Paplašinātā meklēšana

‡ àizčalît, im Sprechen übertreffen Dunika: tādu pļāpu ne˙viens nevar aizčalīt.

Avots: EH I, 15

‡ àizdalît, teilend fortgeben: saimnieks visu mantu aizdalījis bē̦rniem Bauske.

Avots: EH I, 17

‡ àizdēlîtiês, sich herumtreibend irgendwohin geraten: nez kur viņš aizdēlījies! Gr. - Buschh., Saikava.

Avots: EH I, 18

I àizderglît, fort-, hinbringen, verschleppen: kur tas nu atkal kaŗuoti aizderglījis? Bauske.

Avots: EH I, 18

‡ II àizderglît "unordentlich zu essen anfangen": aizderglījis putru un atstājis Bauske.

Avots: EH I, 18

àizlît, impers., beregnen: siens aizlija, das Heu wurde vom Regen benetzt, bevor es eingeführt werden konnte. viss siens ir vaļā, un debess taisās, bail ka neailīst Kaudz. M. kaudze aizlija, die Aufrichtung des Schobers wurde durch den Regen verhindert.

Avots: ME I, 37

‡ àizmaulît, s. unter maule III; "stipri aizplêst (aizlauzt)" Ludsen: a. nagu, pirkstu.

Avots: EH I, 38

‡ àizplĩtât Ahs., mit der Peitsche fortscheuchen.

Avots: EH I, 43

‡ àizsàlîtiês, salzig werden: aizsātjās visa jūŗa Pas.VIII, 122 (aus Lettg.). Wohl nach r. засоли́ться.

Avots: EH I, 47

‡ àizsùolît, bietend hingelangen: a. ūtrupē līdz tūkstuoš latiem. Refl. -tiês, versprechen: aizsuolījuos (= dzīruos) viņam duot piecus latus Meselau.

Avots: EH I, 54

am̃plît: neamplī . . . niekus! Janš. Līgava I, 500 (ähnlich Mežv. ļ. II, 33).

Avots: EH I, 69

am̃plît, -ĩju, schwatzen, faseln Nigr.

Avots: ME I, 70

apalĩtis, ‡

2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 71

apalĩtis (von apaļš), ein rundes Spännchen für Milch und Grütze AP., N.-Schwanb., Mar.

Avots: ME I, 74

‡ apbuolît, begaffen Golg.: a. visus viesus.

Avots: EH I, 75

apdalît (li. apdalýti), tr., beschenken, unter eine grosse Menge verteilen: mūs māsiņa apdalīs BW. 25257. atjāj pieci vedējiņi, tuos apdala, vēl paliek 25468. māte apdala viesus cimdiem. apdala visiem brandavu RKr. XVI, 105.

Avots: ME I, 80

apglîtinât, (ringsum) ordentlich, sauber, schmuck machen (perfektiv): a. māju sestdienā.

Avots: EH I, 82

aplît

1): šī ar aplīst ar ze̦ltu Pas. IX, 464; ‡

2) ringsum überstrtimen:
zemi apiija .. . purpura blāzma Ezeriņš Leijerk. II, 182.

Avots: EH I, 99

aplît [li. aplýti], beregnen, vom regen ein wenig benetzt werden: siens aplijis.

Avots: ME I, 102

apùoglît, ‡ Refl. -tiês AP., Festen, sich verkohlen: dakts apuoglījusies.

Avots: EH I, 124

apùoglît, sich verkohlen: plāceņa apakša apsvils un apuoglīs Vīt. 53.

Avots: ME I, 133

‡ apuolît māju,

1) die üblichen häuslichen Arbeiten verrichten (das Vieh beschicken, die Speisen bereiteu usw.)
Planhof;

2) am Sonnabend (das Haus, die Wolinung) aufräumen (in Ordnung bringen)
Serbigal.

Avots: EH I, 124

‡ applītêt,

1) "verprassen"
Für. (unter plītēt): a. tē̦va mantu Lemsal, Nitau, N.-Peb., Trik. (mit ĩ ), Bers., Festen, Lubn., Saikava;

2) mit belaub ten Zweigen schlagend auslöschen:
a. uguni Salis (mit ĩ);

3) mit Lehm (eine Mauer) bewerfend abglätten
Bers.

Avots: EH I, 106

apsàlît, besalzen: gaļu.

Avots: ME I, 118

‡ apšmulît Siuxt, = apsmulêt. Refl. -tiês, Siuxt, sich beschmutzen, schmutzig werden.

Avots: EH I, 120

apsùolît(iês), ‡ acc. s. apsùolījumuôs, das Versprechen, Gelübde Janš. Nīca 49.

Avots: EH I, 118

apsùolît, tr., versprechen, geloben, zusagen: māte mani auklē̦dama vāciešam apsuolīja BW. 10226. precinieks lūkuo brūtei izdabūt apsuolīšanas vārdu BW. III, 1, 86. Refl. -tiês, sich geloben: nu ir liela uzauguse, apsuolās bagātam BW. 11296. apsuolies man par līgavu LP. IV, 168. Mit abhäng. Inf. od. ka: dē̦li tuo apsuolījušies darīt Etn. III, 131.

Avots: ME I, 128

apsùolît(iês), ‡ acc. s. apsùolījumuôs, das Versprechen, Gelübde Janš. Nīca 49.

Avots: EH I, 118

‡ apžulît Siuxt, = apzelêt: zuobu vairs nav un sakuost krietni nevar: tikai apžut un rij dibe̦nā.

Avots: EH I, 129

‡ arkulĩtis "?": mazākais brālis, kuŗu sauca par arkulīti Pas. IV, 528 (aus Druw.).

Avots: EH I, 130

‡ aruodizglîtĩba,* die Fachbildung.

Avots: EH I, 130

atdalît (li. atdalýti), tr., abteilen, absondern: graudus nuo pe̦lavām. Refl. -tiês, sich abtrennen, sich absondern, sich abheben: iz pulka atdalījās plecīgs bruņenieks Pump. sejas krāsa bija bāla, tā ka stipri atdalījās tumšās uzacis R. Sk. II, 127.

Avots: ME I, 153

‡ atliẽlîtiês pretī, entgegenprahlen, seinerseits prahlen.

Avots: EH I, 154

atlît

1): auch Gramsden: pa atlijušuo lielceļu Janš. Līgava II, 285; atlija Doblen, durch Regen ist der gefrorene Boden wieder weich geworden;
‡

3) unversehens ein wenig (von einer Flüssigkeit) verschüttet werden, abfliessen
Siuxt: ne̦suot ruoka ietrīcējās, un nuo pilnas krūzes piens drusku atlija.

Avots: EH I, 154

atlît [li. atlýti],

1) vom Regen aufweichen:
atlijis ceļš. zeme atlijusi un atmirkusi Jans.;

2) zu regnen auf hören
U.

Avots: ME I, 174

‡ atplītêt, = atdaũzît 1: a. krāsnij stūri Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 159

‡ atsmalît, (mit einem scharfen Messer, kräftig ausholend) ab-, wegschneiden Dunika: puisis atsmalīja gan˙drīz pus˙kukuļa.

Avots: EH I, 168

atsùolît, tr., wegzugeben versprechen: ja tu skaisti nedziedāsi, apsuolīšu vanagam BW. 30614, 7.

Avots: ME I, 199

aumulĩtis, ein unbedachter, hastiger Mensch: ai, paisīti, aumulīti! BW. 11604 (Kreuzburg). Wohl zu àumaļām [Epr. I, 60 ¹ ].

Avots: ME I, 225

‡ bal˜tkaklĩte, das Weisskehlchen (sylvia garrula) Heniņ.

Avots: EH I, 202

‡ bālulītis BW. 2688 var., = bãlis.

Avots: EH I, 208

‡ bẽslītis Ceļi III, 124, etwas Nichtiges, Schwachliches (niecīgs, nevarīgs).

Avots: EH I, 217

be̦rulīte, Epith. des Schafes (wohl zu bẽrt) etwa - Spenderin [?]: avitiņa, be̦rulīte, līdzi pūru pieluocīt BW. 7573.

Avots: ME I, 280

‡ bēzlītis BW. 28003, 2 var., = ‡ bẽslītis?

Avots: EH I, 217

bībelīti (acc. s.) "?": ved kundziņa b. (Deminutiv zu bībis 1?) pie gaspažas cābelītes! BW. 35636.

Avots: EH I, 222

‡ *bikrēslīte od. *bikrēslītis (erschlossen aus acc. s. bikrēslīti und acc. pl. bikrēslīšus) BW. 6447 var., = biškrẽsliņš (unter bite 4). bik- aus bitk-.

Avots: EH I, 218

‡ binzuolīte (mit ostle uo aus ā?) Aahof "ein blaugrüner, glänzender Kafer".

Avots: EH I, 220

‡ birzulĩtis, Beiname der Birke im VL.: ai, bērziņ, birzulīti! BW. 5771 var.

Avots: EH I, 221

buolît [PS., AP., Ermes, Wolmar, Bächhof, buõlît Serbigal, Līn., bũolît ² Nerft, Bers., Laud., Fehteln, buõlêt Ruj., buôlêt ² Neu - Salis], buoļât (acis), tr.,

1) rollen, drehen (die Augen):
buolī acis kâ vilks. viņš buola acis uz visām pusēm A. XX, 722;

2) schälen,
luobīt A. XI, 82. Refl. - tiês,

1) sich drehen:
aiz bufetes pats buolās Dz. Vēstn.;

2) scheel, schief sehen, die Augen drehen:
kuo tu nu buolies! skaties jel taisni Ulpisch. viņš buolījās savām acīm B. Vēstn. acis sāka buolīties A. VIII, 337. šī smīnēšana buolījās (äusserte sich) visu acīs A. XII, 722.

Avots: ME I, 362

‡ brìlīte ² Sussei "ce̦purīte". Vgl. ‡ brìle und 11. brylius.

Avots: EH I, 242

brungulītis, ein Holzstück, ein Hölzchen Schwnb.

Avots: ME I, 340

[bùilît ² Lis., mit einem strumpfen Messer schneiden U.]

Avots: ME I, 346

‡ bulît, -īju Mesoten "= buitît, mit einem ‡ bulis II schneiden".

Avots: EH I, 251

‡ bulīte, in der Verbind. rīta b. (wo?), = bul˜lītis 4, der Morgenstern.

Avots: EH I, 251

būlīte "?"uzspļauj būlītei virsū un brauka ar naža muguru JK. VI, 53 [= Beule, Geschwult? In diesem Fall wohl eher entlehnt aus mnd. būle "Beule", als damit verwandt.]

Avots: ME I, 358

‡ bulītis (aus dem Hochle.), ein Gegenstand (ein Brettchen, in dessen Mitte ein vertikal abstehender Stiel befestigt ist) zum Zusammenschieben eines vàsms ^{2 .}

Avots: EH I, 251

bũlītis, = buzulis Bergm. n. U. [Wenn alt, wohl zu as. būla "Beule" u. a. bei Fick Wrtb. III ^4, 276 resp. zu ndl. puilen "schwellen" u. a. 1. c. 220.]

Avots: ME I, 358

bul˜lĩtis,

1): eine Wiesenblume mit gelben Blüten
Dunika; eine in trockenen Wiesen wachsende und utn Johannis blühende Pflanze mit einem kolbenförmigen Blütenkelch (am Ende eines langen Stengels), aus dem sich kleine, grauliche Blüten entfalten Siuxt; die kolbenförmige Kalmusblüte Siuxt;

3): auch Sassm.; ‡

6) ein Widder, Hammel
AP.; ‡

7) "ruokām pusriņķī griežama linu mašīna" Kürbis.

Avots: EH I, 251

bul˜lītis, Demin. von bul˜lis,

1) schlangenlauch, Rockenbolle (allium scorodoprasum L.);
auch Knoblauch (alium sativum) (vgl. Zēvers Izglīt. min. mēnešr. 1923, 536];

2) die Kartoffel
[Kolup u. a., auch buļļi RKr. XV, 109; vgl. Niedermann WuS VIII, 847.]: bullīšu muoze, Kartoffelbrei Edwahlen;

3) s.
bullis 3, 4, 5;

4) der Morgenstern
Mag. XX, 3,70;

5) Welle zum Aufdrehen der gewebten Leinwand
U.

Avots: ME I, 348

‡ cābelīte "?": atradu ... brālīti vez jūs[u] māsas cābelītes BW. 34832. ved kundziņa bībelīti pie gaspažas cābelītes 35636.

Avots: EH I, 261

‡ čaibslîtiês PV., = čaibîtiês.

Avots: EH I, 282

čalît,

1): auch Dunika, Kal.; ‡

2) = čaluôt Bartau: smiedamās un čalīdamas Janš. Līgava II, 155.

Avots: EH I, 284

čalît, -īju, -īju, lärmen: kuo jūs tur tik dikti čalījat! Līniņ Wain.

Avots: ME I, 402

‡ čaučalīte, geringschätzige Bezeichnung für eine Prau: citiem vīriem skaistas sievas, man tik tāda č. BW. 27264, 9 var.

Avots: EH I, 285

celĩte,

1): auch Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Odensee, Sonnaxt, Demin. celītiņā Sonnaxt: pa celīti te̦kājuot BW. 11959. izgrūž celītes un nuograntē tās A. Brigadere Dievs, daba, darbs 129.

Avots: EH I, 263

celīte,

1) der Pfad, der Gang:
pa līku luoku celītēm uzkāpa klintīs A. XI, 576;

2) der Scheitel
Bers.: mati bija pāršķirti ar celīti A. XII, 499.

Avots: ME I, 368

ceļmalīte: auch AP.

Avots: EH I, 264

‡ cimulītis, ein Schwächling Gramsden.

Avots: EH I, 272

čivulītis,

1) [" jem. mit einer feinen Stimme"
Ekau: čivi, čivi čivulītis Stari II, 179;

2) "der Liebling"
Ekau; in Ruj., Schujen, AP., Posendorf, Kand., Neuenb. u. a. sei č. ein Vogel, der čivina].

Avots: ME I, 415

[čubelīte Schujen, Koseform für ein kleines Mädchen.]

Avots: ME I, 417

čubulītis Schorstädt, der Liebling.

Avots: ME I, 418

‡ čũčelîte Frauenb. "eine Sau, die zum ersten Mal Ferkel hat".

Avots: EH I, 298

‡ čuîlît ² Frauenb. "= čuinît".

Avots: EH I, 294

cũkeglīte, pedicularis palustris Karls.

Avots: ME I, 398

čulītis, -īte, Liebkosungswort: mein Bester, Liebchen.

Avots: ME I, 419

‡ čunčelĩte, geringschatzige Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem skaistas sievas. man bij tāda č. BW. 27264 var.

Avots: EH I, 295

čuslît, -u, -īju, stochern Plm.

Avots: ME I, 423

‡ *II čuslît, zu erschliessen aus àizčuslît (unter ‡ àizčuslêt).

Avots: EH I, 297

[čuslîtiês, ein Feuer anzünden, das nicht brennt Trik.]

Avots: ME I, 423

dadalît: d. muižas zemi saimniekiem Dond. ‡ Refl. -tiês, teilnehmen (?): pie meža darba dadalījies Ramkau.

Avots: EH I, 301

[dadalît Drsth., Spr., zuteilen.]

Avots: ME I, 429

daglĩtis, Demin. von daglis,

1) ein weiss- und schwarzbuntes Schwein
Zalkt. I, 98;

2) Natterzunge (echium vulgare)
RKr. II, 70.

Avots: ME I, 430

dailulīte, das Schönchen, ein schönes Mädchen MWM. III, 755.

Avots: ME I, 431

dalît, -u, -īju (li. dalỳti), tr.,

1) teilen:
tē̦vs ar dē̦lu zemi dala Ltd. 1179. dali, māmiņa, manu tiesu BW. 16402. dabūjām rieksta kuolu, tuo uz pusi dalījām 3635. kārtis dalīt. brūte dalīja savu pūru, die Braut verteilte die Geschenke. Sprw.: kāda tē̦vuzeme gan tiem jādala;

2) dividieren:
dali seši ar divi. Refl. -tiês,

1) sich mit der Teilung beschäftigen, sich teilen:
šķir,amies mēs, māsiņas, kuo tik ilgi dalāmies BW. 17597. divi nelieši dalījās gar tuo manu augumiņu BW. 9474. es dabūju tuo meitiņu, kur puisē̦ni dalījās 15305. es dalīšuos tavā liktenī Vēr. II, 147;

2) von statten gehen:
kad es gāju druviņā, druvas darbi dalījas BW. 8038. dalāms, teilbar; dalīšana, das Teilen, die Teilung, Division; dalītājs, der Teiler. Zu daļa.

Kļūdu labojums:
sich teilen = sich teilen; zanken, streiten

Avots: ME I, 435

I dalît,

1): dalāmais plāksteris, verteilendes (?) Pflaster
BielU. Refl. -tiês, ‡

3) sich um etw. reissen
VL.; streiten Frauenb.: kuo es ar kalpu iešu d˙!

Avots: EH I, 305

‡ II dalît "līstuot piespiest pie kā" (?) Auleja: lietus dalija, dasita, - tān guļ mieži uz zemes.

Avots: EH I, 305

‡ dasàlît ² Auleja, genügend (ein)salzen: kaî lab dasāla, gaļa stāv.

Avots: EH I, 309

delît, = dalît Mar. n. RKr. XVII, 120. [Zum Vokalismus vgl. apr. dellieis "teile".

Avots: ME I, 454

dèlît ² ,

1): (quälen)
auch Saucken; Refl. -tiês,

1) auch (dèlēties ² ) Kaltenbr.;

2) auch Saikava.

Avots: EH I, 318

dèlît ² [Nerft, Kreuzb.],

1) abnutzen, verbrauchen, quälen:
dēlīt nazi Krem.;

2) kuo tu ap mani tik daudz dēlī? Was fährst du mich so oft an?
Kok. [In Wessen bedeute dèlît ^{2 -} schütteln, zerren, hin und her stossen. ] Refl. -tiês,

1) sich zu schaffen machen, sich abmühen, abquälen
[dèlîtiês ² Warkh.]: kuo nu tik dēlījies? Lasd. Etn. II, 18;

2) lärmen, Unsinn treiben, sich zanken:
kuo ap viņu tik daudz dēlījies, laid viņu labāk mierā Lasd., Setzen, Bers. [Nach Prellwitz BB. XXI, 162, Boisacq Dict. 164 und 182 und Walde Wrtb. ² 238 unter doleō zu gr. δηλέομαι "zerstöre, beschädige", lesb. ζάδηλος "zerreissen" u. a.]

Avots: ME I, 463

‡ dēlīts, ein Mutterkalb (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 318

I derglît, -īju, tr., reissen, spleissen: skalu kuokus darkslēs d. AP. [Zu darksle und li. derlioti "обдирать"; derglît vielleicht aus * derlīt (vgl. Le. Gr.§ 116 c.), doch kommt auch r. 3 "reissen" (s. Berneker Wrtb. I, 254 f.) in Betracht.]

Avots: ME I, 457

[II derglît, besudeln Annenburg.] Refl. -tiês,

1) [der̃glîtiês Sess.], sich besudeln
[Annenburg, Garrosen], namentl. in d. Zstz. mit nuo-;

[2) schmähen
Weinsch.].

Avots: ME I, 457

dîglît, -īju, dîglinât, dîgļuôt, die Keimprobe machen RKr. III, 128, Ar.

Avots: ME I, 477

dîlît,

1): auch (mit î ² ) Seyershof: guovs dīlī teļu; ‡

2) saugen
Seyershof: teļš dîlī ² pie guovs.

Avots: EH I, 326

dîlît [Trik.], -u od. -īju, -īju, tr., säugen Manz., L., Salisb., [Alt-Ottenhof], Pabbasch: kad aita nepieņe̦m jē̦ru, tad viņš jādīla Ruj.

Avots: ME I, 478

dùolîtis ^2, ein kleiner Eimer ohne Henkel RKr. XV, 113. [Vgl. tuol(īt)is und duõle.]

Avots: ME I, 532

[drapslîtiês, ausgelassen, unartig sein Gr. - Sess., Tirs.]

Avots: ME I, 490

druošalīte, die Beherzte, Epith. der Schwester im VL.: māsiņ, druošalīte BW. 17509. [drùošaļa, ein Kuhname.]

Kļūdu labojums:
die Beherzte = die Beherzte (?)
māsiņ, druošalīte = māsiņ, ze̦lta druošalīte

Avots: ME I, 507

druoztalītis, = druoztala 1: apakš galdu pagaldē trīs sudraba druoztalīši BW. 15718, 22847.

Avots: ME I, 508

[duraklītis "ein kleiner Meissel " Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, 168.

Avots: ME I, 518

‡ džandželīte BW. piel. ² 27625 ¹ , = džandala.

Avots: EH I, 365

eglīte (unter egle): pļavu e. Ramkau, Läusekraut; eglītes, ein gewisses Unkraut im Flachsfeld Linden in Kurl.

Avots: EH I, 367

‡ emperlītis; eine Art Vogel: e. sarkankrūtis BW. 2686, 4. Aus d. Emmerling?

Avots: EH I, 369

ē̦nulīte, hepatica triloba Konv. ¹ 609.

Avots: ME I, 574

‡ ḕrglītis AP., Meselau, ein, gewisser einspänniger Pflug.

Avots: EH I, 373

‡ ẽzelīte;

1) ein Schaf mit feiner; krauser Wolle
Gramsden;

2) "weiche, feine, krause Wolle"
Dunika, Gramsden, Mesoten: vilna tāda sīka ē. Janš. Dzimtene ² II, 202.

Avots: EH I, 374

gàidelĩte: gaĩdelîte Gr:-Würzau, primula officinalis. Vgl. gaîlene 2, gaîlis und li. gaidỹs.

Avots: EH I, 376

gàidelīte [Serben], primula farinosa Kav.

Avots: ME I, 583

gaidulīte,

1) BW. 30903, 4 var. für sonstiges gaigala 1: dziedās kaŗa gaidulīte (Var.: gaigalīte);

2) "?": saki, gaidulīt! (zur Nachigall gesagt)
Sudr. E. MWM. VIII, 943.

Avots: ME I, 583

gavelīte, das Jodeln, Jauchzen: drīzāk man rauda nāca, ne vakara gavelīte BW. p. 136, 4.

Avots: ME I, 614

glãstulĩtis ,* fem. - ĩte *, Schmeichelkätzchen Dr.

Avots: ME I, 624

glīte * U., der Schmuck.

Avots: ME I, 627

‡ glītene (Neölogismus?), eine schmucke, hübsche Frauensperson (?): pacēlās ... jaunavas, šmaugas glītenes Veselis Dienas krusts 38.

Avots: EH I, 393

[glīte̦ns St., geschmückt.]

Avots: ME I, 627

glîtĩba, die Sauberkeit, Ordentlichkeit: vācu glītība A. XX, 618; [ Nettheit, Zierlichkeit U.].

Avots: ME I, 627

glîtinât, glatt, ordentlich, sauber, schön machen, schmücken: glīti kājas, tautu meita, neglītini vaiņadziņa! BW. 16944, 1.

Kļūdu labojums:
16944, 1 = 16944, 8

Avots: ME I, 627

glîtuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich sauber, schön machen;

2) sich ausbilden, sich verfeinern:
skuoluošanās un glītuošanās ... bijuse vajadzīga Janš. Dzimtene I, 395.

Avots: EH I, 394

glîtuôt,

1) sauber, schön machen:
pārvaldnieks glītuoja savas istabas Stari II, 520;

2) zivilisieren
* Kronw.

Avots: ME I, 628

glîts: auch Heidenfeld; glîta ² meitene Ramkau. glîta mē̦rga Zvirgzdine. tuklas cūkas ir glîtas ebenda. Adv. glīti, ‡

2) ganz, vollständig
(vgl. gluži): viņš nu e̦suot glîti ² pie gala (d. h., er werde bald sterben) AP.

Avots: EH I, 393

glîts [Serbigal, Preili, Nerft, AP., Wolm., Kl., glĩts Līn., Nigr., Rutzau, Ruj., glatt, nett, zierlich U.], sauber, hübsch, sauber und sorgfältig gemacht, fein, passend: glītas drēbes. raugi meitai glīta darba! BW. 12170. vērsītis bij ļuoti glīts JK. Adv. glîti, lok. glīši, sauber, hübsch, fein: glīši slauku tautu namu BW. 23390, 4. glīti (Var.: glīši), meitas, dzīvuojiet liela ceļa maliņā, gludu galvu, baltu muti, tīru namu, istabiņu! 14086. auni, māsiņa, glīši kājas! 16945. kuoklītes glīti skan VL. [Wohl zu glits (s. dies) usw.; vgl. Persson Beitr. 793 ² .]

Kļūdu labojums:
23330, 4 = 23390. 4 var.

Avots: ME I, 627

glîtums, der Schmuck, die Zierde, Schönheit: tu radīts dieva glītumā GL. dārgs glītums, Kleinod St., U.

Avots: ME I, 628

grēvelītis "?": ej, puisīti, grēvelīti, ne es tava līgaviņa BW. 9326. [Reimwort zu kpēvelītis ; zu li. grė´velis "неряха"?]

Avots: ME I, 653

grīnelītis, der Griesgram, Sauertopf : es ar savu dziedāšanu grīnelīti smīdināju BW. 194.

Avots: ME I, 657

‡ gulbulītis BW. 2687 var., Deminutivform zu gùlbis. der Schwan.

Avots: EH I, 416

ìedalît, einteilen: gadu iedala 12 mēnešuos. Refl. - tiês, sich einteilen.

Avots: ME II, 8

ìeliẽlît: kâ Andarte viņu kungam ielielīja! Janš. Līgava I, 256. ‡ Refl. -tiês, sich einbilden Adsel: kāpēc vajag tâ ie. un citus neievē̦ruot? Jürg.

Avots: EH I, 528

ìeliẽlît, anpreisen Karls.: laikraksta uzde̦vums ir kalpuot... par savējuo ielielītāju Duomas III, 635.

Avots: ME II, 40

ìelît, ‡

2) anfangen zu regnen
Siuxt: kâ aizvakar ielija, tâ ne˙maz nevar nuobeigt. Refl. -tiês: kad septiņu brāļu dienā ielīstas, tad septiņas nedēļas līst Siuxt.

Avots: EH I, 527

ìelît, intr., hineinregen: lija lietus, nenuolija; vai ielija jūriņā BW. 14155. Refl. - tiês, zu regnen anfangen und dann andauernd regnen: lietus ielijies vairs ne˙maz nebeidzas.

Avots: ME II, 40

[ìemiglît "hineinflüchten": iemiglīja mežā Druw.]

Avots: ME II, 45

ìeplĩtêt, einige Hiebe versetzen; durch unnützes Schlagen unstät machen: zirgu, zē̦nu.

Avots: ME II, 52

ìesàlît, tr., einsalzen: gaļu, siļķes. ja kāds piesuola nederīgu lietu, tad viņam atbild: "iesāli citam gadam" Etn. III, 140. Refl. - tiês, sich einsalzen Spr.

Avots: ME II, 62

ìeselîtiês, sich einfinden, einnisten: mums prusaki varen ieselījušies Wend. n. A. XII, 560.

Avots: ME II, 62

ìesùolît, tr., bieten, versprechen: lai tas mani neiesuola kādam kruoga dzē̦rājam BW. 10313.

Avots: ME II, 75

ìezelîtiês, sich einsaugen, ansaugen, - von Blutegeln; vom Flachse, wenn der Bast sich so an den Stengel ansaugt, dass er nicht zu trennen ist U.

Avots: ME II, 91

izbuolît, gründlich drehen: lielskungs acis izbuolīdams kliedz Aps.

Avots: ME I, 720

‡ izčalîtiês Dunika, = izčaluôtiês.

Avots: EH I, 439

izdalît (li. išdalýti), tr., aus -, verteilen: naudu nabagiem, veltes viesiem, pūru. maksu izdalīt uz galvām Kaudz. M. Refl. - tiês, sich verteilen, unter sich verteilen: apsmērē sāpuošuo vietu, lai izdalītuos asinis Etn. III, 159. gaļu izdalījušies līdzīgi JU.

Avots: ME I, 725

izglîtība ,* die Bildung Kronw.: vispusīga izglītība Ar. sirds un prāta izglītība.

Avots: ME I, 738

izglîtuôt, ‡

2) ausschmücken, verzieren
Salis: bilžu rāmjus izglītuo Pump. R. I, 169. izglītāta māja nuo iekšas un ārienes Lettg.

Avots: EH I, 448

izglîtuôt ,* ausbilden, zivilisieren, verfeinern, veredeln: garu, prātu; izglītuots cilvē̦ks Kronw. Refl. - tiês, sich ausbilden: katrs, kas izglītuojies... Kronw.

Avots: ME I, 738

‡ izkaplît Saikava, = izkapļuot: i. grē̦das.

Avots: EH I, 453

izliẽlît, tr., gewaltig preisen, ausposauen: tuo izlielīja par lielu bagātnieku. Refl. - tiês, sich gross tun, prahlen: saimnieks izlielījās, ka uzkāpšuot debesīs LP. V, 288. burvis izlielījies ir šuo nuoburt LP. V, 415.

Avots: ME I, 765

izlît,

2): kad guovis izlīst, tās duod mazāk piena Siuxt. Refl. -tiês,

3): izlijies līdz ādai Daugava 1934, S. 580.

Avots: EH I, 463

izlît [li. išlýti], intr.,

1) [ausfliessen], ausgegossen werden, abregnen:
reiz izlijušais vairs nebija sasmeļams JR. VII, 123. pē̦rkuonis izlijušā debesī rūc Austr. [rudzi izlīst nuo maisa U.];

2) verregnen, vom Regen durchnässt werden:
rudzi izlijuši, nevar maizi izcept. Refl. - tiês,

1) ausströmen, überfliessen:
mēs tikai tuo dabūjam ēst, kas sitiem izlijās LP. VII, 182;

2) zur Genüge regnen, sich ausregnen:
nu diezgan jau izlijies;

3) gehörig vom Regen durchnässt werden:
izlijies un piekusis zemnieka dē̦ls ielaidās miegā Niedra.

Avots: ME I, 765

‡ izmalîtiês, -ījuôs Gr.-Buschh., glücklich (einer Gefahr) entgehen, sich durchhelfen: i. ar ve̦se̦lu ādu cauri.

Avots: EH I, 465

‡ izùoglîtiês "sadegt" Ramkau: uogles izuoglījas.

Avots: EH I, 492

izùolît, Refl. -tiês, ‡

2) nach Herzenslust umherspazieren
Seyershof: izuolījāmies pa muižas dārzu un apskatījām visu; ‡

3) mit den häuslichen Arbeiten zur Genüge zu tun haben
Ermes, Trik.: šuorīt dabūju krietni i.

Avots: EH I, 492

izùolît, tr.,

1) verdrehen:
acis Bers.;

2) aushülsen, ausschoten:
zirņus nuo pākstīm Wolm. Refl. - tiês, sich drehen, nicht fertig werden, faulenzen: izuolīties vien viņi nevar Adsel.

Avots: ME I, 823

‡ izplīt Bauske, = izkaũlêt: izpliju mammai kādu pārīti nuogaršuot Dziļleja Bundiņš 32.

Avots: EH I, 473

izplĩtêt,

2): ar žagariem izplītē putekļus ārā Seyershof.

Avots: EH I, 473

izplĩtêt, tr.,

1) verprassen, verschwelgen:
naudu;

[2) herausklopfen, herausdreschen
U.].

Avots: ME I, 783

izsàlît, durchsalzen: gaļa nu izsālīta. mīkstas ziepes var pārvērst par cietām, vajag tikai piemest sāli, jeb, kâ saka, ziepes izsālīt. [Refl. - tiês, eingesalzen, zur Genüge salzig werden: gaļa vēl nav izsālījusies Bauske.]

Avots: ME I, 796

izsùolît, ‡

2) wiederholt
(vergeblich) versprechen: izsuolīja, ka vedīs uz Rīgu, bet ne˙kā Frauenb.

Avots: EH I, 484

izsùolît, tr., ausbieten, versprechen: jau vakar tē̦vs, māmiņa citam mani izsuolīja BW. 9462. ķēniņš izsuolījis lielu maksu tam, kas... LP. VII, 1266. lietas tagad izsuola ūtrupē un pārduod Liev. būvju izsuolīšana Konv. ² 465. Refl. - tiês, zur Genüge versprechen, geloben: ķēniņš izsuolījies meitas par sievām duot LP. VI, 487.

Avots: ME I, 808

‡ izveselîtiês Strods Par. vōrdn. 85, = izveseļuôtiês.

Avots: EH I, 495

‡ izzālîtiês Pas. IV, 320 (aus Lettg.), = ‡ izzālêtiês.

Avots: EH I, 497

‡ izžulît Ahs., = izžulinât: ve̦cmāte pate savu kre̦klu izžulīja.

Avots: EH I, 499

jãņeglĩte: auch AP., Ramkau.

Avots: EH I, 561

jãņeglĩte, Sumpfläusekraut (pedicularis palustris) Konv. ¹

Avots: ME II, 106

jaûbrãlĩtis RKr. XVI, 88 (au n. - Bartau), = jaunbrālītis.

Avots: ME II, 97

jaûnbrãlĩtis, der junge Bruder: mēs deviņi jaunbrālīši BW. 13646, 27.

Avots: ME II, 99

‡ *jumelīte od. *jumelītis, = jumis I 5: ak tu linu jumelīt (Var.: jumaliņa)1 BW. 28542, 1 var.

Avots: EH I, 567

‡ jumulīte, = jumala 3: ak tu linu j., kur gulēji šuovasar? BW. piel.2 28542, 2.

Avots: EH I, 567

‡ *kablît, zu erschliessen aus pakablît.

Avots: EH I, 572

[kalît, schwatzen: kuo nu kalī? Bauske. - Zu kaļuôt.]

Avots: ME II, 141

‡ kâlît ² NB.,

1) wenn (sobald als?), solange als, während:
k. ("kad") manā sē̦tā; tālīt es ar kuoku. k. ("kad, kamē̦r") tie baļķi, tālīt tā nauda. k. ("kamē̦r") pietiek, tālīt jāliek;

2) "sehr lange":
būs (pietiks) man k. ar tuo tev pietiks kas zin k. Zu li. kõľ "wie lange; solange (als)."

Avots: EH I, 600

kalĩte, ‡

3) "ein Päckchen"
Mar.

Avots: EH I, 578

kalĩte,

1) eine lederne Tasche (aus r. калитá "Beutel, Tasche") Kalzenau, AP., Ronneb., [N. - Peb.]: gan tu rītā rubināsi bisnieciņa kalītē BW. p. 918. griežat, panākstni, kalītes priekšā (Var.: griez kali priekšā) BW. 25651. viņai darbeklis bija kalītē līdza ņe̦mts MWM. VIII, 330. nenesiet maku, nedz kalītu [von einem nom. s. * kalīta?], nedz kurpes Glück Luk. 10, 1;

2) ein Vorhängeschloss Mar., N. - Kmph., Smilt, [Bauske, Wadaxt.]

Avots: ME II, 141, 142

kālītes: hinter kārītes ME. II, 191 einzuschalten "Waben".

Avots: EH I, 600

kālītes U., = kārītes. [Vielleicht aus * kār(e)lītes.]

Avots: ME II, 191

‡ kalītis Lems., Wainsel, = kalĩte 2.

Avots: EH I, 578

kamuolĩtes od. kamuolzâle, Knäuelgras (dactylis glomerata) RKr. II, 70; Konv. ¹

Avots: ME II, 153

‡ kančiklīte BW. 21778 var., = kañčuka.

Avots: EH I, 583

kaplît (unter kaplêt): auch Oknist, Sonnaxt; mit der Hacke roden: k. ciņus AP. k. pļavu Heidenfeld. plēsa plē̦sumus, kaplīja purvus K. Jürgcns Mana vect. nost. 1934, S. 22.

Avots: EH I, 587

kavulītis " ?": znuotiņ, manu kavutīti (Var.: ķe̦lavaini) BW. 26024 var.

Avots: ME II, 182

kažuolīte "?": māte tāda kažuolīte, tā nuopirka ratenīti VL., Kokn.

Avots: ME II, 184

‡ *ķeblītis (oder *ķeblīte?) die Tatze (?): laulājamuo gre̦dze̦nu ezītim uzbāž uz ķeblīti Lems. n. FBR. IV, 95.

Avots: EH I, 692

ķeģelĩtis "?": atnesīs divus piena ķeģelīšus BW. 2108, 3 var. [In N. - Peb. schimpfe man zuweilen ein Pferd - vēcais ķeģelis ; in Ruj. sei ķeģelītis (aus d. kegel "Stock") ein Stöckchen.]

Avots: ME II, 359, 360

‡ ķēnelītis Janš. Līgava II, 12, geringschätziges Deminutiv zu ķēniņš, der König.

Avots: EH I, 699

‡ ķirgaîlītis ² Stenden, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 703

‡ ķìrklītis ² Zvirgzdine, ein mageres, kleines Pferd.

Avots: EH I, 704

klīt, für klîst, s. dies.

Avots: ME II, 231

knāblîtiês, sich schnäbeln (von Vögeln) Brasche.

Avots: ME II, 244

knē̦galītis "?": tu, puisīti, knē̦galīti (Var.: knēvelīti), kuo gar mani knakstin[i] nagus BW. 12975 var.

Avots: ME II, 245

kuogulĩtis "?": ak tu, pūra kuogulīti, tavu daiļu augumiņu! Rīgas kungi tevis dēļ ze̦lta naudu liedināja BW. 32527 [aus Siuxt. Zu kuogurs?]

Avots: ME II, 342

kuokalĩtis "?": bērniņi, mani kuokalīši, ar plikiem vē̦de̦riem BW. 2945. nu, mani kuokalīši (zu Pferden), izlaidiet kājas! Alm. [kuokālītis Gramsden, kuõkālītis Bauske, ein Kosewort.]

Avots: ME II, 342

kuoklĩte, githago segetum RKr. III, 70. Zu kuokalis.

Avots: ME II, 342

‡ kŗauklītis, ein Schnaps (scherzweise) Spiess (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 665

‡ kralît, stehlen Dobl.

Avots: EH I, 641

‡ kreblītis,

1) "= ķeblis 1" Aahof, Ilzene, Jakobstadt, Laidsen, Nogallen, Windau;

2) = līcenis 1 Druw.

Avots: EH I, 646

krēslît, dämmern RKr. II, 77.

Avots: ME II, 276

‡ krēslītes, in der Verbind. dieva krēslītes Kronw. "?"

Avots: EH I, 651

kre̦tulît, -ĩju, kre̦tuļuot, kre̦tuluot RKr. XVII, 34, kre̦tuļât, -ãju Gold., ar kre̦tuli sijāt: labību kre̦tulī kre̦tulā Etn. III, 104.

Avots: ME II, 274

‡ kriklīte Lubn. "= krička ‡ II". Vgl. krĩklẽ̦ns.

Avots: EH I, 653

krīklīte (unter krĩklẽ̦ns): auch (mit ì ² ) Saikava, ("eine Wildentenart", mit ĩ) Wezaken.

Avots: EH I, 657

‡ krĩklītis Salisb. "die kleinste Wildentenart". Zu krĩklis (unter krĩklẽ̦ns).

Avots: EH I, 657

kriñģelĩtis Ahs., kriñģelĩte, auch kriñģelene, die Ringelblume (calendula officinalis): burkānu lapas un kriņģelīšus duod guovīm, kad tās nāk slaucamas Etn. II, 147. [Nebst li. kringelis und estn. (k)riṅṅel aus mnd. kringel.]

Avots: ME II, 280

‡ krolît, -īju, "stark husten" Seyershof: viņš krolī visu nakti. dzer vien aukstu ūdeni, tad atkal krolīsi!

Avots: EH I, 658

krùolît ^2, -ĩju, tr., viel essen, fressen Lös. n. Etn. IV, 98, Lub.

Avots: ME II, 294

‡ krũklīte Ramkau, = rĩkle 4.

Avots: EH I, 662

krulĩtis, der Frosch Lubn., Los. n. Etn. IV, 98, Lub.

Avots: ME II, 286

‡ krūplīte "?" tāda k. es e̦smu, tīri kâ mazās sugas vācu vistiņa (sagt eine Frau von kleinem Wuchs) Janš. Līgava II, 16.

Avots: EH I, 662

*kūlīte: "kūliens II" ME: II, 335 durch "kūliens IV" zu ersetzen.

Avots: EH I, 683

[* kūlīte od. kūlītis, s. kūliens

II.]

Avots: ME II, 335

kūlîtiês "?": kad pa strauta līmeni nuo taviem ple̦ciem apaļi gre̦dze̦ni plakdami, kūlīdamies [= kūleņuodamies?] uz krasta bēdza... stari II, 488.

Avots: ME II, 335

kumelĩte, echte Kamille (matricaria chamomilla) RKr. II, 74.

Avots: ME II, 311

I kumelĩte: auch Siuxt.

Avots: EH I, 673

‡ II kumelīte Dunika, Rutzau, = kumelīce.

Avots: EH I, 673

kumelītis,

1): auch Auleja, Eversmuiža, Pilda.

Avots: EH I, 673

kumelĩtis, Demin. (neben kumeliņš) von kumeļš,

1) ein kleines Füllen:
kumelīt, delverīt BW. 29803; 30034;

2) kumelīši, Wucherblume (chrysanthemum lencanthemum)
Peņģ.

Avots: ME II, 311

‡ kumilītis Auleja, = kumelĩtis 1.

Avots: EH I, 674

‡ kuplît, -īju Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148 "= kupluôt".

Avots: EH I, 677

‡ kurkulīte "?" : cerēja tautu meita trīs gre̦znas lādes; ... viena paša k. ... klētes dibe̦nā, ar vicēm savicē̦ta Tdz. 44207.

Avots: EH I, 678

‡ kur̃mjpelīte Ahs., die schwarzgraue Hausspitzmaus.

Avots: EH I, 679

‡ kvèlît ² , -īju,

1) = kvèlêt 1 Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148, Oknist;

2) "schmerzen"
Sonnaxt; ģēlis kvēlī kâ guns rīklē Sonnaxt.

Avots: EH I, 690

‡ labvēlīte N.-Peb., die Löbelie (hieraus umgestaltet).

Avots: EH I, 710

laũkeglĩte od. lauku eglīte, Schachtelhalm Wid.; Feld - Thymaian (thymus serpyllum L.) RKr. II, 79.

Avots: ME II, 426

‡ lèlît ² , -ĩju Oknist n. FBR. XV, 194 "= lielīt".

Avots: EH I, 737

liẽlît: prs. lielīju auch Liepna, Oknist, Sonnaxt;

1): zirgu mē̦slus lielī vus˙labākuos Liepna. Refl. -tiês; ‡

3) "bārties" Adsel.

Avots: EH I, 754, 755

liẽlît, -u od. -ĩju, -ĩju, tr.,

1) preisen, rühmen, loben:
Sprw. lieli alu, nelieli misas! kas čigānam zirgu lielīs, ja pats nelielīs? kas lielīs, ja pats nelielīsies? es katru lielu, kas mani liela. vai, māsiņa, tas tev bija šīs vasaras teicamais (Var.: lielāmais)? BW. 21257, 4. tē̦vs viņu liela par vare̦nu strādnieku Niedra;

[2) ausposaunen, an die grosse Glocke hängen:
tâ ļaudis lielīja. Refl. -tiês,

1) sich rühmen, sich brüsten, prahlen:
kuo tas ve̦lnu lielījas? BW. 21612, 1. Sprw.: lielās kâ gailis od. ceplītis. lielās, kuo nagi ne̦s. dzeŗ un lielās, tup un turas. kuo lielies ar uotra mantu, kad pašam nav? dāldeŗiem lielījās BW. 12737. Mit abhäng. Infin.: uozuoliņš lielījās saulei saknes nerādīt BW. 2799. vakar tautas lielījās izzagt vienu malējiņu 13539. lielīt meitas lielījas puišiem duot paduomiņu 12009. Mit abhäng. Part.: šitie puiši lielījas telēķiem guodājami, die Burschen rühmten sich, mit Tellern bewirtet zu werden BW. 19407, 14. brūtes māsas lielījas vare̦n le̦pni ģē̦rbušās, die Brautschwestern prahlten, sich prächtig gekleidet zu haben 20658, 3. divi lieli lielījas, abi ziemu pārcietuši (Rätsel);

[2) ankündigen
(vgl. dzirties), versprechen U.: viņš lielījas, ka būšuot uz Rīgu braukt.] Subst. liẽlîšana, das Rühmen, Preisen; liẽlîšanâs, das Prahlen; liẽlîtãjs, jem., der preist, rühmt; liẽlîtãjiês, die Prahler Jer. 3, 11.

Avots: ME II, 499

lît: prs. (III p.) lij auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Krāslava, Oknist, Sonnaxt, Stockmannshof, Wessen;

1): rudeņuos līst (fallen)
zvaigznes Stenden;

2): sāk gāzt l., un gāž l. visu dienu (von starkem Regen)
Frauenb.

Avots: EH I, 751

lît (li. lýti), lîstu od. auch liju Kaul., liju, intr.,

1) sich ergiessen, strömen:
asaras, sviedri, ūdens līst. līst krē̦sla Skalbe. vārdi saldi lija iz mutes Rainis;

2) regnen:
līst[i] līdams, lietutiņ! BW. 8667 (Var.: lij līdams, lietus gaiss! 23317.) līstuoša diena, ein regnerischer Tag BW. 20746. Refl. -tiês, sich ergiessen, strömen: mirgu vizuļi kâ dzirkstu lietus līstas MWM. VI, 402. asaras lijās aumaļām par viņas vaigiem Latv. [Nebst liêt, laistît, apr. praliten od. pralieiton "vergossen", islīuns "ausgegossen" zu slav. liti "giessen" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 710 und Trautmann Wrtb. 156.]

Avots: ME II, 491

‡ lītaine vasara, ein regnerischer Sommer Warkl.

Avots: EH I, 751

I lîtaîns: auch Gr.-Buschh., Lubn.

Avots: EH I, 751

[I lîtaîns, = liêtaîns, regnerisch: l. laiks Bers., Kl., Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 491

II lītaîns, schollig: lītaina zeme KM.

Avots: ME II, 491

‡ lîtâts (li. lýtonas ) Kaltenbr., regnerisch.

Avots: EH I, 751

lîtavas: auch Bērzgale, Preiļi (Lettg.), Prl., Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 751

lîtavas [Warkh., Warkl.], Spr., für liêtavas.

Avots: ME II, 491

līte, [līts LKVv.], der Plur. häufiger lītis, der Sing. līts, -s (li. lytìs "Eisscholle") nicht belegt, die Scholle, Eisscholle: ve̦cās lītis skanuot irst MWM. 1908, S. 129. plūdi saulē liesmuo, laistās, lītis zvīļuo, zib un dzirkst Zvanpūtis.

Avots: ME II, 491

lîtin, zur Verstärkung od. Modifizierung von līt: lītin līst gan, bet ne visai stipri, es regnet wohl, aber nicht sehr stark.

Avots: ME II, 491

‡ *lītis "Scholle", erschlossen aus le̦dus līši "Eisschollen" in Plūdons Palu laiks Zemgalē.

Avots: EH I, 751

lītņa, regnerisches Wetter: nuolijis kâ lītņā Naud., Mar.

Avots: ME II, 491

līts, -s (unter līte): "mit ĩ" N.-Rahden.

Avots: EH I, 751

lîts: auch Aulela, Borchow, Daudsewas, Fast., Gr.-Buschh.,. Grosdohn, Kaltenbr., Kalz., Kokn., Krāslava, Kreuzb., Laud., Lubn., Marzen, Nerft, Odsen, Pilda, Saikava, Schwanb., Selb., Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Welonen, Zvirgzdiņe, (n. Manz. Lettus) Wallhof; in KatrE und Oknist - ein i- Stamm; lîti staigā vis˙aplīk Gr.-Buschh. līteņš lija BW. 19376 (aus Lixna und Višķi). lij, lītiņ! 14371 (aus Odensee). smalka līts pielijuse 3036, 1 var. (aus KatrE.).

Avots: EH I, 751

lîts (li. lytùs) [Kl., Bers., Warkh., Warkl.], plur. līti Kroppenhof, für liêtus, der Regen: ceļu izrāvis līts Sudr. E.

Avots: ME II, 491

lùokmèlĩte, s. lùokamèle.

Avots: ME II, 525

‡ maĩglīte NB., ein gewisser Flussfisch.

Avots: EH I, 777

maigulĩtis, der Liebliche, Liebenswürdige Krūza; [maĩgulītis Bauske, Kosename für kleine Kinder].

Avots: ME II, 549

‡ maîlītis ² Lems. "vibiņa": mailīšu sē̦ta: mailīšu gubenis.

Avots: EH I, 778

malîte, die Mahlende [?]: dzirnaviņas žē̦luojās, nav vienādas malējiņas: vien[a] malīte [Var.: vien[a] malēja od. viena mala, drīzi mala] drīzi rāva, uotra lē̦ni ritināja BW. 7978 var.

Avots: ME II, 558

‡ *maulît, zu erschliessen aus ‡ àizmaulît.

Avots: EH I, 786

mazbrãlĩtis, der kleine Bruder: šūpuoļa līksts čīkst vienmērīgi, Anniņai mazbrālīti miegā ielīguojuot MWM. VIII, 241.

Avots: ME II, 571

‡ meitulītis BW. 8135 var. (aus Annenburg), = mètel(īt)is.

Avots: EH I, 797

mežeglĩte, meža eglĩte, salbeiblättriger Gamander (teucrium chamaedrys) RKr. II, 79.

Avots: ME II, 609

‡ miêlîtis ² NB., flüssige Brothefe.

Avots: EH I, 825

‡ miglît: laufen Heidenfeld.

Avots: EH I, 812

[* miglît, zu erschliessen aus ìemiglît.]

Avots: ME II, 624

‡ II miglît, = migluôt 1 Saikava: šuorīt miglī.

Avots: EH I, 812

migulĩtis,

1) [= miģele?]: ai uodīti, migulīti, nekuod mani šuovasar! BW. 32237, 1;

[2) "ein kleines Stück Brot"
Bauske].

Avots: ME II, 625

‡ miķẽlītis Ramkau, knautia arvensis.

Avots: EH I, 813

‡ milît Wessed "griezt [?]; neuzmanuot nuokavēt". Vgl. ‡ milêtiês.

Avots: EH I, 813

mĩlĩtis: atstātana šī vietiņa i[r] mīlīši (hier wohl der nom. pl. part. prs. act. zu mĩlêt I 2) pakaļā Tdz. 49425.

Avots: EH I, 822

mĩlĩtis, vorzugsweise im Voc. mīlīt, mīlīši, mein Lieber, meine Lieben: cik asa tava ruoka, mīlīt! Blaum. Pie skala ug. 71. vai neturat, mīlīt, kādu naža galiņu cūku tauku? LA. nu lab˙dien, mani mīlīši! Alm. Kaislību varā 19.

Avots: ME II, 645

‡ *mislît; zu erschliessen aus samislît und pamislīties.

Avots: EH I, 818

muõkulĩtis, der Geplagte, Dulder, Märtyrer: kam tu nāci nemuocītis muokulīšu vietiņā? BW. 27796, 3.

Avots: ME II, 683

muklît, mukluôt, mukņît, einen Sumpf durchwaten Spr.

Avots: ME II, 663

I mulît, ‡

2) "spaidīt" : Jānis mulīja meitas Sauken; "spiest, berzt" Kaltenbr.: kurpe mulī kāju Kaltenbr.

Avots: EH I, 831

[I mulît "hin und her bewegend herauszureissen versuchen (z. B. einen Pfahl)" Bilskenshof.]

Avots: ME II, 664

[II mulît "krāpt; faulenzen" Wessen.]

Avots: ME II, 664

‡ mulītē (loc. s.) Odziena, = tuoliski: m. sasiet lakatu.

Avots: EH I, 831

‡ *murlît, zu erschliessen aus nùomurlîts.

Avots: EH I, 834

‡ mutkulīte Bw. piel. ² 20880, 2 "zirga kule".

Avots: EH I, 837

[muzlît, -ĩju "gauši ēst" Wessen], muzļuôt, unappetitlich, ohne Appetit essen: nu ēd, ja esi ēdējs! kuo tur muzļuo tik ilgi? Lubn. n. Etn. II, 97.

Avots: ME II, 676

naudulĩte, Hirtentäschel (capsella bursa pastoris) RKr. III, 69.

Avots: ME II, 696

neglîtelis, neglîtẽ̦ns Mat., Peb., neglîtāns [mit hochle. ā aus ē̦?] Baltp., der Unreinliche, Abscheuliche: ko tu, neglīteli, vairs nezini, kuo tu man esi suolījies? Druva II, 780. viņš izraus tuo nuo šā neglītē̦na ruokām Zalkt. viņš tak tīrais meža luops, neglītē̦ns Dok. A.

Avots: ME II, 713

neglîts, neglīšs, unreinlich, hässlich, abscheulich: neglīts darbs; negrib (neglīši) iet Etn. III, 145. negrib mūsu māmuliņa tik neglīšu dzīvuošanu BW. 6888.

Avots: ME II, 713

neglîtums, das Unreinliche, Hässliche, die Unreinlichkeit, Hässlichkeit: tādu tavu neglītumu! BW. 20103.

Avots: ME II, 713

ne-izglîtĩba ,* die Unbildung Kronw.

Avots: ME II, 715

ne-izglîtuôts ,* ungebildet: neizglītuoti cilvē̦ki Kronw.

Avots: ME II, 715

nenùodalîts, unabgeteilt, unartikuliert: mēs dzimstuost varam tik nenuodalītas skaņas nuo sevis izduot Teod.

Avots: ME II, 724

‡ *ņerglît(iês) zu erschliessen aus nùoņerglîtiês.

Avots: EH II, 113

nesàlîts, ungesalzen: nesālīts sviests.

Avots: ME II, 732

netâlīt (unter netālu): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 62, Oknist; pielẽja manu pudeli n. pilnu Jauns. B. gr.3 I, 149.

Avots: EH II, 21

‡ nùobùilît ² Aps., mit einem stumpfen Messer abschneiden.

Avots: EH II, 35

‡ nuočalît Dunika, im Sprechen übertreffen: mani nuočalīja.

Avots: EH II, 37

nùodalît, ‡ Subst. nùodalījums, Abgeteiltes, Abteil(ung).

Avots: EH II, 38

nùodalît [li. nudo`bti "zu Tode quälen"] Drosth., = nuosist, erschlagen; [nuodâbt (herunterschlagen) ābuolu nuo ābeles Lis.]

Avots: ME II, 772

nùodēlît, tr.,

1) abnutzen, abbrauchen, abtragen:
viņš manu nazi nuodēlījis Etn. II, 97. svārki jau pa˙galam nuodēlīti II, 81. puika tē̦va nazi tâ nuodēlījis, ka ne˙kam vairs nede̦r Druw.;

[2) abquälen:
drudzis viņu nuo dēlīja Nerft n. U. (unter dēlīti)].

Avots: ME II, 774

nùoderglît, tr., beschmutzen, besudeln [Annenburg, Garrosen]: vīri nuoderglītuos kankarus aizme̦t pruom Druva I, 606. netīrs, caur un cauri nuoderglīts kruodziņš Purap. viņas nere̦dz puņķiem nuoderglītuos bē̦rnus nuoderglījies ar dubļiem līdz acīm Naud.]

Avots: ME II, 774

‡ nùogàlît ² Erlaa, = ‡ nùogàlêt ² .

Avots: EH II, 45

[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]

Avots: ME II, 785

‡ nùokaplît Heidenfeld, mit einem kaplis abhacken: n. cinis pļavā.

Avots: EH II, 51

nùoliẽlît, ‡

2) rühmend behexen:
be̦rns jau labu laiku nīkuļuo; vai tik nebūs kāds tuo nuolielījis? Vank. Refl. -tiês: nuolielījies visu ... labību ... izkult Pas. VII, 368. nuolielījās nākt zir,ņu pļaut AP.

Avots: EH II, 64

nùoliẽlît, tr., verherrlichen, rühmend hervorheben: aizstāvji nevar viņu nuolielīt Blaum. Refl. - tiês, sich grosssprecherisch erklären, sich brüsten: abi dē̦li nuolielās un aiziet LP. V, 265. viņš nuolielījies, ka viss palikšuot pa ve̦cam Neik.

Avots: ME II, 812, 813

nùolît,

3): nuolijis kâ gans, - kur ieej, tur te̦k Frauenb. kaķi, nuolijušu un nuosalušu Pas. VII, 143. ārpusē vārpas rudziem tādas nuolijušas, me̦lnas palikušas Seyershof; ‡

4) regnend verderben
(trans.), vernichten (?): lietus ... lija visu vasariņu, nenuolija bitei spārnu, ne māsai sedzenītes Tdz. 51724.

Avots: EH II, 63

nùolît [li. nulýti], intr.,

1) herab -, abregnen:
lietus lija, trīs lāsītes vien nuolija VL. lija lietus, nenuolija BW. 14155. kam, lietiņ, smalks nuoliji? 8510, 2; [fig.: istabā nuolija klusums Leijerk. II, 135];

2) sich abregnen, aufhören (vom Regen):
lietiņam nuolīstuot (Var.: nuolijuot), se̦dzu baltu villainīti, als der Regen aufgehört hatte, als es sich abgeregnet hatte BW. 14258;

3) beregnen, (vom Regen) benetzt werden:
lietus lija, nenuoliju BW. 9232. balti vaigi asarām nuolijuši BW. 15687. nuolijuši Jāņa bē̦rni Jāņa zāles lasīdami BW. 33152. [Refl. - tiês, unabsichtlich ausgegossen werden: man nuolijās putra uz galda.]

Avots: ME II, 812

[nùomulît "beschmutzen" (vgl. nùomuļît) Ermes.]

Avots: ME II, 822

‡ II nùomulît Wessen, unnütz (die Zeit) verbringen: šuo dienu nuomulīja bez darba. n. saimniekam dienu.

Avots: EH II, 70

[nùomulîtiês "eine Weile ohne Arbeit leben" Bers.]

Avots: ME II, 822

nùomurlîts, beschmutzt, besudelt Nerft.

Avots: ME II, 823

nùoņerglîtiês, wenigessen; oberflächlich arbeiten.

Avots: ME II, 826

nùoņurlît, mit einem stumpfen Messer abschneiden.

Avots: ME II, 826

‡ nùouoglît "nuoņemt uogli" Golg.

Avots: EH II, 104

[nùouolît, eine Zeitlang (die Augen) hin und her drehen: n. acis Bers. Refl. -tiês "nuoskatīties" Bers.]

Avots: ME II, 880

nuopelĩte, die Geschmähte, Getadelte: visu ļaužu nuopelīti ve̦d savam bāliņam BW. 22033.

Avots: ME II, 828

nùoplĩtêt,

1): auch Salis; ‡

3) abschlagen
Seyershof: n. stukai galu.

Avots: EH II, 76

nùoplĩtêt, tr.,

1) abprügeln:
zē̦nu;

2) verprassen:
naudu. Refl. -tiês, ein schwelgerisches Leben führen: viņa nuoplītējuoties un skraiduot ar studentiem Egl.

Avots: ME II, 831

‡ nùopuolīt (od. mit -o-?) "(die Ähren des Wegerichs bei einem Kinderspiel) abschlagen" (aus einem Manuskript).

Avots: EH II, 79

nùosàlît, ‡ Refl. -tiês Segew., von Salz(lake) durchdrungen werden.

Avots: EH II, 83

[nùosàlît,

1) gründlich einsalzen:
labi n. gaļu;

2) durchprügeln
C., Warkl.]

Avots: ME II, 844

‡ nùosmalît,

1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;

2) verprügeln
C.

Avots: EH II, 88

nùosùolît, tr.,

1) versprechen:
tuos kāpuostus jau bij Annužai mana māte nuosuolījusi par pakulu verpšanu Kaudz.;

2) meistbietend, als Letztbietender beim Meistbot erlangen, zu etw. kommen:
viņam izduodas mājas nuosuolīt Dz. Vēstn. Refl. -tiês, hoch und teuer versprechen: bārenīte nuosuolās visu uzkuopt Janš.

Avots: ME II, 863

‡ nùotalīt ² Pilda n. FBR. XIII, 54, = nuõtaļ.

Avots: EH II, 99

nuoturlīts, schmutzig Nerft.

Avots: ME II, 879

[nùozaglît Lis., wegstibitzen.]

Avots: ME II, 889

nùožilît,

1): hinter "Jauns." ME. II, 893 zu ergänzen "B. gr. I, 160"; zur Bed. 4 gehörig;

4): mühsam abschneiden
Bers., Fest., Nerft.

Avots: EH II, 110

nùožilît,

1) "?": es uzrāpuos līdz atvasām un nuožilīju [zu n. 4?] Jauns.;

[2) "nuokaut" (verächtlich) Vank., Jauns.;

3) "unordentlich wetzen (ein Messer)"
Jauns.;

4) mit stumpfem Messer uneben abschneiden
Mesoten, Gramsden, Siuxt, Erlaa, Kaiz., Autz, Grünh., Grünw.;

5) "ablecken"
(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 893, 894

nùožulît (unter nùožulinât),

1): auch Burtn., Wenden; ‡

3) lange kauend aufessen
Nötk.

Avots: EH II, 111

nūlīt (unter nule): auch Pilda n. FBR. XIII, 54, Pas. III, 453.

Avots: EH II, 29

‡ nūlīteņ Pilda n. FBR. XIII, 54, = nule.

Avots: EH II, 29

nurlît, tr., mit einem stumpfen Messer schneiden. Vgl. ņurît [und ņurlît].

Avots: ME II, 754

[ņurlît, -ĩju, mit einem stumpfen Messer (Kalzenau) oder ungeschickt und wiederholt beginnend schneiden: kuo tu ņurlī maizi, kad nemāki nuogriezt? Bauske.]

Avots: ME II, 907

‡ ùoglît Ramkau, verkohlen: ja ar kuoku rušina krāsni, kuoks sāk uo.

Avots: EH II, 742

ùoglîtiês AP., (mit ùo ² ) Vīt., verkohlen: lampai dakts sāk uoglīties AP.

Avots: ME IV, 414

I uolît,

1): mit ùo AP.; acis uo. Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 183. Refl. -tiês,

3): "uoluoties ders." ME. IV, 418 zu ersetzen durch "uoluoties ders. Liktenis 103";

4): "strādājuot skatīties apkārt un ne˙kā nedarīt" (mit ùo) AP., "slaistīties bez darba" (mit uo ² ) Salis.

Avots: EH II, 743

I uolît (aksl. valiti "wälzen"), -u, -ĩju,

1) (die Augen) rollen, drehen
(mit ùo) C., (mit uô) AP., Drosth., Nötk., Wolmarshof, (mit uô ² ) Karls., (mit ùo ² ) KatrE., Lös., Odensee, Vīt.: kaķis ... acis uola Treum.;

2) schälen, klauben, bolstern
(mit ùo ) Arrasch, Freudenberg, Karkel, (mit uõ ) Lindenberg, Raiskum, (mit uô ) Wenden: uolīt zirņus (Arrasch, Karkel), riekstus (Arrasch, Lindenberg, Raiskum), uolas (Lindenberg, Raiskum). kartupeļus kâ uolīt nuouolīja Etn. I, 6 (aus der Umgegend von Wenden). Refl. -tiês,

1) rollen
(intr.), sich drehen: viņam acis blēdīgi uolījās Deglavs;

2) "luobīties" Lindenberg, Raiskum;

3) seine Geschäfte besorgen, sich zu schaffen machen
(mit uõ ) Serbigal, Walk; sich unruhig, geschäftig hin- und herbewegen (mit uõ ) Salisb., Trik., (mit uô ² ) Bauske; "veikli kādu labu darbu darīt" (mit ùo ² ) Golg.: kalpuone . . . uolījās kâ jau savās mājās Seibolt. viņa uolījās pa ruovi ders. rūpīgi gādājuot un uoluoties ders. saimniece jau visu rītu ir uolījusies Golg. pats daudz ne˙kā nevar padarīt, juo paiet laiks tikai ar uolīšanuos (mit der Beaufsichtigung der Wirtschaft) Serbigal. kas man ir tagad kuo uolīties RKr. XX, 136 (Lapas Mārtiņš). mājenieki vēl uolījās un puosās uz svē̦tkiem sagatavuodamies DL.;

4) faulenzen, umherschlendern
U., Adsel, N.-Peb., (mit ùo ) Wrangelshof, (mit ùo ² ) Odensee; "ar niekiem nuodarbuoties" (mit uô ² ) Ruj.;

5) (einer Antwort) ausweichen
(mit uô ² ) Base. Zu velt "wälzen", wenigstens in der Bed. 1; uolît 2 (zur Bed. vgl. taupît) vielleicht zu lat. vellere "rupfen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304 f.).

Avots: ME IV, 417, 418

*II uolît, s. uolât II.

Avots: ME IV, 418

uôzuõlĩtes, akeleiblättrige Wiesenraute (thalictrum aquilegifolium) RKr. II, 79; Konv. ² 2323.

Avots: ME IV, 426

pabuolît: acis vie [n] pabuolījuši Pas. VIII, 416.

Avots: EH II, 123

pabuolît, tr., ein wenig ver-, hindrehen: kalejs, acis uz kruodznieku pabuoltdams, aizrūcās Dok. A.

Avots: ME III, 11

‡ pačablīte "?": mēs bijām tikai pačablītes un pastarītes, Veselis Daugava 1934, S. 697.

Avots: EH II, 124

pačāblītis, s. pačabitrš.

Avots: ME III, 13

‡ pačalît Rutzau, = pačaluôt.

Avots: EH II, 124

paceplītis [Peb.], auch paceplīte Etn. 11, 13, [pacepliņš Sassm. n. RKr. XVII, 44], der Zaunkönig, Schneekönig (troglodytes parvulus) RKr. VIII, 92; Etn. IV, 163 (vgl. ceplĩtis). paceplins "Bergsperling" Podunay.

Avots: ME III, 11

‡ pačeplītis Sessw., = paceplītis.

Avots: EH II, 125

padalît,

2): verteilen:
vajadzēja tuos (puišus) arī p. pa pils laukiem pie ... darbiem Vindedze 137. padalīja atlikušuos ēdienus pagrabā un klētī Sieva 154.

Avots: EH II, 126

[padalît (li. padalýti,

1) eine Weile teilen:
padalīja zemi, bet nepabeidza C.;

2) ungleichmässig verteilen:
saimniece padalīja plūcējām baltmaizi Bauske;

3) austeilen
(perfektiv): dalām naudu,... ni˙kai nevar padalīt Pas. III, 455. Refl. -tiês, unter sich verteilen: viņi padalījās savā starpā Warkl.]

Avots: ME III, 15

paglîtuôt, tr., ein wenig bilden, schulen: paglītuots pūlis MWM. VIII, 126. muižkundze jau arī diezgan paglītuota Druva I, 1045.

Avots: ME III, 30

paglîts, recht nett: nama māte pave̦ca, pare̦sna, paglīta, paveikla dāma Latv.

Avots: ME III, 29

pakablît,

1): p. zemi (ar pakabli) C., Sessw.

Avots: EH II, 139

[pakablît,

1) "mit dem
pakablis aushöhlen": p. baļkus ē̦ku ceļuot;

2) "ein wenig mit Worten angreifen"
Grawendahl.]

Avots: ME III, 37

[paķāblītis "das jüngste und kleinste Küchlein einer Henne" Wessen; wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čābulis I und pačābuls.]

Avots: ME III, 53

[paliẽlît, ein wenig rühmen: viņš grib palielījams Lis.] Refl. -tiês,

1) sich ein wenig grosstun, prahlen:
viņiem gribas palielīties Vēr. II, 1357;

2) sich ungeheuer brüsten:
lielās meitas, palielās duot puišiem paduomiņu BW. 12009.

Avots: ME III, 62

‡ palît,

1) ein wenig regnen:
palīsti, lietutiņ! Tdz. 39551. lītiņš palij vis Sonnaxt;

2) "krietni vien līt, ka būtu pat gana" Kaltenbr.: ka līdams palītu! Refl. -tiês "etwas regnen"
Erlaa: kad būtu vai palijies un metis mierā!

Avots: EH II, 151

‡ palīte, Deminutivform zu paļa I 1, der Tadel (?): sveša māte ... kaktu kaktus izšņaukāja; ... man palītes nedabūja Tdz. 46290.

Avots: EH II, 151

‡ pamilît, ausrenken, verrenken Wessen. Refl. pamilêtiês "drusku misēties, nepare̦dzē̦ti iznākt" Kaltenbr.: kâ es sviežu, kazi kâ man pamilējās. Zunächst wohl auf li. mìlyti beruhend.

Avots: EH II, 156

[pamislīties, irren: ka tie nepamislījas, dass sie nicht irren Für. I, unter misēt.]

Avots: ME III, 71

[pa-uôlît PS., Wolmarshof, pa-ùolît C., eine Weile hin und her drehen (die Augen): p. acis.]

Avots: ME III, 130

‡ paplìt ² , -plīstu, -pliju od. plītu Gr.-Buschh., = izklîst, pašķir̃tiês: ļaudis paplīta pa malu malām. mākuļi paplīst, - jau saulīte atspīd. Vgl. plīst III.

Avots: EH XIII, 164

paplĩte, der Raum unter der Pliete JR. VII, 72.

Avots: ME III, 83

paplĩtêt,

[1) ein wenig schlagen];

2) ein wenig schmausen, schwuchten:
viņš mīl paplītēt.

Avots: ME III, 83

pãrdalît,

1): das Teilen beenden
Auleja: p. dāvanas. ‡ Refl. -tiês,

1) sich zerteilen:
zē̦nu pulks pārdalījās Hasenp. u. a.;

2) unter einander etwas zerteilen:
brāļi jau pārdalījušies Saikava. p. ar padēli par pusi Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 197

pãrdalît, tr.,

1) teilen, zerteilen, entzweihauen:
viņš pārdalīja aunu gabaluos III Mos. 8, 20. gribeja manu piena spanni vidū pušu pārdalīt BW. 2233. istabiņa pārdalīta uz pusēm JR. V, 4;

[2) noch einmal, von neuem teilen, verteilen:
zemes ir jāpārdala, un vis˙pirms pārbaudāms Cē̦su apriņķis Leijerk. I, 213].

Avots: ME III, 152

‡ pãrliẽlît M. 385, übermässig rühmen: amerikānieši mīl visas lietas p. ("?") Pēt. Av. II, 54.

Avots: EH XIII, 206

pãrlît, ‡

3) zu regnen aufhören
Saikava: pagaidi! var˙būt pārlīs; Perfektivform zu lît: pārlija un nuostāja Oknist; ‡

4) "krietni salīt" Kaltenbr.: ceļa braucējs pārlijis; ‡

5) "etwas regnen"
(?) Diet.; ‡

6) überströmt werden:
viņš redzēja viņas bāluo seju vispār pārlīstam kâ ar sārtu blāzmu Janš. Līgava I, 14.

Avots: EH XIII, 205

pãrlît, intr.,

1) sich ergiessen, sich verbreiten:
saules stari pārlija pa zemes virsu līdz mums Astr. 19. sāpes... pārlija pa visu miesu Stari III, 23;

[2) kaut dievs duotu pārlīt, būtu labi, wenn Gott einen gnädigen Regen gäbe, das wäre gut
Für. I, unter kaut. Refl. -tiês, unwillkürlich überfliessen: lejuot piens drusku pãrlijâs.]

Avots: ME III, 164

pãrsàlît, ‡

2) noch einmal salzen
Oknist u. a. ‡ Refl. -tiês Oknist, zu salzig werden: gaļa jau pārsālījusies.

Avots: EH XIII, 210

pãrsàlît, tr., ver-, übersalzen: vēžus, putru, gurķus.

Avots: ME III, 174

‡ pãrsmalît Dunika, durchschneiden: p. pirkstu.

Avots: EH XIII, 211

‡ pãršmalît Dunika, = ‡ pãrsmalît.

Avots: EH XIII, 213

pãrsùolît, tr.,

1) überbieten;
mani ne˙viens nepārsuolīs;

2) zum zweitenmal zum Meistbot kommen lassen:
mežu, namu.

Avots: ME III, 180

pasàlît, tr., ein wenig salzen: gaļu mēs pasālām, pažāvējam un pruojām uz pilsē̦tu Kaudz. Refl. -tiês, eine Zeitlang gesatzen werden, in der Salzlake liegen: lai gaļa vēl kādu lāiku pasālās!

Avots: ME III, 95

‡ pasalīte "?": slaukāt ... pasalītes BW. 14121. Zu pašale? Oder fehlerhaft für pasuolīte (das dafür BW. 14124 steht)?

Avots: EH XIII, 169

‡ pasaulīte "= jaûnkùndze": pie kādas ... pasaulītes. par pasaulītēm Kauliņš sauca jaunkundzes Austriņš Raksti V, 261.

Avots: EH XIII, 170

pašizglîtĩba* autodidaktische, ohne Lehrer gewonnene Bildung.

Avots: ME III, 112

pasùolît, tr., versprechen: pasuolīju vienu simtu BW. 13595. māte mani auklē̦dama vāciešam pasuolīja 10226. Refl. -tiês, sich ge1oben: tur es pati pasuoluos Etn. IV, 152.

Avots: ME III, 110

‡ *pazīlīte od. *pazīlītis "?": citai (sc.: māsiņai) pirku pazīlīti, citai visu vainadziņ[u] Tdz. 41540.

Avots: EH XIII, 192

‡ II pažulît, ein wenig (eine Zeitlang) schlecht füttern Barbern, Stelp.: sivē̦ns japažulī ("jāpabaruo ar kaut kādām sagrābām un atliekām") vēl kādu laiciņu.

Avots: EH XIII, 194

peĩlĩte, ein kleines Boot für 1 oder 2 Personen: Babja e̦ze̦rā mednieki brauc peilītēs (gehört am Babitsee); vgl. pēlis II.

Avots: ME III, 192

*peipulīte od. *peipulītis, das männliche Glied: appuškuoju peipulīti BW. 34642 var. Nebst pipele dass. wohl zu peipt.

Avots: ME III, 192

pelît: auch (prs. -īju) Oknist: kaķis iet p.

Avots: EH XIII, 221

pelît, Mäuse fangen: kic pelītu! ruft man Katzen zu Planhof.

Avots: ME III, 197

pelĩtes, Drüsen im Fette (von Schweinen, Rindvieh) U. Zu pele.

Avots: ME III, 197

‡ pẽrlītis Orellen, der Ringfinger.

Avots: EH XIII, 228

pìedalît, zuteilen: katrai ir savs zemes gabaliņš piedalīts Asp. Saulgriezite 3. skuolas zeme še jau nû se̦niem laikiem piedalīta nû muižas Dzimt. V. Refl. -tiês, teilnehmen, sich beteiligen: pie svē̦tkiem piedalījās sievietes LP. VII, 315. dzīres, pie kuŗām arī dvēseles piedalījās LP. VII, 408.

Avots: ME III, 242

pìeliẽlît,

1) zur Genüge rühmen:
viņu nevar vien pielielīt Lis.;

2) (lange) rühmen:
cik ilgi nu viņu pielielīsi? Lis.;

3) rühmend anfüllen:
p. pilnu pasauli, in der ganzen Welt ausposaunen Lis.

Avots: ME III, 269

pìelît, vollregnen, vollfliessen, auch fig.: dīķis pielijis līdz malām pilns. tur raud smalka lietus pielijuse priede Vēr. I, 1182. rudenīgā nakts gulēja tumša un pielijusi Ezeriņš Leijerkaste II, 175. ceļa pančka drīz pielija, drīz atkal izsusēja BW. 10987. piens pielijis, - netīrumi iepilējuši pienā. ceļš aiz viņa pielīst saules Vēr. II, 257. mana sirds pielija pilna ilgu Skalbe.

Avots: ME III, 268

pienelītis Bers. n. Etn. II, 13, ein Vogel.

Avots: ME III, 275

pìesàlît, (ein)salzend anfüllen: piesālīta pilna muca siļķu.

Avots: ME III, 287

pìesẽlẽt Salis, = piesẽrēt.

Avots: ME III, 288

pìesuolît, anbieten: kādreiz buodnieks vai žīds kaut kuo uzbāzīgi mē̦dz piesuolīt Etn. IV, 77. viņš gan tev piesuolīs citus gre̦dze̦nus, bet neielaidies! LP. IV, 86. vai būs mani māmuliņa dzē̦rājam piesuolīj[u]se? BW. 20031. Refl. -tiês, sich anbieten: viņa arī druoši piesuolījās doktōram (par sievu) MWM. XI, 207.

Avots: ME III, 299

pimpelīte BW. 35455, pim̃pilis kur. Ner., das männliche Glied. Zu pimpis.

Avots: ME III, 218

pirmizglītĩba,* die erste Bildung, die Elementarbildung Konv. ² 557.

Avots: ME III, 226

pīs˙lĩtiņ ² , Adv., ein wenig: vēl tikai pīslītiņ vajaga, tad būs diezgan. es vēl pīs˙lītiņ pastāvēšu ārā Dond.

Avots: ME III, 234

pļaveglĩtes, Läusekraut (pedicularis palustris).

Avots: ME III, 367

plītars, auch plīturs Ezerietis, die Perle: mana jaunā māsiņa kâ saules stariņš: plītara vaiņags galviņā Etn. I, 7 (aus Hofzumberge). naosarmuojušie kuoku zari mēneša gaismā laistās, kâ kad būtu plītariem apbē̦rti A. v. J. 1897, S. 466. acīs redzēja mirdzam tuos plītarus, kuŗus par asarām sauc A. v. J. 1898, S. 364. Aus d. Flitter?

Avots: ME III, 349

I plĩte,

1) auch plĩts, -s, die Pliete, ein eiserner Küchenherd;

2) der Ziegelstein
U., (plìts ² , gen. plìta ² Golg.) die Fliese: tautām bija plīšu plāns BW. 16980, 2. lielās [baznīcas] durvis vē rām un svē̦tā svinībā uz plītēm suoļus spērām A. XV, 99;

3) le̦dus plīte, die Eisscholle
Tēv. Nebst estn. plīt" Fliese, Kochherd" zunächst wohl aus balt: deutsch Pliete (< r. плита).

Avots: ME III, 349

II plĩte Sassm., Blicke, Pliete (abramis blicca) Natur. XXXVII, 46. - plīte od. plītne Etn. IV, 166, Fest., ( i- Stamm?) plīts Peb. "ein kleiner, flacher Fisch". Aus d. Pliete.

Avots: ME III, 349

II plĩts, -s, s. plīte I.

Avots: ME III, 350

plītenis, ein schwerer Regenguss: ta tad bija plītenis, nuoblieķēju arumus vienā ķieblā! Zu plĩtêt I?

Avots: ME III, 349

plītes, kleine Brosamen U.; nach Persson Beitr. 804 f. zur Wurzel von plîst und pliska I.

Avots: ME III, 349

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē ² viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349

II plĩtêt, klopfend (Wäsche) glätten Inzeem, Selsau; glätten, plätten Kronw. n. U. Nach Falk- Torp Wrtb. 236 zu li. atsiplaityti "sich breit machen" (vgl. auch le. plītisks); dürfte aber mit plītêt I identisch sein, s. KZ. LII, 123.

Avots: ME III, 349

plītĩba* die Prasserei, Schwelgerei: nu pietiek man tuo plītību un dzīŗu Druva I, 3.

Avots: ME III, 350

plĩtiêns Arrasch, Bauske ("pēriens"), ein derber Schlag, Hieb mit der Peitsche U.; ein Prügel Neik. n. U.: tam ar plītienu vien vajaga, ne˙kā vairāk, er hat eben nur Prügel nötig.

Avots: ME III, 350

plîtiês Neuenb., C., Arrasch, plîtiês ² Karls., Dond., Līn., Bl., Kandau, Selg., Dunika, Bauske, Ruj., plìties ² Golg., Selsau, Saikava,. Gr.-Buschhof, plĩtiês N.-Peb., plijuôs, gew. plītiês virsū, sich aufdrängen, beharrlich verlangen, fordern: plijas virsū kâ piede̦ga, kâ miegs Laud. ķēniņiene plljās ķēniņam virsū kâ rūgta nāve LP. VI, 832. kruoga papus tuomē̦r neplijas tik karsti virsū Pasaules lāp. 44. viņš man tikām plljās virsū, līdz palienēju vienu rubli Kursiten. neduod pienu dzert, lai plijas, cik grib LP. V, 11. plīties pēc tē̦va mantas, pēc piesuolītās naudas Janš. Vielleicht (nach Petersson PBrB. XXXVIII, 316 f ) zur Wurzel von and. flīt "Eifer", ae. flítan "streiten".

Avots: ME III, 350

plītîgi, Adv., glatt Kronw. n. U.; plītīgi klāt gulēt, gut anliegen U. tas plītīgi gul klāt, das liegt gut an (von Baumrinde als Decke zum Bienenstock) Mag. XIII, 2 (aus Bächhof).

Avots: ME III, 350

plĩtiņš Alm.,

1) plītiņš Salis, eine Tracht Prügel:
dabūsi plītiņu! nu būs plītiņš kâ likts par kāļu raušanu Alksnis-Zundulis;

2) Schlemmerei, Saufen:
liels plītiņš Bers. Zu plītêt I.

Avots: ME III, 349

plītisks, flach, glatt Kronw. - Adv. plĩtiski C., N.-Peb., flach, auf der flachen Seite, der Länge nach: pļāvēji nuolikušies visi plītiski gar krūmu Blieden n. Etn. II, 113. me̦tas plītiski uz zemes un izspraucas pa caurumu Fest. ļaudis sastājās plĩtiski Salis, mit der flachen Seite (Brust od. Rücken) gegen einander. Vgl. plītîgi und plītêt II.

Avots: ME III, 349, 350

plītmanis, ein Schwelger, Prasser.

Avots: ME III, 350

I plītne, die Peitsche Celm.; zu plītêt 1 (vgl. pletne 1).

Avots: ME III, 350

II plītne, s. plĩte II.

Avots: ME III, 350

plītnīca, die Kneipe: viņš atstāstīja savus piedzīvuojumus plītnīcās Saul. III, 135.

Avots: ME III, 350

ptĩtniẽcĩba,* die Schiemmerei Kaudz. Ve̦cpiebalga 110.

Avots: ME III, 350

plītnieks, plītenieks Manz., ein Prasser, Schwelger, Zechbruder, Saufbruder: kad plītnieks dievszin kuo bez gausa tik vē̦de̦rā sev krāj St. plītnieku es augšā traucu nuo pilna kausa Asp. labāk būtu tuo dieniņu zem eglītes pasēdēj[u]se nekâ savu ruoku devu tādam kruoga plītniekam BW. 15422,1.

Avots: ME III, 350

I plìts ² (o-Stamm!) Mar. n. RKr. XV, 131, der Kalkstein; plīts, Fliesenstein Wid.; vgl. plītē I.

Avots: ME III, 350

plīturs, s. plītars.

Avots: ME III, 350

puolītis,

2): auch (mit ùo ² ) Linden in Kurl.;

3): puolīši, bartloser Weizen
BielU., eine Art Weizen (mit uõ) Siuxt.

Avots: EH II, 346