Paplašinātā meklēšana

‡ àizķe̦puruôtiês Rutzau, (mit ŗ ) Dunika, Kal., zappelnd hin-, weggelangen: bē̦rns aizke̦puruojies līdz galdam.

Avots: EH I, 34

‡ àizpurinât, hinter etwas schütten: a. kam sniegu aiz kakla.

Avots: EH I, 44

‡ àizpurņît, hin-, wegtreiben Ar.: a. visus ļaudis.

Avots: EH I, 44

àizpurviẽtis, -te, ein Mensch, der jenseit des Morastes lebt.

Avots: ME I, 45

àizpùrvs, àizpur (v) e PS., der Ort jenseit des Morastes: ak tu manu skaņu balsi, aizpurvā nuoskanēja. vai tādēļ aizpurvieši nuoņems manu vainadziņu BW. 376, S. 825.

Avots: ME I, 45

‡ àizspur̃dzêt, hin-, wegschwirren Dunika: ar lingu sviestais akmens aizspurdzēja pāri krūmiem.

Avots: EH I, 51

‡ àizspurgt, hin-, wegschwirren Bers., Lis., O.-Bartau, Warkl.: aizspurdza (meitas) pruojām kâ izbiedē̦ts irbju puduris Janš. Dzimtene II, 114 (ähnlich Līgava I, 236).

Avots: EH I, 51

‡ àizspurinâtiês Lemsal, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 51

‡ àizspur̃kšêt, (Siuxt) àizspur̃kšķêt, = ‡ àizspurgt: tas aizspurkš (nuo Lizda) pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80.

Avots: EH I, 51

‡ àizspurkt Nitau, = ‡ àizspurgt: putns aizspurca pruojām.

Avots: EH I, 51

apce̦puruôt: auch a. Labības statiņus (gubas) Ar.

Avots: EH I, 75

apce̦puruôt, apce̦purêt Biel. Spr. I, 408, tr., behauben, einer jungen Frau die Haube, Mütze aufsetzen, gew. apmičuot: apce̦puruotuo brūti veda istabā BW. III, 1, 41.

Avots: ME I, 78

‡ apķe̦puruôtiês, zappelnd sich umwenden: bē̦rns apķe̦puruojies uz mutes Nitau u. a.

Avots: EH I, 96

‡ appurinât Spr., Warkl., appurinêt Warkl., ringsum abschütteln: a. kuokiem augļus, lapas. Refl. -tiês Warkl., sich beschütten: a. ar sniegu.

Avots: EH I, 107

appurņi (ap + purns),

1) der Teil der Halfter um die Schnauze des Pferdes
A. XI, 250;

2) die Halfter
Spr.

Avots: ME I, 112

‡ appurnît Lubn., Schwanb., Sessw., = ‡ appurinât.

Avots: EH I, 107

appurņît,

1): vējš appurņījis statiņiem ce̦pures Palzmar n. RKr. XVII, 74; ‡

3) = ‡ appurnît (mit ùr ² ) Golg., Laud., Saikava.

Avots: EH I, 107

appurņît,

1) weg-, abstossen:
viņš nuo jumta appurņījis visus salmus zemē Etn. II, 81;

2) umstossen
(ve̦zumu) Marienb.

Avots: ME I, 112

‡ appurpinât Bauske, Lubn., Prl., (mit ur̂ ) Saikava, = apvā`rduôt.

Avots: EH I, 107

appùrvis [in Kalzenau appurve], die Gegend um einen morast (purvs), eine feuchte, niedrige Gegend, die mit Strauch bewachsen ist und zum Weiden dient Salwen n. Mag. IV, 2, 107; oder = apurs: es redzēju par appurvi klibu vilku atte̦kam BW. 10389; appurītis pie ieejas durvīm Alm.

Avots: ME I, 112

apspùrgt ² Aps., apspurt [li. apspùrti], intr., inch., ringsum ausfasern: dīvanam apvilkums pavisam apspuris A. XVIII, 314. apspurušas bikses Purap.

Avots: ME I, 125

‡ apspurslât, = ‡ apsprauslêt.

Avots: EH I, 116

‡ apurbinât,

1) ringsum (kleine Löcher hinterlassend) abhröckeln
(tr.): a. maizi;

2) mühsam (pflügend oder grabend) auflockern:
a. zemi Trik.

Avots: EH I, 124

‡ apùrbt, ringsum anbohren: bē̦rzs apurbts nuo visām pusēm.

Avots: EH I, 124

‡ apurdît,

1) mit einem Stöckchen bewegend umstürzen
(tr.) Dunika: apur̃dît ve̦cu sēni;

2) = aprušinât: a. uogles ar smiltīm, lai neatdziest Dunika, Kal., Rutzau;

3) = ‡ apdūzenêt 1 Festen.

Avots: EH I, 124

‡ apuris,

1) ein grosses (namentlich ein rundes) Blumenbeet
Mežamuiža n. Fil. mat. 62;

2) "puduris" Siuxt: ka[d] būtu vis˙caur tāda labība kâ te tai apurītī, ta[d] jau nebūtu kuo bļaut Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 124

‡ apurķêt, stochernd (schürend) umwühlen (durchwühlen) Stenden: a. krāsni ar urķi. Refl. -tiês, mühsam herumgelangen (gew. fahrend) um Stenden (mit ur̂ ² ): a. e̦ze̦ram apkārt.

Avots: EH I, 124

apurs, eine im Moraste mit Wasser gefüllte Stelle (cf. akate) Tirs., Infl., A. X, 1, 528; apuriņš - meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs kuoku pudurs Nerft; paaugstinājums jeb sausa vieta purvā Grünh., wohl = appurvis. [In Schwaneburg eine niedrige, mit Gras bewachsene Stelle, die im Frühjahr mit Wasser bedeckt gewesen ist.]

Avots: ME I, 132

asspuraîns, scharfe Flossen hahend: asspurainas zivis Konv. ² 2321.

Avots: ME I, 145

‡ atčāpurêt,

1) "?": atnāca dieniņa, atčāpurēja VL. aus Rutzau;

2) = atčâpuôt Mahlup (mit â).

Avots: EH I, 138

‡ atķe̦puŗâtiês Rutzan, (zappelnd) wieder auf die Beine kommen: gŗāvī iekritis, zirgs nevar a.

Avots: EH I, 151

atķe̦puruôt, Refl. -tiês,

1): kamē̦r pasauca palīgus, zirgs jau bija atķe̦puruojies Dunika; ‡

2) sich erwehren:
viņš nevarēja abiem uzbrucējiem viens pats a. pretim Kal.

Avots: EH I, 151

atķe̦puruôt, intr., herzappeln, hertrippeln: atķe̦puruoja arī vecais vaļenieks Niedra. Refl. -tiês, sich verzappeln, zappelnd den Geist aushauchen: atķe̦puruojās un bija pagalam.

Avots: ME I, 170

‡ atķe̦puŗuôtiês Dunika. = atķe̦puruôtiês 1.

Avots: EH I, 152

atpurinât, ‡

2) a. ar galvu, abweisend den Kopf schütteln:
atpurināja ar galvu. ka šuo valuodu nepruotuot Janš. Tie, kas uz ūdens 17. ‡ Refl. -tiês, auf einem grüftigen Wege herfahren Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 160

atpurinât, tr., ab-, weg-, zurückschütteln: matus nuo pieres.

Avots: ME I, 183

‡ atpur̂pêt, ganz morsch werden Bērzgale: ce̦lmi jau ir atpurpējuši.

Avots: EH I, 160

‡ atspurdzêtiês Fest., faserig, sträubig, struppig werden (häufiger von einem rundlichen Gegenstand gesagt, dessen Ende struppig geworden ist, z. B. von einer Eichel).

Avots: EH I, 170

‡ atspure, ein Schwein, dem die Borsten, vom halben Rücken angefangen, in entgegengesetzter Richtung wachsen Siuxt n. Fil. mat. 66: atspures jau bij tās labās cūkas, ēda un izgāzās lain.

Avots: EH I, 170

atspurêt, ‡ Refl. -tiês Fest., dass.

Avots: EH I, 170

atspurêt, -ât(iês), auch atspurgulât Bers. und atspurg(al)âties, sich zurückbiegend faserig, struppig, zottig werden: kārkla vica, atspurājušiem, apdauzītiem galiem Niedra. augsti pakāries, nuo biksēm izkāries, gals atspurg(al)ājies (Rätsel. Nuss) [BW. VI, S. 160].

Avots: ME I, 196

‡ atspurgât Warkl. (hier auch refl. -tiês, s. unter atspurêt), = atspurêt.

Avots: EH I, 170

atspurgt, intr., mit den Flügeln schwirrend herfliegen: tad atspurdz visi rāmie meža putni A. XX, 516.

Avots: ME I, 196

‡ atspuris, diejenige Stelle auf der Haut eines Haustieres, wo das Haar in verkehrter Richtung wächst Siuxt n. Fil. mat. 66: guovīm augšā uz priekšplečiem atspurītis. - atspuŗu cūka Siuxt n. Fil. mat. 66, = atspure; atspuru gailis resp. vista ebenda, ein Hahn resp. ein Huhn, dem das Gefieder nach vorn steht.

Avots: EH I, 170

atspurîtiês Oknist, = atspurêt.

Avots: EH I, 170

‡ atspurkšķêt herschwirren: atspurkšķēja kāds zvirbulis.

Avots: EH I, 170

‡ atspùrkt, aus dem Munde herspritzen (tr.): aizrijies atspurca kumuosu līdz šejienei.

Avots: EH I, 170

atspuruôtiês, intr., faserig, struppig, sträubig werden: atspuruojušās plēvītes netīrā krāsa Latv.

Avots: ME I, 196

aûgstce̦pure, die hohe Mütze: augstce̦pures tē̦va dē̦lu BW. 12123.

Avots: ME I, 217

bal˜tspure, baltstare, die Weissrispige, Epith. des Hafers: auziņai baltspurei (Var.: baltstarei, baltskarei, baltzarei), tai lielie tīrumiņi BW. 28245.

Avots: ME I, 259

čāparains "?": bērniņš ar čāparainām kājiņām JK. VI, 11. [č. (čãparains Gr. - Autz,Stuhrhof) ce̦lms Siliņ "viele Wurzeln habend"; č. kustuonis Siliņ "viele Füsse habend"].

Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele

Avots: ME I, 408

čāpuri, Hagelstücke; čāpurains "voll solcher Eisstücke" Biel. n. U.

Avots: ME I, 409

čāpuris, auch čapris, der Kriechende, Schleichende: čāpuris (Var.: čapris) upē, der Krebs (in der Rätselspr.). In Mar. n. RKr. XV, 110 čâpuris, jemand, der ungeschickt geht: ir gan čāpuris; it kâ zuosu tēviņš.

Kļūdu labojums:
čāpuris; it = čāpuris: iet

Avots: ME I, 409

‡ če̦m̃puris Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 288

‡ če̦m̃puruôtiês Frauenb. "trödeln, saumselig arbeiten".

Avots: EH I, 288

‡ čē̦purains Frauenb., ästig: č kuoks.

Avots: EH I, 289

‡ ce̦purât rudzus Warkl., den Roggenhaufen auf dem Felde die ce̦pure 2a auflegen.

Avots: EH I, 266

‡ ce̦purbaļ˜ķis Orellen "baļķis, kas iet pāri sleņģiem un vispār kādam stabam".

Avots: EH I, 266

ce̦pure: loc. s. ce̦purā BW. 9912, 5 var. (aus Nerft), 12123 var. (aus Usmaiten), Demin. ce̦puriņa BW. 29799 var.; 33507, 2;

2) a): auch AP., Iw., Salis, Warkl., Demin. ce̦purīte Ramkau; ein Hümpel, der der zentralen Stange des Heuschobers aufgesetzt wird, um das Herabfliessen des Regenwassers zu verhüten
Orellen;

3): sarkanā ce̦purīte, digitalis purp.; ‡

4) = ce̦purbaļ˜ķis Ramkau; ‡

5) ce̦purīte, eine Art Pilz
Lubn., Meiran; ‡

6) vārnas c., ein Schimpfname
Warkl.

Avots: EH I, 266

ce̦pure (li. kepùrė),

1) die Mütze, der Hut, auch die Haube:
puiši sēd ce̦purēs BW. 12242. izvē̦lē̦tā sieva uzlika brūtei ce̦puri BW. III, 1, S. 54 bruņu od. vaŗa c., der Helm; cauņādas od. cauņu c., die Mardermütze, in früheren Zeiten Kopfschmuck eines auf Freirerfüssen stehenden jungen Mannes; kažuoku c., eine Mütze aus Pelzwerk; nagaina od. naga c., eine Mütze mit einem Schirm. rata c. od. gaŗdibene (vgl. tieva, gaŗa ce̦puriņa BW. 33507, 2 aus Goldingen), ein Filzhut. ce̦puri celt, lüften, nuoņemt, abnehman, uzlikt, aufsetzen;

2) zur Bezeichnung der Mütze ähnlicher Gegenstände:

a) die Bedeckung der Garben und der Kornhaufen auf dem Felde zum Schutz vor dem Regen;

b) der Helm auf dem Destilierkessel;

3) cepurīte Glockenblume (campanula L.)
RKr. II, 68. [Am ehesten zu r. чепéц "Haube"; s. Thomsen Ber. 185, Berneker Wrtb. I, 143 f. und Hujer LF. XLII, 23.

Kļūdu labojums:
brūtes ce̦puri BW.III, 1 = brūtei ce̦puri BW. III,1,S.54

Avots: ME I, 373

ce̦purnieks [li. kepùrninkas], der Hutmacher: es tās kurpes ce̦purniekam (devu); ce̦purnieks man tuo ce̦puri BW. 2206, 11.

Avots: ME I, 374

ce̦puruôt, - êt [li. kepurė´ti], - ēju U., einer jungen Frau die Haube aufsetzen: brūti veda uz klēti ce̦puruot BW. III, 1, 41. man māsiņu ce̦puruoja ve̦cā salmu gubenī BW. 24313.

Avots: ME I, 374

ce̦puruots, mit einer Mütze versehen, reich an Mützen: spurainais lauks pildīsies ce̦puruotām gubiņām Purap.

Avots: ME I, 374

cimpurītis BW. 7121 var., = dzīpars.

Avots: ME I, 383

cūkce̦pure, auch cūku ce̦pure Dond., ein Schimpfwort Plūd. LR. III, 327.

Avots: ME I, 398

‡ cum̃purnis NB., cum̃purs ebenda "die Stelle, wo zwei Brotlaibe beim Backen aneinandergeraten sind".

Avots: EH I, 279

[I čupurs, der Buckel; nest bē̦rnu čupurā (auf dem Rücken) Ruj.]

Avots: ME I, 422

[II čupurs Bers., = čupra.]

Avots: ME I, 422

de̦puris, ein kleiner, stämmiger Knabe Līniņ Wain.

Avots: ME I, 456

dižce̦puŗa tē̦va dē̦ls, der Freier mit der grossen, schönen Mütze BW. 12123 var.

Avots: ME I, 474

dumpuri L., U., Mairüben. Vgl. dumpuŗi "Rüben".

Avots: ME I, 515

dum̃puris: (fem. -e) augu liela, neizaugu, atmetuos dumpurīte BW. piel. ² 5331, 1 var.

Avots: EH I, 342

dum̃puris, [dùmpuris ² Domopol], ein Mensch von nicht hohem Wuchs RKr. XVI, 230. dumpurīši (Var.: dumburīši) arājiņi BW. 9763. zemes dumpurīši RKr. VII, 385, 10.

Kļūdu labojums:
nicht hohem = kleinem
zemes dumpurīši = zemes dumpurīši (zu dumpurs?)

Avots: ME I, 515

dumpurs U., = dunkuris II 1.

Avots: ME I, 515

‡ dupuriņš, Epitheton der Kartoffel im VL.: rācenītis d. BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 343

dupuris, ‡

7) eine Wasserotter
Stender Deutsch-lett. Wrtb. 754; Fischotter Fischer 52; ‡

8) dupurs "sakuperējis vīriņš" (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 343

dupuris,

1) etwas Kurzes und Dickes:
ir gan dupuris šis burkāns Mar. n. RKr. XV, 113. es uzaugu dupurītis BW.;

2) Epitheton der Eiche, der Kartoffel:
rācenīši, dupurīši BW. 2974. uozuolam, dupuram visapkārt saule spīd RKr. VII, 499;

3) dupuŗi, runde, kleine Rüben
Manz.; Mairüben L.;

4) [dupurs], Bruchratte (arvicola amphibius L.)
RKr. VIII, 84;

5) "ein kleiner Kessel, ein kleines Gefäss "
Schwnbg.;

6) "ciņu kaplis (eine Hümpelhacke)"
Jaun-Latgale.]

Kļūdu labojums:
dupurītis BW. = dupurītis BW. 5320

Avots: ME I, 518

‡ dzîpurainis (f. -ne), aus buntem Wollgarn (dzîpurs) angefertigt Auleja: dz. cimds. dzīparaine juosta.

Avots: EH I, 361

dzīpurnīca "?": dzīpurnīca mana ve̦ca krusta māte BW. 7124.

Kļūdu labojums:
"?" Färberin von dzīpari (?)

Avots: ME I, 557

dzîpurs (unter dzîpars): auch (mit î ) Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Pilda, (mit î ² ) AP., Ramkau, gen, plur. dzīpurīšu BW. 24801: vilna ... laba dzīpuram BW. 21414 var. dze̦ltana dzîpureņa Wessen n. FBR. XIII, 96.

Avots: EH I, 361

gaŗpur̂nis, ein Langschnauziger, Langspitziger A.; gaŗpurnu zābaki od. gaŗpurņi, Stiefel mit langen Spitzen.

Avots: ME I, 607

‡. guôjpur̃ne ² Pussen, = gùovpurne.

Avots: EH I, 424

gùovpurne, Butter-, Schmalz-, Dotterblume (caltha palustris) Konv. ² 3335.

Avots: ME I, 692

ìepurinât, tr.,

1) hineinschütteln:
ābuolus gruozā;

2) schüttenld anfachen:
uguni Spr. Refl. - tiês,

1) sich einschütteln (von den Hühnern gebraucht, die im Sande baden);

2) wohlhabend werden
U.

Avots: ME II, 54

[ìepurkstêtiês Wenden], ìepurkš(ķ)êtiês, einen knarrenden, knatternden, schnaubenden Laut von sich geben: kaut kur viens iepurkšas Vēr. II, 519.

Avots: ME II, 54

[ìespurgtiês, = iespurkties II, 2: putni (irbes, zvirbuļi) laišanās sākumā spārniem iespurdzas Mar., Bers.; vgl. iespurkstēties.]

Avots: ME II, 71

ìespurkstêtiês, ìespurkš(ķ)êtiês, ìespurkšķinâtiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Fliegen, Flattern, anfangen zu schwirren, zu flattern: iespurkšķējās spārni putniņiem laižuoties MWM. X, 450. tur iespurkšķinājās meža pīles.

Avots: ME II, 71, 72

I ìespurktiês,

[1) = iesprauslāties Mar., Bers.];

2) "?": Ramāniete iespurcas Dz. V.

Avots: ME II, 72

[II ìespurktiês,

1) hinein - od. hereinfliegen:
zvirbulis iespurcas istabā Serben, Wenden;

2) beim Auffliegen schwirrende Töne (mit den Flügeln) hervorbringen
Wessen.]

Avots: ME II, 72

‡ izķẽ̦puruôtiês Libau, = izķe̦parâtiês.

Avots: EH I, 461

izpurêt Mar., struppig werden. [Wohl hierher als Part. prs.] izspuruši mati Aknīste.

Avots: ME I, 786

‡ izpurgât

1) hinauswerfen
Saikava: i. dzērājus nuo kruogus:

2) i. tīklus SDP. VII, die Netze von Fischen ausreinigen.

Avots: EH I, 475

izpurinât Refl. -tiês, ‡

2) beim Arbeiten alle überflüssigen Kleidungsstücke ausziehen
Wessen.

Avots: EH I, 475

izpurinât (li. išpùrinti), tr., ausschütteln (Staub aus den Kleidern): izpurini, māmulīte, man se̦dzamu villainīti BW. 17033, 1. pacel kāju, kumeliņ, izpurini ce̦kuliņu 13983. drānas bij izpurinātas Laps. (Refl. - tiês, sich ausschütteln.]

Kļūdu labojums:
17033, 1 = 17033

Avots: ME I, 786

[izpuris Salis, Bauske, = izpūris.]

Avots: ME I, 786

‡ izpur̃kšļât Frauenb., prustend verspritzen: zirgs visu ūdeni izpurkšļājis nuo siles.

Avots: EH I, 475

izpùrkšt ² , ‡

2) zerzausen
Bērzgale: sieva ... izpurkše matus Pas. IV, 51 (aus Višķi).

Avots: EH I, 475

izpùrkšt, intr., wirr, zerzaust werden: man mati guluot izpurška Mar. n. RKr. XV, 116.

Avots: ME I, 786

izpurņît, hinausjagen, hinauswerfen: viņš visus manus krāmus bij izpurņījis laukā Bers, Lasd., Laud., Fest.

Avots: ME I, 786

izpur̂pêt [Warkh.],

1) morsch, mürbe werden:
izpurpējis uozuoliņš BW. 13041. izpurpējusi mūŗa sē̦ta Stari II, 101, Etn. II, 17, Sessw.;

[2) = izkurtēt U.].

Avots: ME I, 786

‡ izpur̂pêtiês, sicn bis zum Überdruss beklagen Oknist.

Avots: EH I, 475

‡ I izpurpinât Kalz, n. Fil. mat. 27, unzufrieden (unwillig) aussprechen: vui būsi izpurpinājis visu? hast du alles, womit du unzufrieden bist (was dich ärgert) ausgesprochen?

Avots: EH I, 475

‡ II izpurpinât Bērzgale, Warkl., = sutrūdinât; im Inneren verfaulen lassen.

Avots: EH I, 475

izpurpinâtiês, tüchtig brummen, zanken: izpurpinājusies labi un tad beidzuot gājuse arī LP. V, 9, Sessw., Aps., Bers.

Avots: ME I, 786

‡ izpurslât, (durch die Nase eine Flüssigkeit) ausprusten Bers.

Avots: EH I, 475

izpurt, ‡

2) sich sträuben:
mati izpūra Ezeriņš Leijerk. II, 212.

Avots: EH I, 475

izpurt, sträuben: spalvas, sarus, matus. Refl. - tiês, sich sträuben Karls.

Avots: ME I, 786

* izpurtêt (erschlossen aus hochle. izpuortēt Selb., Spr.), schwammig werden, auswachsen: šuogad mums visi griežņi * izpuortējuši Selb.

Avots: ME I, 786

izpurtinât (li. išpùrtinti), tr., ausschütteln. [Um Bauske werde es gleichbedeutend mit izputinât gebraucht: izpur̃tināt saimnieku nuo mājām.]

Avots: ME I, 786

izpurzât: vējš izprirzājis ² siena gubu Bers.

Avots: EH I, 475

izpurzât, tr., auseinander bringen, verschleppen, in Unordnung bringen: guovis izpurzājušas barību.

Avots: ME I, 786

‡ izspurgât, ausfasern (?): izspurgāta drēbe - vairāk reižu pāršūstīta un atārdīta, nesaturīga drēbe Saikava.

Avots: EH I, 482

[izspurgt, heruasflattern: nuo kārklu ce̦ra izspurdza liels pulks putnu Austriņš M. Z. 123.]

Avots: ME I, 804

‡ izspurinât,

1) = izpurinât"

2) "ausfasen
(act.)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 482

‡ izspurkš(ķ)êt, heraus-, hinausschwirren: nuo čaumalas izspurkš ... taurenis Ezeriņš Leijerk. I, 264. (atbraucēji) izspurkšķējā pa visiem vējiem Brigadere Daugava 1928, S. 16.

Avots: EH I, 482

‡ izspurkš(ķ)êt, heraus-, hinausschwirren: nuo čaumalas izspurkš ... taurenis Ezeriņš Leijerk. I, 264. (atbraucēji) izspurkšķējā pa visiem vējiem Brigadere Daugava 1928, S. 16.

Avots: EH I, 482

izspurkšķinât, intr., herausflattern: egļu tumšajās galuotnēs izspurkšķinājis kāds krauklis Laps.

Avots: ME I, 804

izspurkt, intr., sträubig, wirr, durchgewühlt werden, sich sträuben Ahs.: tiem vai visas spalvas izspūra MWM. X, 312. strēmeles izspuŗas uz visām pusēm Konv. ² 803. Besond. häufig das Part. praet. izspũris izspuris: izspuruši mati Vēr. I, 1275. izspūrušas smilgas Asp. pa pakalnīti augšup cilāja pinkainās kājas mazs izspuris kraķītis Vēr. I, 769. izspurusi galva Laps. izspurušas ūsas A. XXI, 790. Auch refl. izspurējies: ve̦zums bij izspurējies kâ žīda bārzda Alm. Vgl. spurs u. izpurt, izpūris.

Avots: ME I, 804

izspurt: izspũrušas bārzdas Frauenb.

Avots: EH I, 482

izspuru, Adv., strupp, wirr, sträubig: viņam stāv mati izspuru C.

Avots: ME I, 804

‡ je̦purîgs Lettg., = jeperîgs.

Avots: EH I, 563

‡ kāpure Dārza kal. v. J. 1796, S. 24, = kâpurs 1.

Avots: EH I, 602

‡ kāpuris,

1) = kâpurs 2 (mit â ) Zvirgzdine; eine Beule, die von Larven der Viehbremse in der Haut einer Kuh gebildet ist (mit â ) Liepna, Warkl., (mit â ² ) Seyerhof;

2) kāpuri "kanniņas zemes bitēm: kur iekšā me̦dus" A. Leitāns.

Avots: EH I, 602

kapuruôtiês Serb., Bers., s. kaparuoties.

Avots: ME II, 160

kâpurs,

2): auch (mit â ² ) AP., Salis; = ‡ kāpuris 1 Kreuzb., Sessw., Wilzen, (mit â ) Aahof, Kalncempji, Meselau, Oknist, Saikava, Serbigal, (mit â ² ) Peb., Salis, Zögenhof: kāpuri mugurā BW. 2018? (ähnlich: 21222). pieaug ciņu tik˙pat kâ kâpuru Heidenfeld.

Avots: EH I, 602

kâpurs [Wolm., PS., Jürg., Kr.], kãpurs Kand., [Lautb., Wandsen, Gr. - Essern, Salis],

1) die Larve, Raupe:
kāpuri, dažādu tauriņu pēcnācēji, nuodara augļu un sakņu dārzuos daudz puosta Konv. ²

2) die Larve der Viehbremse
Kand., Konv. ² 720;

3) unzeitiges weisses Beinlein im Wachs
Elv., L., St. Vgl. kâpe, kâpars.

Avots: ME II, 194

[ķeĩpuruôt N. - Peb. "taumeln (wie ein Betrunkener)".]

Avots: ME II, 360

‡ *ķe̦puŗât, zu erschliessen aus ‡ atķe̦puŗâtiês.

Avots: EH I, 696

ķe̦purele Grünh., Demin. von ce̦pure. [Aus li. kepurėlė.]

Avots: ME II, 367

ķe̦purêt, ‡ Refl. -tiês Seyershof, zappeln.

Avots: EH I, 696

ķe̦purêt, -ẽju, U., = ķe̦parât.

Avots: ME II, 367

‡ ķē̦puri "= ķē̦rpas" Segew., "že̦buri 1" Lems.

Avots: EH I, 699

ķe̦purîgs, krabbelig Dr.

Avots: ME II, 367

‡ ķe̦purka Schujen ("selten"), ein Tölpel.

Avots: EH I, 696

ķe̦purkãjis, der Zappelbeinige (Epitheton des Bären): ai lācīti, ķe̦purkāji BWp. 2290.

Avots: ME II, 367

ķe̦puruôt, gew. refl. ķe̦puruôtiês, zappeln. S. ķe̦parāt.

Avots: ME II, 367

ķē̦puruôt: zur Bed. vgl. ‡ izķẽ̦puruôtiês

Avots: EH I, 699

ķẽ̦puruôt, intr., taumeln, wanken: kuo tu ķẽ̦puruo? Mat.

Avots: ME II, 375

‡ ķe̦puŗuôtiês Dunika, = ķe̦puruôtiês.

Avots: EH I, 696

ķẽ̦purs, ķẽ̦pars, ein Schimpwort (wohl: der Taumelnde): ķē̦purs tāds!

Avots: ME II, 375

ķẽ̦puru ķẽ̦puriem, wankend, taumelnd: bē̦rns iet ķē̦puru ķē̦puriem Mat.

Avots: ME II, 375

ķipuraîns, = ķikurains: labāk dzeŗu purviņā ķipurainu ūdentiņu BW. 11248.

Avots: ME II, 383

ķipurniẽki, See- od. Fischersleute Biel. Gr. 310. Vgl. ķipars.

Avots: ME II, 383

ķipurs BW. 2152, = ķipars: [tu esi tāds mazs ķipurs (zu einem kleinen Kinde) Leijerk. I, 270].

Avots: ME II, 383

klupurs, ein Strauchelnder, Stolperer Kav.

Avots: ME II, 236

‡ knupurains, knotig, uneben (vom Garn od. Gewebe) NB.: knupuraina dzija.

Avots: EH I, 634

‡ knupurs, ein (als Verzierung eingewebter od. gestickter) Knoten im Gewebe NB.: par knupuriem sauc lakatuos ieaustus jeb iešūtus, uz augšu pace̦ltus me̦zglus. knupuru lakats. knupuru drāna.

Avots: EH I, 634

[koñnspur̂nis ² , die Dotterblume Salis.]

Avots: ME II, 254

kupure, kupurs, s. kupare.

Avots: ME II, 320

kupuriņš, Zündhütchen, Piston (eig. Kupferchen) Mag. XIII, 2, 60; Wid.

Avots: ME II, 320

kupurs, der Höcker, Buckel in einem Rätsel: kupuru māte (eine bucklige Mutter), gaŗastes tē̦vs, bē̦rni kâ līni (Brottrog, Brotschaufel, Brot). Zu kupt.

Avots: ME II, 320

III kupurs Pas. VIII, 63, Adsel, Gotthardsberg, Ilsen, Kalnemois, Meiran, Saikava, Schwanb., Kupfer.

Avots: EH I, 677

‡ IV kupurs Orellen, die Kuppel (einer Lampe).

Avots: EH I, 677

‡ kvē̦purs PV. "kverpis".

Avots: EH I, 690

lâčpurni [Mitau], lâča od. lâču purni, Faltenmorcheln (helvella) RKr. II, 72, Konv. ^2.

Avots: ME II, 435

lâčpurni: auch BW. 2834, 1.

Avots: EH I, 726

‡ lâčpurņi, = lâčpurni.

Avots: EH I, 726

[làmpurs ² lis., = le̦mpuris 1.]

Avots: ME II, 419

lē̦mpuris,

1): auch (mit è̦m ) Ermes, Serbig., Wenden, (mit è̦m ² ) Schwanb.; ein Lebewesen mit schwächlichen Beinen
(mit è̦m ) Trik.; = lempis" (le̦m̂purs ² ) Salis.

Avots: EH I, 733

[le̦mpuris U.,

1) = lemperis, lempis;

2) Froschköder zum Krebsen.]

Avots: ME II, 450

ļè̦mpurs,

1): ein plumper und fauler Mensch
(mit e̦m̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 770

ļè̦mpurs,

1) die Schlafmütze, der Lümmel:
tas jau ir ļe̦mpurs. met mani, grē̦ku ļe̦mpuru, savās že̦lastības debesīs! RA.; [ļe̦m̂purs ² Salis "jem., der wackelnd geht"];

2) ļe̦mpurs heisst auch ein Froschköder beim Krebsen
Mag. XIII, 3, 52, Smilt. (Vgl. le̦mpuris.]

Avots: ME II, 536

ļe̦mpuru ļumpuriem"?": pār kalniņu paņirbēja ļe̦mpuru ļumpuriem skrejuoša zē̦na baltā galva Duomas III, 1295.

Avots: ME II, 536

‡ ļê̦puris ² Lems., Wainsel "nelāgs, vājš nevarīgs kustuonis": tas ļ. nav ne˙kāds luopa suns.

Avots: EH I, 772

ļê̦puruot, intr., ungeschickt, unsicher gehen: raibs putnu suns ļē̦puruoja pa priekšu Dok. A.

Avots: ME II, 540

‡ le̦purs Bērzgale "wer sich nicht zu benehmen versteht".

Avots: EH I, 734

lê̦purs [Drosth., Arrasch], l,ê̦purs PS., Smilt., der Bär, der Lümmel, Schlingel, Plumpsack, Wasclappen: sagrāba lē̦puru (den Bären) aiz abām ausīm Lautb. kuo tu lē̦purs neatnāca atpakaļ, kad es viņu saucu Rainis; lē̦purs, ein grober Gast L.

Avots: ME II, 461

[ļê̦purs, s. lē̦purs.

Avots: ME II, 540

‡ ļom̂purans ² Salis, weich, schlaff, locker, haltlos: spuolīte sajūk un paliek tāda mīksta, ļompurana.

Avots: EH I, 773

‡ lom̂purs ² Salis "cilvē̦ks, kas neturas uz kājām, lempis". Aus estn. lomper "lahm"?

Avots: EH I, 758

‡ ļom̂purs ² Salis n. FBR. XV, 64 "neveiklis, gļē̦vulis".

Avots: EH I, 773

‡ lopurīgs Seyershof "aušīgs".

Avots: EH I, 759

lopuris: "wer viel lacht und scherzt" (lopurs) Seyershof.

Avots: EH I, 758

[lopuris "ein liederlicher Mensch" Naukschen; "auša, jautrs, pļāpīgs nebēdnis" Ruj.; vgl. lupuris.]

Avots: ME II, 508

[lum̂purîgs ² Salisb., = lempīgs: l. cilvē̦ks.]

Avots: ME II, 512

[ļùmpuruôt "neglīti iet" Serbigal.]

Avots: ME II, 543

lum̃purs: auch (mit um̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 761

[lum̃purs Ruj.], lùmpurs ² Aps., lùmpurs [Serbigal], der Lump, Plumpsack Smilt., Bers.

Avots: ME II, 512

lumpurs, s. lumpurs.

Avots: ME II, 543

[lupuris, ein Lump Lis.; jem., der beim Arbeiten nur Unfug treibt und sich herumzutreiben liebt Ruj.]

Avots: ME II, 515

[mazpurenĩte, ranunculus ficaria Wid.]

Avots: ME II, 574

me̦l˜npurnis Ahs., der Schwarzmäulige: vai vērstīti, me̦l [n] purnīti! BW. 20375, 1.

Avots: ME II, 598

[mîkstce̦pure, ein weicher Hut: galvā gaiša mīkstce̦pure Veselis Saules kapsē̦ta 114.]

Avots: ME II, 642

mîkstspuru * (gen. pl.), mîkstspuraîns *, mit weichen Flossfedern: zivju suga nuo mīkstspuru pasugas Konv. ² 487. mīkstspurainās zivis 2321.

Avots: ME II, 643

nagce̦pure, coom., eine Person mit einer Mütze, die einem Schirm (nags) hat: līkce̦pure, jeb kâ ļaudis sauca: klibais nagce̦pure Pump.

Avots: ME II, 687

neprudelis: nach BielU. zu verbessern in nepriedelis!

Avots: EH II, 18

nuoķe̦puruôtiês (unter nùoķe̦parâtiês): krīt zemē, nuoķe̦puruojas un beigts Salis.

Avots: EH II, 59

‡ nuopurduļâtiês U. (unter purduļi), = nùopur̃dulêtiês.

Avots: EH II, 78

nùopur̃dulêtiês, [nùopurdelêtiês], sich mit Nasenschleim besudeln Purd.: [de̦guns puikam nuopurdelējies Zaravič].

Avots: ME II, 834

‡ nuopurêt, erzittern (?): durvis piecirzdama tâ, ka rijas sienās siju starpā ieklātuo ... sūnu lēkšas nuopur Janš. Mežv. ļ. II, 470.

Avots: EH II, 78

nùopùrgâtiês, sich abplacken, sich abquälen: vienīgi tāds mulķa zviedrs var nuopurgāties gar tādu zemi Druva II, 200.

Avots: ME II, 834

nùopurinât, tr.,

1) abschütteln:
ābuolus nuo kuoka;

2) schütteln
(perfektiv): viņa nuopurina galvu Vēr. II, 523. Refl. -tiês,

1) sich beschütten:
ē̦zdams tu nuopurinājies nuo vienas vietas druskām; nāc šurp, lai es tevi nuopurinu! Lub.;

2) sich schütteln (eine Weile):
vista, zirgs, cilvē̦ks nuopurinās. skrīveŗa palīgs nuopurinājās, tâ ka kauli nuograbēja vien Vēr. II, 34.

Avots: ME II, 834

‡ nuopuršķêt, = nùopur̂kšķêt: zirgs uomulīgā stāvuoklī nuopuršk, ka tāļu var dzirdēt Heidenfeld. Refl. -tiês, = nùopur̂kškêtiês: kēvine stipri nuosapuršķēja Jauns. B. gr. ³ I,.59.

Avots: EH II, 78

nùopur̂kšķêt, ‡

2) eine kurze Weile schwirren:
irbes cēlās, - nuopurkšķēja vien Vank.

Avots: EH II, 78

nùopur̂kšķêt, nùopur̂kšêt, intr., hermurmeln, prusten: "trīs graši", viņš nuopurkš Dok. A. Refl. -tiês, stark prusten, hermurmeln: zirgs bailīgi nuopurkšas Saul.

Avots: ME II, 834

‡ nùopùrkst ² Nautrēni, ein Schallverbum: pīle aizskrēja, ka nuopurksa vien Nautrēni. pa vakariem nezin kas gaisā nuopurkš vien ebenda. ķēve nuostāja, nuopurkse un pasacīja Pas. VI, 467.

Avots: EH II, 78

‡ nùopurņît Plm. n. RKr. XVII, 74, hinunterstossen, -werfen: n. nuo šķūņa augšas sìenu.

Avots: EH II, 78

nùopurpinât, intr., hermurmeln: nevarēju saprast viņa vārdus, juo nuopurpināja vien Naud., Vēr. II, 1312.

Avots: ME II, 835

‡ nùopurpuļât Wessen, eine kurze Weile grimmig in den Bart brummen.

Avots: EH II, 78

‡ nùopurpuļuôt, = nùomur̂minât (?): viņš tâ ... varēja n. visu dienu Veselis Netic. Toma mīlest. 112.

Avots: EH II, 78

nùopur̃puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln: bē̦rnam nuopurpuļuojies de̦guns Sassm.

Avots: ME II, 835

‡ nùopur̃zât Schujen, besudeln: n. ēdienu.

Avots: EH II, 78

‡ nuospur̃dze̦lē̦ts Frauenb. "ar spurdžiem ["?"]; atlupis" : kuoka gals ir n., situot pa tuo ar cirvi.

Avots: EH II, 90

nùospur̃dzêt, ‡

2) = nùospurgt 3 Dunika.

Avots: EH II, 90

[nùospur̃dzêt, -dzu, -dzẽju, sich schnell drehend dahinfliegen: mašīnai plīstuot riteņa gabali nuospurdzēja gaisā Dunika.]

Avots: ME II, 857

‡ nuospurêt Stenden, = nùospurêtiês: valgs nuospurējis.

Avots: EH II, 90

[nùospurêtiês, intr., abfasern Fest.]

Avots: ME II, 857

nùospurgt,

1) [sich abprusten]:
nuogulējusies, nuospurgusi un drīz vien atžilbusi Janš.[Bārenīte 63;

2) schwirrend wegfliegen:
putns nuospurdza nuo zara Nigr., Bauske;

3) schwirrende Laute von sich geben:
spārni vien nuospurdza Warkl. Refl. -tiês, sich abprusten Sunzel.]

Avots: ME II, 857

‡ nùospurguļuôt Lis., = ‡ nùospurêt: brunčiem mala nuospurguļuojusi.

Avots: EH II, 90

nùospurinât Lapsk., für nuopurinât.

Avots: ME II, 857

nùospuris, nùospūris, abgefasert, zerlumpt: nuospurušas biksesPurap., Paul.; nuospūrušais paltraks A. XVII, 328; nuospūruši lindraciņi BW. 23623. [teliņi staigā nuospurušu spalvu.]

Avots: ME II, 857

‡ nuošpur̃kšêt Frauenb., = nùošpur̃kstêt: tur irbes nuošpurkšēja.

Avots: EH II, 98

[nùospurkšt Lis., = nùospurgt 3.]

Avots: ME II, 857

nùospurkstêt, nùospurkšķêt, nùospurkšêt, auch nùošpurkstêt, hinschwirren: kaut kur putniņš mežā nuospurkšķ Stari I, 77. mazais nieciņš nuospurkšķēja ūdenī LP. V, 235. es nuodzeŗu savu čarku, ka tik bārzda nuospurkš Aps. tad nuospurkstēs tur pe̦lē̦kie spārniņi Niedra.

Avots: ME II, 857

nùošpurkstêt, s. nùospurkstêt.

Avots: ME II, 870

[nùospùrktiês PS., = nùospurgtiês.]

Avots: ME II, 857

‡ nùoupurêt, Perfektivum zu upurêt 1: tuo rītu ... bija upurē̦ti astuoņdesmit un viens vērsis; un tuos visus tie tuo dienu nuoupurēja un apēda Dünsb. Vecie grieķi II, 148.

Avots: EH II, 103

‡ pace̦pure Heidenfeld "der vordere Teli einer pastala, unter den man die Zehen steckt" (??).

Avots: EH II, 123

‡ pace̦purē (loc. s.), unter dem Hut (?): paslē̦pusies ... pace̦purē Daugava 1928, S. 967.

Avots: EH II, 123

‡ pàmpurât ² Mahlup, -āju,

1) unzufrieden brummen, murren, räsonieren;

2) sich launisch gebärden, kaprizieren:
cits bē̦rns kad sāk, tad pa pus dienai pampurā.

Avots: EH II, 158

papurinât, tr., etwas schütteln: ābeli, galvu. dažs labs gan papurinās galvu Vēr. II, 417.

Avots: ME III, 84

‡ papurtinât,

1) = papurinât Kr. Mitau;

2) "teilweise vergeuden"
Ruhental: p. mantu.

Avots: EH XIII, 165

‡ papurve,

1) "?": slinki kaimiņpuiši: p. (für papuve?) pilna dze̦lte̦nu ziedu Tdz. 49995;

2) der Sumpfrand
Dunika.

Avots: EH XIII, 165

papurvijs: papùrvija ² pļava Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 165

papurvijs, morastig Kaul.

Avots: ME III, 84

‡ pãrpurinât, (noch einmal) schütteln: visas tās (scil.: ābeles) šuodien pārpurināmas Janš. Bandavā I, 105.

Avots: EH XIII, 208

‡ pãrspurkstêt M. 378, hinüberschwirren.

Avots: EH XIII, 212

‡ paspurgt, eine Weile schwirren: cīruļi paspurdz tur˙pat zem kājām Atpūta № 633, S. 6.

Avots: EH XIII, 175

pe̦mpurains Segew. "verveļains": p. akmins.

Avots: EH XIII, 223

‡ pe̦m̂purs ² Lems. "īss un strupjš vīriņš, puisis u. t. t.": kas nu kaimiņam par puisi, - tāds p. vien ir!

Avots: EH XIII, 223

pìepurinât,

1) vollschütteln:
p. pilnu maisu ābuolu N.-Peb. sniegs piepurinājis priekšnamu Kreuzb. ceļš šur un tur piepurināts ar sienu Jürg.;

2) hinzuschütteln:
p. (pie) salmiem ābuoliņu.

Avots: ME III, 281

pìepurslât "ar muti piesmurgāt": p. ūdeni Ar.

Avots: ME III, 281

piepurve, eine am Morast gelegene Gegend.

Avots: ME III, 281

pìespur̃dzîtiês, hinzu-, herbeieilen: šis piespurdzījies ātrāk ratuos iekšā Ahs.

Avots: ME III, 295

pìespurkt, anschwirren Dr.

Avots: ME III, 295

pimpuris ² , ein runder Auswuchs an einem Baum; etwas Rundes, aus Holz Angefertigtes Mar. n. RKr. XV, 130. Zu pempt, pampt.

Avots: ME III, 218

pimpurnieks, ein Häusler Allend. n. U.

Avots: ME III, 218

pimpuŗuôt, greinen V.

Avots: ME III, 218

I pipuri: auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 20, Schrunden, Siuxt, Pas. X, 223 (aus Lettg.); pipuru piesta T dz. 50970, 3. pipurus grūst 57021. Auch ein nom. s. pipurs Fest., Iw., Oknist, Puhren, Siuxt, Strasden, Ugalen.

Avots: EH XIII, 235

I pipuri U., = pipari.

Avots: ME III, 222

II pipuri: pipurs Warkl., die Knospe; padaru stipru alu nuo ... bē̦rza pipuriem Tdz. 56256, 12.

Avots: EH XIII, 236

II pipuri BW. 19664, 1, Lubn. n. U., = pumpuri. Im Infl. n. U.: bē̦rzu pipuri,

1) Birkenreis;

2) die Medizin, welche durch Weichen von Birkenknospen in Spiritus gewonnen wird.
Dissimilatorisch (s. Le. Gr. 34) aus pupuri?

Avots: ME III, 222

‡ pipurmē̦tra Strods Par. vōrdn. 141, die Pfefferminze.

Avots: EH XIII, 236

pipuruots BW. 21746, = piparuots.

Avots: ME III, 222

pipurtiņš Etn. IV, 167, = pipirkšķis.

Avots: ME III, 222

platce̦pure, ein Hut mit weitem Rand Spr.

Avots: ME III, 321

platpurnaîns, mit einer breiten Schnauze, einer breiten Spüze versehen: platpurnaini zābaki A. XX, 767.

Avots: ME III, 322

platpurnis, wereine breite Schnauze hat: viņš tē̦va vietā šuo platpurni tūlīt būtu aizdzinis Vēr. II, 1193.

Avots: ME III, 322

platspuraîns, breitflossig Dr.

Avots: ME III, 323

plikce̦pure, eine Art Mütze: man bij piecas ce̦puriņas: div[i] caunenes, div[i] seseles, balta jē̦ra plikce̦pure BW. 5645; "eine Lammfellmütze mit der kahlen Seite des Fells nach oben" Bauske.

Avots: ME III, 343

pumpuraiņi, sämtliche Amentaceen Mag. IV, 2, 18.

Avots: ME III, 411

pumpuraîns,

1) voller Knospen
U.;

2) "?": adu cimdus pumpurainus BW. piel. ² 7226;

3) "unordentlich geflickt"
(mit ùm ² ) Sessw.;

4) "?": pumpurains raksts cimdiem Bauske.

Avots: ME III, 411

‡ pumpure Tdz. 38546, eine nicht ausgewachsene (klein gebliebene) weibliche Person. Vgl. pum̃purs 3.

Avots: EH II, 325

I pumpurêt, -ẽju, murmeln, vor sich hin sprechen U.: vīra māte pumpurēja (Var.: pakuojās) BW. 25283 vas. Vgl. pumpinât und bumburêt II.

Avots: ME III, 411

II pumpurêt: zur Bed. vgl. auch uzpum̃purêtiês.

Avots: EH II, 325

II pumpurêt "darīt tādu kâ pumpuri pie kuokiem" Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 411

‡ pum̃puriņš Seyershof, = pumpurtiņš; aduot atlicis tikai tāds p.

Avots: EH II, 325

pumpuris, s. pumpurs.

Avots: ME III, 411

‡ pumpurmaizīte Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231, ein Gericht aus Brot, Wasser und Zucker (auch: bigũzis).

Avots: EH II, 325

pum̃puruôt (li. pumpurúoti), voller Knospen sein, in Knospen stehen: dienu alkšņi pumpuruoja, nakti bē̦rzi vizuļuoja BW. 5090. - Part. praet. pass. pumpuruôts, voller Knospen: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs briedīgas Etn. II, 73.

Avots: ME III, 412

pum̃puŗuôt, bei sich murmeln Ahs.: ve̦ca māte pumpuŗuoja, sivēniņus ganīdama VL. - Vgl. pumpurêt.

Avots: ME III, 412

pum̃purs (li. pum̃puras "die Knospe") PS., C.,

1) eine Erhöhung, ein Buckel, eine Beule:
uz tā ķermeņa parādās viens un dažreiz pat vairāk uzkalnīšu jeb pumpuru Konv. ² 1229;

2) pum̃purs Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Iw., pùmpurs ² Preili, Nerft, Kl., pum̃puris Lin., Lautb., pampuris U. (li. pumpurỹs PFB. LXVII, 244), die Knospe:
pumpuri plaukst (taisās Etn. II, 111), die Knospen springen. puķi pumpurā nuoraut, eine Blume pflücken, bevor sie aufgeblüht ist. uoša pumpuri, Eschenknospen Etn. III, 160. In Erlaa nennt man pumpuri die reifen Samenköpfchen, z. B. an Birken, Ellern, Weiden u. a.; auch unterscheide man da und in Sessw. ziedu pumpurs "Blütenknospe" von lapu pumpurs "Blattknospe";

3) pùmpurs ² Mar. n. RKr. XV, 131, pumpuris, pumpurītis (f. -ĩte), etwas Kleines, nicht Ausgewachsenes, z. B, ein solcher Mensch
(pumpurītis, ein kleiner Junge U.): kur tu, pumpurs tāds, iesi pazudīsi! Mar. n. RKr. XV, 131. nebē̦dā, dē̦lu māte, ka es maza pumpurīte! BW. 23139, 1 var. kādi tavi rācienīši! citi lieli, citi mazi, citi tādi pumpurīši 28579. Wohl zu pumpt und pumpa II.

Avots: ME III, 411

I pum̃purs,

1): Skardžius Arch. Phil. III, 53 gibt ein li. pùmpuras;

2): nuo kuociņa zariņš auga, nuo zariņa pumpuriņš BW. 5559. es gaidīju izplaukstam, cits nuorāva pumpurā 15862 var.

Avots: EH II, 325

‡ II pum̃purs Salis "sīgas vai laša kuņģis". Wohl zu pum̃purs I gehörig.

Avots: EH II, 325

pumpursmilga das Perlgras, melica nutans Karls.

Avots: ME III, 411

pumpurtiņš, Demin. zu pumpurs, ein kleiner Knäuel: man ir vairs tikai mazs pumpurtiņš diegu Druw.

Avots: ME III, 411

pum̃purveĩdîgs,* knospenartig, knospenförmig: pumpurveidīgi tārpu luocekļi MWM. VI, 108.

Avots: ME III, 412

‡ pupurât Auleja, = pum̃puruôt: bērzeņš jau pupurā.

Avots: EH II, 327

pupurêt Etn. IV, 167,

1) viel flicken;

2) "darīt tādu kâ bē̦rzu pupuri" (aus Bers.).

Avots: ME III, 415

pupuris: te (= bē̦rza virsuotnē) saldani pupurīši BW. 2551, 1. bē̦rza pupurīšu (gen. pl.) Tdz. 36340 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 327

pupuris, s. pupurs.

Avots: ME III, 415

pupurka Wid., ein geflickter Weiberrock; vgl. puparka.

Avots: ME III, 415

pupurlakši, pupurlãkši, pupurlaukši, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupurlãkši (unter puplakši): nom. s. pupurlãksis AP., (hier auch: calla palustris) Ramkau.

Avots: EH II, 327

pupurs,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.

Avots: EH II, 327

pupurs,

1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;

2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;

3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.

Avots: ME III, 415

‡ *pūpurs od. *pūpuris (zu erschliessen aus dem instr. pl. pūpuriem Tdz. 41291, 1 und 56256, 11 aus Lettg.), = pum̃purs, pupurs, die Knospe.

Avots: EH II, 342

pupurtiņš (unter pupurs 3), ‡

2) ein kleiner Knäuel
Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH II, 327

pupurts "ein kleiner Zwirnknäuel, der schon zu Ende geht" Lös.

Avots: ME III, 415

pur! Interjektion: de, de, de pur, pur, pur! vedīs mani "Šķēpinieši uz ecēšas uzlikuši, ar maišeli apse̦guši BW. 9452.

Avots: ME III, 416

purainis (für purvainis), purainīte VL. n. U., die Morastbirke, eine Art Birke mit glatten Blättern Salisb., BW. I, S. 623.-Vgl. purenis II.

Avots: ME III, 416

purainĩte, = purene, die Dotterblume (caltha palustris L.) RKr. II, 68.

Avots: ME III, 416

puraîns, venvühlt, zerzaust: puraini mati LA.

Avots: ME III, 416

pur[v]akacis, eine mit Wasser gefüllte Cirube im Morast Schwanb., Bolwen.

Avots: ME III, 416

‡ purala AP., ein Kuhname. Vgl. puraliņa.

Avots: EH II, 327

puraliņa, Name einer Kuh: tē̦vs man deva sirmu zirgu, māte guovi puraliņu (Var.: raibaliņu) BW. 29560 var.

Avots: ME III, 416

‡ puras AP., = kratas 2, dre̦buļi: taisi duris cieti! man p. nāk. nuo taukas gaļas man nāk p.

Avots: EH II, 327

puraši U., Porsch.

Avots: ME III, 416

purãsis, purãss PS., angeblich auch purãzis, purãcis, purãlis, purẽlis, šūnu akmens, caurumains uolis, kas atruodams purvuos. Aus d. porös, oder zu pur[v]s?

Avots: ME III, 416

purašķi, Schachtelhalm L.; "ašķi, kas pur[v]ā aug" U.; nuoberzēt ar purašķiem, abschachteln Brasche.

Avots: ME III, 416

‡ *purâtiês, zu erschliessen aus sapurâtiês.

Avots: EH II, 327

‡ pur̂ca ² Seyershof, jem., der leicht in Zorn gerät. Etwa aus d. Furz (zur Bed. vgl. pur̂kšis 1 und ‡ 2, sowie pirdals und pirdiẽns)?

Avots: EH II, 327

pùrce ² : urce, p. dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 327

pùrce ² Gr.-Buschhof, pur̂cenē ² Bauske, ein böse brummendes Weib.

Avots: ME III, 416

‡ *purcele od. *purcelis, in der Verbind. (acc. s.) purceli pīpi Jauns. Raksti VII, 116, die Porzellanpfeife.

Avots: EH II, 327

purcene od. purcenes pīpe, eine Porzellanpfeife Mag. XIII, 2, 54; 3, 55.

Avots: ME III, 416

pur̂cenêt ² brummen, knurren Bauske.

Avots: ME III, 416

‡ pur̂cīgs ² Seyershof, leicht in Zorn geratend: cik tu esi p˙! Jauns. Raksti VIII, 332.

Avots: EH II, 327

pur̂ciķis ² : der Zapfen eines Bierfasses NB.

Avots: EH II, 327

pur̂ciķis ² Dunika, ein Stöpsel, Zapfen, Korken Katzd.

Avots: ME III, 416

‡ purciks Talsen, = ‡ pur̂ca ² .

Avots: EH II, 327

pur̂culis ² , Porzellan Schibbenhof: pīpi ar purcuļa galviņu MWM. VIII, 246.

Avots: ME III, 416

‡ pur̂culs ² AP., = pur̂culis ² .

Avots: EH II, 327

purduksnis Erlaa, ein Schimpfwort.

Avots: ME III, 416

purdulaîns, pur̃duļains Drosth., pùrduļaîns ² Lis., Golg., rotzig, schnodderig: purduļains zē̦ns Apsk. v. J. 1905, S. 173. maza, maza māsiņa, purdulaiņš de̦guns (Rätsel) RKr. VII, 1196.

Avots: ME III, 416

purduļât, den Schleim aus der Nase heraushängen lassen U. Refl. pur̃duļâtiês Drosth., schneuzen (verächtlich) Seew. n. U.; purduļuôt "plinzen" Lubn.; pùrduļuôtiês ² "schmurgeln" Fest., Lis., Golg.

Avots: ME III, 416

pur̃dulis,

1): auch (mit ùr ² ) Pilda, Warkl. (auch ein fem. p-le): puisi purdulīti (Var.: pundurīti, pe̦lnurušķi), nelaid cūkas druviņā! BW. 29154, 2 var.; ‡

2) der Rotz
AP. (selten), (mit ùr ² ) Warkl.: nevar purduļa nuo de̦guna nuoslaucīt Warkl. pùrdul[i]s da nabas Tdz. 57687, 8 (aus Domopol). Plur. pur̃duļi - auch AP., (mit ùr ² ) Borchow n. FBR. .XIII, 25 ("?"), Liepna, Prl., Warkl., Zvirgzdine, (mit ur̂) Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 327

pur̃dulis Jürg., pùrdulis ² Kl., ein Rotzlöffel. - Plur. pur̃duļi C., Jürg., pùrduļi ² Festen, Kl., Mar., Erlaa, Prl., der Nasenschleim Oppek., Sessw., Peb., Kurl. n. U., Sunzel. Etwa (s. Persson Beitr. 229, Petersson Zwei sptachl. Aufs. 7 und 16 f., Būga Aist. Stud. 178 und PFB. LXVI, 246 und Walde Vergl. Wrtb. 11, 50) zu li. purslas "Schaumspeichel", gr. παρδαχός od. (ion.) πορδαχός "nass, feucht" und (?) le. purvs?

Avots: ME III, 416

pureklis,

1) der Schauder, Schüttelfrost:
viņu muocīja auksti purekļi A. XI, 572. tuo re̦dzuot un dzirduot man izgāja auksti purekļi par kauliem Ahs.;

2) auch pure̦kls, Erde od. Sand,
kur kāds putns purinājies Vidsmuiža, Kārsava: te irbīte purināj[u]se, te palika pureklītis BW. 18377. Zu purinât.

Avots: ME III, 416

I pureklis,

1): man tādi purekļi vien cauri izgāja Strasden.

Avots: EH II, 327

‡ II pureklis Neugut, Stelph. "vice; zu einem Besen zusammengebundene Birkenzweige zum Fegen des Hofraumes": senāk ar purekli arī vicuojuši piedarbuos nuokultuo klājienu nuo ruogām un pe̦lavām.

Avots: EH II, 327

purekslis: man pazuda raibaliņa. vai būs ciema laidarā, vai še pat purekslī? BWp. 747, 3.

Avots: EH II, 327

purekslis (aus *purvekslis), der Morast: zirgs tikkuo . . . spēj kāpt uz priekšu, ratus pa dziļuo smilti līdza raudams, vai, kur kāds purekslis, pa tik˙pat dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58.

Avots: ME III, 416

‡ purelis (aus *purvelis?) Daugeln "= purainis".

Avots: EH II, 327

I purene,

1): auch Daugeln, Kalz., Lems., Mar., N.-Schwanb., Tuckum; purvā auga purenīte (= purenis II?), uotenīte maliņā BW. 4183; sviesta p. Sawensee, trollius europaeus.

Avots: EH II, 327

I purene, purenis, pure̦ns,

1) purenes N.-Peb., Kl., Jürg., Selg., pure̦ni Lis., Saikava, Sessw., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, pureņi Golg., Dotterblume (caltha palustris
L.): dze̦lte̦ns sviests guovīm ruodas rtuo purenēm Etn. II, 147. kad brangi pureņi zied, tad būs labi zirņi Etn. II, 127. nuozied ze̦lta pureniņš (Var.: purenītis, purenīte) BW. 6468. zem katras skuostas pure̦na, vīgrieznes un ņārbules lapas A. v. J. 1899, S. 260. bijām ar Līzi pļavā pure̦nuos Blaum. - Daugavas pure̦ni, anemone silvestris L. Stockm. n. RKr. III, 69. saules pure̦ns, trollius europaeus L. RKr. III, 73. sila pure̦ni, anemone pulsatilla L. Fest. n. RKr. III, 69; vgl. pur̃na;

2) purene (zu korrigieren in pucene?), der Vogelbeerbaum
St., U.

Avots: ME III, 416

II purene ein Besen zum Fegen des Hofes Stelp.

Avots: ME III, 416

purenieši, Löffelkraut, cochlearia U.

Avots: ME III, 416

purẽniẽtis PS., Wolm., der Bewohner einer sumpfigen Gegend; mit - r - aus -rv-.

Avots: ME III, 416

I purenis: brāļi mani kâ pureņi BW. 5392.

Avots: EH II, 327

I purenis, s. purene I.

Avots: ME III, 416

II purenis, eine Morastbirke Neik. n. U.; vgl. purvenis und purainis.

Avots: ME III, 416

III purenis, purens "vare̦ns, stalts, uzkuopies puisis": tas tik ir zē̦ns kâ purens! puisietis kâ purenis Kroppenhof. es puisītis kâ purens BW. 10569, 4. Identisch mit purenis I.

Avots: ME III, 416

I pure̦ns: auch (Dotterblume) Heidenfeld, Ramkau, (purens) Adl., Sonnaxt, (purans) Linden in Kurl.; "sviestene 3" AP.; âriskie od. âru pure̦ni Meiran "trollius europaeus"; sarkanais p. AP. "?"; saules purens Sonnaxt, sviesta p. Ramkau, trollius europaeus; ņipra kâ p. Ērglis Pel. bar. vect. 75. īsi svārki, gaŗi mati kâ tam sila pure̦nam BW. 20490, 1.

Avots: EH II, 327

I pure̦ns, s. purene.

Avots: ME III, 416

II purens s. purenis III.

Avots: ME III, 416

purêt,

1): "stäubern"
Lng. - Zur Bed. vgl. auch izpurêt.

Avots: EH II, 327

purêt, -u, -ẽju,

1) tr., schütteln (den Kopf)
Kawall n. U.;

2) zittern, sich schütteln:
puri, puri (Var.: trīci), apšu lapa, lē̦najā vējiņā! tā purēja sērdienīte, bajāram bildinuot BW. 5243, 2. viņam visi kauli purēja nuo bailēm Pas. III, 53. nuo bailēm viņam visas biksas pur LP. VII, 860. (žīdi) laida pilnuos rikšuos pruojām, tâ ka ve̦zumi stipri purēja un dažādās ridas klābēja un grabēja Janš. Dzimtene ² I, 506. vai viņa pati trīc un pur, vai āvīzē burti lē̦kā Dzimtene IV, 142. - Nebst purinât, purtinât zu li. pùrtinti "schütteln, rütteln", vgl. Leskien Abl. 317.

Avots: ME III, 417

purga,

1) pur̃ga Kand., Jürg., ein fadenlanger Stock mit einem Klotze am Ende, um damit vor dem Herausziehen Fische ins Netz zu treiben
U., Mag. XIII, 2, 59, Etn. II, 108, Salis, Segewold, Jakobshof;

2) Schreckstock beim Krebsen
U.;

3) die Spritze, Brause an der Giesskanne
U.;

4) eine Troddel
Allunan n. U.;

5) "?": purga (Var.: puodziņa) galiņā (pipelei) BW. 34656;

6) pur̃ga Drosth., pur̂ga ² Bauske, ein widerhaariger Mensch
U.; Schimpfwort Mar.: puika, puika, purga, purga, tavi zirgi rugājā BW. 10569, 11 var. Aus estn. põrk (gen. põrga) "Störstange", s. Thomsen Beröringer 274.

Avots: ME III, 417

‡ purgailis "?": skaisti dzied purgailīši vaskainām kājiņām BW. 8908. Vgl. pura gailis 2531.

Avots: EH II, 327

‡ *purgalve "?": tautu meita, purgalvīte (Var.: cē̦rpa galva), gaida kuošus vedējiņus; atjāj kuoši vedējiņi, tai galviņa nesukāta BW. 16938 var.

Avots: EH II, 327

purg[g]alvĩtis, jem., der eine purga 4 od. 5 als Kopf hat,

1) Beiname des Hopfens:
apentiņ, purgalvīti! BW. 19523, 3 var.;

2) nevarēja purgālīti (für schriftle. purggalvīti; gemeint ist der penis)
biksītēs savaldīt BW. 34623 (aus Rawen). Vgl. purga 4 und 5.

Avots: ME III, 417

purgât: mit ur̃ ("?") Rojen n. FBR. XIII, 71 und 74,

1): auch (pur̂gat ² ) Lems. Refl. -tiês: "dusmuoties; halblaut (für sich) schimpfen":
ar visiem cilvē̦kiem nede̦r p. Janš. Mežv. ļ. I, 355. Zur Bed. vgl. auch sapurgât.

Avots: EH II, 328

purgât, -ãju,

1) auch pur̃guôt Kand., die Fische mit der purga treiben Wandsen (mit ũ), Bauske (mit ur̂ ² ), U., Misshof;

2) pur̃guot > tahm. puorgât U., tr., (die Fische) aus dem Netz nehmen:
tiklu Pas. III, 392, Nogallen;

3) "aufrütteln, durchschelten"
N.-Peb. Refl. purgâtiês "ņemties 2 ap kuo": kuo tu ie purgājies apkārt? Ar. Wenigstens in der Bed. 2 wohl aus estn. purgema "ausleeren".

Avots: ME III, 417

purg[g]alvĩtis, jem., der eine purga 4 od. 5 als Kopf hat,

1) Beiname des Hopfens:
apentiņ, purgalvīti! BW. 19523, 3 var.;

2) nevarēja purgālīti (für schriftle. purggalvīti; gemeint ist der penis)
biksītēs savaldīt BW. 34623 (aus Rawen). Vgl. purga 4 und 5.

Avots: ME III, 417

‡ purguonis "?": te dauzījās apkārt tāds p. (ein Schimpfname) Austriņš Raksti V, 146.

Avots: EH II, 328

puriens, = purviens, der Morast: nuodzeries, bāleliņ, purienā rāvūdeni! BW. 21896.

Avots: ME III, 417

purîgs, durch Regsamkeit zum Wohlstand kommend Planhof; vgl. iepurinâtiês 2.

Avots: ME III, 417

purinât, Refl. -tiês: purinājās cits citam smiltis nuo mugurām Pas. VIII, 229. Dazu auch li. purentis "puddeln (im Sande, von Hühnern)" Arch. Phil. I, 130.

Avots: EH II, 328

purinât,

1) schütteln, rütteln:
galvu. čangalieši, galvas purinādami, atteica Kaudz. M. 46. viņš uzlīdis ābelē un sācis ābuoļus aitām virsū purināt LP. IV, 96. ķevīt[e] mana ecējama ausis vien purināja BW. 14118, 1. kam, priedīte, tieva augi, kam zariņus purināji? BW. piel. ² 11898 var.;

2) im Sande baden (vom Fasel gesagt)
U.;

3) matuos purinât, im Haare wühlen
U. Refl. -tiês, sich schütteln; (vom Fasel) sich auswettern U. - Subst. purinâtãjs, der Schüttelfrost: drudzis sākas ar aukstiem dre̦buļiem vai purinātājiem Konv. ² 661. ruoze sākas... ar purinātājiem un drudzi ebenda 3489. Zu purêt, li. purenti "irdinât".

Avots: ME III, 417

‡ purine Oknist n. FBR. XV, 174 "?".

Avots: EH II, 328

purins,

1): auch Kaltenbr., ("purene") Pilda, ("?") Kalupe, Lubn., Oknist, Skaista; atsanešu savas malas purineņu BW. 25923, 1 (aus Līvāni). tie zied ze̦lta purinīši 33629, 2 var. (aus Lettg.) ni˙kad pur[v]a purinam skaisti ziedi neziedēja Tdz. 45957 var. (aus Kapiņi);

2): brāļi mani kâ purini BW. 5392 var.

Avots: EH II, 328

purins,

1) puriņi Zvirgzdene, purini Warkl., die Dotterblumen;

2) = purenis III: uz krietna, veikla puikas saka: puika kâ purins Etn. II, 31, KI.

Avots: ME III, 417

pur̂ka ² , comm., ein zänkischer Mensch, ein Brummkater: kuo tas purka tik daudz purkājas! Ahs.

Avots: ME III, 417

*purka > tahm. puorka Edw. n. U., eine Krücke mit langem Stiele zum Heraustreiben von Fischen und Krebsen aus Uferhöhlungen. Cileichen Ursprungs mit purga.

Avots: ME III, 417

purkatas, Hab und Ciut, die Siebensachen: savāķi nu savas purkatas un eji! izmetīšu ar visām purkatām pie devītā ve̦lna! droht man einem mit der Entlassung von der Stelle, aus dem Hause Alksnis-Zundulis. Dissimiliert aus purpatas?

Avots: ME III, 417

pur̂kâtiês ² , -ãjuôs, bei sich murmeln, brummen: kuo tu vienumē̦r purkājies? stāvi jel reiz klusu! Ahs.

Avots: ME III, 417

purks, eine Interjektion, gebraucht, wenn jem. schnell in Zorn gerät Lös. n. Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 417

purkš! U., Interjektion zur Bezeichnung des Schalles, der beim Platzen entsteht: saimniece aiz smiekliem: purkš! Pas. I, 271 (aus Smilt.). Vgl. li. pur̃kšt, ein Schallwort (vom Spritzen od. Prusten).

Avots: ME III, 417

pùrkšekls ² Bērzgale "jem. mit ungepflegtem Haar".

Avots: EH II, 328

pur̂kšêt: ve̦lk pa granti tuoveri, ka pur̃kš vien Seyershof; "= spurkšķēt" Wessen.

Avots: EH II, 328

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt ² ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418

purkši "adītas apruoces" Bauske.

Avots: ME III, 418

purkšîgs Burtn., viel widersprechend; pur̃kšîgs, hitzig Jürg.

Avots: ME III, 418

‡ purkšinât Dunika, wiederholt furzen.

Avots: EH II, 328

pur̂kšis, ‡

2) "truoksnis; ein Furz" (mit ur̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 328

purkšis C., pur̂šķis Golg., Sessw., Heidenfeld, ein Mensch, der leicht zum Zorn geneigt ist U., Mag. XIII, 2, 62; vgl. purks; pur̃kšis, eine Schnarre (als Spielzeug) Ruj.

Avots: ME III, 418

‡ purkšķa (III p. prt.): zirgi purkšķa Kaudz. Izjurieši 284, die Pferde schnauften (od. prusteten).

Avots: EH II, 328

purkšķis, Furz St.

Avots: ME III, 418

‡ pur̃kslas, in der Verbindung guovju p. NB., ein gewisser Pilz. Zu pur̃slas?

Avots: EH II, 328

‡ pur̃kšļât Frauenb.,

1) =pùrslât ² : zirgs ūdenī purkšļā;

2) trinkend husten, wenn das Getränk in die Stimmkehle (Luftröhre) geraten ist.

Avots: EH II, 328

pur̂ksnas ² Frauenb., = pur̃slas: es tev purksnas izdauzīšu. Zum Suffix vgl. žaunas.

Avots: EH II, 328

purkšņas, die Nase Grünh., die Fresse, das Maul: vāries tu te, vāries, ka es tev neizsitu purkšņas! Grünh. piedzēries, - purkšņas sarkanas, ka zvę̄ruo vien Naud. ja raušu siksnu, tad tu zināsi purkšņas saturēt Alm. Wohl - mit sekundärem k - zu pur̃slas.

Avots: ME III, 418

‡ pùrkst ² Nautrēni (prs. p-su od. p-šu), schwirren: gaisā purkš vien, kad stradi skrien.

Avots: EH II, 328

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

I pur̂kšt ² (so zu lesen!): auch (mit ùr ² ) Auleja, Bērzgale: zirgs - naktī braucuot, uz ceļa kuo bīstamu ieraudzījis - sāka smagi p. (mit ùr ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 328

‡ II pùrkšt ² Bērzgale "?": matus p. - Vgl. auch izpùrkšt.

Avots: EH II, 328

purkstêt, -u, -ēju "prausten": zirgs purkst Für. I.

Avots: ME III, 417

‡ pur̂le Auleja,

1) "kam nuoziesta mute";

2) ein minderwertiges Lebewesen:
nuo taida purles es bīšuos!

Avots: EH II, 328

‡ pùrļuks ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28 "?".

Avots: EH II, 328

purmala, purmale, purmalis, purmãlis C., = purvmala, der Rand des Morastes, die Gegend am Moraste: ariet, muni bāleliņi, visas purva purmalītes! BW. 27933. kuo tie mūsu suņi rēja, gar purmali staigādami? 23509, 2. visas tautu purmalītes sīkajām skaidiņām 30251. purmalīša arājam dancuotāja kumeliņš 29979. pirms apsītes atsarks purmalā A. XXI, 438.

Avots: ME III, 418

‡ purmãle AP., = purmala.

Avots: EH II, 328

purmaliẽtis (f. - iẽte ), = purvmaliẽtis, ein am Morastrande Wohnender: pirkstainīšus vien adīju, kunga dē̦lu gaidīdarna; ve̦lns atnesa purmalieti dubļainām kājiņām BW. 7291, I var.

Avots: ME III, 418

purmalis,

1): auch (mit ùr ² ) Atašiene n. Fil. mat. 102.

Avots: EH II, 328

purmalis,

1) s. purmala;

2) ein am Morastrande Wohnender
U.

Avots: ME III, 418

purmalniẽks (f. -niẽce), = purvmalniẽks, ein Bewohner des Morastrandes: šaipus pur[v]a es dziedāju, viņpus pur[v]a atskanēja; vai tādēļ gadījās purmalnieka arājiņš? BW. 376, 3 var.

Avots: ME III, 418

pur̃mi Līn., n. s. *purms > tahm. puorms U., n. pl. purmji Konv. ¹ 813, = pur̃ņi (caltha palustris).

Avots: ME III, 418

pur̂mulis Ronneb., Smilt., purmulis Erlaa, ein Schimpfwort; aus purpulis?

Avots: ME III, 418

pur̂ns C., PS., Neuenb., Serbigal, Kl., Prl., Nerft, Lubn., Meiran, Welonen, Rositten, Preili, pur̂ns ² Lin., Salis, pur̂na Wolm., Oppek., pur̂na ² Karls., purnis Glück, Manz. Lettus, pur̂nis Lixna, Dagda, pur̃ns Bl.,

1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;

2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. ² 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;

3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;

4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".

Avots: ME III, 418, 419

I pur̃na Dond., Serbigal, Salisb., Walk, pur̂na ² Sassm., pur̃ne Wandsen, pur̃ns PS., Arrasch, pur̃nis C., Wolm., Arrasch, Sessau, Bauske, Gr.-Essern, pur̂nīši Dunika, purna puķe U., = purene, die Dotterblume (caltra palustris L.): sveša māte... sūta ziemu purnas raut. kur būs ziemu purnas ņemt? BW. 4293, 2. klēpis uzziedējušuo purņu Līguotnis Stāsti II, 56. vēja purne, ranunculus ficaria L. Dond. n. RKr. III, 72. Nebst li. purnė, pur̃liai "Kuhblumen", purienà "caltha palustris" PФB. LXVI, 246, purenos "eine Sumpfblume" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 160 zu le. izpũris, izpurt, li. pũrinti "auflockern"? Anders (zu pùrvs u. a.) Būga KSn. I, 277 und PFB. LXVI, 246 f.

Avots: ME III, 418

II pur̂na,

1): auch Alswig, Liepna, Mahlup, Trik., (mit ur̂ ² ) Lemb., Orellen.

Avots: EH II, 328

II pur̂na, s. pur̂ns.

Avots: ME III, 418

‡ purņât Ramkau, = purinât 1.

Avots: EH II, 328

purnava, = purene: ziedi, ziedi, purnaviņa (Var.: pureniņ), avuotiņa lejiņā! BW. 29045 var.

Avots: ME III, 418

purne: auch (mit ur̃) Pussen; dze̦gužu pur̃ne Markgrafen, Nogallen, Upesgrīva, Wandsen, trollius europaeus.

Avots: EH II, 328

purne, s. pur̃na I.

Avots: ME III, 418

purnene, = purene: purva purneņu ziedi Brig. Vizb. 67.

Avots: ME III, 418

purnes, purni, ein Grünkohlgericht U.

Avots: ME III, 418

purni (unter purnes): "ein Kohlkraut der Bauern" Für.

Avots: EH II, 328

‡ pur̂ninieks Lettg. "uzpur̂nis".

Avots: EH II, 328

pur̂nis (unter pur̂ns),

1): auch Auleja, Warkh.;

4): lāču purņi, Morcheln (wo?).

Avots: EH II, 328

pur̃nis (unter pur̃na I): auch Kegeln, Kokenhof.

Avots: EH II, 328

purnis,

1) s. purns I und pur̂ns;

2) zē̦ns kâ purnis Grünh., ein hübscher, kräftiger, schlanker Junge;
vgl. purenis III.

Avots: ME III, 418

purnît,

1) stossen, werfen:
p. zemē, ārā Ar.;

2) pur̂nît, knittern
Drosth., Bauske (vgl. bur̂nît);

3) pùrnît, zausen:
p. matus Jürg. Refl. pur̂nîtiês, wühlen: kuo tu tur purnījies? Sessw.

Avots: ME III, 418

pur̂ņît: "ātri mest; bāzt": viņš pùrņī ² visus dzē̦rājus nuo kruoga laukā Saikava. viņš mani nuo mājas pùrņīja ² (trieb?) laukā Heidenfeld; treiben: purņī nu luopus ganuos! Heidenfeld; p. laukā Ramkau, hinausgehen lassen: purņī nu tuo suni laukã!

Avots: EH II, 328

pur̂ņît, -ĩju (gew. in der Zstz. mit ap-, iz-, nuo-) Plm. n. RKr. XVII, 74, purņuôt Wid., werfen, schmeissen, "nuo kaut kā nuomest vai nuogrūst nuost"; pùrņît ² vaļā, loslassen Lis.

Avots: ME III, 419

pur̃ņuôt C., Dotterblumen (purņi) sammeln.

Avots: ME III, 419

pur̂npuķe ² Karls., caltha; vgl. purna I.

Avots: ME III, 418

purnradzis,* das Nashorn Dr.

Avots: ME III, 418

pur̂ns,

1): auch AP., Jürg., Linden in Livl., N.-Peb., Oknist, Ramkau, Saikava, Smilt., (mit ur̂ ² ) Allasch, Dobl., Hasenp., Kurtenhof, Lieven-Bersen, Ruj., Schwitten, Talsen, Windau; teļam bija balts purniņš BW. 27179 (aus Lasd.);

2): apavu p. AP., Trik., Wolmarshof. zeķei p. nuoplīsis AP., Sonnaxt;

3): tu, puisīti, teļa p. BW. 12978;

4): lāču p. AP., Sonnaxt, (mit ur) Naud., die Morchel;
vērša p. AP., eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 328

I purns (unter pur̃na I): mazie dze̦lte̦nie sviesta-purniņi ("?") vienīgie ruotā ... zemi (aus einer Zeitung).

Avots: EH II, 328

‡ puruoklis Kand. (wohl mit -ruo- aus -rvuo-), ein sumpfiger Ort, wo nichts wächst: tāduos puruokļuos luopam ne˙kas nebij kuo ēst.

Avots: EH II, 329

‡ pùrpains ² Erlaa, = pur̃puļaîns: p. de̦guns.

Avots: EH II, 328

purpalas, Kram, Schund Grünh.: būs laika diezgan, lai salasītu mūsu atlikušās purpalas Alm.

Avots: ME III, 419