Paplašinātā meklēšana

‡ àizaûdzinât Wid., = àizaûdzât: pļavu ar krūmiem aizaudzināt. tu gribē̦tu manu muti aizaudzināt, lai es nerunāju Ahs.

Avots: EH I, 6

àizbêdzinât, fakt. zu àizbêgt, fliehen machen, weg-, hinjagen: lielgruntnieku spaidi bija aizbēdzinājuši zemniekus un amatniekus lielā vairumā pilsē̦tās Pūrs III, 52.

Avots: ME I, 19

‡ àizbizinât,

1) = àizbizenêt;

2) "likt (guovīm) aizbizuot" Salisb.

Avots: EH I, 9

‡ àizbizinêt Dunika, Kal., O. - Bartau, Oknist, Wessen, = àizbizenêt.

Avots: EH I, 9

‡ àizdaudzinât: tā lieta jau aizdaudzināta līdz pašai Rīgai, das Gerücht darüber hat sich schon sogar bis Riga verbreitet.

Avots: EH I, 17

àizdedzinât, anzünden: skalu, sveci, žagaru, čupu, ē̦ku.

Avots: ME I, 22

‡ àizdzinîgs, gierig, unersättlich: cik tas zirgs aizdzinīgs - nuoē̦d visu uotram! Seyershof. cik es aizdzinības uz karpeļiem: man ir uz telēķa, bet es vēl lieku ebenda.

Avots: EH I, 21

àizgrudzinâtiês, anfangen zu wiehern, einen wiehernden Laut von sich geben Spr.

Avots: ME I, 27

‡ àizîdzinât, ein wenig verärgern Bauske.

Avots: EH I, 27

àizķezinât, tr., verstopfen: skrejcaurumi ir sniegputeņa aizķezināti Tēv.

Avots: ME I, 35

‡ àizkladzinât,

1) kakelnd, gackelnd betäuben:
vistas man aizkladzināja ausis;

2) "mit einem schlechten Pferde in kleinem Trab langsam hin-, wegfahren"
Trik. Refl. -tiês, einige gackelnde Laute von sich geben Golg.: vistas aizkladzinājās.

Avots: EH I, 30

àizklaudzinât, wegklopfen: āmurs aizklaudzināja viņu mantu Aps. IV, 89, ihr Vermögen verfiel dem Hammer.

Avots: ME I, 32

‡ àizklaudzinêt Warkl., polternd weg-, hinfahren.

Avots: EH I, 30

‡ àizkledzinât kam ausis Kal., jem. die Ohren vollschwatzen.

Avots: EH I, 31

àizklidzinât, ‡

2) in einem Wagen hin-, wegfahren, wo ein Eisenteil wackellg ist und beim Fahren klappert
Golg.; ‡

3) machen, dass jemand schreiend hin-, weggelangt
Oknist: a. bērniņu da pašai baznīcai.

Avots: EH I, 31

àizklidzinât, sich langsam entfernen, langsam wegfahren: kaimiņš ar savu zirģeli aizklidzināja gar mūsu māju JK. sarķis sīkiem rikšiem aizklidzināja nuopakaļ... melnim Duomas III, 312.

Avots: ME I, 32

‡ àizklidzinêt Warkl., = àizklidzinât, (langsam oder klappernd?) hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 31

àizlĩdzinât, ‡

2) Vertiefungen ausfüllend eben machen
Kal.: a. mūrī šķirbas ar māliem.

Avots: EH I, 37

àizlĩdzinât, tr., abgleichen, bezahlen: pavalstnieki aizlīdzina nuoduokļus ar ve̦rgiem Konv. ² 408.

Avots: ME I, 37

àizmidzinât, einschläfern, fact. zu aizmigt: bē̦rnu. divi acis viņš bij meitai aizmidzinājis Dīc. I, 16.

Avots: ME I, 40

àizmirdzinât,

1) intr., vorüber-, vorbeigehen (vom Regen):
lietutiņš aizmirdzināja gaŗām JK.;

2) etw. bespritzen
Spr.

Avots: ME I, 40

‡ àizmur̃dzinât bē̦rnu gulêt Trik., ein Kind zum Schlafengehen nötigen (perfektiv).

Avots: EH I, 40

‡ àizsprādzinât, halbwegs krepieren machen Memelshof: a. luopus.

Avots: EH I, 51

‡ àizspridzinât,

1) hin-, wegplatzen machen, hin-, wegsprengen:
visi akmeņi aizspridzināti pruojām;

2) sprengend versperren:
a. ceļu.

Avots: EH I, 51

‡ àizsprudzinâtiês,

1) sich drängend stecken bleiben
Dond.: siena ve̦zms aizsprudzinājies šķūņa vārtuos;

2) a. kam gaŗām, sich an jem. vorbeidrängen
Dond.

Avots: EH I, 51

‡ àizstridzinât, versehentlich einstechen (hinter etwas hineinfahren, -dringen machen) Sassm.: a. sev sknabaru pirkstā (aiz naga).

Avots: EH I, 53

‡ àizval̃dzinât Salis, bestrickend (psychisch fesselnd) hin-, wegbekommen.

Avots: EH I, 61

‡ àizvārdzinât,

1) (schlechtfütternd) mager (schwächlich) werden lassen
Kaltenbr.: sivē̦ni bija smagi aizvārdzināti;

2) a. līdz Trik., in einem elenden (kränklichen) Zustande bleiben lassen bis:
a. slimuo cūku līdz rudenim.

Avots: EH I, 62

‡ àizvizinât, spazieren fahrend hin-, wegführen: a. bē̦rnus uz ciemu. Refl. -tiês, spazieren hin-, wegfahren (intr.): a. uz ciemu.

Avots: EH I, 64

‡ àizzvadzinât, schellend (klappernd) betäuben: a. kam ausis.

Avots: EH I, 65

àldzinât, besolden: visu aldzināts Apsk. I, 328; gew. alguot.

Avots: ME I, 66

àldziniẽks [li. algininkas], der Lohndiener.

Avots: ME I, 66

‡ apbêdzinât, unter etwas verstecken Lemsal, Salis: a. kuo zem skapja.

Avots: EH I, 73

apdedzinât, ‡ Refl. -tiês, Brandwunden bekommen Spr., Brīvā Zeme 1930, No 180.

Avots: EH I, 77

apdedzinât (li. apdẽginti), tr.,

1) etwas ringsumher anbrennen:
apdedzināta milna Etn. I, 102;

2) brennend vernichten (im grossen Umkreise), niederbrennen:
visus krūmus.

Avots: ME I, 81

‡ apdùzinêtiês ² Nautrēni "im Dunkeln bald am Fenster, bald an der Tür klopfen": apdūzinējās, apdūzinējās, i aizgāja.

Avots: EH I, 79

‡ apglizinât, (mit den Händen) rings um ebnen, glätten Stenden: a. miltu piku. mmaizes kukuli veiduojuot, tuo beigās apglizina.

Avots: EH I, 82

‡ apgriezināt, beschneiden lassen Für. I (unter griezt).

Avots: EH I, 84

‡ apgrìezinis ² Mahlup, = apgrieziens 1: ragavam silkstis lika ar apgrieziņiem. a. bij valgs. savīts trim kārtām. katrai ragavu pusei vija savu apgriezini. apgriezini apnēma ap priekšas mietni.

Avots: EH I, 84

‡ apķezinât, besudeln Dunika, OB.: a. drānas, galdu. Refl. -tiês, sich besudeln: puišelis tâ apķezinājies, ka nevar ne nuomazgāt Dunika.

Avots: EH I, 96

‡ apkladzinât,

1) = ‡ apklabinât 2 Golg.;

2) Neuigkeiten erzählend, klatschend durchstreifen:
viņa jau būs visu pagastu apkladzinājusi Trik.

Avots: EH I, 91

‡ apklaudzinât, an eine grössere Anzahl von Objekten anklopfen: visas duris a., bet iekšā netikt.

Avots: EH I, 91

‡ apklidzinât, mit einem schtechten Pferd und einem klappernden Wagen um etwas herumfahren Golg. u. a.: a. purvam apkārt.

Avots: EH I, 92

‡ apļezinât Dunika, belecken, begeifern: teļš apļezinājis meitai lindruku.

Avots: EH I, 100

aplĩdzinât, tr., gleich machen: matus, das Haar ordnen Kaudz. M., A. XX, 10.

Kļūdu labojums:
ordnen = beschneiden

Avots: ME I, 102

‡ apmidzinât, einschläfern Trik.: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 102

apmil̂zinât ^2, dunkel, nebelig, blöde machen (von Augen): uguns acis apmilzina Dünsb.

Avots: ME I, 107

apmir̂dzinât, tr.,

1) bescheinen, beleuchten:
mēneša apmirdzinātie sniega klajumi Egl.;

2) benetzen, bespritzen
Spr.

Avots: ME I, 107

‡ apmurdzinât Trik. (mit ur̂ ), Wolmarshof (mit ur̃ ), apmur̂dzît Trik., wiederholt knautschend indolent (schlaff, energielos) machen: apmurdzīts kaķis peļu neķeŗ.

Avots: EH I, 103

‡ apsmidzinât,

1) = apsmildzinât: lietutiņš zemi tikai apsmidzināja Lis., Wolm.;

2) fein bespritzen:
a. uogulājus, lai tārpi neme̦tas.

Avots: EH I, 115

apsmildzinât, tr., benetzen mit Staubregen: lietus mani apsmildzināja LP. VI, 833. C.

Avots: ME I, 124

apspir̃dzinât, tr., erquicken: skābums viņu lieliski apspirdzināja Poruk.

Avots: ME I, 124

‡ apsprâdzinât C. u. a., (eine ganze Anzahl von Tieren) krepieren machen: a. kam luopus.

Avots: EH I, 116

‡ apspridzinât,

1) bespritzen:
a. grāmatu ar tinti Kl. lietus apspridzina laukus N.-Peb., Schwanb.;

2) sprengend bestreuen:
a. ar drumslām visu lauku Dunika;

3) sprengend umstürzen
(tr.) Salis.

Avots: EH I, 116

apvaldzinât, fesseln, verstricken: dievs mani ar savu tīklu apvaldzinājis Hiob 19, 6.

Avots: ME I, 133

apvārdzinât Spr., tr., ganz herunterbringen, elend machen.

Avots: ME I, 134

apvir̃zinât, tr., (an der Oberfläche) trocknen: saule jau it labi sienu apvirzinājusi Dondangen.

Avots: ME I, 136

‡ apvizinât spazieren fahrend (tr.) um etwas herumführen: a. kuo ap mežu.

Avots: EH I, 126

apzadzinât, auch apzādzināt, tr.,

1) jem. durch gedungene Diebe bestehlen lassen;

2) jem. des Diebstahls beschuldigen
A. X, 1, 417: vācu draugi apzādzināja latviešus, teikdami, ka tie taisuoties pie pilsē̦tu naudas lādēm Apsk. 1, 189.

Avots: ME I, 136

apzìedzinât, tr., zur Sünde, zum Vergehen, Verbrechen verleiten Spr.; s. nùozìegties.

Avots: ME I, 138

apzinât, ‡

2) erfahren,
uzzinât: apzinājuši par... pagasta sarīkuošanu Janš. Līgava l, 376. apzinājuši, ka... Janš. Atpūta № 382, S. 4 (ähnlich N‡ 377, S. 6). ‡ Subst. apzinâtãjs, = pãrzinâtãjs: Jūs e̦sat tā īsta apzinātaja un apteicēja ... pa visu nuo vadu Janš. Līgava I, 225.

Avots: EH I, 127

apzinât [li. apžinóti], tr., etw. mit seinem Wissen umfassen: tuo es labi apzinu; auch mit par: par šuo pusi es apzinu; apzināts pretstats, bewusster Gegensatz RKr. IX, 119. apzināma sirds, das Gewissen; apzināma vieta, ein bekannter Ort, ein Ort, den jeder kennen muss Mag. III. 1, 92. Refl. -tiês, sich bewusst sein,

1) mit Acc.: Jurītis apzinājās savu spē̦ku Purap.; bei der Negation auch mit dem Gen.: mātīte nuodievuojusies, ka nekā ļauna neapzinuoties LP. III, 101;

2) mit abhäng. Part. od. ka: viņa ne- apzinās nekādi grē̦ku darījuse Apsk. I, 243.

Avots: ME I, 137

apzinĩba, die Gewissenhaftigkeit: viņš ar lielākuo apzinību izpildīja savu pienākumu.

Avots: ME I, 137

apzinîgs, gewissenhaft, bewusst: apzinīgs cilvē̦ks; apzinīga biedrības vadīšana Kaudz. M.; apzinīgi strādāt A. XI, 593.

Avots: ME I, 137

‡ atbêdzinât, herflüchten (tr.): a. šurp kādu mantu.

Avots: EH I, 135

‡ atdaudzinât, durch wiederholtes Erwähnen herbeischaffen AP.: nerunā tik bieži par tādām briēsmīgām lietām! atdaudzināsi ir sev kādu nelaimi.

Avots: EH I, 138

‡ atdedzinât, abbrennen (tr.): a. sev nagus.

Avots: EH I, 138

atgriezin, rücklings Infl. n. U.

Avots: ME I, 159

‡ atguldzinêt Bērzgale, atguldzît Trik., sich würgend (einen Bissen) auszuspeien versuchen.

Avots: EH I, 143

atjẽdzinât, fact., zur Besinnung bringen MWM. III, 594.

Avots: ME I, 162

‡ atklaudzinât Meselau,

1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;

2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.

Avots: EH I, 148

‡ atkledzinâtiês "zu gackern aufhören" Dunika: nevar sagaidīt, kad vista atkledzināsies.

Avots: EH I, 148

‡ atklidzinât,

1) = ‡ atklibinât Erlaa: a. duris vaļā;

2) langsam (mit einem schlechten Pferd oder Wagen, auch ohne Geklapper
Salis, Trik.), in kleinem Trab (Lemburg) oder klappernd (Lemsal) herfahren.

Avots: EH I, 148

atlēzins, schräg, abschüssig, abnängig Spr.

Avots: ME I, 173

atlĩdzinājums, atlĩdzĩba, auch atlīdze J. Kaln., Entschädigung, Vergütung, Kompensation: par meitu bija jāmaksā atlīdzinājums BW. III, 1, 4. viņš nedabū par saviem pūliņiem nekādas atlīdzības Vēr. XIII, 455; atlĩdzinâtãjs, einer, der entschädigt, vergilt, ausgleicht, aequivalent ist.

Avots: ME I, 173

atmurdzinât, tr., mit grosser Mühe zur Besinnung bringen: tas viņu atmurdzināja un veda pie samaņas A. XII, 736.

Avots: ME I, 179

‡ atriezine Auleja, Name einer Kuh, die mit emporgehobenen Hörnern einhergeht.

Avots: EH I, 162

‡ atriezinis Auteja, ein lebendiges Wesen, das mit emporgelnobenem Kopf einhergeht.

Avots: EH I, 162

atskrudzinât, tr., entkräuseln, glatt machen: matus LP. VI, 381.

Avots: ME I, 193

atspir̃dzinât, fact., erfrischen, erquicken, laben: miegs laikam tevi atspirdzinās Vēr. II, 306. Refl. -tiês, sich erquicken, laben: lai iebaudītu vakariņas un atspirdzinātuos pēc dienas darbiem JR. IV, 76. Subst. atspir̃dzinājums, Erfrischung, Erquickung, Labsal.

Avots: ME I, 195

‡ atspradzinât Stenden, absprengen; sich loslösen machen: sabristuos zābakus viņs uzlika uz karstas krāsns un atspradzināja zuoles.

Avots: EH I, 169

atspridzinât, tr., absprengen, durch Explosivmittel abtrennen: gabalu nuo klints. Refl. -tiês, zurückspringen Antr. II, 17.

Avots: ME I, 196

‡ atsvaidzinât, auffrischen Janš. Līgava II, 79, erfrischen: sejas bija sārtas, atsvaidzinātas, bez nuoguruma . . . Veselis Saules kaps. 57. Refl. -tiês, sich erfrischen.

Avots: EH I, 173

‡ II atvaldzinât "= atràisît" Fürecker n. FBR. VIII, 211.

Avots: EH I, 178

atvaldzinât Spr., Kalz., Bers., Saussen, Warkl., tr., feucht machen.]

Avots: ME I, 207

atvãrdzinâtiês, genesen, wieder kräftig werden: nuo slimības Liev.

Avots: ME I, 208

atvẽzinât (unter atvẽzt): atvēzinās cirvi pēc cirtiena Pas. VIII, 441 (a. c. uz cirtienu VII, 416).

Avots: EH I, 180

atvirzinât (unter atvirzît 2): auch Warkl., Wid.

Avots: EH I, 181

‡ atvizinât, im Wagen od. Schlitten herführen: līdz gatuves galam atvizinājis Janš. Paipala 6. Refl. -tiês, eine Spazierfahrt machend anlangen.

Avots: EH I, 181

atzinĩba, Erkenntlichkeit, Anerkennung, Beifall: tak velti atzinības gaida Adam. Kr. 25. *

Avots: ME I, 212

atzinîgs, anerkennend, erkenntlich: atzinīgas atsauksmes par labām grāmatām. atzinīgi spriest par kādu rakstu. *

Avots: ME I, 212

atzinums,

1) Erkenntnis:
pēc Kanta ikviens atzinums jeb atziņa ir atzinēja un ārējās pasaules ražuojums A. IX, 1, 447;

2) Meinung, Gutachten:
ministru komitejas atzinums Baltijas skuolu lietās Vēr. II, 895.

Avots: ME I, 212

atžirdzinât, tr., zur Besinnung bringen, wieder beleben: kapteinis atžirdzina brūti LP. VI, 30, 698.

Avots: ME I, 214

atzvãrdzinât, intr., mit Schellengeklingel heranfahren: atbrauc kungi, atzvārdzina BW. 31925.

Avots: ME I, 213

aûdzin, dial. aûdzen BW. 9372 (Absenau, Stockmannshof, Bers.), audzan (Sessw.), zur Verstärkung von aûgt dienend: audzin augu es, māmiņa BW. 9372. viņu sirdis bij kā audzin saaugušas Kaudz. M.

Avots: ME I, 216

aûdzinât (unter aûdzêt), ‡

2) keimen lassen (um sich über die Keimkraft der Saat zu vergewissern)
Seyershof: neaudzināta sē̦kla ir druošāka, tā nesalst. Refl. -tiês: kad guovs aizlaista, tad vai[r] desmina nav; tad viņš pazūd, līdz sāk a. atkal Frauenb., Sassm.

Avots: EH I, 184

aûdzinât, s. aûdzêt.

Avots: ME I, 216

‡ aûdzinâtava, aûdzinâtuve, = aûdzê̦tava: ķēvnīces jeb zirgu audzinâtavas Pet. Av. III, 358, zirgu audzinâtuve ebenda.

Avots: EH I, 184

‡ audzinīce*, = aûdzê̦tava: lielās luopu audzinīcēs Pet. Av. IV, 91.

Avots: EH I, 184

‡ ãzinis PlKur., = āzenis.

Avots: EH I, 196

baldzināt Zehrxen, verleumden; s. balgs

Avots: ME I, 253

bā̀rddzinis, auch bārdskuvis, der Barbier.

Avots: ME I, 273

bar̂dzināt, tr., streng vornehmen, anfahren, heftig schelten: māte meitu bardzināja, kam tik ilgi nuogulēja BW. 6758.

Avots: ME I, 263

bauzinât, intr., unnütz reden; hin und wieder bellen Stomersee. [Zu bauzt.]

Avots: ME I, 269

bêdzin, bêgšus, bêgtin, dial. bêdzan, bêdzen, bêdzien, zur Verstärkung von bêgt, fliehen: nuo man meitas bēdzin (bēgtin, bēgšus, bēdzan, bēdzen, bēdzien) bēdza BW. 13346, 13347, 13350.

Avots: ME I, 289

bêdzinât [li. bėginti "laufen machen" ], fact. von bêgt,

1) fliehen machen, zum Fliehen, Weglaufen veranlassen:
migla mani bēdzināja BW. 13463;

2) [bêdzināt L. "Laüflinge durchhelfen".]

Avots: ME I, 289

bezinis, ein Handstock; ein Mass von etwa solcher Länge: kāds būs pāris beziņu Infl. n. U.

Avots: ME I, 284

bidzinât,

1): auch N.-Rosen.

Avots: EH I, 218

bidzinât, tr.,

1) an-, aufstacheln, aufhetzen
Oppek.; [

2) den Ofen umrühren
Wid.]

Avots: ME I, 293

bìezin: tur bija cilvē̦ku b. biezs Janš. Mežv. ļ. II, 372.

Avots: EH I, 224

bìezin, biezu, biezum biezs, sehr dicht: mežs te stāvēja biezin biezs nuo alkšņiem Brig. biezum (biezin) biezi meži.

Avots: ME I, 306

biezinât: auch Für. I.

Avots: EH I, 224

biezinât Wid., verdichten, verdicken.]

Avots: ME I, 306

‡ bìezine ² Auleja, ein Mehlbrei; b. putra Warkl., Dickgrütze.

Avots: EH I, 224

‡ bir̂zin, zur Verstärkung von bir̂zt: (biezpiens) birzin birstuot Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 36.

Avots: EH I, 221

‡ bir̂zins Kalz., Lubn. n. Fil. mat. 26, = bir̂ze̦ns.

Avots: EH I, 221

bizinât,

2): auch Mahlup (hier mit langem z gesprochen!), Siuxt. Das Zitat aus BW. 12186 ist unter

1) zu placieren, s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 228.

Avots: EH I, 222

bizinât, bizinêt, bizen̂t, -ēju,

1) intr., biesen, umherlaufen, namentlich vom Vieh, aber auch von Menschen:
kad guovis stipri bizinē, tas uz lietu Etn. II, 96. ubadziņi bizināja (Var.: bizanāja, bizenēja) pavasaŗa saulītē BW. 2743;

2) fact., bizinât, zum Biesen, Laufen bringen, biesen machen:
dunduri luopus bizina, gans bizina guovis dziedādams: biz, biz, guosniņ, dundurs astē. uodi kuoda tautu dē̦lu, bizināt bizināja BW. 12186.

Avots: ME I, 302

bizinêt (unter bizinât): auch Auleja, Kaltenbr., Dunika, OB., Rutzau, Warkl.

Avots: EH I, 222

I bizins, ein eilfertiger, unruhiger Mensch: tas jau tīri, kā bizins, te ieskrēja; ne+kā nedabūjām ne izrunāties, ne˙kā Lubahn n. Etn. I, 32 (zu bizuot). [Dafür bizenis C., PS., Bers.; und hierzu wohl] bizenīte bei Rainis Pūt, vējiņ 86.

Avots: ME I, 302

II bizins, byzans Ekgr., ein zum Werfen geeignetes Stück Holz, sviežamais, kuoka gabals, kas jau ilgāku laiku zemē gulējis un ietrunējis: šai ciemā sirdīgi suņi: ņem līdz kādu bizinu Lubahn n. Etn. I, 32. [bizins Warkhof, Kreuzb., bizenis Kalzenau, eine Gerte, ein Stock. Wohl eine Umbildung von russ. бизу́н "хлыст, прут, хворостина".]

Avots: ME I, 302

‡ bizinslaiks Gr.-Buscnh. n. FBR. XII, 75, die Bieszeit (beim Vieh).

Avots: EH I, 222

blauzinât, die Augen zum Einschlafen schliessen: bē̦rns jau ar acīm blauzina Nerft n. Mag. IV, 2, 110. Zu * blauzt in aizblauzies (: staigā aizblauzies Nerft, mit zugedrückten od. verschwollenen Augen ) und buzinât.]

Avots: ME I, 310

‡ blezinêt "spulguot" Domopol.

Avots: EH I, 228

blizinât: auch Adsel.

Avots: EH I, 230

blizinât Dz. V., = blisinât.

Avots: ME I, 315

‡ blīzinât acis, die Augen (vor Zom) verdrehen Serbigal.

Avots: EH I, 230

‡ bļudzinât, fakt. zu bļugt, lange kochend, weich, schleimig werden lassen, (auseinandergehen machen) NB.

Avots: EH I, 234

bluzinât, blinzeln: acis vien bluzināju BW. 34487, 1. [Zu blauzināt.]

Avots: ME I, 318

‡ bodzinât Dond. n. FBR. V, 126 "budzināt".

Avots: EH I, 235

‡ buôdzinât Planhof, = bêdzinât, slèpt.

Avots: EH I, 258

brādzinieks, auch brēdzinieks LP. V, 128, der Branntweinbrenner.

Avots: ME I, 327

brudzinât, leise klopfen Etn. III, [161 aus N. - Bartau].

Avots: ME I, 338

‡ bundzināt, Trommel schlagen Für. I; "daudzināt" Grünwald: nevajag pašam par sevi daudz b.

Avots: EH I, 253

bundz[i]nieks: bundzinieks BW. 20931 var., bundzenieks 20931.

Avots: EH I, 253

bundz(i)nieks, der Trommel -, Paukenschläger, Trommler; debess bundznieks, der Donnerer (Pē̦rkuonis) LP. VII, 1149. meža zuosis, bundzinieces Plūd. Uz saul. tāli 62.

Avots: ME I, 351

‡ bùzinêt ² Sakstagals, (mit û ) Bērzgale, matt (kraftlos, erschöpft) bellen oder so sprechen (ironisch).

Avots: EH I, 258

‡ būzinis Bērzgale, Sakstagals, ein Hund, der nur noch matt bellen kann.

Avots: EH I, 258

‡ dadaudzinât "izslavēt, beigt slavēt" Pilda.

Avots: EH I, 301

‡ dalìdzinât ² Kaltenbr., endgültig ebnen: vē̦lāk dalīdzināja ar strīķi (von der zu schärfenden Sense).

Avots: EH I, 305

I dā̀rdzinât: dižan dārdzinā savu guovi, - nevarēs ne˙viens nuopirkt Zvirgzdine. kāžns savu dārdzina Auleja.

Avots: EH I, 312

‡ II dā̀rdzinât ² Auleja, dārdzinêt Warkl., = dãrdinât.

Avots: EH I, 312

dā̀rdzinât, fact., verteuern, teuer halten, schätzen: vidū mani bāleliņi māsiņu dārgi dārdzināja BW. 13686. Refl. -tiês, viel anschlagen, vorschlagen Spr.

Avots: ME I, 447

dā̀rdzinieks, der seine Waren teuer verkauft U.

Avots: ME I, 447

‡ dā̀rzinieks ² Preili n. FBR. VIII, 10 und Dārza kalend. v. J. 1796, S. 4 u. a., = dā̀rznieks.

Avots: EH I, 312

dàudzinât,

1): auch (mit àu) N.-Wohlfahrt, Ramkau, (mit aû ² ) Siuxt, Strasden, (mit aũ) Schrunden n. FBR. X1II, 100, AP., Salisb., (mit àu ² ) Erlaa ("viel über etw. sprechen"),
Kaltenbr., Mahlup ("erwähnen"), Saikava ("wiederholt erzählen"), Sonnaxt ("oft nennen"): tuo daudze̦na iielu zagli Ramkau ‡

2) mehren, ausbreiten
Für. I. ‡ Refl. -tiês, sich bemerkbar machen ("darīt kuo tâ, lai citi zinātu darītāju") Auleja: nuoiet kur tīruma galā i[r] dzied; saka - dàudzinājas ² , kab citas salas dzirdē̦tu.

Avots: EH I, 309, 310

dàudzinât [C., PS., Blieden, daũdzinât Ruj.], freqn., tr., oft nennen, preisend nennen, rühmen; ausposaunen, unter die Leute bringen: Pe̦lnu dienā nedrīkst Ūsiņa vārdu daudzināt LP. VII, 368. šurpu, turpu daudzināja manu miežu arājiņu BW. 18113. maza, maza es meitiņa, bet bagāta daudzināma 7738. ļaudis mani daudzināja brīnum lielu adītāju 7284. [tâ daudzina ļaudis U., so geht das Gerede unter den Leuten. kas nu mani daudzina? (sage man in Lis. beim Schnucken). nuo galvas daudzināt U., auswendig hersagen. Nebst li. dáuginu "mehre" zu daũdz.]

Avots: ME I, 444

daũdzzinâtnieks, daudzzinis, der Vielwisser.

Avots: ME I, 444

‡ dazinât (li. dažinóti) Pilda, = izzinât: vajag d., voi neatduos man jās? Pas. IV, 505 (aus Welonen), vajadzēs rnan d., ap kuŗu laiku nuoiet V, 149 (ebenda). Refl. -tiês, eingestehen (r. признáться) Pilda.

Avots: EH I, 310

dedzin, degtin, zur Verstärkung von degt, brennen: man actiņas dedzin de̦g.

Avots: ME I, 450

dedzinât (li. dẽginti),

1) tr., fact., brennen lassen, brennen:
sveci, malku, skalus, žagarus; brandavīnu, līdumu; uguni dedzina augšā, man zündet Feuer an Mag. XX, 3, 69; dedzināms upuris, Brandopfer. Sprw.: par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir;

2) intr., brennen:
saule spiež un dedzina. vērmeles mani dedzina, ich habe Sodbrennen.

Avots: ME I, 450

dedzinâtãjs, jem., der etwas brennt, der Brandstifter; - ein brennender Schmerz: dedzinātājs pakrūtē Konv. ² 2085.

Avots: ME I, 450

dedzinâtava,

1) das Brenneisen
Lös. n. Etn. III, 18;

2) die Brennerei:
brandvīna d.

Avots: ME I, 450

dedzinis, Schwefel Für., Schwefellicht L.; vgl. li. deginỹs "вещь для сожженiя".]

Avots: ME I, 450

‡ derdzinât, anekeln (?): smagumu, kas pašpārme̦tuma veidā derdzināja dvēseli Daugava 1934, S. 678.

Avots: EH I, 316

dezinât, für dedzinât Lubn., Zirsten n. BW. 2687, 1, 3.

Avots: ME I, 461

dîdzinât, keimen lassen Karls.

Avots: ME I, 477

dìezins ² Mar. "jem., der häufig die Redensart die(v)s zin (Gott weiss) gebraucht".]

Avots: ME I, 487

dizinât Bers., ohne Arbeit die Zeit verbringen.

Avots: ME I, 474

dĩzins, ein ausgelassener Mensch Trik.]

Avots: ME I, 479

draudzinât [li. draugìnti "сводить на дружество"], tr., befreunden, zusammenführen, meist mit sa- und ie-. Refl. -tiês, sich befreunden (= draudzēties): kas ar mani draudzinājās GL.

Avots: ME I, 491

‡ draudzine Dunika, Pas. I, 180 (aus Lettg.); VII, 325; VIII, 205, = dràudzene; hierher auch der dat. -instr. pl. draudziņom Pas. IV, 202 (aus Dagda), X, 52 (aus Ludsen).

Avots: EH I, 330

draudzinieks Für., der Freund.]

Avots: ME I, 491

dreizinêt: auch (mit èi ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85.

Avots: EH I, 332

dreizinêt "schaben, schnitzen" Wessen.]

Avots: ME I, 497

drĩzinât,

1): auch (mit ì ² ) Auleja.

Avots: EH I, 335

drĩzinât, auch drīžināt BW. 31744, 2,

1) geschwind machen, anspornen, ansputen:
iznes manu bē̦rza rīksti kumeliņu drīzināt BW. 1355. tautas mani drīzināja, drīz sajūdza kumeliņus 16904. dzied meitenes, dziesmās darbu drīzinuot Duomas II, 1432;

2) intr.: meitas drīzi drīzināja BW. 332.

Avots: ME I, 501

drudzinât, wiehern (nach Futter): zirgs drudzina Mag. XIII, 3, 55. aizpē̦rnā kumeliņa drudzināt drudzināja BW. 19272. [Nach Berneker Wrtb. I, 231 (urspr.: "sich schütteln" ) zu drudzis.]

Avots: ME I, 502

drudzinieks, ein Fieberkranker Mag. IV, 2, 113.

Avots: ME I, 502

duzinât: "murren" Lemb.; ziemlich leise weinen, wehklagen A.-Schwanb.

Avots: EH I, 345

duzinât "?": jaunais brālis sievu ņēma, ve̦cais brālis duzināja (Var.: dūzināja, dudināja) BW. 20817.

Avots: ME I, 522

dūzinât BW. 20817 var., = duzinât.

Kļūdu labojums:
duzinât = duzinât?

Avots: ME I, 531

dũzinâtiês "trödeln, allzu langsam arbeiten": viņš dūzinās pie darba Pampeln.]

Avots: ME I, 531

‡ dùzinêt ² Auleja "hohl klingenden Lärm verursachen": pē̦rkūnis dūzinē.

Avots: EH I, 349

‡ duzins Wellig 27, das Dutzend.

Avots: EH I, 345

‡ dzelzine,

1) = dzelzene 1 OB. n. Mag. XVIII, 18;

2) eisenhaltiger Boden
Kaltenbr.;

3) knautia arvensis Oknist;

4) dz. lizīka, ein eiserner Löffel.

Avots: EH I, 354

‡ dzel̂zinis ² Dunika, dzelzinis nazis Pilda n. FBR. XIII, 51, ein Messer mit eisernem Stiel; ein einfaches, billiges Messer überhaupt Dunika: tavs nazis tāds dz. vien ir.

Avots: EH I, 354

dzidzinât, zirpen (von Heuschrecken): sienāzītis dzidzinā Ronneb.

Avots: ME I, 549

dzīdzinât,

1) tr., beschäftigen;

2) intr., spielen
Karls.; [zu dzīguot],

Avots: ME I, 556

‡ dzildzinât,

1) "knapināt pārtiku" (mit il̂ ² ) Seyershof: miltu jau ne˙cik daudz vai[r]; jādzildzina vien ir ar tuo duošanu;

2) = dzildinât 2 (mit il̂ ) Wolmarshof. Refl. -tiês "knapināties" Seyershof: ar tiem pašiem putraimiem, kuo rudenī sataisīja, dzildzinājuos visu vasaru.

Avots: EH I, 357

‡ dzinants (wo?) "der am Nagel angewachsene Hautstreifen".

Avots: EH I, 358

dzindras, Hammerschlag (Sinter) Infl., Podunay. [Wohl aus mnd. sinder "Rückstand von Verbranntem".]

Avots: ME I, 551

‡ dzindžêt, = džindzêt, scheiten (?): sakāruši zirgiem kaklā zvārguļus un puodziņas, kâ arī piesējuši pie ilksīm pulksteņus, tie laiž rikšuos, tâ ka dzindž un skan vien Janš. Līgava I, 370,

Avots: EH I, 358

dziñdzinât [Nigr.], summen Zirau n. U.: kuo, mušiņa, dzindzināji gar tuo manu vainadziņu? bite.,. dzindzināt dzindzināja BW. 5802. divspārņi laižuoties dūc, džinkst un dzindzina Konv. ² 620. Vgl. dzinkstêt.

Kļūdu labojums:
bite... dzindzināt = bite manu vainadziņu dzindzināt (?)

Avots: ME I, 551

dzinẽjs,

1): kumeļa dzinējiņa BW. 2686, 12. cauņu dzinējam 21318, 14. pē̦du dzinējiņa 13458, 2; darba dz., ein Vorknecht, Fronvogt
Livl. n. BielU.; ‡

5) ādu dzinējiņš (Var.: ģē̦rmanīt[i]s) BW. 20446 var., ein Gerber;
‡

6) nomen agentis zu dzìt 17: vagas dzinējiņš BW. 26045 var. stigu, ežu dzinējiņu 25930.

Avots: EH I, 358

dzinẽjs [li. ginė̃jas],

1) der Treiber
(zu dzìt). Verfolger: čigāni bē̦guši nuo dzinējiem LP. VII, 258. sliņķis labs stārasta. zaglis labs pē̦du dzinējs;

2) Juchzer, Treiber auf der Klapperjagd:
iet uz medībām par dzinēju LP. III, 61;

3) ein Gerichtsbote, ein Diener der Höfe od. der Gemeindegerichte
in Livl., der als Bote fungiert, den Nachrichtendienst erfüllt (auch kazaks genannt): dzinējs (pagasta sulainis) pirmiņ prasīja Blaum. bē̦rnus atstāja pagasta dzinēja sievas uzraudzībā A. XIV. 2. 1;

4) bārdas, matu dzinējs. der Barbier;
matu dzinējs auch der Schelfer: sīkās nātres derīgas pret plauskām un matu dzinējiem (nelabām plauskām) Bers. Etn. I, 66.

Kļūdu labojums:
bē̦guši... 258 = bē̦gdami... 958

Avots: ME I, 551, 552

‡ dzinẽjspè̦ks* die Triebkraft.

Avots: EH I, 358

dzineklis, der Trieb Sassm.: mantkārība nuomāca visus citus atriebības dzinekļus Niedra.

Avots: ME I, 551

‡ dziniens, ein einmaliges, zeitlich begrenztes Treiben (?): tie tevi dzìs pa dziniena galam BW. 34139.

Avots: EH I, 358

dzinîgs U., strebsam, strebend: dz. jauneklis, cilvē̦ks.

Avots: ME I, 552

dzinkstêt, -u, -ēju, intr., summen, klingen: mušas. ausis dzinkst Vēr. II, 835; Konv. ² 2726. [ja uzmin, kuŗa auss dzinkst, tad ir laime.] Vgl. dzindzinât.

Avots: ME I, 552

dzinkstinât, einen Laut, ein Geräusch hervorbringen, klingen machen: bitīte spārnus dzinkstināja BW. 17763.

Avots: ME I, 552

‡ dzìntale ² Lettg., = dzìntele ² 1.

Avots: EH I, 358

‡ dziñtaraîns "?": kuoki kad tuos nuoteš, ir dzintaraini Janš. Mežv. ļ. II, 41. cirsts nuo dzintarainas priedes Dzimtene III ² , 400.

Avots: EH I, 358

‡ dziñtarîgs*, berasteinartig: dze̦ltuojas dzintarīgi pakariņi (gelbe Pflaumen) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 171.

Avots: EH I, 359

‡ dziñtarnieks* Dr., jem., der aus Bernstein Schmucksachen herstellt.

Avots: EH I, 359

dziñtars,

1): auch Puhren n. FBR. XIV, 46, dziñtãrs auch Orellen n. FBR. XI, 39.

Avots: EH I, 359

dziñtars, dzintārs Kurisch-Haff, [dzinteris BW. 13282. 5 var.],

1) der Bernstein:
viz māršas pūriņš dzintariem vien BW. 13282;

2) skudru dzintars "satecējis me̦lns muskultiņš skudru pūznī" JK. VI, 48. [Kurisch für echtle. dzītars.]

Avots: ME I, 552

dziñtarzeme, das Bernsteinland: vai laba braukšana dzintarzemes meitiņas lūkuoties? BW. 13246.

Avots: ME I, 552

dzìntele ² ,

1): auch Stender Gramm. 36, 137 (= ziñtele I am Krummholz); (mit iñ ) Frauenb., (mit ìn ² ) Erlaa; Kalz., Mahlup, Saikava, Stockm.

Avots: EH I, 359

dzìntele ² [Kl.],

1) eiserne Klammer, Krampe
Fehteln. Spr.: krampīša āķis ir labi iekuodies dzintelē MWM. VIII, 597;

2) ein kleiner, eiserner Stöpsel in dem Zapfen am Wagen
Bers., N. - Schwnb., Kokn. Vgl. zintele u. A. XII, 81.

Avots: ME I, 552

‡ dziñte̦rs Iw. n. FBR. VI, 48, = dziñtars 1: pūriņš dzinte̦rã viz BW. 13282, 7.

Avots: EH I, 359

dzinulis *, der Trieb.

Avots: ME I, 552

dzinums,

1): auch Frauenb.; ‡

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Treibens, Jagens:
kumeliņa dzinumiņu BW. 19046. es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu 33643, 3.

Avots: EH I, 359

dzinums, der Trieb (einer Pflanze): sakņu atvases jeb dzinumi Latv.

Avots: ME I, 552

‡ erdzinât Gramsden, ärgern, reizen (kaitinât).

Avots: EH I, 370

‡ gadzinât, schnattern Bērzgale, Burtn., Lems., Lubn., N.-Peb., Warkl.: zuoss gadzina. meitas gadzina kâ zuosis. Vgl. li. gagénti dass.

Avots: EH I, 375

‡ gãdzinât Mesoten, schnattern (von Gänsen).

Avots: EH I, 389

gārdzināt, gārdzenēt, - ēju Selb., intr., schnarchen, röcheln: guvernantes var par lielu gabalu pazīt nuo franču gārdzināšanas Purap.

Avots: ME I, 618

‡ gayszinne (nom. s. fem. g.) Ev., geil.

Avots: EH I, 377

‡ ģèlzinis ² Gr.-Buschh., = ģel̃zenis 2.

Avots: EH I, 426

‡ ģèlzins ² Festen "= ģel̃zis".

Avots: EH I, 426

‡ ģer̂dzinêt Auleja, sich würgend gewisse Laute von sich geben: aiz rīkles saje̦mts, jis sāka ģ.

Avots: EH I, 426

glãzine (unter glãzene): auch (mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 392

‡ glezinât NB. "aprunāt, nelikt uotru mierā". Vgl. glezêt II.

Avots: EH I, 393

‡ glizinât,

1) "(einen begossenen Tisch) mit einem Lappen unordentlich abwischen"
NB.;

2) "dünn aufstreichen"
Dond.: man iznāk sviestu tik g.: tik maz man iedeva;

3) etwas Weiches oder Feuchtes glätten (ebnen)
Stenden: ar ruoku g. mīklas kukuli;

4) sich (lange) mit etwas abgeben (beschäftigen); bereinigen
Stenden: ilgi g. (mazgāt) vienu trauku.

Avots: EH I, 393

glizinâtiês,

1) langsam sein, säumen:
neglizinies tik ilgi ar trauku mazgāšanu;

2) gleiten:
truls zirgs iet pa le̦du glizinādamies Dond. [Wohl zu li. gližùs "слизистый".]

Avots: ME I, 627

‡ gnuz(d)inât, zu erschliessen aus izgnuz(d)inât.

Avots: EH I, 396

guõbzinis: guobziņam (Var.: guobzemjam) viena meita BW. 14425, 6.

Avots: EH I, 423

guõbzinis, ein Steuerverwalter.

Avots: ME I, 688

gradzins (unter gradze̦ns): auch Erlaa n. FBR. XI, 14, Fest.; gradzins Pas. VII, 105 (aus Zaļm.).

Avots: EH I, 397

grauzinât: auch (mit aû ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 400

grauzinât (li. gràužinti "выпасать"), das Vieh auf einer schon abgegrasten Stelle weiden, fressen lassen Spr.

Avots: ME I, 640

gredzins (unter gre̦dze̦ns): auch A.-Autz, gredzins Fockenhöf n. FBR. XII, 12, *gre̦dzins (> gradzyns, das aber wenigstens mundartlich auch ein gemeinle. a enthalten kann!) Preili n. FBR. VIII, 11, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 72, Borchow n. FBR. XIII, 21, Pilda n. FBR. XIII, 48, Oknist n. FBR. XV, 174, Auleja, Kaltenbr., Warkl., Wessen: ze̦lta gredzineņu BW. 15157, 1 (ähnlich: 13234, 17; 33625, 15); gen. s. gredziniņa Pas. VII, 339 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 402

gridzins, ein ringförmiges Gewinde : žagaru, vilnas, zāļu gridzins Mar.

Avots: ME I, 654

I griêzin, zur Verstärkung von griêzt, schneiden: šis gadījums kâ griezin pārgrieza duomu pavedienu Baltp.

Avots: ME I, 661

II grìezin, refl. grìeziniês, zur Verstärkung von grìezt, doehen: galvas griezies griežas nuo bē̦dām Kaudz. M.

Avots: ME I, 661

‡ griezinājs, eine abgemähte Wiese Warkl.

Avots: EH I, 408

‡ griêzināt Trik., schneiden lassen Für. I.

Avots: EH I, 408

‡ griezinât Trik., sich drehen lassen (machen).

Avots: EH I, 408

‡ griezine "āda saku dzeņaukšām" Warkl.

Avots: EH I, 408

‡ griêzinis (li. griežinỹs "runde Schnitte") Auleja, Borchow, Cibla, Warkl., Zvirgzdine, (mit ìe ² ) Kaltenbr., (mit ie) Bērzgale, Kolup, = grìeznis ² III.

Avots: EH I, 408

grìezinis ² Domopol, = grìzte 7a.]

Avots: ME I, 661

grindzins: asti grieze grindzinā (Var.: gredzenā ) BW. 19664, 1.

Avots: EH I, 406

grindzins, in gaiļa grindzins Zb. XV, 192"(poln. koguci kre̦ciciel". In Welonen sei grindzins eine gekräuselte Haarlocke (?) ; in Domopol (hier auch : grìndzuls ² ) etwas Zusammengedrehtes.]

Avots: ME I, 656

‡ gruozinât Evang. 1753, S. 76, zurückgeben.

Avots: EH I, 414

‡ gruozinis Warkl, = grùozs.

Avots: EH I, 414

grudzinât,

1): auch Linden in Kurl., Sonnaxt;

2): kuo nu grudzini vien˙mē̦r? Linden in Kurl.

Avots: EH I, 410

grudzinât,

1) leise weihern
Spr.: zirgs grudzina, kad grib ēst, dzert A. XIII, 492. stundu mans kumeliņš pie vārtiem grudzināja BW. 26913;

2) gezwungen lachen, kichern
Bilst. n. Etn. I, 137. buodnieciņs, līksmi grudzinādams, spieda sulainim 20 kapeikas saujā A. Up. grudzinuošā, saldā balsī smieties Purap. grudzinuoši dzē̦rāja smiekliņi Duomas III, 403. Auch reflexiv: istabas meita ar ķēkšu grudzinādamās smējās Upītis Nemiers 53.

Avots: ME I, 664

‡ grudzinêt Warkl., donnern, rollen.

Avots: EH I, 410

gudzinât, schreien, singen (namentl. vom Schwane): gulbis gudzina Etn. II, 51, BW. 3781. ve̦ci puiši gudzināja BW. 13017. [Vgl. guguot.]

Kļūdu labojums:
3781 = 3782 var.

Avots: ME I, 675

gul̂dzinât [Fest., gul̂dzinêt Warkh.],

1) sich würgen, sich verschlucken
Lasd., Lubahn A. XIII, 492;

2) schreien (vom Schwane):
kur gulbīti guldzināji? BW. 3782 (Var.: gudzināji,

3) stīvuo mēli guldzināt, mit der steifen Zunge Laute hervorbringen, die dem Schlucken gleichen
Purap.

Avots: ME I, 676, 677

guldzinêt (unter gul̂dzinât ),

1) rülpsen
Bērzgale: gùldzinē ² vien; ka tik nesāk vemt! Warkl. jam apškebinājās dūša, un jis sāka g.; gurgeln (mit ul̂ ) Lettg.

Avots: EH I, 416

gumzinât,

1) "?":
kuŗa gumzu gumzināja [= gumzājās 1?], tā bij naska darbiņam BW. 24079, 2 var.; [

2) "ohne Anlass apatisch Bellen"
Baltinov;

3) = gumzāt 1 Weinsch.].

Avots: ME I, 682

îdzinât, fakt. zu îgt,

1) verdriesslich, mürrisch machen, reizen, necken, zergen:
kas viņu īdzinājis, uztraucis? MWM. X, 804. kuo tu bē̦rnu īdzini? Elv.;

2) widerwärtig, ekelhaft machen, sauer machen:
ne tādam īdzeņam manu mūžu īdzināt BW. 10220.

Avots: ME I, 834

ìeaûdzinât,

3): sich im Euter bilden machen:
kad guovi ne˙maz neaizlaiž, tad nevar dabūt ie. pirmuo pienu teļam Frauenb.

Avots: EH I, 502

ìeaûdzinât,

1) durch Erziehung einflössen:
jūtas, kas jau nuo jaunām dienām... bij viņa sirdī ieaudzinātas Alm.;

2) ieaudzināt dārzu Alm., einen Garten anlegen;

3) einwachsen machen:
e̦ze̦rruozi dīķuos var ieaudzināt Konv. ² 863.

Avots: ME II, 2

ìebêdzinât, (in etwas) flüchten machen.

Avots: ME II, 3

‡ ìebizinêt Dunika, = iebizuôt.

Avots: EH I, 504

ìebuodzinât, = iebēdzināt: viņš mani iebuodzināja skapī Trik.]

Avots: ME II, 5

iedārdzināt, ‡ Refl. -tiês, teuer werden Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 508

iedārdzināt L., den Preis steigern.]

Avots: ME II, 9

ìedaudzinât,

1) einen Namen geben
Jaun. mežk. 2;

2) anfangen zu rühmen
Ronneb., Smilt.;

3) ausposaunen:
ne˙maz nee̦sam tik bagāti, kâ ļaudis iedaudzinājuši Blaum. Pie skala uguns 45. kādu vārdu iedaudzināt, ein Wort in Gebrauch bringen Ruj. n. U.

Avots: ME II, 8

ìededzinât, anzünden: iededzinu gaŗu skalu BW. 7595. sirdī ticību iededzināja Neik. 14.

Avots: ME II, 9

ìedîdzinât: kādas ... saknes šis gadījums viņu iekšķīgā dabā iedīdzināja Dünsb. Baskājiete 15.

Avots: EH I, 509

ìedîdzinât, hineinkeimen lassen: īpašības, kas iedīdzinātas vaislas šūnu vielā Konv. ² 3023.

Avots: ME II, 10

iedraudzinât, ‡ Refl. -tiês, = ìedraudzêtiês: mālderis ar Vērti bija ... iepazinies un iedraudzinājies Dünsb. Koša rot. kast. 61. jūtuos ar jums ... tuvu iedraudzinājies Dünsb. Trīs romant. gadīj. 19.

Avots: EH I, 509

ìedraudzinât, befreunden: viņš mani ar tādu cilvē̦ku iedraudzināja Ruj.]

Avots: ME II, 10

‡ ìedrìzinât ² Auleja, beschleunigen.

Avots: EH I, 510

‡ iegāzins Warkl. "= slìps".

Avots: EH I, 513

ieīdzināt L., Bers., machen, dass jemand anfängt verdriesslich zu werden.]

Avots: ME II, 22

ìeil̃dzinât, (zeitlich) verlängern, hinhalten: tâ ārstējuoties var slimību ieildzināt A. v. J. 1899, S. 228.

Avots: ME II, 22

ìeķezinât LKVv., verwickeln. Refl. -tiês, sich einmischen.]

Avots: ME II, 34

ìekladzinâtiês, einen gackernden Ton von sich geben.]

Avots: ME II, 27

‡ ìekledzinâtiês Dunika, = ìekladzinâtiês: kad vista iekledzinājās, tad cāļi atciepa.

Avots: EH I, 520

ìekuzinâtiês: sich einscharren Mahlup: vistām patīk ie. smiltīs.

Avots: EH I, 524

ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33

ìelaizinâtiês, = ielaizīties 2 Ruj.]

Avots: ME II, 36

ìemidzinât, auch ìemidzît [Lis.], Pamp., tr., einschläfern: bē̦rnu. zagļi iemidzinuot cilvē̦kus LP. VII, 677. iemidzināmas zâles, Schlafftrunk.

Avots: ME II, 45

‡ ìemir̂dzinât, aufleuchten (erglänzen) machen: atmeta ... galvu, iemirdzinādama ... auskarus Daugava 1936, S. 125.

Avots: EH I, 530

ìemudzinât, tr.,

1) ein wenig verwickeln, verwirren
Spr.: [iem. dziju Fest.; einwickeln Bers.;

2) "zu zerzupfen anfangen":
auklu, dziju Bers.].

Avots: ME II, 46

ìeradzinât, mahnend aufmuntern zu: svešais negribēja ēst; nācās viņu ieradzināt Nigr.]

Avots: ME II, 55

ìesmidzinât, ein wenig herein-, hineinregnen: lietus iesmidzināja pa luogu istabā Jürg., Wolm. Refl. -tiês, ein wenig regnen: lietus drusku iesmidzinājās Wolm., Trik., Jürg.]

Avots: ME II, 68

ìesmildzinât Lautb., = iesmidzinât.]

Avots: ME II, 68

ìespir̃dzinât, tr., erfrischen, erquicken: sirdi. Refl. -tiês, sich erfrischen, sich erquicken: viņš iespirdzinājies kruogā LP. VII, 1050.

Avots: ME II, 69

ìespridzinât, tr.,

1) einsprengen:
kuoku vai skalu laužuot dažreiz iespridzina gabaliņus acīs A. XII, 560;

2) [einklemmen?]: žagatas astīte iespridzināta (Var.: iespraudīta) BW. 20422.

Avots: ME II, 71

ìesprudzinâtiês, stecken bleiben: siena ve̦zms iesprudzinājies šķūņa durīs Dond.

Avots: ME II, 71

ìestal̃dzinât, [= iekārdinât: uz ēšanu Wain.].

Avots: ME II, 72

ìesteidzinât, ansornen zur Eile: jātnieks iesteidzināja zirgu Janš. iesteidzināt cilvē̦kus pie darba Dond., Lautb.]

Avots: ME II, 73

ìestidzinât, versinken machen, versenken: mēs pasauli iestidzinam materiālismā MWM.

Avots: ME II, 73

ìevaldzinât, tr., verwickeln, fesseln: tuo ievaldzina savuos tīkluos Zalkt. kungs pasargās tavu kāju, ka tā netiek ievaldzināta Spr. Sal. 3, 26. [Refl. -tiês, sich in etw. verwickeln: tie tāduos grē̦kuos neievaldzinājās Glück Sir. 23, 17.]

Avots: ME II, 86

ìevirzinât, ìevirzît, tr., hineinbringen, hineinleiten: dzīvi jaunā ceļā Konv. ² 2268. viņš ievirzīja galvu tālāk krūmu paē̦nā A. XX, 651. Refl. -tiês, sich hineinbringen, geraten: zemnieki bij ievirzījušies ve̦rgu kārtā Pūrs III, 53.

Avots: ME II, 89

ìevizinât,

1) fahrend hereinführen:
visa labība jau ievizināta (= ieve̦sta) mājās Warkl.;

2) leicht und gewandt fahrend hereinführen:
šuodien jaunuo sievu ievizināja mūsu sē̦tā Nigr.;

3) an Spazierfahrten gewöhnen:
ievizināti bē̦rni grib ar˙vienu vizināties Nigr.]

Avots: ME II, 89

ìežadzinâtês, anfangen zu schwatzen, zu krächzen: žagata ar baltām acīm tur˙pat egles galā iežadzinās LP. V, 139.

Avots: ME II, 93

ìezuzinât Degl. MWM. II, 463, = iežužināt.

Avots: ME II, 92

il̃dzinât (li. ìlginti), tr.,

1) längern, verlängern, fristen:
brigdi beidzamuo vēl it kâ ildzinātu MWM. VI, 768;

2) lange behalten:
kur viņu tikmē̦r ildzināja, kamē̦r nuoziedznieks nāca nuolūgties A. XV, 2. 24; [

3) (ver)zögern, auf die lange Bank schieben U.] Refl. -tiês, sich lange aufhalten, zögern, anhalten:
kou viņš tur ildzinās? dziļāk mūsu atmiņā iespiežas un ilgāk ildzinājas jauki piedzīvuojumi nekâ nekuoši un bēdīgi atgadījumi Pūrs I, 25.

Avots: ME I, 705

irzinât: neirzini tuo suni! Jāsmuiža.

Avots: EH I, 431

irzinât Wessen "kairināt, kaitināt", zu li. érzinti "zergen".]

Avots: ME I, 711

izaûdzinât, ‡ Refl. -tiês, (für) sich auf(er)ziehen: i. sev suni Dunika.

Avots: EH I, 432

izbêdzinât mantu Lis., seine Sachen (vor dem Versteigern oder Konfiszieren sichernd) anderswohin (heimlich) transportieren.]

Avots: ME I, 716

‡ izbizinêt, hinauslaufen Dunika, Warkl.: teļš nuo pagalma izbizinēja. Refl. -tiês Dunika, Warkl., = ‡ izbizenêtiês.

Avots: EH I, 434

izblīzinât N. -Peb. "izmirkšķināt"; in Serbigal bedeute es: "dusmās (acis) pārgriezt".]

Avots: ME I, 717

izbuodzinât "paslèpt" Planhof; vgl. li. išbogìnti "hinausjagen" mit sekundärem o statt uo.]

Avots: ME I, 720

‡ izbuñdzinât Grünw., ausposaunen: viņas gods jau ir izbundzināts pa visu pagastu.

Avots: EH I, 436

izdaudzinât, ‡ Refl. -tiês AP., = izliẽlîtiês: viņi izdaũdzinājās, ka nākšuot palīgā.

Avots: EH I, 441

izdaudzinât, tr., ausposaunen, verschreien: Uoliņš uz Kaspara ne˙maz tik slikta prāta netur kâ izdaudzināts Kaudz. M. izdaudzinātas valuodas, ausgesprengte Gerüchte. izdaudzinâts, berühmt, vielgenannt: izdaudzināts labdaris LP. VI, 21; izdaudzināti rakstnieki, mākslinieki. viņa bija izdaudzināta un le̦pna skaistule Purap.

Avots: ME I, 725, 726

izdedzinât, ‡ Refl. -tiês, (vergeblich) wiederholt anzuzünden versuchen Jürg. u. a.: i., i., bet nevarēt aizdedzināt.

Avots: EH I, 441

izdedzinât (li. išdẽginti), tr., ausbrennen, verbrennen: izd. kuokā ruobu. saule izdedzinājusi labību, zāli.

Avots: ME I, 726

izdîdzinât, aufkeimen lassen: labību; ticības augļus.

Avots: ME I, 728

‡ izdiêdzinât ² Dunika, = izdiedzêt.

Avots: EH I, 443

‡ izdzîdzinât, zur Genüge bequem und vergnügt leben lassen Salisb.: viņš savu meitu pie sevis labi izdzīdzinājis.

Avots: EH I, 445

izdzinẽjs,

1) jemand, der vertreibt
(izdze̦n): raganu izdzinējs LP. I, 125;

2) jemand, der seine Leute schindet, mit Arbeit abquält:
tas nav tāds izdzinējs A. XVIII, 168.

Avots: ME I, 732

izglizinât, dünn ausstreichen, ausschmieren: ē̦duot nevajaga sviestu pa šķīvi izglizināt Sassm. [jāizglizina tauki uz maizes Dond.]

Avots: ME I, 738

izgnuzinât, izgnuzdinât Dond., Sassm., tr., ein wenig verrenken: kad bē̦rnam kāja, ruoka izmežģīta (izgnuzināta Windau) JK. VI, 53. Zu li. gnìužinti "давить", gniáužti "сжимать".

Avots: ME I, 738

‡ izgudzinât Zvirgzdlne, zur Genüge schnattern lassen: vajag i. zuosis.

Avots: EH I, 450

‡ izķezinât Dunika, = izķèzît 2.

Avots: EH I, 461

‡ izķizinât Dunika, Perfektivform zu ķizinât I: puiši meitas izķizināja ar siera gabalu.

Avots: EH I, 461

izkladzinât, tr., gackernd verkündigen, ausposaunen: rītā tā aizskriešuot tur izkladzināt, ka šis e̦suot piedzēries A. U. Refl. - tiês, zur Genüge gacken, schwatzen; ausposaunen: par tuo jūs jau diezgan e̦sat izkladzinājušās.

Avots: ME I, 751

izklañdzinât: tu izklandzini pa mājām, ka tu esi mani izpļāvis Siuxt. niekus i. pa visu pagastu Frauenb.

Avots: EH I, 455

izklañdzinât, ausposaunen: nevajaga visu, kuo zina, tāļāk izklandzināt Ahs.

Avots: ME I, 751

izklaũdzinât, tr.,

1) heruasklopfen:
saimnieku nuo istabas;

2) sorgfältig beklopfen, perkutieren:
ārsti apskatīja viņu, izklaudzināja MWM. VIII, 665;

3) ausposaunen:
izklaudzināsiet mani pa pus˙pasauli A. IX, 1, 139. Refl. - tiês, lange, vergeblich klopfen: izklaudzinājuos ilgi, bet ne+viens neatvēra durvis.

Avots: ME I, 752

‡ izkledzinât (li. išklẽginti "zum Schnattern veranlassen") Dunika, = izklìegt 2: i. valuodas, ka viņš tuo precēšuot.

Avots: EH I, 456

izknidzinât, auskernen.

Avots: ME I, 754

‡ izknuzinât "langsam auspicken" (von Hühnern) Seyershof.

Avots: EH I, 457

izkridzinât, izkridžinât, tr., ausdreschen: knapi tik spēju rudzus izkridžināt Frauenb.

Avots: ME I, 755

izlĩdzinât Refl. -tiês. ‡

3) sich aufrichten
(r. выравниваться!): jis ... pieliek ruoku pie cepures, piesit kāju, izlīdzinājas kai pret oficeri Pas. VIII, 63.

Avots: EH I, 463

izlidzinât (li. išlýginti), tr.,

1) ausglätten, ebnen, ausgleichen, versöhnen:
viņa ņēmās spilve̦nus izlīdzināt. izlīdzināts ruobs. Vēr. II, 189. izlīdzināti ienaidnieki. zirgs izstaipa un izlīdzina luocekļus Vīt. 86;

[2) kastrieren:
izlīdzināts āzis Für. I.] Refl. - tiês,

1) gegenseitige Forderungen ausgleichen:
nu laiks mums izlīdzināties;

2) sich versöhnen:
tie grib zieduodami ar tiem (dieviem) izlīdzināties LP. VII, 343. Subst. izlĩdzinâtãjs, der Vermittler G. Allun.

Avots: ME I, 764

‡ izļuodzinât Warkl., = izļuodzît.

Avots: EH I, 465

‡ izmēdzinât (li. išmėginti ) Warkl. "= izmẽginât".

Avots: EH I, 466

‡ izmidzinât, aufwecken: tas ... citus dzē̦rājus izmidzināja Mekons Septipi okstoņi 15. Refl. -tiês, einzuschläfern versuchen Bauske, Lemb.: ilgi izmidzinājuos (bē̦rnu), bet velti.

Avots: EH I, 466

izmĩzinât, ‡

2) "saveikt pēc saviem ieskatiem; līdz patikai nuostrādināt" Wessen: beidzuot dabūjis brāli pie siena pļaujas, tuo tad arī labi izmīzināja.

Avots: EH I, 467

izmĩzinât (li. išmį̃žinti), fakt., harnen lassen: bē̦rnu, ein Kind abhalten. brūti izceļ nuo vāģiem vai kamanām, izmīzina tuo pie vienas skujas BW. III, 1, 12.

Avots: ME I, 773

‡ izmurdzinât Trik., (im Schlaf) irgendwie behelligend (störend) aufwecken: i. bē̦rnu nuo miega.

Avots: EH I, 467

‡ izmurdzinêt Warkl., = ‡ izmurdzêt,

Avots: EH I, 467

‡ izplaûdzinât ² Frauenb., = izplaucinât: i. bērziņus.

Avots: EH I, 472

‡ izpļuñdzinât, = izlaîstît: nesuot i. ūdeni nuo trauka Dond. n. RKr. XVII, 47.

Avots: EH I, 474

izpļuñdzinâtiês Dond., = izpluñcîtiês.

Avots: ME I, 784

‡ I izpudzinât Blieden, = izpucinât: lai ar suni izpudzina.

Avots: EH I, 474

‡ II izpudzinât Ihlen, = izjàukt 1: i. matus.

Avots: EH I, 474

izredzinât, tr., vorherrschen, prophezeien: aufzufassen fähig" Bauske.] tas man izredzinās laimi, saka pie kāršu licēja ieejuot Dubena n. Etn. I, 31.

Avots: ME I, 791

izreizinât, tr., multiplizieren: divus skaitļus Stari II, 950.

Avots: ME I, 791

‡ izsirdzinât,

1) gesund machen, genesen lassen Gramsden (hier angebtich van mehreren Objekten):
dievs viņu gan izsirdzinās, Gott wird ihn wohl gesund machen Für. I;

2) (eine Reihe von Personen) eine Zeitlang krank liegen machen
(?) Schwanb.: tā sē̦rga jau gribēs i. vai visus nuo vietas.

Avots: EH I, 479

izspĩdzinât PS., Bauske, gründlich quälen: bē̦rni, izspīdzinājuši cāli, palaida tuo vaļā. Refl. - tiês, zur Genüge quälen.]

Avots: ME I, 802

‡ izspir̃dzinâtiês Sassm., gesund werden, genesen: bē̦rns pamazām izspirdzinājās.

Avots: EH I, 482

‡ izspradzinât, zerschmetternd verspritzen: akmiņus..., kas... daudziem smadzenes nuo galvas izspradzināja Dünsb. Vecie grieķi II, 65.

Avots: EH I, 482

izsprâdzinât [li. išsprogìnti], fakt. von izsprâgt,

1) bersten, aufbrechen machen, lassen:
latviešu gara spēcīgā sula izsprādzinājusi dažu labu pumpuru;

2) krepieren lassen, ausrotten:
pa˙priekšu jāizprādzina mušas Stari II, 37.

Avots: ME I, 803

I izsprēdzinât, Flachs ausspinnen Erlaa n. U.

Avots: ME I, 803

II izsprēdzinât: das Zitat ME. I, 803 stammt aus Par piemiņu 1875, S. 383.

Avots: EH I, 482

II izsprēdzinât, fakt. zu izsprêgt, auseinander platzen, sprühen lassen: saule savu spuožumu izlaista, izsprēdzina.

Avots: ME I, 803

izspridzinât, ‡

6) mit dem Fuss ausschlagen
Frauenb.: kad tik tev ķēve acis neizspridzina! ‡ Refl. -tiês; ausgesprengt werden: baidās, ka neizspridzinās acis Janš. Dzimtene IV; 321:

Avots: EH I, 482

izspridzinât, tr.,

1) ab -, aussprengen:
gabalu nuo klints;

2) aussprengen, ausschiessen:
kuo niekuojies ar skalganiem? vēl izsprādzināsi acis;

3) abpuffen, ein Gewehr abschiessen:
lielgabalus tādā ceļā izspridzināja vēl šā gadsimteņa vidū Antrop. II, 17;

4) verpuffen:
viņš izspridzināja visas skruotis;

5) ausspritzen:
istabu ar ūdeni SDP. VIII, 58.

Kļūdu labojums:
šā gadsimteņa = pagājušā gadu simteņa

Avots: ME I, 803

izsprudzinâtiês, sich hindurchdrängen: ar muokām izsprudzinājuos caur ļaužu baru Sassm.

Avots: ME I, 804

izstaĩdzinât, fakt. zu izstaigât, viel (oft vergeblich) gehen lassen: ķēniņš ne˙kad nemē̦dzuot citus par velti izstaidzināt LP. VI, 522.

Avots: ME I, 804

‡ iztulzinât (?) Schwanb. "anschwellen machen": i. luopus.

Avots: EH I, 491

iztuzinâtiês, sich aufmachen, sich herausbequemen: gauss cilvē̦ks nevar lē̦ti pie darba iztuzināties Sassm.

Avots: ME I, 821

izvãrdzinât 9li. išvárginti), tr., abmergeln, abquälen: izvārdzinātas miesas MWM. X, 152.

Avots: ME I, 825

izvèdzinât ² Warkh., = izvēcināt: izv. spārnus.]

Avots: ME I, 827

‡ izver̂dzinât, zur Genüge knechten.

Avots: EH I, 495

izvèzinât ² Warkh., = izvēcināt: izv. spārnus.]

Avots: ME I, 828

izvizinât, ‡

2) "?": vējiņš (liepiņu) izpūta, izvizināja Tdz. 37488.

Avots: EH I, 496

izvizinât, spazieren führen im Wagen od. Schlitten, hinausführen: es gribēju tevi jaunajuos ratuos izvizināt Kaudz. zirgs izvizina braucējus pa vārtiem uz ceļu A. XX, 169. Refl. - tiês, nach Herzenslust eine Spazierfahrt machen: mēs labi izvizinājāmies jaunajā laivā pa e̦ze̦ru.

Avots: ME I, 830

izžadzinât, tr., einen Laut wie die Elster hervorbringen: nevarējuse vairāk izžadzināt kâ tikai samaisītu kuiļa un ērzeļa valuodu LP. V, 102. Refl. - tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss schwatzen, sich ausschwatzen: meitu mātes un mātes meitas izžadzinājās un galu galā apmierinājās Seibolt.

Avots: ME I, 832

izzinât, tr., in Erfahrung bringen, ermitteln: ne visiem ļautiņiem visas vainas izzināju BW. 932. ne visiem stūrmaņiem ūdens ceļu izzināt 30816.

Avots: ME I, 831

izzinîgs, forschend, nach Wissen strebend: izzinīga prāts JR. IV, 157.

Avots: ME I, 832

‡ izžļadzinât "geräuschvoll ausgiessen" Warkl.: i. ūdeni.

Avots: EH I, 499

izžļidzinât, ‡

2) beim Waschen vergeuden
Frauenb.: i. visas ziepes.

Avots: EH I, 499

izžļidzinât, tr., erweichen Lautb., unordentlich waschen: ak tu sliņķe tāda, izžļidzinājuse vien tuo bļuodu, visi me̦lnumi klāt Naud.

Avots: ME I, 833

‡ izzviêdzinât ² Dunika, = izsmîdinât: puiši izzviedzināja mūsu meitas.

Avots: EH I, 498

‡ jẽdzinât, zu erschliessen aus atjẽdzinât.

Avots: EH I, 563

juodzinât, tr.,

1) wecken:
bē̦rnu Serb., Bers., Nötkh.;

2) juodzināt augšā, kund tun Ruj. n. U.

Avots: ME II, 125

jûdzin, jūdzen BW. 13956, zur Verstärkung von jûgt: jūdzin jūdzu kumeliņu.

Avots: ME II, 121

‡ jūdzinât,

1) (ein junges Pferd) aus An- und Ausspannen gewöhnen
Lubn.;

2) "?": gan zināja kumeliņš, cik ir jūdzu jūdze̦nāj[i]s [?] BW. 19964.

Avots: EH I, 568

kazinãjs Wolm., PS., rhamnus frangula.]

Avots: ME II, 183

I kazine, ‡

3) eine gewisse Pflanze
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 597

‡ II kazine (vilna) "dickhaarige Wolle, die an Ziegenwolle erinnert" Oknist: tur vaj[a]dzēs labas vilnas; ar šitādu kazini ni˙kā nebūs. puišiem seņāk vis zeķes adīja nuo kazines vilnas.

Avots: EH I, 597

kazine,

1) die Beere der rubus fruticosus
Dunika;

2) die Beere von rhamnus frangula
Warkl.]

Avots: ME II, 183

kàziniẽks: auch BW. 20828; 25647 var.

Avots: EH I, 607

kàziniẽks, kàzeniẽks, kàzniẽks, der Hochzeitsgast von Seiten des Bräutigams (estn. kāza "der Gatte" ), im Gegensatz zu den panāksnieki: brūtgāna mājās pa tuo laiku salasījās kāzinieki, t. i. kāzu viesi nuo brūtgāna puses BW. III, 1, 52. kāznieces jeb vīra radenieces III, 1, 11; 54; 58. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedēji III, 1, 8.

Avots: ME II, 206

‡ ķezinât, besudeln, schmieren Dunika, Kal., OB., Refl. -tiês (s. ME.II, 372): sich beschmieren Dunika: pagāni... dubļuos ķezinājās Dünsb. Pridis un Trūte 90. Zur Bed. vgl. auch ieķezinât.

Avots: EH I, 698

ķezinâtiês, sich mit unangenehmen, widrigen, schwierigen Dingen abgeben Biel.; mit der Arbeit nicht fertig werden können Grünh.; sich in fremde Händel einmischen U.

Avots: ME II, 372

I ķizinât: nuo Jūsu suolījuma, kuo man ķizinājāt; ka ... vedīšuot atkal sev līdza, ... neiznāks ne˙kas Janš. Bandavā II, 178. puišelis ķizinātājai gre̦dze̦nu nuomauca Līgava I, 358. Refl. -tiês,

1): nedillinies un neķizinies viņam pretī!
Janš. Līgava I, 207; Neckerei treiben; Händel suchen Segew.

Avots: EH I, 705

I ķizinât, ķizît, -ĩju, tr., jem. etwas Angenehmes zeigen, es aber nicht geben [Dond.], oder es sich nicht gönnen, necken, reizen, zergen, schadenfroh ķiz, ķiz sagen, indem man mit dem rechten Zeigefinger den linken streicht [Dunika]: redz, neģēlis kāds, nuoņēmis gre̦dze̦nu, nāk te sē̦tā ķizināt LP. V, 302. [viņš savu naudu ķizina priekšā U.] kuo tu te viņam ķizī, ka tu viņam neduod Wain. nu tad ēdi vienu (ābuolu)! kuo tu ķizini! LP. VI, 865. [(kurpītis) skaudīgā priekā vīstīja dūres pa gaisu, ķizinādams Ādamam atslēgu Janš. Dzimtene ² I, 52.] mazais viņu ķizināja un teica: ķiz, ķiz, brālīt, man astuoņi zirgi, tev ne˙viena JK. V, 109. saimniece man ķizīja, ka es vīru nedabūju VL. Refl. -tiês,

1) sich necken, charmieren:
ilgi viņi nedabū ķīķēties un ķizināties Janš. [Bārenīte 29];

2) nach etw. streben, verlangen
Lems., Salis n. U.;

3) wiederholt
ķizinât: kuo ķizinies? pietiek jau Dunika.

Avots: ME II, 387

II ķizinât Biel. n. U., forschen. [Wohl aus liv. küzz resp. estn. küzima "fragen", s. Thomsen Beröringer 262.]

Avots: ME II, 387

III ķizinât, tr., beschmutzen, beschmieren: vai es iešu nagus ķizināt gar kunga mantu? Alm. vai mēs iesim gar viņu nagus ķizināt Alm. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmieren: bē̦rni ķizinās Degl.

Avots: ME II, 387

I kladzinât (unter kladzêt),

2): es jau viņam gan kladzināju, lai tâ nedara Schwanb. ‡ Refl. -tiês Bērzgale, schnattern:
zuoss kladzinājās (mit ostle. a aus e, ?).

Avots: EH I, 607

‡ II kladzinât, zu erschliessen aus ‡ àizkladzinât 2.

Avots: EH I, 608

klãdzinât: vistas klãdzina Seyershof.

Avots: EH I, 612

klãdzinât Ruj., = kladzinât.

Avots: ME II, 217

kladzinêt (unter kladzêt),

1): vista kladzinē Skaista n. FBR. XV, 54.

Avots: EH I, 608

klañdzinât: auch ("kladzinât; vielen sagen") Frauenb.; gāja mani apkārt pa pagastu klañdzinādams (oft von mir sprechend) Siuxt.

Avots: EH I, 610

klañdzinât, = klandzināt: visi mani klandzināja, alle gackerten gegen mich, fielen über mich her Biel., Smilt.; [klañdzinât Salis, klan̂dzinât ² Lautb., viel reden; klañdzinât Ruj., = skandināt. - Als ein Kuronismus könnte es zu lat. clangere, hlakka " schreien, krächzen", gr. χλαγγή " Klang" u. a. gehören; wenn es aber echt le. ist, kann es mit n aus m zu klamstēt " gehören.]

Avots: ME II, 213

klaũdzinât, ‡

3) wiederholt von oder zu jem. sprechen
(mit aũ ) Seyershof: diezgan nu ir klaudzināts man riņķī. Refl. -tiês: klaũdze̦nāties pie durīm Ramkau.

Avots: EH I, 611

klaũdzinât [Dond., Līn., Selg., Bauske, C., Jürg., N. - Peb., Dunika, klaûdzinât PS., klaûdzināt ² Salis., Ruj., klàudzinât Wolm., Trik., Serbigal, AP., klàudzinât ² Preili, Nerft],

1) fakt. zu klaudzêt, klappern, poltern machen, zum Klappern, Poltern bringen:
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas klaudzināt BW. 24098, 1. mani bē̦ri kumeliņi tukšu sili klaudzināja 31077. es neiešu uz Daugava laivas galu klaudzināt 10904. nāc pie manis, jauna skuķe, šūtu kurpju klaudzināt 14775;

2) intr., klopfen, pochen, poltern:
pie durvīm kāds klusi klaudzināja A. XX, 136. sausā priedē dzenis klaudzina Vēr. II, 1114. Refl. -tiês. intensiv klopfen, pochen, poltern: viņs mācās ar vārdiem klaudzināties, er übt sich im Wortgeklingel A. XII, 18. Subst. klaudzinâšana, das Klopfen, Poltern; klaudzinâtãjs, der Polterer, Klopfer; vārdu klaudzinātājs, der Wortfechter Rainis.

Avots: ME II, 215

klàudzinēt ² Warkl., = klaudzinât.]

Avots: ME II, 215

kledzinât: auch Frauenb., Salis, Siuxt (von Hühnern); viel sprechen, schelten Siuxt.

Avots: EH I, 613

kledzinât [BW. 35755, 1 aus Rawen], = kladzinât: blīdenieku me̦llas vistas ik˙vakara kledzināja BW. 499, Nigr. Auch vom Geschrei des Sprechts: vai tā dzilna, vai ragana, kas mežā kledzināja? 23426, 1. [Vgl. li. klegénti An. 151.]

Avots: ME II, 220

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

‡ kledzinêt(iês) Warkl., = kleberêt 1: kledzinē nū ātrāk! tis zirdzeņš tikkuo kledzinē:

Avots: EH I, 613

‡ kleñdzinât, zu erschliessen aus pãrkleñdzinât.

Avots: EH I, 614

klidzinât,

1): melderis (ar vēja dzirnavām) ar tagad drusku klidzina Renzen; langsam fahren
Renzen, Salis, Wolm.;

2): = kladzinât 2: es jau viņam gan klidzināju, lai tâ nedara Schwanb.;

3): schreien machen
- auch Oknist: k. bērnu; klappern machen auch Schujen.

Avots: EH I, 617

klidzinât,

1) ein wenig wackeln, klappern, sich klapernd fortschleppen, im Wagen fahren
Druw.: sudmalas klidzina. brūnis sāka klidzināt Seibolt;

2) schreien (namentl. vom Habicht), klappern:
vanags klidzina Etn. II, 51; LP. V, 164. dzeņi vien klidzināja BW. 25909. divi graši kalītē kâ dzenīši klidzināja 20400, 1;

3) fakt. zu klidzêt, wackeln, klappern, schreien machen, zum Schreien bringen
Etn. IV, 66. vilkam mute jāaizslē̦dz, lai ganiņus neklidzina Kaltenbrunn BW. 29422.

Avots: ME II, 226

klīdzinât, = kliedzināt: dienu ganus klīdzināji BW. 2364.]

Avots: ME II, 230

klìedzin, kliedzen, kliedzien, zur Verstärkung von klìgt, gewaltig (schreien): kliedzien (gew. kliedzin) kliedza aiz upītes BW. 14307, 1. bē̦rns kliedzin kliedza vienā kliegšanā.

Avots: ME II, 231

klìedzinât, fakt. zu kliegt, schreien lassen, zum Schreien bringen: dienu ganus kliedzināt (vilks) VL.

Avots: ME II, 231

kliñdzinât, ‡

2) schwatzen
Bixten. Zur Bed. vgl. pārklindzinât.

Avots: EH I, 618

kliñdzinât, intr., klingeln: mē̦mais ubags klindzina ar pulkstentiņu Sassm., [Dond., Arrasch, Drosth., Warkl.].

Avots: ME II, 228

‡ klìndzins ² Saikava, = klimbins ‡ 4.

Avots: EH I, 618

kludzinât,

1) tr., schütteln, rütteln (etw. Flüssiges):
pienu muciņā Smilt.;

2) intr., nahe dem Erbrechen sein.

Avots: ME II, 233

‡ kļudzinât Auleja, = kludzinât 1.

Avots: EH I, 626

‡ klùdzinêt ² Auleja, klaũdzinât.

Avots: EH I, 624

‡ klundzinât,

1) = klùncinât ² Golg.;

2) "(kuoku) iebāzt caurumā un sist pa cauruma malām" (mit un̂ ² ) NB.

Avots: EH I, 623

kņadzinât, knirschen: vilki kņadzina zuobus Skalbe.

Avots: ME II, 252

knidzinât, s. izknidzinât.]

Avots: ME II, 246

‡ kņudzinât "kustināt, knibināt" Warkl.; "mudžinât" Dunika: k. dzives (dzijas); zu entwirren suchen Dond.: k. dziju.

Avots: EH I, 637

‡ knuzinât, beissen, stechen (von Insekten) Orellen: mušas, uodi knuzina. Zur Bed. vgl. auch ‡ izknuzinât. Refl. -tiês (s. ME. II, 250), ‡

2), sich ohne. Arbeit umhertreiben, trödeln
Seyershof: viņš knuzinājas visu dienu, nestrādā ne˙kā.

Avots: EH I, 634

knuzinâtiês Ruj. und West - Livl. n. U., [knuzurêtiês Hasenp.], lausen, in den Haaren od. Federn herumfahren. [Wohl nebst knužinât zu knū(s)t; s. Prellwitz Wrtb. ² 236.]

Avots: ME II, 250

kuõpaûdzinâšana *, die Kollektiverziehung.

Avots: ME II, 345

‡ kŗadzinât, = kradzinât: kuo tie kraukļi kŗadzināja ...? Tdz. 42353.

Avots: EH I, 664

kradzinât, s. krācinât.

Avots: ME II, 255

krañdzinât [Nigr.], s. krancinât.

Avots: ME II, 259

kraudzinât, s. kraucinât 2. [Zur Wurzelform vgl. gr. χραυγή "Geschrei" und an. hraukt "Seerabe".]

Avots: ME II, 262

krezinât, tr., heilen Dond. Refl. -tiês, sich erholen, zu Kräften kommen: viņš tikmē̦r krezinājās, kamē̦r palika ve̦se̦ls Sassm.

Avots: ME II, 275

kridzinât,

1) s. izkridzināt; [2) mit einem grigulis 1 - ihn schüttelnd - lärmen Wandsen:
kuo tu griguli kridzini?]

Avots: ME II, 277

‡ krùodzinīca ² Oknist u. a., = kruodziniece: šitā kruoga k. neduod al[u]s parādā BW. 19967, 1. veŗas jaunā kruodzinīcā Pas. V, 288 (aus Welonen).

Avots: EH I, 664

kruõdziniẽks, kruõdz(e)niẽks, kruõģeris [aus mnd. kroger], der Krüger.

Avots: ME II, 294

kruõdziniẽks: auch BW. 22242, 1 var., Pas. XIV, 275.

Avots: EH I, 664

‡ kundzinât, jem. respektvoll kungs resp. kundze nennen: tevi (zu einer Frau gesagt) kundzinam vairāk nekā viņu Janš. Ligava II, 371. nekundzināts un nedaudzināls 391.

Avots: EH I, 675

ku˙zin, = kuozin, vielleicht Aps.

Avots: ME II, 331

kuzinât, kuz, kuz sagen, ein Pferd locken: viņš staigājis pa mežu kliegdams un kuzinādams JU. S. kuz.

Avots: ME II, 331

‡ kuzinâtiês, zu erschliessen aus ìekuzinâtiês.

Avots: EH I, 681

kũziniẽks, kũzniẽks, ein mit dem Stocke (kũza) Umhergehender, ein ungebetener Gast RKr. XI, 80; Wachtkerl, der den Prügel als das Zeichen der Wacht dem andern, an den die Reihe kommt, abgibt.

Avots: ME II, 339

‡ kvidzinât (cūkas) Kaltenbr., = kvìecinât.

Avots: EH I, 690

kviêdzinât ² Dond., Salis, Ruj., = kvìecinât: kuo tu kviedzini cūkas? duod tām ēst!]

Avots: ME II, 356

làizinât C., laĩzinât Dond., lecken lassen.]

Avots: ME II, 414

‡ landzinât "?": ar baltu spieķi suņus l. (bellen machen?) Mekons Trīsreiz par velti 30.

Avots: EH I, 719

lazinât (verschrieben für lacinât?) Burtn. "verleumden; ärgern."]

Avots: ME II, 433

‡ ļezinât, zu erschliessen aus ‡ apļēzinât.

Avots: EH I, 772

‡ lê̦zins Erlaa, = lê̦ze̦ns 1.

Avots: EH I, 740