer beim Kirchgang um die Schultern nahm.

Avots: EH XIII, 170

pašizre̦dzêts, pašizvē̦lê̦ts, selbstewählt: pašizvē̦lē̦tā kalpībā ne̦sam nastu Rainis.

Avots: ME III, 112

‡ pasniedziens, ein einmaliges Reichen; die Reichweite: uz grīdas, ruokas pasniedzienā nuo līķa, atradās ... Jaun. Ziņas 1938, № 61.

Avots: EH XIII, 175

pasniedzĩte, das Schneeglöckchen: baltās pasniedzītes zvanīja.

Avots: ME III, 104

‡ paspiedzinât, eine Weile schrill schreien machen: nenuocietās tuvākās meitas nepaspiedzinājis Veldre Dižmuiža 75.

Avots: EH XIII, 175

pašpìedzîvuõjums,* das Selbsterlebnis A. XVII, 389; pašpìedzîvuôts*, selbsterlebt.

Avots: ME III, 116

pìededzinât, anbrennen (tr.): Sprw. skraida kâ iesalu piededzinājis.

Avots: ME III, 243

pìedzejuôt,

1) zu-, hinzudichten:
romāns bez piedzejuojumiem;

2) zuschreiben:
kas viņam tuo piedzejuo, pārpruot viņu Zalkt. I, 141. tādu... izturēšanuos, kādu tu viņam piedzejuo, gan ne˙viens viņam nevarēs pārmest De̦glavs Rīga II, 123.

Avots: ME III, 247

pìedze̦nât,

1) wiederholt herantreiben:
suns piedze̦nā nuošķīrušuos luopus;

2) = piekast 1: p. sienu C.

Avots: ME III, 247

pìedzer̂t,

1) zu-, dazutrinken;

2) volltrinken:
piedzert pilnu vē̦daru Alm. Kaislību varā 155;

3) sich betrinken:
Sprw. piedzēris izguļ dullumu, muļķis ne˙kad. piedzēris cilvē̦ks jāglaba kâ bē̦rns. apdullis kâ uz piedzeršanu. piedzē̦ruši... kâ purvi Kaudz. M. 303. uz piedzē̦ruša teic: piedzēris kâ se̦sks Etn. II, 62. dzē̦ruši viņi bij gan, bet ne piedzē̦ruši Jaunā Raža IV, 155. brandaviņa, brandaviņa! es nuo alus nepiedzēru BW. 25100, 1. piedzēris kâ dublis N.-Sessau n. U. Refl. -tiês,

1) sich volltrinken; sich betrinken, besaufen:
piedzēries lupatām Celm. piedzēries, ka vairs ne mātes nepazīst Etn. II, 188;

2) dazu ein bischen (beim Essen) trinken:
ciemiņš tiesāja maizi, piedze̦amies klāt pienu Austriņš Nuopūtas vējā 25.

Avots: ME III, 247

pìedziêdât,

1) zu-, hinzusingen:
pie katras Jāņu dziesmu rindiņas allaž vēl piedzied galā klāt: līguo, līguo! BW. V, S. 18. Jēcis nevarēja citiem līdzi piedziedāt Tirzm. 17. piedzied meitām brūtgānus Mag. XX,3,153;

2) herbeisingen, singend herbeilocken:
Jānīt[i]s lūdzās, lai mēs dzieduot, lai Anniņu tam piedzieduot BW. 606. dziedi, dziedi, ganu meita, kāda ve̦lna piedziedāsi? piedziedāsi pārnuovada kruoga, tirga dzē̦rājiņu 458;

3) vollsingen:
vai ar dziesmu piedziedāšu (werde satt singen) savu ... vēderiņu? Mag. XX, 3, 153. viņas piedzied visas malas Plūd. LR. IV, 149. piedziedāt druvas Zalktis I, 111. (klajums) putnu piedziedāts Veselis Tīr. ļaudis;

4) viel singen:
kuo nu piedziedāsi tukšā dūšā? Lennew. Subst. pìedziêdãjums, der Refrain.

Avots: ME III,

pìedziedêt, tr., anheilen.

Avots: ME III, 249

pìedziedinât, tr., (mehrfach) anheilen.

Avots: ME III, 249

pìedzievât, anschmieren, vollschmieren Dunika.

Avots: ME III, 249

pìedz`mt, geboren werden: Sprw. tupi savā vietiņā kâ piedzimusi. trīs dieniņas nezināja: piedze̦mamu, nuomirstamu, tautiņās aizve̦damu BW. 1174, 1. - Bei Manz. wird piedzimt auch in der Bed. Von "gebären" gebraucht: kad tā tuo bē̦rnu (instr˙s.?) piedzimusi Post. I, 447.

Avots: ME III, 248

pìedzirdêt, = sadzìrdêt, zu hören bekommen: klausījās, vai nepiedzirdēšuot ratu klabuoņu Krišs Laksts 57. ve̦cā māte... vairs labi nepiedzirdēja un... neredzēja Jauns. lai ne˙vienam nestāstuot, kuo pieredzējis, piedzirdējis LP. VII, 1084.

Avots: ME III, 248

pìedzirdinât, (wiederholt) sich antrinken lassen, trunken machen: Dāvids aicināja tuo, ka tās... ēde un dzēre, un viņš piedzirdināja tuo Glück II Sam. 11, 13.

Avots: ME III, 248

pìedzirdît, sich antrinken lassen, trunken machen: palīdz[i] man Pēteri piedzirdīt! Blaum. Pie skala uguns.

Avots: ME III, 248

pìedzist, intr., auslöschen, erlöschen Spr.

Avots: ME III, 248

pìedzît, heilend anwachsen: pielicis (ikrus) pie kājas klāt, un ikri... piedzijuši Pas. 11, 221.

Avots: ME III, 248

pìedzìt,

1) zu-, hinzu-, herzutreiben:
luopus pie siles piedzīt. tas piedzina tuo telīti, kas palika pakaļā BW. 29406, 1;

2) anführen, herbeischaffen:
piedze̦n būvei materiālu Etn. III, 73;

3) beitreiben:
galvas naudu piedzīt Kaudz. M. 78. iebāž naudu kabatā, lai tuo tiesa nevarē̦tu piedzīt Konv. ² 557;

4) volltreiben, volljagen:
piedzīt pilnu miesu ar adatām LP. IV, 32; vollstopfen: p. maisu ar pe̦lavām Ar.;

5) spürend ermitteln:
p. zādzību, zagli Celm.;

6) treibend (über) anstrengen:
zirgus par daudz piedze̦nuot Apskats 1903, S. 531. Refl. -tiês,

1) sich vollstopfen:
"ta tad nu piedzinuos!" saka labi paēdis cilvē̦ks pats uz sevi Pūņi (bei Talsen);

2) sich (über) anstrengen:
ve̦cais tē̦vs tâ nepiedzītuos Apskats 1903, S. 511;

3) sich anstrengend (andere) einhoIen:
pļāvējs piedzinas citiem klāt C.

Avots: ME III, 248

pìedzîvât,

1) erleben
Wolm., C., Lautb.;

2) = pietaisīt (4) ar gružiem Golg., Līn., Gr.-Essern.

Avots: ME III, 248

piedzîve, das Wohnen bei jem., Ablager: Mačs nuome̦tas uz piedzīvi pie Ve̦calkšņiem Jaun. mežk. 4. piedzīvē dzīvuo tādi, kas nedēļā iet kaut kur darbā, bet pārnāk tikai pa svētdienām savā miteklī Golg.

Avots: ME III, 248

pìedzīvelnieks, = piedzīvuotājs: viņš suoļuoja caur saimes istabu uz savu piedzīvelnieka galu A. v. J. 1897, S. 519.

Avots: ME III, 248

pìedzīvnieks U., = piedzīvuotājs.

Avots: ME III, 248

pìedzîvuôt,

1) bei jemand wohnen
U.;

2) bis zu einem gewissen Zetpunkt leben, zur Genüge, zum Überdruss leben:
puis[i]s ve̦cumu piedzīvuoja BW. 13168. Jānis, ar visām loterijas luozēm trakuodams, piedzīvuojis gan pie baltas kūjas Upīte Medn. laiki 177. grūts mūžiņš, nevar vair piedzīvuot BW. 7926;

3) im Leben erhalten
U.: apprecējies un piedzīvuojis dē̦lu LP. IV, 194. kēniņam visādi gāja labi, tikai mantinieku nevarēja piedzīvuot VI, 1, 506. dē̦ls aizejuot e̦suot sacījis, ka šis te ve̦lna piedzīvuošuot, vēl pasaulē e̦suot citi kalni Ezeriņš Leijerkaste II, 142;

4) erleben, erfahren:
tādu blēdību es savā mūžā nee̦smu piedzīvuojis, eine solche Schurkerei habe ich nicht erlebt U. puisis izstāstījis, kuo pieredzējis, kuo piedzīvuojis LP. III, 86. e̦smu maz labu dienu piedzīvuojusi Kaudz. M. 16. vai nav piedzīvuots, ka acis var apmānīt 47. nezin, kas nav piedzīvuots tai kaķa mūžā 20. Subst. pìedzīvuôtãjs, ein Einwohner, ein im Gesinde nicht als eigentlicher Knecht Aufgenommener, der kein eigenes Haus hat U.: par iebūviešiem apzīmē piedzīvuotājus pie saimniekiem Konv. ² 741. pìedzîvuõjums, das Erlebnis; die Erfahrung: pasniegt pašu piedzīvuojumus un nuovē̦ruojumus Āruonu Matīss Kr. Valdem. 3, dibināties uz piedzīvuojumiem Pūrs II, 196.

Avots: ME III, 248

pìemiedzêt, schliessen (die Augen): viņa piemiedzēja actiņas Biel. n. U.

Avots: ME III, 274

pieredze, das Erlebnis; die Erfahrung: tē̦vs šuovakar stāstīs mājiniekiem savas šīs dienas pieredzes Seibolt. vienas šķiras parādības ir duotas iekšējā pieredzē MWM. v. J. 1899, S. 382.

Avots: ME III, 284

pìeredzêt,

1) (genügend) sehen:
es juk vairs nevaru pieredzēt, ich kann nicht mehr gut sehen Nigr. saimnieks stāstīja vai visu pasauli pieredzējis, als ob er die ganze Welt gesehen hätte LP. VI, 807;

2) erleben:
Vējš bija daudz piedzīvuojis, pieredzējis un sadzirdējis MWM. X, 127. kas viss nav jāpiere̦dz kādreiz! LP. V, 197. ne˙kādu labumu pie saviem luopiem nepiere̦dz VII, 561. tāds trakulis nav piere̦dzē̦ts: pats skrien ve̦lnam rīklē! IV, 138. še tev nepiere̦dzē̦ti brīnumi! V, 308. - Subst. pìeredzẽjums, das Erlebnis: pieredzējumu bagāti cilvē̦ki Izgl. IV, 14. lielskungs apvaicāsies par ceļa pieredzējumiem LP. VII, 1213.

Avots: ME III, 284

pirmìedzîvuôtãjs,* der Urbewohner: Indijas pirmiedzīvuotāji Konv. ² 416.

Avots: ME III, 226

*pirmmiedze (unter pirmmiedzis): pirmmiedzē cilvē̦ku nevar muodināt Pas. XIV, 211. nuo pirmmiedzes cilvē̦ku bij grūti uzcelt Jauns. J. un v. 329. In Līvāni und Nautrēni dafür das plur. t. pir̂mmìedzes.

Avots: EH XIII, 238

pirmmiedzis Warkl., *pirmmiedze, der erste Schlaf: aizmiguši pirmmiedzī Birzgalietis Vēr. 11I, 265. pirmmiedzi nuogulēt Austrums. pirmmiedzē cieti guļuošuo Andreju Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 226

pretklìedziêns, der Gegenruf; das Echo: kad burvis izkliedzis, tad viņš aizturējis ausis cieti, lai nedzirdē̦tu pretkliedzienu Etn. III, 142.

Avots: ME III, 388, 389

purtedzine Wessen "uguns liesmas skrejuošā daļa": pakulas aizdegās ar purtedzini; in Gr.-Buschhof dafür pùrtadziêne ² , aber nur in Erzählungen vom pũķis: skatuos: purtadzienē vien nuostiepās, - nuolaidās uz klēts jumta.

Avots: ME III, 420

pusgre̦dze̦ns, der halbe Ring: nabags ieme̦t pusgre̦dze̦nu traukā LP. IV, 52.

Avots: ME III, 427

‡ pusmiedzis PV., = pusmìegs: tīksmīgā pusmiedzī A. Upītis Ģertr. 35.

Avots: EH II, 333

pusredze* Konv. ² 1207, die Hemianopsie.

Avots: ME III, 433

re̦dza, s. redze.

Avots: ME III, 502

re̦dzamĩba,* die Sichtbarkeit, Augenscheinlichkeit: cik ilgi mēs nesaslejamies pret patiesības re̦dzamību! A. v. J. 1897, S. 44. pēc re̦dzamības metodes A. XVI, 212.

Avots: ME III, 502

‡ re̦dzams (falsch?), = redzîgs: viņš ... atgriezās r. Elger (Günther Altle. Sprachd . I, 87).

Avots: EH II, 362

I redze: vīrieši ... nuoplēsa skalus un gādāja par gaišu redzi Janš. Apsk. 1903, S. 149. bēniņuos nav ne˙kādas īstas redzes - žībst tur ... tikai maza ... svecīte Līgava I, 35. pēc redzes (um sehen zu können) jau tik luogs bij Siuxt. kad mums būtu tā r., tad jau būtu daudz lē̦tāki viss kas ("kad visas lietas un visus darbus re̦dzē̦tu, tad būtu vieglāk visu saprast ") Frauenb.

Avots: EH II, 362

I redze, auch re̦dza, das Gesicht, der Gesichtssinn St. (re̦dza), Nigr., Vēr. I, 766; das Sehen U., das Aussehen Nigr.; die Sicht, Umsicht U., die Aussicht Nigr.; die Sehenswürdigkeit (?) Apsk. v. J. 1903, S. 415: susis guovi dzina gar dzlrdi, gar redzi, gar pašu tapas kruogu (Rätsel: der Kamm beim Kämmen). man vāja redze, - bez brilles vairs ne˙kā nere̦dzu Nigr. uz redzi, - uz redzēšanuos, auf Wiedersehen. - redzes apluoks* Vēr. II, 564, der Gesichtskreis, die Aussicht. nuo šī kalna ir ļuoti laba redze Nigr. tagad bija vaļīgāka eja un redze Seibolt. aizspruostuota redze MWM. VII, 406. re̦dza tāļa vis˙apkārt Dünsb. nuo redzes vlņš ir ļuoti patīkams, bet diezin kāds tas tikums Nigr. nuo redzes labs, so viel man sehen kann, gut Biel. n. U.

Avots: ME III, 502

II redze Warkl. "= radze I."

Avots: ME III, 502

redzẽjiêns: tas tik bij viens r., un puika pruo˙jam! Wainsel n. FBR. XIV, 88.

Avots: EH II, 363

redzẽjiêns, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Sehens; der Augenblick, der Moment: labs guodiņa gaidījiens, ne kauniņa redzējiens VL, tas bijis tik redzējiens, ka kaps bijis atrakts (im Moment, im Handumdrehen war das Grab gegraben) Pas. III, 77. ve̦lni sagrābuši bur[v]i, un tas bijis tik redzējiens, ka bur[vj]am bljusi jau āda pār acīm ebenda 98 (aus Serbigal). tas tik bija redzējiens! MWM. VIII, 246.

Avots: ME III, 502

redzeklis,

2): die Pupille
Diet.

Avots: EH II, 363

redzeklis,

1) redzēklis Lubn., = redze, das Gesicht, der Gesichtssinn;

2) das Auge
Gr.-Buschhof: susuriņš luopus dze̦n gar dzirdekli, gar re-dzekli (gar redzekšļiem BW. VI, S. 162)... (Rätsel: der Kamm beim Kämmen) BW. VI, S. 161; RKr. VII, 1175;

3) "?": māja sagŗūs, ka neatliksies nei redzekļa Dr.;

4) redzēklis "etwas Sichtbares"
Warkl.

Avots: ME III, 502

redzekslis, s. redzeklis.

Avots: ME III, 502

redzêt, Refl. -tiês,

3): kulē redzējās, ka tur ir kaut kas Linden in Kurl. redzies mīksts ("var redzēt, ka ir mīksts") Nerft;

4): auch Auleja; man vakar jou redzējās, ka jis mirs zemē Liepna. man tâ vien re̦dzas, ka nāk Jauns. Raksti VII, 86. cieši viegli redzējās (es schien sehr leicht zu sein)
Kaltenbr. redzējās, ka ve̦se̦la ebenda. nesaredz tik lieli tie jaunie kapi (der neue Friedhof scheint nicht gross zu sein) ebenda. tā gaļa tāda smuka redzējās ("sah aus") Linden in Kurl.; ‡

5) = redzêt 1: lindrakus aude šādus tādus; kādus jau redzējās, tādus gribējās aust Frauenb.; ‡

6) "?": ilgi man redzējās ar māmiņu dzīvuojuot; i[r] pietika, i[r] apnika ar tuo dē̦lu māmuliņu Tdz. 470971. Subst. re̦dzê̦tãjs: ein Augenzeuge Brasche
Anl. 406.

Avots: EH II, 363

redzêt (li. regė´ti "sehen"), -u (-ẽju BW. 6595, 1), -ẽju,

1) tr., intr., sehen:
Sprw. kas ļaunu cieš, tas labu re̦dz. kâ redzi, tâ iztiec! lai dievs neduod redzēt! Gott behüte davor. sapni redzēt, einen Traum haben, träumen: abi redzēja vienā naktz sapņus I Mos. 40, 5. Sprw.: kas tik sapnī ve̦lnu re̦dz, var rītu pasmieties. redzēsim, kâ nu būs JR. IV, 46. sirds lūst, tuo re̦dzuot, es ist ein Jammer, das zu sehen Brasche. lai dara, kuo re̦dzē̦dama LP. VI, 813. kâ tu redzi, tâ tu dari! BW. 14917. pieciet mani, māmuliņ, kâ tu paša (= pati) re̦dzē̦dama! 17330, 2 var. sēdat, ļautiņi, kâ re̦dzē̦dami! 19169. dievs, duod mūsu kundzlņam ilg[i] dzīvuot, lab[u] redzēt! 32821 var. nebīsties, bāleliņ! nuo man[i]s kauna neredzēsi 6538, l. dieviņ, duodi tev, uozuol, ... mūžam zīles neredzēt! 13377, 2. kādu gaisu (was für ein Wetter) re̦dzē̦dama, tādu laidu valuo-diņu Biel. 135. re̦dz tā mani prāvu vīru (sieht, dass ich ein grosser Mann bin) 180. es puisīti cauri re̦dzu 1408. tik lieli vepŗi kâ zirgi, - ir gan kuo redzēt LP. II, 20. vai tas nu ir re̦dzē̦ts (= unerhört!) - kuo nu? IV, 137. viņš neliekas ne re̦dzuot (er macht, als ob er nicht sähe) I, 126. nuoslēpties, ka ne redzēt, ne manīt II, 86. nazis pazudis, ka ne redzēt VII, 708. kāpuostu vai gaļas - ne redzēt (gibt es nicht) Vārpas 52. atskrien atpakaļ, bet brāļu ne dzirdēt, ne redzēt (die Brüder sind spurlos verschwunden) LP. II, 53. vilku ne redzēt, ne dzirdēt vairs VII, 878. guovs ne redzēt, ne dzirdēt VII, 982. - acīm re̦dzuot, öffentlich U., augenscheinlich, offen Nürnberg bar, zusehends: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. luopi baŗuosies acīm re̦dzuot III, 96. Liena pati negrib Prātnieka redzēt ne acīs (will überhaupt nicht sehen) Kaudz. M. 103. ne acīm neredzēju Biel. 2269. tē̦vs liek aizvest dėlu, lai viņa acis ne˙maz vairs tuo nere̦dzē̦tu LP. I, 69. Rīgu dabūt redzēt Ar. "= die Zunge ans weissgefrorene Eis legen." man re̦dzuot nav zināms, ich weiss nicht, dass ich es gesehen hätte Talsen. Part. praes. re̦dzams, sichtbar, augenscheinlich, offenbar, zusehends: auns aizskrien nuo re̦dzamas nāves izglābties JK. V, 1, 15. viņš izglābis... čūsku nuo re̦dzamām briesmām LP. VII, 485. te vēl vieta re̦dzama, ka tuoreiz milzis gulējis V, 384;

2) tr., intr., aufpassen; sorgen:
redzi tu nu man tuo bē̦rnu! passe mir das Kind auf! Kav. par kuo, par kādu redzēt U., für jemand sorgen: gan es par tuo redzēšu;

3) intr., verlangen:
es pēc jums daudz re̦dzu, es verlangt mich sehr nach auch Peb. n. U. Refl. -tiês,

1) sich sehen, gewahr werden:
nu re̦dzas viņa gŗūta e̦suoti, nun sie aber siehet, dass sie schwanger geworden ist Glück I Mos. 16, 5;

2) einander sehen, gewahr werden :
ļaudis, tāli viens nuo uotra izklaidā dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, 5. nevarējuši cits cita ne uz desmit suoļiem redzēties Upīte Medn. laiki;

3) sichtbar werden, sein:
šur, tur redzējās taurenītis Stari I, 23. mēs lūkuojām, vai riestavs nere̦dzas jau cauri mesmiņiem Jauns. tur re̦dzas ciema ielas pirmie nami A. XI, 125. kad vārtus atveŗ, re̦dzas iekšējie apcietinājumi Rainis Indulis un Arija 123. ļaužu man redzējās pārāk daudz Jauns.;

4) scheinen:
man re̦dzas (in Pilskalne: redzies), ka tas nav pielaižams LW. 1921, № 40, 41. - Subst. redzêšana,

1) das Sehen:
man nepietiek ar redzēšanu vien LP. III, 76;

2) das Ansehen:
cilvē̦ks nuo redzēšanas, kārtas un mantas Lautb. Luomi 56; redzêšanâs,

1) das gegenseitige Sehen; Gewahrwerden;

2) das Sichtbarsein, -werden;
redzẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Sehens: tautiet[i]s suola simtu mārku vienas reizes redzējumu (Var.: par reizes redzējumu) BW. 13655. Pēteris nuobrīnījās par sievas redzējumu LP. VII, 505. tā sagādāja ļaudīm iecienītus redzējumus (beliebte, gern gesehene Schauspiele) Kaudz. M. viens redzējums - uguns kalnam pāri (in einem Moment, im Handumdrehen) LP. VI, 805. "ar tuo redzējumu", spreche man, wenn man etwas zum letzten Mal sieht St. tas nebijis ne labs redzējums -te itin ātri viesulis sagriezies LP. VI, 230; re̦dzê̦tãjs (li. regė´tojis), redzējs L., St., ein Seher, Schauer; ein Zuschauer U.: nedrīkstēju bildināt: daudz ļautiņu re̦dzē̦tāju, visi ļaunā vē̦lē̦tāji BW. 13590. Vielleicht (nach Mikkola BB. XXI, 220 f.) zu r. рóжа "(unschönes) Gesicht" (doch kann wegen r. родá "облик, физiономiя" das ж in рожа auch aus dj entstanden sein); nach Jokl Stud. z. alb. Etym. u. Wortb. 75 gehört hierher auch alb. ruaj "sehe an, schaue, bewache" u. a.

Avots: ME III, 502, 503

redzĩba,* das Sehendsein: aklība nuoderēja par ieruosu viņa garīgai redzībai Plūd. Llv. II, 322.

Avots: ME III, 504

redzîgs: "kas labi redz, viegli un ātri visu pamana" Salis; klug, mit gutem Auffassungsvermögen begabt Heidenfeld: viņam nepatīk redzīgāks cilvē̦ks.

Avots: EH II, 363

redzîgs, sehend: redzīga fantazija A. XX, 774. vai neteiksi, kâ var vecīšus redzīgus dabūt? LP. IV, 43.

Avots: ME III, 504

redzinât,

4): auch ("aicināt pie galda") Dunika, OB.

Avots: EH II, 363

redzinât, tr., fakt.,

1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;

2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;

3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;

4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.

Avots: ME III, 503, 504

redzis,

1) "?": garu redžus vinš prata taukšēi ar sava prāta sietu Stari II, 523;

2) ein Seher
Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 504

redzĩte "?": tās (= asaras) tikmē̦r plūst un nenuožūst, līdz tās par ze̦lta redzītēm kļūst Asp. Duomas I, 1147.

Avots: ME III, 504

re̦dzuoklis Ar., Wid., re̦dzuokle Kundziņ Kronw. 125, Preip., re̦dzuokslis Ar., re̦dzuklis Ar., re̦dzūklis Bers., Lub., Erlaa,

1) die Pupille:
tās skatās sastingušiem re̦dzuokļiem MWM. XI, 280. re̦dzuokļi bij visai ieplē̦tušies Vēr. II, 643. gar re̦dzuokli BW. VI, S. 161. šaurie re̦dzuokļi, kur liesmuo zvē̦ra šutas MWM. VI, 771. acs re̦dzuokļa caurmē̦rs līdzinājas ve̦se̦lam centimetram A. v. J. 1899, S. 464. juo dziļāks miegs, juo šaurāks tuop re̦dzuklis MWM. VIII, 201. lielās ze̦ltkrāsas acis ar lieliem re̦dzukļiem JR. V, 23. nuo gļuotainajiem re̦dzukļiem rit aukstas asaras A. XX, 742;

2) re̦dzuklis Lubn., etwas Winziges, ein kleines Wenig:
re̦dzuklis tikai ir;

3) re̦dzūklis Lub., Bers., Erlaa, eine kleine Mücke.

Avots: ME III, 504

re̦dzuokslis, = re̦dzuoklis.

Avots: ME III, 504

re̦dzuklis, s. re̦dzuoklis.

Avots: ME III, 504

re̦dzûklis (unter re̦dzuoklis ),

1): auch AP.

Avots: EH II, 363

re̦dzulis BW. VI, S. 161, das Auge: susuriņš luopus dze̦n e̦ar dzirduli, e̦ar re̦dzuli, e̦ar pašu lapsas muižu (Rätsel: der Kamm beim Kämmen) RKr. VII, 1175.

Avots: ME III, 504

sadedzêt Warkl., - sadegt 1 ; wohl dem r. сгорѣть dass. nachgebildet.

Avots: ME II, 608

sadedzinât, tr.,

1) verbrennen:
Sprw. kas karstu strebj, sadedzina lūpas. sadedzinātus nagus pie uguns vairs nebazīs. palags jāsadedzina LP. VII, 151;

2) anzünden
auf mehrere Objekte bezogen): visi ...sadedzina ugunis LP. I, 146. brāļi sveces sadedzina (Var.: dedzināja) BW. 24316, 3. Refl. -tiês, sich verbrennen, versengen.

Avots: ME II, 608

sadedzis, s. sadegt.

Avots: ME II, 608

sadiêdzêt: s. iesalu Warkl.

Avots: EH XVI, 403

sadiêdzêt, tr., keimen lassen (auf eine grossere Anzahl von Objekten bezogen): dažreiz tupeņus pirms izstādīšanas sadiedzē Konv. ² 1645. sadiedzēt iesalam miežus Dunika.

Avots: ME III, 611

‡ sādždedzis, ein Dorfanzünder: ne kâ uzvarē̦tājs ..., bet kâ laupītājs un s. Napoleons Maskavā bijis Maskavas ... nodedzināšana ... (1813). S. 10.

Avots: EH XVI, 469

‡ sadziẽdzerêt AP., anschwellen: puikam viss kakls bija sadziedzerējis.

Avots: EH XVI, 407

sakledzinât,

1) kakelnd zusammenrufen:
vista sakledzināja cāļus pie sevis;

2) kakelnd erlangen:
vista kledzināja, līdz sakledzināja lielu uolu. Refl. -tiês, einander zukakeln, kakelnd sich verständigen: kaimiņu vistas sakledzinājas Dunika.

Avots: ME II, 649

sare̦dzamĩba* MWM. X, 908, die Sichtbarkeit.

Avots: ME II, 714

saredze,* in der Verbind. iekšējā saredze, die Vosstellung Stari I, T.

Avots: ME II, 714

saredzêt, Refl. -tiês,

2): pa svētdienām gājām uz baznīca s. AP. mēs katru dienu sare̦dzamies Seyershof. vairs nesasaredzēsim Auleja;

3): Skrundas tirgū saredzējāmies un sarunājāmies Janš. Apsk. 1903, S. 176.

Avots: EH XVI, 441

saredzêt, tr., intr., erblicken, deutlich erkennen U.: tavu lielu rudzu lauku! trīs dieniņas talki pļāva, vēl maliņas nesare̦dz BW. 28406 var. mūža gala ne˙viens nevar saredzēt JR. IV, 73. bijuse tumša nakts, un viņi... ne˙kā nevarējuši saredzēt JK. dievs sare̦dz blēdi un blēža ceļus Kaudz. M. 157. cik tik vien viņa acis vēl varēja saredzēt Dīcm, pas. v. I, 21. varuot e̦ze̦ra dibinā mājas saredzēt LP. V, 385. dvēsele nav ne sare̦dzama, ne sadzirdama Konv ² 726. Refl. -tiês,

1) sichtbar sein, werden:
sare̦dzas me̦lni putni pret debesi Ezeriņš Leijerk. II, 192. iz viena kakta spilgti saredzējās kas gaišs Vēr. II, 1248;

2) einander (wieder)sehen:
viņam ļuoti gribē̦tuos ar savējiem saredzēties LP. VII, 659. pus˙mūža tē̦vs ar dē̦lu nebij saredzējušies Mācīt. meita 17. uz priecīgu saredzēšanuos (frohes Wiedersehen)! Alm. Meitene nuo sv. 16;

3) sich gegenseitig ausersehen, ein Paar werden
U.

Avots: ME II, 714

sastiedzêt,

1) "?": vai tās bargās salna (sic!) ruokas tavas lapas sastiedzēja? Treulands SDP. VIlI, 20;

2) = izstiedzêt Nötk. Mar., Sessw., A.-Schwanb., Allendorf, Salisb. u. a.;

3) Keime treiben machen:
s. sē̦klas Allendorf.

Avots: ME III, 748

se̦dzacĩte,* ein Mädchen mit verdeckten Augen, ein schamhaftes Mädchen: Laima nerādīja visu seju un palika juo˙pruojām nuoslē̦pumaina, vilinuoši pievilcīga se̦dzacīte Veselis Tīrumu ļaudis. kur nu bēgsi, se̦dzacīte? Duomas II, 998.

Avots: ME III, 811

sedzeklis, eine Decke Asp. MWM. v. J. 1897, S. 568.

Avots: ME III, 811

sedzene: viņai mugurā kažuoks un ziedainā s. Anna Dzilna 155.

Avots: EH XVI, 474

sedzene Wid., Friedrichswald, Plur. sedzenes Sessw. n. U., sedziens, sedzeniņš, sedzeniņa, ein Umschlagetuch (n. U. Plur. sedzeniņi, sedzenītes, Decken, Tücher): gribē̦dams apsegt Andŗa tē̦vu ar mīkstu sedzeni Aps. kas manu sedzeni nuoņēma, lai nāk viņu uzsegt! LP. VI, 37. kumeļā naudu devu, ne ļaudavas sedzenē BW. 21541. nava brūtes sedzeuiņa (Var.: sedzieniņa, sedzeniņas, sedzenītes, villainītes) 21525. es iesāku sedzeniņus (Var.: sedzenītes, sedzieniņus) darināt 7457. tai (= meitai) kuplāki sedzieniņi 5636. mākuoņi apklāja debesis kâ ar vienādu sedzeni D. Goŗkijs 47. gar upi pļavas kâ sedzenes izklāstītas Krišs Laksts 61. Zu segt.

Avots: ME III, 811

‡ sedzenis, = sedzene: pārklāja ... ... ar raibiem sedzeņiem Janš. Dzimtene I, 384.

Avots: EH XVI, 474

‡ *se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.

Avots: EH XVI, 474

‡ sedzienītis, = sedzeniņš (unter sedzene): meita ... sase̦gusi sedzienīšus Tdz. 44072.

Avots: EH XVI, 474

sedziens (unter sedzene): auch Selb. n. FBR. XX, 73.

Avots: EH XVI, 474

sedziklis, ein Stecken vom Spillbaum ("nicht gewöhnlich") U.; sedzikls "die Spindelstecksel" L. Wohl zu segt. li. sègti "heften".

Avots: ME III, 811

sedziklis Smilten, sedzîklis "eine Decke": pajem līdz ganuos kādu sedzĩkli, lai nesalīsti! Kalwen.

Avots: ME III, 811

‡ sedzineņš, = sedzeniņš (unter sedzene): kupli sedzineņi BW. 4456, 4.

Avots: EH XVI, 474

‡ škaunedze Strods Par. vōrdn. 169 "?" (= šķaunadze?).

Avots: EH II, 627

smalˆkredzîgs, fein, gut sehend oder beobachtend Bauske̦Luttringen,Ruhental, Schibbenhof, Saikava, Pe̦nkule, Ronnenb., Drobbusch, Roop, Schwanb.

Avots: ME III, 952

smedzeņi (unter smedzenis): ir gan tev lieli s. ("pārgalvība") Saikava.

Avots: EH II, 535

smedzenis (n. pl.; li. smegenys) Selsau, Saikava, smedzeņi Saikava, smedziņi Warkl., Kraslaw, Kapiņi, Pas.I, 148, das Gehirn: prusakam ielīst galvā un izēst smedziņus Pas. III, 289 (aus Lixna); zu smadzenes.

Avots: ME III, 956

‡ smedzêt Nautrēni, feucht, durchnasst und dadurch schwer werden: sluogi smedz un grimst. sieksta s. piesmedzējuse, ka ni panest. Vgl. smadzêt.

Avots: EH II, 535