Paplašinātā meklēšana

‡ àizâzêt, foppend verscheuchen, wegbekommen: a. kuo pruojām.

Avots: EH I, 7

‡ aizbāze "Bestechungsmittel" Wid.

Avots: EH I, 8

àizbâzeknis,

1) : àizbàznis, der Stöpsel Malv.

Avots: EH I, 8

àizbâzeknis Tēv., àizbâzis, àizbâznis, àizbâzs, àizbâža, Demin. -ĩtis, -iņa,

1) etwas, womit man etwas verstopft
(àizbâž): pirtī, pirtī vedīsim (panāksniekus) par luodziņa aizbāžņiem BW. 19132. tie tē̦vam, tie dē̦lam, tie (svārki) pirts luoga aizbāžam BW. 25989. duomāju, gādāju, kur speltes aizbāzs; paķēru meitiņu, iebāzu speltē 20756. vieni kre̦kli mugurā, uotri luoga aizbāžā 27080, 1;

2) Notnagel, Nothilfe:
aizbāžam es turēju kaimiņuos arājiņu 10493, 1. maza mana aizbāžiņa nuo tā viena bāleliņa 13734;

3) d. Pl. aizbāzi,

a) Gaben als Bestechungsmittel
Etn. III, 145,

b) ein zur Schädigung anderer Menschen hingelegtes Zaubermittel,
gewöhnlich nešļavas genannt Etn. III, 161.

Avots: ME I, 18

‡ àizbâzît,

1) wiederholt hinter etwas stecken;

2) wiederholt verstopfen, zustopfen:
šķirbas aizbāzīt BW. 34641, 1. duris aizbāzīja 35622 var., Druw. es paspārnes visas aizbāzīju un tâ˙pat visus caurumiņus AP. Refl. -tiês,

1) (für) sich
(dat.) wiederholt hinter etw. stecken, stopfen, verstopfen: aizbāzījās cimdus aiz juostas;

2) sich verstopfen, zustopfen:
viņš kamanās labi aizbāzījās;

3) beim Stecken, Stopfen versehentlich hingeraten:
nezin kur cimdi aizbāzījušies.

Avots: EH I, 8

àizbâzt, tr.,

1) hinter etw. stecken:
sniegu aiz apkakles a.; aizbāz zirgiem sienu, stecke den Pferden Heu auf;

2) verstopfen, zustopfen:
Sprw. ļaudīm muti nevar aizbāzt. aizbāz ar akmeņiem krāsnes spelti, lai visiem tiesas priekšā mutes kā aizbāztas Tr. IV, 177. stāv kā aizbāzts, wie auf den Mund geschlagen. - Refl. -tiês,

1) für sich etw. hinter etw. stecken:
saskaities vien staigāju, cirv' aiz juostas aizbāzies BW. 15865;

2) sich verstopfen:
tā lai aizbāžas manam ienaidniekam mute Tr. IV, 177.

Avots: ME I, 18

‡ àizblãzt (?) Bauske, fortlaufen; hinlaufen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 10

‡ àizbrāzt,

1) fort-, hinlaufen, -eilen
Bauske, (mit â ) C., Schujen, Trik., (mit â ² ) Lems.: viņš aizbrāza uz kaimiņiem;

2) hinter etwas schleudern
(perfektiv): vē̦tra aizbrāza zvejniekam ve̦se̦lu šalti ūdens aiz kakla Trik.

Avots: EH I, 11

àizbrâztiês, dahinsausen, wegbrausen: šņākuoņa aizbrāzās nuo viena meža stūr,a uz uotru Stari I, 288.

Avots: ME I, 20

àizdrãzt: Refl. -tiês - auch "fortfliegen": cirvis... aizdrāzās Pas. VIlI, 441.

Avots: EH I, 19

àizdrãzt,

1) tr., beschabend anspitzen:
puļķi;

2) intr., hinlaufen, sich davon machen, schnell wohin gehen:
aizdrāzīšu uz kaimiņiem; auch refl., so: Ede aizdrāzās sulaiņiem gar,ām Blaum.

Avots: ME I, 23

‡ àizdrāztît, schnitzelnd, schabend hinter etwas geraten lassen: a. skaidas aiz galda.

Avots: EH I, 19

‡ àizgâzt,

1) hinter etwas stürzen
(tr.), giessen: a. kam ūdeni aiz kakla;

2) vor etwas stürzen
(tr.) Spr.: a. kuokus ceļam priekšā. šķūnī salmus nuo augšas gāžuot zemē, var a. sienam priekšā;

3) vollstürzen:
a. bedri. Refl. -tiês,

1) fortstürzen
(intr.); fortströmen: nu jau strauts rāmāki te̦k, lielums ūdens jau aizgāzies Siuxt;

2) vor etwas hinstürzen
(intr.): kuoks aizgāzies ceļam priekšā;

3) zustürzen, vollstürzen
Spr.: grants bedres aizgāzušās ciet Siuxt;

4) (schnell) fort-, hingehen, -fahren (verächtlich gesagt):
laikam jau atkal uz kruogu aizgāzās Siuxt. vinš aizgāzās pruom.

Avots: EH I, 24

‡ àizglãzât Dunika, mit Fensterscheiben versehen: a. luogu.

Avots: EH I, 24

‡ aîzstrâzdât ² Kal., Rutzau, = àizstràdât.

Avots: EH I, 53

àizvâzt: a. nazi Sessw. u. a. ‡ Refl. -tiês, sich von selbst zumachen (von einem Deckel) Rutzau: šķirsta vāks aizvāzies cieti.

Avots: EH I, 62

àizvâzt, tr., den Deckel auflegen, zumachen: trauku aizvāž Pūrs III, 65; šķirsts (der Sarg) tiek aizvāzts Müller. spundi Stari I, 355. Bers., Laud.

Avots: ME I, 59

apbâzît, ‡

3) ringsum (stopfend) bewickeln (einhüllen):
a. traukus kamanās ar sienu.

Avots: EH I, 73

apbâzît, tr., freqn.,

1) ringsumstopfen:
apbāzi gar visām malām uzse̦gu, lai aukstums neve̦lkas pie kājām klāt JK., Bers., Lös;

2) bestechen:
viņš apbāzījis visus tiesnešus, lai viņu attaisnuotu.

Kļūdu labojums:
ringsumstopfen = ringsum stopfen

Avots: ME I, 76

‡ apbâzt,

1) "завалить, заложить (сѣном)" Spr., (mehrere Räume) vollstopfen
Dunika: a. ar sienu visas staļļaugšas;

2) rings um etwas stopfen
(perfektiv): a. sienu ap pudeli oder pudelei apkārt;

3) unter etwas stopfen, stecken
(perfektiv) : a. lādi apakš gultas Memelshof, Salis; ringsum unter etwas stopfen, stecken (perfektiv): a. se̦gu ap gultas malu;

4) schichtend (stopfend) verdecken
Memelshof: a. sienu ar dābuolu.

Avots: EH I, 73

apblãzmuôt, auch apblãsmuôt, rundumher beleuchten; kaŗa uguns apblāzmuo Hug. apblāsmuotais rīts sauc pie darba zemes rūķi. Refl. -tiês, erglänzen, erröten (vom Himmel).

Avots: ME I, 77

‡ apbràzâtiês ² Warkl., sich ringsum zerkratzen (schrammen).

Avots: EH I, 74

apdrãzt, ‡ Refl. -tiês Dunika, Lemburg, Stenden, schnell und schwungvoll um etwas herumlaufen: zirgs apdrāzās ap rijas galu.

Avots: EH I, 78

apdrãzt (li. apdróžti),

1) etw. beschnitzen;
puļķi;

2) rasch um etw. laufen:
apdr. ap krūmu. In letzter Bedeutung apdrâzt n. C.

Avots: ME I, 82

‡ apdrãztelêt, ringsum ein wenig beschnitzeln: a. kuoku.

Avots: EH I, 78

‡ apdrāztît,

1) ringsum beschnitzeln:
a. kuoku;

2) zuspitzend beschnitzen:
ar apdrāztīta sē̦rkuociņa uotru galu Janš. Dzimtene III, 150;

3) = aprãt (mit à ² ) Selsau. Refl. -tiês, unversehens ringsum eingeschrammt werden: pa kruvešiem ejuot jaunie zābaki apdrāztījušies.

Avots: EH I, 78

‡ apgâzît, (wiederholt) umstürzen, über den Haufen werfen: rudzu statiņus priekš vešanas vajaga apgāzīt, lai apsus apakšas KatrE.

Avots: EH I, 81

apgâzt (li. apgóžti), ‡

4) stürzend
I (tr.), giessend (mit dem zu Stürzenden, ~ zu Giessenden) bedecken: apgāxt siertu ar salmiem Siuxt, beim Herunterwerfen des Strohs vom Heuboden das in der Scheune befindliche Heu damit verdecken. apgāzt galdu ar ūdeni (pientt) ebenda, den Tisch unachtsamerweise mit Wasser (Milch) begiessen. katrs savu riezi grib juo ātri (ar dumblu) apgāzt Janš. Dzimtene V, 350.

Avots: EH I, 82

apgâzt,

1) tr., umwerfen, umstürzen, über den Haufen werfen:
kuokus, ratus, cilvē̦kus. vai gribiet kalnu apgāzt raudamies LP. IV, 128. Sprw.: kad cūka paē̦duse, tad apgāž sili. sacēlies briesmīgs viesulis, it kā vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīc. P. I, 34; visas mājas LP. VII, 358. vai tad es nu pasauli apgāzīšu SDP. VI, 82;

2) apgāzt uz mutes, so eine Sache wenden, drehen, dass das Untere nach oben kommt:
trauku, bļuodu, katlu; auch ohne diesen Zusatz: apgāzts katls nuoderēja tē̦vu tē̦vu laikuos aizsargam pret visādiem gariem LP. VII, 472;

3) übertr., umwälzen, umstossen, widerlegen, verwerfen, vernichten:
valsts pamatus, valsts satversmi, likumus, ve̦cas būšanas Kundz., līdz šim par pareizām atzītas duomas. Refl. -tiês, umstürzen, umfallen: kuoks apgāzies, māja, laiviņa apgāzusies LP. VII, 479. Part. pass. apgāzts, betäubt, benommen: apgāzti visi, nuo tādiem augstumiem gāzti Dünsb.

Avots: ME I, 87

‡ apkâzâtiês ² Dunika, Rutzau, = apkàzuôtiês, sich verheiraten.

Avots: EH I, 91

apkàzuôtiês: auch Bers., Segewold u. a.

Avots: EH I, 91

apkàzuôtiês, intr., heiraten. Salisb.

Avots: ME I, 95

‡ apstrâzdât ² Kal., Rutzau, = apstrâdât 1.

Avots: EH I, 117

apvāznis, das Visier MWM. VI, 330, VII, 486.

Avots: ME I, 134

apvâzt (li. apvóžti), bedecken: trauku. sikspārnis jāapvāž ar sietu uz skudru pūļa LP. VI, 20.

Avots: ME I, 135

atbâzenes, atbâžas, atbâžu cũkas, ein Kartenspiel, bei welchem die Spieler die ausgespielte Karte entweder mit einer grösseren stechen oder mit einer kleineren zurückschieben (atbâzt) können.

Avots: ME I, 150

‡ atbâzîtiês Warkl., sich die Kleidung aufschürzen, -stecken.

Avots: EH I, 134

atbâzt (s. unter atbâzenes), ‡

2) aufschürzen, -stecken (die Kleidung)
Warkl.: a. brunčus, lai nesamērcējas; ‡

3) einen Teil von etwas Eingestopftem, Zusammengestopftem wegnehmen:
vajag a. sienu nuo maisa; dižan ciets piebāzts Zvirgzdine; ‡

4) eine dreiste Antwort geben
Riga.

Avots: EH I, 134

atblãzma, der Wiederschein Kronw: apkārtne me̦t atblāzmu uz cilvē̦kiem B. Vēstn.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 151

‡ atblāzmuôt, widerscheinen: (dīķis) atblāzmuoja sarkans kâ asinis Ezeriņš Leijerk. II, 182. sejā, kas atblāzmuoja vakara dzieznā A. Brigadere Daugava I, 303. Refl. -tiês: auch Janš. Līgava II, 22.

Avots: EH I, 135

atblãzmuôtiês, sich wiederspiegeln Pūrs III, 104.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln

Avots: ME I, 151

‡ atbrāztiês, stürmisch her-, zurückeilen: atbrāzies kâ vē̦tra. Madaļa un... Elza pašas bija atbrāzušās Janš. Precību viesulis 42.

Avots: EH I, 136

atdrãzt,

1): puišelis drāzdams atdrāzis nagus (= sagriêzis pirkstus) Kal. Refl. -tiês, ‡

2) sich
(dat.) abschneiden: a. sev nagus (= pirkstus) Dunika.

Avots: EH I, 139

atdrãzt,

1) wegschneiden:
skaidu nuo kuoka;

2) schroff, derb antworten:
iekam meitas spēja tam kuo atdrāzt Alm.;

3) herlaufen, eilig ankommen, auch eilig sich zurückbegeben:
viņš vakar atdrāza pie mums; in letzter Bedeutung oft refl. MWM. X, 35.

Avots: ME I, 154

atgâze, die Steile, Steilheit: nuonācām līdz atgāzei AP., Lub., Erlaa, Aps.; atgāžu vietas, kur nuotikuši šļukumi Konv. ² 3605.

Avots: ME I, 158

atgâzene, auch atgâzne,

1) die durch Umkippen oder Zurücklehnen bewirkte Lage oder ein umgedrehter Gegenstand:
atgāzene labu dara, rückwärts gelegt ist's wohltätig Biel. R. 24. [atgāzene und atgāziene auch von einer Frau: atgāziene, atgāzies! negaid (i) tevi atgāžam! BW. 35772; pārvedu atgāzeni, apakšā gulē̦tāju BW. 35773];

2) ein Gegenstand, an den man sich zurücklehnen kann, die Lehne des Lehnstuhles, der Lehnstuhlsessel:
viņš atkal atlaidās pret krē̦sla atgāzni A. XI, 564. tad atgāzenē atkritusi Apsk. I, 341. atgāzeņu krē̦sls, der Lehnstuhl, Sessel Jan. [Nach Seew. bei U. atgāznes auch = pagāznes.]

Kļūdu labojums:
Lehnstuhlsessel = Lehnstuhl
Sessel = Lehnsessel

Avots: ME I, 158, 159

‡ atgāzenis Stelpenhof "slīpums uz āru": jaunajiern ratiem (ratu virsai) ir lielāks a. nekâ vecajiem.

Avots: EH I, 142

atgâzeniski Dond., atgâzin, Adv., rückwärts, zurückgelehnt: viņš mani nuogrūda atgāzin AP., Sessw., Lub.

Avots: ME I, 159

atgâzt, tr.,

1) zurückstossen:
viņš atgāza vīru augšpē̦du;

2) zurückstossen, ungestüm öffnen:
atg. luogus, durvis līdz galam vaļā;

3) zurückwerfen:
galvu Etn. IV, 154; aber auch krūtis, vē̦de̦ru; krūtis, vē̦de̦ru atgāzis staigāt, stolz einhergehen;

3) ungestüm, schnell zurückgiessen:
ūdeni kubulā. Refl. -tiês, sich zurücklehnen, zurückgeworfen, sich brüstend, seelenvergnügt sitzen: vai tu redzi, kā tā ir atgāzusies, siehst du, wie sie stolz da zurückgeworfen sitzt. ķēniņš sēž atgāzies krē̦slā sveiks un ve̦se̦ls LP. VI, 505. [atgāzies! negaid (i) tevi atgāžam! BW. 35772.]

Avots: ME I, 159

atgāztēm staigāt, mit gehobenem (ein wenig zurückgebogenem) Haupt einhergehen Duomas IV, 365.

Avots: ME I, 159

atkàzas: auch AP., Wolm., (mit à ² ) Pilda, Warkl., atkàzes auch AP., Ramkau, (mit à ² ) Auleja: šuogad kāzas, [u]z citu gadu atkāzītes BW. 21046, 1.

Avots: EH I, 147

atkàzas, atkàži PS., [atkàzes in Saussen], die Nachfeier der Hochzeit: svētdien pēc kāzām dzeŗ atkāzas BW. III, I, 74.

Avots: ME I, 166, 167

‡ atkâzâtiês ² Dunika, Rutzau, zur Genüge eine Hochzeit feiern: vai tad trīs dienas nevar pietiekuoši a.?

Avots: EH I, 147

‡ atstrâzdât ² Kal., Rutzau, = arstràdât. Refl. -tiês Kal., Rutzau, = atstràdâtiês.

Avots: EH I, 172

atvâzt

1): auch Dunika, Kal., Rutzau: atvāztuo grāmatu Janš. Bandavā II, 18. Refl. -tiês: kabatā nazis radās pats atvāzies vaļā Dunika, Kal.

Avots: EH I, 179

atvâzt (li. atvóžti), tr.,

1) zurückstülpen, den Deckel abnehmen, aufklappen:
cibu A. XX, 327, maku Etn., nazi Etn II, 98, pulksteni A. XX, 372, suomu A. XII, 490, vāku BW. 30;

2) (mit atvēzt vermischt) die Hand zum Schlagen ausholen:
ve̦ctē̦vs, atvāzis ruoku, deva ar līku dzelzsgabaliņu pa kramu Kleinberg; so auch cirst ar pilnu atvāzienu für atvēzienu, mit vollem Schwung hauen Vēr. II, 1130. Refl. -tiês, sich öffnen: pūra vāks atvāzās BW. 16828.

Avots: ME I, 208

âz ^2, Präp. und

Präfix für àiz in Schnehpeln, Brozen, Klein-Gramsden, Gaweesen, Illien, Dubenalken, Wirginahlen, Hasenpot, Rudden, Frauenburg,Kargadden Endzelin Predl. 11; vgl. az.

Avots: ME I, 245

‡ āzaids RKr. XVI, 263 (aus Rutzau), = azaids.

Avots: EH I, 196

āzainītis, ein Streit-, Zanksüchtiger Serb.

Avots: ME I, 245

āzduogs, Haartuch Kand., Samiten. [Zugrunde liegt mnd. hārdōk, wobei das le. Wort wohl eine Nebenform * hārs-dōk voraussetzt.]

Avots: ME I, 245

āze, Feueresse: de̦g kā kalēja āze Alm. Gew. ẽze.

Avots: ME I, 245

āzenis Kurisch Haff n. RKr. XI, 102, N. - Bartau (āzene L.), Südostwind [li. ožìnis dass.].

Avots: ME I, 245

âzẽ̦ns (unter âzis 1): auch AP., nom. pl. āzē̦ni BW. 32806, 4: ņemsim vienu āzeniņu ar visiem radziņiem BW. 29420. puisīšam tāda muode kâ rudeni āze̦nam 35545, 1.

Avots: EH I, 196

âzêt, - ēju Smilt., tr., geisseln, durchhecheln: daudzas nuo šinīs gabaluos āzē̦tām muļķībām mainījušas savu seju Vēr. II, 867. Refl. - tiês, streiten, zan ken: kuo tu te ar visiem āzējies? Serb. Von âzis.

Avots: ME I, 245

‡ âzgâze ² NB. "ein an der Wand angebrachtes Brettchen, dahinter Löffel gesteckt werden".

Avots: EH I, 196

‡ âzguļa ² Iw., = àizgulte.

Avots: EH I, 196

âzîgs, zank-, streitsüchtig Serb.

Avots: ME I, 246

‡ ãzinis PlKur., = āzenis.

Avots: EH I, 196

âzis,

1): voc. s. āziņ BW. 2221, 7; baltais ā. BW. 13144, 1. sirmais ā. 13143, 2;

3): âzis, der Sägebock
Warkl.; âzis ² Orellen, ein hölzernes Gestell zum Ziegeltragen; âzītis AP. "zābaku ve̦lkamais";

5): Demin. âzītis AP., Ramkau, Wessen, Dachreiter; āzis gaŗš dēlis, kas tiek likts salmu jumtu paspārnēs zem salmiem. ā. satur salmus, a. uzsists uz spāŗu apakšējiem galiem un uz tā liek apakšējuo salmu kārtu Siuxt: aizslē̦puse galvu aiz jumta āža, glūn pāri čukuram Janš. Mežv. ļ. I, 16;

6): âzītis ² Seyershof Klötzchen zum Aufhängen der Weberhefteln;

8): diena a., ein Vogel
AP.: dieva ā. skrien murkše̦nādams pa gaisu; ‡

9) âzītis ² Salis, ein in die Schulterpartie eines Männerhemdes eingelassenes dreieckiges Stoffstück.

Avots: EH I, 196

âzis (li. ožỹs "Ziegenbock", ožkà "Ziege", apr. wosse "Ziege", wosux "Bock"),

1) der Ziegenbock; Demin.
âzẽ̦ns, âzĩtis, âzulē̦ns, âzlē̦ns A. XII, 92, verächtlich âželis LP. VII, 499. āžuos iet (von der Begattung der Ziegen), sich begatten. Sprw.: kas āzi cels par dārznieku "wer wird den Bock zum Gärtner machen". ve̦cam āzim stīvi ragi, von dem Eigensinn, von der Ungefügigkeit des Alters. palaižas kā āzis uz saviem ragiem, von der Überschätzung eigener Kraft. savilkušies kā izpe̦ldē̦ti āži, nach einem unangenehmen, niederdrückenden Erlebnis. āzi od. āžus dīrāt, kaut, plēst, āžu ādas spīlēt, n. U. auch āžus durt, ar āžu ādām braukt, euphem. für vomieren, erbrechen. taisns kā āžu rags (scherzhaft). āža od. āžu rags, Bockshorn, auch ein beliebtes Blaseinstrument. grē̦ku āzis, der Sündenbock;

2) ein schlechtes Pferd:
manis dēļ, Annēnieši, savus āžus nejūdziet BW. 10259. vai bij zirgs vai nebija, vai baltais āžulē̦ns BW. 14378;

3) âzĩtis der Holz - Sägebock der Säger
JR. IV, 87; das Gestell unter einem Rahmen: uz āzīšiem rāmis Stari II, 165;

4) der Eisbock, Eisbrecher im Flusse;
āži nach Spr. auch ein Holzwehr im Fluss;

5) âži, âzīši, die Dachreiter, die Kreuzhölzer auf dem Firste des Daches, auch die unterste abgestützte Reihe der Strohbündel des Strohdaches, sonst
vistiņas;

6) Klötzchen zum Aufhängen der Weberhefteln
A. XI, 84; nach Etn. IV, 145 ist āzis auch eine Vorrichtung an Fischerböten, auf die man beim Fischen die Netzstricke windet; [nach U. auch Schliesshaken, Klinkhaken];

7) âžu od. âža luoki, Dreizack, Salzbinse (Triglochin L.)
RKr. II, 79, Juncus n. Konv. ² 647;

8) kļava azītis = kļava auglis PS.,;

9) pē̦rkuoņa āzis od. dievāzis, ķikuts, Bekassine, (Ascalopax gallinago L.)
RKr. VIII, 97, n. Aps. dieva-āzis, der Storch A. XVI, 884. [Zu ksl. azno "Fell", ai. ajá-ḥ "Bock", ajā "Ziege", phl. azag "Ziege", air. ag allad "wilder Bock", s. Zubatý AfslPh. XVI, 396, Fick Wrtb. I ^4, 2, Leumann Wrtb. 10, Berneker Wrtb. 35 f., Trautmann Wrtb. 22.]

Kļūdu labojums:
7): Konv. ² 647 = Konv. ¹ 647

Avots: ME I, 246

‡ āzjuõmele Franeab. "tukša te̦lpa uz ē̦kas augšas pašā pažuobelē".

Avots: EH I, 196

‡ âzkãrpe ² Iw., derjenige Teil des Dachziegels, womit derselbe an die Latte angehangt wird.

Avots: EH I, 196

* āzkuods od. * āzkuoda, Imbiss: ne̦s āzkuodu (kukuli, sieru) RKr. XVI, 122 aus Rutzau).

Avots: ME I, 246

âzkuõls ^2, dial. für àizkur̃ls, harthörig Lautb. (Zabeln).

Avots: ME I, 246

‡ āzkrāsne, = àizkrâsne: es tupēju āzkrāsnē BW. 7918, 2 (aus Kabillen). dzen miedziņu āzkrāsnē! 6766, 1 (aus NB.).

Avots: EH I, 196

āzuodere (Perkuhnen), für àizkrâsne; vgl. àizuõdere.

Avots: ME I, 246

‡ âzuôte ² Schnehpeln, = azuôts.

Avots: EH I, 196

âzuoties, Unsinn machen, unartig sein; cf. âzêties.

Avots: ME I, 246

âzpute ² = aizkrâsne Bezzenberger Mag. XVIII, 142. - [ -pute aus mnd. put od. pot "Ofentopf"?].

Avots: ME I, 246

âzulē̦ns (unter âzis 1): auch BW. 14378.

Avots: EH I, 196

âzulẽns, âzis.

Avots: ME I, 246

āzbars (unter àizbars 4), ‡

2) ãzbars PlKur., ein Grützkorn;
ãzbari PlKur., = putraimi.

Avots: EH I, 196

‡ āzviête ² Frauenb., der leere Raum hinter dem Ofen ("se̦nākā aizkrāsnë).

Avots: EH I, 196

‡ bāmāzis, ein dummer Mensch Bartau.

Avots: EH I, 208

‡ bâzaklis Sonnaxt, bâzakls ebenda, = bāzeklis 1.

Avots: EH I, 210

bāzeklis,

1) ein vermeintes Zauberstück, das einer dem andern zum Possen steckt
St.; ‡

3) ein aufdringlicher Mensch
A. X 2, 438.

Avots: EH I, 210

bāzeklis (zu bâzt),

1) ein Zaubermittel:
bāzekļi, tie tādi pesteļi, kuo skauģis kur citam ieliek, iebāž Mag. II, 3, 114; gew. nešļavas; [

2) ein bezauberter Gegenstand
Wid.].

Avots: ME I, 275

bâzeknis, ein Stöpsel Konv. ¹ 817.

Avots: ME I, 275

‡ bâzelêt Bers., wiedertrott hier oder da stopfen, stecken.

Avots: EH I, 210

bâzenis, der Balg, ausgestopfter Körper Dr.

Avots: ME I, 275

‡ I bãzīgs, mühsam, sorgfältig Für. I.

Avots: EH I, 210

‡ II bāzīgs, Adj., "wer andern Personen gehörende Sachen versteckt" PV.

Avots: EH I, 210

bâzît, Refl. -tiês, ‡

2) für sich etwas wegstecken
PV.; ‡

3) = bàlzîtiês Mar.

Avots: EH I, 210

bâzît [Bers., Laud., Mar.], -u, -īju, freqn. von bâzt, wiederholt stopfen: mīkstas cisas taisīdama, pagalvīti bāzīdama BW. 5619. bāzīdams kukuļus, bestechend (Latvija). Refl. -tiês, einander etw. zustecken, zukommen lassen. saimnieks sāka pukuoties par saimnieces bāzīšanuos Latv.; Bers., Lub., Erlaa.

Avots: ME I, 275

‡ I bāzīties, sich bemühen, bekümmern Ruj.: es viņa pēc ļuoti bāzījuos.

Avots: EH I, 210

‡ II bāzîtiês, faulenzend, aus Langerweile etwas tun, Unsinn treiben PV.

Avots: EH I, 210

bāzlis: wer stopft, steckt: ej nu sazini, kur esi cirvi nuobāzis, kâ b˙! PV.

Avots: EH I, 210

bāzlis = bāzīgs cilvē̦ks Lös. n. Etn. III, 161; kas uotram nezinuot kuo nuobāž (zagšanas nuolūkā); auch sieviešu pavedējs Lub.; ein Zauberer Wid.

Avots: ME I, 275, 276

bâzt: ^{bàzt 2} Wessen n. FBR. XIII, 81: b. de̦sas, Würste machen Siuxt; (de̦su) bāžamais, ein Gerät, womit man die Wurstmasse in die Därme stopft Siuxt n. Fil. mat. 66 f.; " = pist" Salisb.

Avots: EH I, 210

bâzt, -žu, -zu, tr., stecken, stopfen: aiz jostiņas cimdus bāzu BW. 13919. Sprw.: kas vienreiz pirkstus ugunī bāzis, tas uotrreiz vairs nebāzīs. abi labs, bāz maisā. latviešus vienā maisā bāzt ar vāciešiem, über einen Kamm scheren, verwechseln A. XX, 233. de̦gunu bāzt, kur nav daļas od. visur savu de̦gunu b., allenthalben seine Nase stecken. sienu šķūnī bāzt, die Scheune mit Heu füllen, Heu einfahren. man nav kuo mutē bāzt, ich habe nichts zu beissen, nichts zu brechen. es viņam negribu apakšā bāzt, ich will ihm nicht nachstehen; zuobenu makstīs bāzt. Refl. -tiês, sich drängen, sich hineindrängen, sich einmischen: uz klēti vien bāzās gulēt (Neik. 7). kuo tu bāzies tādā vietā, kur tu nederi. lai šis nebāžuoties pulkā LP. VI, 160. virsū bāzties, sich aufdrängen; nebāzies man virsū! [Wohl zu li. božmas "Bauchnetz" bāžmas "Masse", ai. bāhatē "drängt, drückt" und vielleicht auch zu russ. базло "Kehle, Schlund, Rachen" und arm. bazum "viel"; vgl. dazu Leskien Abl. 372, Bartholomae IF. VII, 86, Sommer Balt. 124, Hübschmann Arm. Gramm. I, 426 und Petersson Balt. -slav. Wortstud. 42 f.]

Kļūdu labojums:
13919 = 13918

Avots: ME I, 276

bâztin, zur Verstärkung von bâzt: baznīca cilvē̦ku kā bāztin piebāzta, die Kirche ist wie vollgestopft. visas vietiņas bija bāztin piebāztas ar naudu.

Avots: ME I, 276

blãzma: auch (mit ã ) Dunika, Salis, Smilt., Trik., (mit à) N.-Wohlfahrt, (mit à ² ) Kaltenbr., Linden, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 227

blãzma, [auch blâzma Nerft, blâzma ² Ruj. und Bielenstein LSpr. I, 51], der Schimmer, Glanz, der Wiederschein, die Röte vom Licht und Feuer: sārta blāzma, rötlicher Schein Aps.; rīta, vakara blāzma, Morgen-, Abendröte; ziemeļu od. -ļa blāzma, ziemeļblāzma, das Nordlicht. Zu blāzt "schimmern", flamma "Flamme", flagrāre "flammen", [s. Fick Wrtb. I ⁴ , 94, Walde Wrtb. ² 297 und 298 und W. Schulze KZ. LI, 61.]

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 312

blãzmains, blãzmuots auch blãzmais [Neologismus oder Druckfehler für blāzmaims?], schimmernd, dämmernd: blāzmainm nakts; blāzmains, blāzmuots rīts. mīlestības blāzmais rīts šķīsti baltiem ziediem vīts A. XX, 869. uz luoga aizkara blāzmaiņi spīgāja luktuŗu gaisma Upītis, Sieviete 192.

Avots: ME I, 312, 313

‡ blâzme Preiļi n. FBR. VIII, 13, (mit à ² ) Warkl., = blãzma: ierauga mazu guns blāzmīti Pas. IX, 539 (aus Domopol).

Avots: EH I, 227

blāzmuôt, blāzmuoties, blãsmuoties Dond., schimmern, dämmern, grauen: rīts blāzmuojas Apsk. I, 286. ar blāzmuojuošu lāpu tu lej gaismu viņu te̦kās Vēr. I, 1192. vakara puse vēl blāzmuoja MWM. XI, 183.

Avots: ME I, 313

blàzns ² BW. 2676, 2 (Bd. I, S. 924), [blàznis ² Nerft, s. blāsnis.]

Avots: ME I, 313

blāznums, der Schimmer, Wiederschein Lös., Bers., Etn. III, 161: acis piegrieztas sarkanajam blāznumam A. XVIII, 397. uogļu sarkanis blāznums Stari II, 333. kâ fosfora blāznums atplaiksnījās un apdzisa aiz gurde̦najiem plakstiņiem Upītis, Sieviete 36.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 313

I blāzt, schimmern L. (schon von ihm als "obsolet" bezeichnet).

Avots: ME I, 313

[II blâzt, -žu, -zu, Unsinn schwatzen Stockm.; blāzt, blāzu vielleicht für älteres blāst, blādu.]

Avots: ME I, 313

bràzakls ² (mit hochle. a aus e̦?) Lubn., Meiran, Saikava "?": iet kâ b. (von jem., der beim Gehen überall anstösst, sich reibt).

Avots: EH I, 239

‡ brāzât, -ãju,

1) reiben, kratzen
(mit à ² ) Warkl., Zvirgzdine: cūka brāzā mugaru ap pakši Zvirgzdine. zābaki lieli, brāzā kājas ebenda;

2) schmieren, sudeln
(bràzât ² ) Pilda: nebrāzā ar netīrām ruokām! Refl. -tiês, sich reiben, kratzen Warkl.: zirgs pie siles brāzājas.

Avots: EH I, 239

brāzdaiķis, ein Tolpatsch, der alles zerschlägt und zerbricht Grob. n. Etn. IV, 17.

Avots: ME I, 329

brãzdêt, brazdêt, - u, - ēju, intr., poltern, brausen, sausen, krachen: tūk- stuots kuoku galuotņu lūza brāzduot MWM. VI, 391. krist uozuoliem brāzduot Rainis. [Vgl˙li. brózdauti "цроизводить несильный шум".]

Avots: ME I, 329

brâze [Kr., Nerft], grosses Menschengedrange. Zu brāzt.

Avots: ME I, 329

‡ brāzeklis "vīšķis: allerlei in Leiwand gebunden, ein Opfer für die Toten, dem Kirchhof eingescharrt" Lubn. n. BIeIU.

Avots: EH I, 240

brāzeniski, Adv., streifender, polterder Weise; gleitend Spr.

Avots: ME I, 329

[brãzeris Stuhrhof "jem., der zu zanken und schelten pflegt".]

Avots: ME I, 329

brāzêt, refl. - tiês, intr., stürmen, brausen, tosen: auka sacē̦lusies un brāzējusies kuokuos LP. VII, 991.

Avots: ME I, 329

‡ II brāzêt Warkl., = ‡ brāzât 1.

Avots: EH I, 240

brâziens: brāziens Siuxt, brāziens Strods Par. vōrdn. 61: lai man ... neuzbrūk kāds brāziens Janš. Līgava 95. cimdi dabūja brazienu (wurd stark mitgenommen) Segew.

Avots: EH I, 240

brâziens [Kr.], der Knall, das Gepolter, das einmalige Brausen, der Stoss, Hieb, starker Schlag, strenger Verweis, Rüge: liels brāziens nuorībēja AP. dē̦ls dabūja nuo tē̦va krietnu brāzienu. negaisa, vē̦tras brāziens, der Windstoss.

Avots: ME I, 329

‡ brāziņš "?": saņēma.., pa dunckai vēl.. . brāziņu . . . draudu un rājienu A. Brigadere Skarbos vējos 321 f.

Avots: EH I, 240

brāzma: auch (mit â) Oknist.

Avots: EH I, 240

brāzma, auch brāsma, das Ungestüm, der Anprall, Drang, Stoss, der Windstoss [bràzma ² Stelp., brâzma ² Salis], Menschengewühl [brãzma Libau], das Gedränge: šis spars tuo apņēma kâ nece̦rē̦ta brāzma MWM. VIII, 8. brāzma milzīgs ļaužu bars, kuŗā liela spiešanās. [šajās dzirnavās mazāk malēju, nav tik liela brāzma Stelp.]. vēja, aukas brāzma, der Windstoss: lūšana lielā brāzmā (von starkem Winde) Füreker n. Plūd. Llv. II, 64; skaļu vārdu brāzma, der Wortschwall MWM. X, 551: [tu nu gan dabūji veselu brazmu (Libau), Tüchtige Schelte].

Kļūdu labojums:
Füreker = Fürecker

Avots: ME I, 329

‡ brāzme "nuobrāzta miesas daļä Warkl.

Avots: EH I, 240

brāzmîgs, ungestüm, stürmisch: pulki trauks ar... brāzmīgumu kaujā A. Grīns Dvēseļu putenis II, 85.

Avots: EH I, 240

brāzmuôt, stürmen, brausen, dahinsausen: vē̦tra un plūdi brāzmuo savu ceļu Jaun. Dr.

Avots: ME I, 329

‡ brāzuoņa, das Toben, Brausc Lärmen: dzirdēja ... duobju dūkuoņu un brāžuoņu Janš. Dzimtene V, 405

Avots: EH I, 240

brãzt: auch (mit â) Kaltenbr., (mit â ² ) Salis. Refl. -tiês, ‡

2) zanken schelten, mit Worten angreifen
(mit â ² ) Dunika: viņš brāžas uz mani kâ negudrs; ‡

3) sich reiben, scheuern
Kaltenbr.: brāžas cits ap citu (in einem grossen Menschengedränge).

Avots: EH I, 240

brãzt [Bl., Bächhof, Grünwald, brâzt Kr., Kl., Salisb., Ermes, Muremois, Stockm., C., PS., Warkhof], - žu, - zu, intr.,

1) brausen, toben, lärmen:
auka šalc un brāž ² (lärmt) Libau];

2) wohin stürmen, schnell fahren, laufen:
[brâžat tik iekšā! Ruj. brãz taisni caur mežu Grenzhof.] brāž pa galvu, pa kaklu istabā;

3) tr., streifen, treffen, sczleudern, hauen,
[brâzt, verletzen Wessen]: es nodrebēju kā vētras brāzts Vēr. I, 1299. kuŗā dienā meži tuop brāzti, nuo tā laika pēc mēneša būs kušana, von dem Tag, da der Sturm streut, bricht über einen Monat das entschiedene Tauweter des Frühjahrs heran Hr. n. U. tā brāza mucu pret akmeni LP. VI, 757. driķus brāzt BW. 25056,1. (Var.: malt). Refl. - tiês, lärmen, toben, brausen, polternd, krachend fallen, dahinstürmen: kuo nu brāzies? pali nu brāžas un šļāc Stari II, 112. [mēs brâžamies ² ar ragutiņām nuo kalna Libau. kuoki brāžas (fallen vom Sturm gebrochen) Ekau.] vē̦tra brāžas˙viņš brāzies uz priekšu. viss ir mutuļuojis un brāzies par šuo laiku Vēr. I, 740. [brâztiês Ronnenb., Neunburg, Ruj., Wandsen, eilig und gewalsam sich durchdrängen: viņš brāžas pa mežu, ka zari vien brakšķ Kokenhusen. - Zu li. bróžti "оцарапать", poln. brazg "Klang, Schall", la. frāgor "Getöse"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 495, Walde Wrtb. ² 312 und Būga РФВ. LXX, 101 f.]

Kļūdu labojums:
25056,1 = 25056 var

Avots: ME I, 329

cāziķis "dusmīgs, pretējs cilvē̦ks" Dond.: Pricis tāds c., - ne˙maz nav labs.

Avots: EH I, 262

cizāzītis [Matthiae, Stuhrh., Salisb., = sienâzis, Heuschrecke]: kaļ elksnītī cizāzītis Bārda Zem. d. 139; ["der Floh" Paltemal].

Avots: ME I, 390

[dabâzt Drsth., Spr., stopfend od. steckend hinzufügen.]

Avots: ME I, 428

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

[dadrāzt(ies) Drsth., schnell (laufend od. fahrend) hinzueilen.]

Avots: ME I, 429

dagâzt, tr., hinwerfen: dagāzt gar zemi; aber: piegāzt pilnu bedri ar akmiņiem PS. [Refl. -tiês, hinstürzen (intrans.).]

Avots: ME I, 430

[dãzns in Südwest-Kurl., = dāsns.]

Avots: ME I, 449

dìevâzītis,

1) Bekassine (ascalopax gallinago)
RKr. VIII, 97;

2) der Storch
Aps.;

[3) = dievsunītis 1 Golgowsky].

Avots: ME I, 484

dràza ² [Bers.], ein Gewühl eiliger Leute: kur miera punkts šajā neapturamā tieksmē un drāzā? Zalktis v. J. 1908, Nr. 3, S. 67.

Avots: ME I, 494

‡ II dràza ² Warkl. "Grind, Schorf; etwas Unebenes" : tev āda kâ elkšķam d.

Avots: EH I, 331

drãzẽjs, der Schnitzer; gaŗa iesma drāzējs, der Zauderer, Trödler, Pedant.

Avots: ME I, 494

‡ drāzelêt (in einem handschriftl. Vokabular), = drãztelêt.

Avots: EH I, 331

drãzeniski, kopfüber stürzend, zerrend RKr. II, 55: kāju tik velc vien drāzeniski! Plūd. LR. III, 63.

Avots: ME I, 494

[drāzga (mit hochle. ā aus ē, ?),

1) "ein unruhiger, ausgelassener Mensch"
Lipna, Mahlup;

2) "jem., der in zerfetzten Kleidern einhergeht"; "ein Taugenichts"
Bers.]

Avots: ME I, 494

drãziêns, [drâziens Kr.],

1) ein Schnitt mit dem Messer;

2) ein Hieb, Prügel, Schelte
[drâziens C., PS.]: auns deva ar ragiem vilkam tādu drāzienu pa galvu LP. V, 171;

3) der schnelle Lauf:
tas tik bij drāziens, kamē̦r nuoķēru puiku Ahs.

Avots: ME I, 494, 495

drãzîgs: unartig (ausgelassen) AP.; unruhig PV.

Avots: EH I, 331

drãzîgs, = drāztîgs.

Avots: ME I, 494

‡ drāziņš; = drãziêns 2: skuoluotājs jau skrien .., nu tik būs puikām d. A. Brigadere Skarbos vējos 230.

Avots: EH I, 331

drãzlis (li. drožlis, Hobelspan), was beim Schnitzen abfällt Infl. n. U.

Avots: ME I, 495

[drâzma Warkhof, = drāzna.]

Avots: ME I, 495

‡ drāzns AP., unartig (ausgelassen).

Avots: EH I, 331

drāzt: auch (mit ã ) AP., Iw., (mit à ² ) Oknist;

1): auch (mit ã) Dunika, OB., Salisb.;

2): auch (mit â ² ) Salisb.;

3): auch (mit ã) Siuxt;

5): auch (mit â ² ) Salis, Salisb., Seyershof; eilig (übermütig) fahren
(mit ã ) Orellen. Refl. -tiês,

2): schnell fahren
(mit ã ) Orellen; ‡

3) "lange schnitzeln"
(mit ã ) Orellen.

Avots: EH I, 331

drāzt, -žu, -zu (li. dróžti "schnitzen, züchtigen"), tr., intr.,

1) schnitzen
[drãzt Wolm., PS., C., Jürg., Nigr., Dond., Selg., drâzt ² Salis, Ruj., dràzt ² Kl., Warkh.] (mit dem Schneidemesser od. Messer): stīpas, pātagai kātu, grābekļiem zarus. nedrāz iesmu tu, tautieti, vēl zīlīte zariņā BW. 15717;

2) prügeln, schelten
Drosth., Fest., Laud., Bers., Peb. [und zwar drâzt C., PS., dràzt ² Kl.]: saimnieks drāza ganus, tāpēc ka nuoēdinājuši labību Adsel. drāz tik! haue nur!

3) schlagen, werfen, schleudern, giessen:
tam brūtes brālis drāza ar pātagu pa muguru BW. III, 1, 31. padabūjis šautru un drāzis pa sāniem LP. V, 107. Liena paņe̦m pilnu spaini ar ūdeni un drāž tuo viņam virsū A. XX, 508. lietus drāza tâ˙pat Janš. drāzis acīs šāvienu LP. VII, 486. es drāzu viņam tūliņ taisni acīs, ich sagte ihm die Wahrheit ins Gesicht. drāzi tik vaļā, schiesse nur los, sprich nur dreist. juo lielākas muļķības drāž vaļā, juo labāki Puriņ;

[4) streifend verletzen
(= brâzt) Warkh.];

5) schnell wohin sich begeben, laufen
[drâzt C., PS.; in dieser Bed. auch li. padrožti]: pūķis drāž iešņākdamies metējiem pār galvām LP. VI, 49. kur nu drāzīsi? uz leju ar vare̦nu šalti tur mežupe drāzdama līkumus me̦t A. XIII, 377. Refl. -tiês,

1) sich reiben, Händel suchen:
kuo tu drāzies? Was suchst du Händel Mag. XIII, 2, 47;

2) stürmen, stürzen
[drâztiês Warkh.]: viļņi drāžas trakā dejā. mēs drāzāmies pa šuo ceļu uz priekšu. zibeņi drāžas Aus. vējš drāžas caur kuoku lapām Pasaul. lāp. 82. [Am ehesten nach Agrell Zwei Beitr. z. slav. Lautgesch. 48 zu slav. drazniti "reizen"; das von Būga LM. IV, 448 hierher gestellte an. dróg "Streifen" gehört doch wohl zu an. draga "ziehen", das zu le. dragât gehören dürfte.]

Avots: ME I, 495

drãztaļa - zu ersetzen durch drâztaļa.

Avots: EH I, 331

drãztaļa, ein unartiger, unbändiger Mensch [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 495

drãztele, [drāztala Wid.], Schnitzel, Schabsel, Hobelspan: viļņi ruotā ar cilvē̦kiem kâ drāztelēm Rainis.

Avots: ME I, 495

drãztelêt, -ēju, tr., hin und wieder ein wenig schnitzeln; [vgl. li. drožtelėti "строгнуть"].

Avots: ME I, 495

drãzteliņa, [Schnitzwerk L.]; sirds drāzteliņa (Liebkosungswort gegen Kinder), Püppchen.

Avots: ME I, 495

drãztîgs,

[1) sich leicht schnitzen lassend:
drāztīgs kuoks Ruj.];

2) mutwillig, unartig, unruhig, händelsüchtig:
tas ir drāztīgs puika Schujen, Etn. IV, 18, 166, [Fest., AP., Daiben].

Avots: ME I, 495

drãztinis, [drāztenis Wid.], ein langer Peitschenstiel aus zähem Holze im Libauschen. Vgl. li. drožtinis, aus Schnitzarbeit hervorgegangen.

Avots: ME I, 495

drāztît: auch (mit ã ) Salis,

1): drãztît ratiem ilksis Seyershof, drāza stīpas, kâ arī drāztīja un graizīja ar nazi dažādus daiktiņus un nieka lietiņas Janš. Līgava I, 166; ‡

2) "prügeln"
Zaravič.

Avots: EH I, 331

drāztît, -u, -īju, freqn., wiederholt ein wenig schaben, schnitzeln: viņš paņēma citu kuoku un drāztīja atkal MWM. VIII, 17. Refl. -tiês, unartig, unruhig sein [Fest.], Lös. n. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 495

drãzts - zu ersetzen durėh drâzts.

Avots: EH I, 331

drãzts,

1) ein unruhiger, unbändiger
(Lös.), händelsüchtiger Mensch, ein tollkühner Mensch, [dràzts ² Bers.;

2) drâzts ² Ruj., ein Instrument zum Schnitzen.]

Avots: ME I, 495

drãztulis,

1) jem., der hin und wieder schnitzelt
Krem.;

2) = drāztaļa Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 495

‡ gaŗgāzeniski PV.; = gaŗgâzu.

Avots: EH I, 385

gaŗgâzu, der Länge nach gestreckt, ausgestreckt liegend: cilvē̦ks, ve̦zums gul gaŗgāzu Bers., Dond. n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 606

‡ gaŗgâzus PV., Adv., = gaŗgâzu: viņš nuolikās g. visā augumā.

Avots: EH I, 385

gâza,

3): auch Perkunen;

4): auch N.-Rosen n. FBR. VIII, 43.

Avots: EH I, 390

gâza [Kr.], gâze,

1) die Neigung, der Sturz
Spr.;

2) der Wassersturz
[auch gāža St.], Wasserfall Dond., Spr.: ieraudzīja ūdens gāzei iepretim jaunu sievieti šēžam Lautb.;

3) die Brandungs -, Sturzwelle
Fürecker: dažas laivas apkrita gāzēs LA. tuvu pie malas - tâ sauktajās gāzēs LA.;

4) der Guss;
lietus gāze, der Regenguss: šuodien lietus gāzes pastrādājušas lielus zaudējumus B. Vēstn. lietus nāk vienā gāzē AP.;

5) der Abhang
A. XII, 868. Zu gâzt.

Avots: ME I, 619

‡ gāzaîns,

1) baufallig
Ar.;

2) voll mit Sturzwellen
Perkunen: gâzaina ² jūra.

Avots: EH I, 390

gâzējs, jem., der etwas zum Fall bringt, der Zertrümmerer, Zerstörer: varas gāzējs Konv. ² 737. liels darba gāzējs, ein gewaltiger Arbeiter Stari II, 250.

Avots: ME I, 619

gâzeklis [PS., Domopol], ein fauler Mensch.

Avots: ME I, 619

‡ gāzeknis, ein Schimpfname Erlaa; "wer alles umstürzt oder umstürzen will" Bers., PV.; "wer oder was leicht umstürzt (intr.)" Bers., PV.

Avots: EH I, 390

gâzelêt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, (mit ã) Widdrisch.

Avots: EH I, 390

gâzelêt, - ēju, freqn., tr., wiederholt kippen, wiederholt zum Wackeln bringen: papēdi nuo vienas puses uz uotru MWM. VI, 565. Refl. - tiês, wackeln: jau sāka gāzelēties uz klupšanu A. XII, 37. viņš gāzelējas kâ piedzēris Stari III, 229. iet tâ gāze̦lē̦damās kâ lielas mātes Vēr. II, 525. pīle iet gāze̦lē̦damās kâ lielas mātes Vēr. II, 525. pīle iet gāze̦lē̦damās Sassm.

Avots: ME I, 619

gâzelîgs, wackelig, wackelnd: liels, gāzelīgs vīrs Saul. viņš iet gāzelīgi AP.

Avots: ME I, 619

gâzenis, der Guss; lietus gāzenis, Regenguss A. XI, 464; gāzeņa lietus, Gewitterregen V.

Avots: ME I, 619

‡ *gâzêt, erschlossen aus nùogâzêt.

Avots: EH I, 390

gāziẽns,

2): dabūja... labu gāzienu Janš. Līgava II, 200, Ahs., Orellen, Siuxt. ik uz gāziera stāvs, nach jedem Hiebe schoss er senkrecht in die Höhe
BielU.

Avots: EH I, 390

gâziẽns,

1) der Guss;
lietus gāziens, der Regenguss;

2) der Hieb, Schlag:
sargies nuo gāziena! Lautb.

Avots: ME I, 620

gâzît: praes. gâzu AP. Refl. -tiês: auch Prl.

Avots: EH I, 390

gâzît, - ĩju, freqn. von gāzt, tr., wacken machen, kippen: atbrauc mana māmuliņa, kamaniņas gāzīdama BW. 18624. biķerītes gāzīdami BW. 32353, 4. Refl. - tiês [Kl.], wackeln, wanken: viņš sāka gāzīties un krita gar zemi Kaudz. M.

Avots: ME I, 619, 620

gâzma, gāzme bei Rainis Ind. un Arija 248,

1) der Guss, der Erguss, der Schwall; Schlag;
lietus gāzma, der Regenguss MWM. X, 323. bangu gāzmas MWM. XI, 259. staru gāzmas A. XV, 2, 96. ļaužu gāzma MWM. VI, 330;

2) der Abhang:
kalna gāzma Druva III, 256.2 Wohl eine Neubildung von Sudr. E.

Avots: ME I, 620

gâzne, gāznis Duomas II, 311,

1) der Wassersturz, die Sturzwelle:
upēs gāznes un virpuļus... saceļ ve̦lni, raganas Pūrs. I, 114;

[2) gāzne "herabrutschender Erdboden"
(?) Stelpenh.;

3) "= mē̦slu bedre" (?) Nieder - Kurl.;

4) starker Regenguss
Freudenberg, Domopol].

Avots: ME I, 620

gāzuoknis, der Guss: lietus gāzuoknis, der Regenguss MWM. VIII, 68.

Avots: ME I, 620

gāzuonis ,* die Sturzwelle Konv. ¹ 494.

Avots: ME I, 620

gâzt,

4): auch Dunika, Orellen, Seyershof, Strasden; ‡

5) schnell (im Trab) laufen, sich eilig begeben:
lai jau zirgs pa ceļu gāž, cik uziet Seyershof. es gribēju te g. taisni pa dārzu Strasden. es gāzu caur mežu. kuo es varēju ebenda; ‡

6) "arbeiten, tun"
Orellen: kuo tur nu gāž, ka nenāk mājā! Refl. -tiês, ‡

4) "sterben"
Orellen: ir palicis pa˙visam vājš; gan nu drīz gāzīsies.

Avots: EH I, 390

gâzt, - žu, - zu (li. góžti "валить; giessen"),

1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;

2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;

3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;

4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,

1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;

2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;

3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]

Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen

Avots: ME I, 620

gâztît (richtiger wäre die Schreibung gâstît!), Refl. -tiês,

1): auch Weissensee: kad nāk citi kūļi klāt, tad guba vairs negāstās Linden in Kurl.; stürzen
(intr.) Linderi in Kurl.: le̦di gāstās ūdenī.

Avots: EH I, 391

[gâztît C., Bers., Warkh., - u, - īju, wiederholt gâzt. Refl.] - tiês, - uôs, - ĩjuos,

1) wacken, wanken
A. XII, 868: baznīca gāztās RKr. VII, 238;

2) - gāztiês, giessen
(intr.): me̦lns debess virsū gāztās Egl. MWM. X, 68.

Avots: ME I, 620

gâzts (part. praet. pass. zu gâzt); mit schräger Wandung Iw.: vienu galu galdiņiem taisa šaurāku, uotru. platāku, lai spannis iznāktu g.

Avots: EH I, 391

‡ gāzulîgi "?": re̦dzē̦dami ... g. nuosēžamies Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154.

Avots: EH I, 391

‡ *gâzuļuôt, erschlössen aus pagâzuļuôt.

Avots: EH I, 391

gāzuļuotiês, wacken, wanken Etn. IV, 129. viņš stipri gāzuļuojas uz priekšu un atpakaļ A. IX, 1, 352.

Avots: ME I, 620

gâzums,

1) das Ausgegossene, Ausgeworfene, das Resultat einer mit
gāzt bezeichneten Arbeit: tas ir mans šīs dienas gāzums, dieses Stück Feld habe ich heute bedüngt od. dieses Stück Wiese od. Feld habe ich heute abgemäht. gāzumus vest, den Dünger haufenweise aufs Feld werfen;

2) die Rodung:
gāzumā zāģē malku A. XII, 868;

3) der Pl., die Meerestrandung
PK.; die Sturzwelle U.

Avots: ME I, 620

‡ glãza Dunika, NB., Perkunen, = glãze 1 (in Dunika auch in der Bed. von glãze 2): trīs glāziņas (kleine Glasscheiben) Pas. V, 385 (aus Leegen); s. auch unter glãze.

Avots: EH I, 392

‡ glãzât Dunika, Rutzau, = glãžuôt: g. luogus.

Avots: EH I, 392

glãze,

2): alus g. BW. 21332 var. vīna g. 382. ūdens glazīte 2850.

Avots: EH I, 392

glãze, Dem. glãzĩte, lãztiņa, auch glãziņa BW. 14084 [aus Irjen],

1) das Glas:
laime un glāze vārīgas lietas. palielināmā glāze, Vergrösserungsglas;

2) das Trinkglas:
kad glāze pilna, tad draugu diezgan. kam glāze, tam tiesa. glāzē nuoslīkst vairāk ļaužu, nekâ jūŗā, im Glase ertrinken mehr Menschen als im Meere. [Nebst estn. (k)lāž aus mnd. glas.]

Avots: ME I, 624

glãzenãji [Wolm., C., Segew., Nigr., Ruj., Lis.], Blaubeerstaube U., Konv. ² 2322.

Avots: ME I, 624

glãze̦nãjs AP., Ramkau, glãzenãjs Orellen, eine Blaubeerstaude; vgl. glãzenãji.

Avots: EH I, 392

glãzene: auch AP., Urellen; Ramkau, Salis, (mit à ² ) Adsel, Mar.

Avots: EH I, 392

glãzene, [glãzine Dunika], die Blaubeere (vaccinium uliginosum) RKr. II, 80, [Wolm.]; die Schwarzbeere Salisb.

Avots: ME I, 624

‡ glãzêt Ramkau u. a.; = glãžuôt.

Avots: EH I, 392

glãzine (unter glãzene): auch (mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 392

‡ glāzis, = glāze 1: glāža luogi BW. 6134 var.; 6136 var.

Avots: EH I, 392

glāzît, - u, - ĩju, tr., streicheln, liebkosen: tautu meita glāza manu kumeliņu Ltd. 377 (Lubahn), Ruhental, U. Sonst dafür glās(t)īt.

Avots: ME I, 624

glãzniẽks, der Glaser: vai tavs tē̦vs glāznieks? so pflegt man den zu fragen, der jemand im Lichte steht.

Avots: ME I, 624

‡ glãzuôt Diet., = glãžuôt.

Avots: EH I, 392

‡ glãzs (o- Stamm!) Gramsden n. FBR. IX, 102, Rutzau n. FBR. VII, 121, Strasden,

1) das Glas (als Materie)
Iw.: glāza durvis BW. 10488;

2) das Trinkglas
Frauenb., Wahnen: paduod... mazuos glāziņus Janš. Dzimtene V, 96. duošu glāzli brandavena BWp. 2047, 1.

Avots: EH I, 392

glãztiņa (unter glãze): ein gläsernes Gefässchen Schampen n. BielU.

Avots: EH I, 392

‡ gŗāzds "?": nuorībēja g. (= gŗauzds 1 ?) pē̦rkuona spēriens Janš. Bandavā I, 378.

Avots: EH I, 414

‡ grāzîtiês "zögern?" Diet.

Avots: EH I, 401

grâztiês, -žuos, -zuos, sich schwerfällig hinsetzen Mar. n. Rkr. XV, 114. zu li. grõzdinti "переставлять со стуком"?

Avots: ME I, 645

‡ gubgâzis Planhof "der Herbstwind"" Zu guba+gâzt:

Avots: EH I, 415

ìebâzît, wiederholt ein -, herein -, hineinstopfen.

Avots: ME II, 3

ìebâzt, Refl. -tiês,

1): (kabata) iešūta ie. nažam Kaltenbr.; ‡

2) "sich bei jem. einflicken
(ielišķēties pie cita)" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einflicken").

Avots: EH I, 503

ìebâzt, ein -, herein -, hineinstecken, - stopfen: stūrī galvas iebāzušas BW. 7812. nebij tādas starpas, kur man savu balsi iebāzt Duomas II, 1038. REfl. - tiês, für sich etwas einstecken: viens burvis uotram prasījis tabakas iebāzties LP. VII, 673. lapsiņa iebāzās mana ce̦pta kukulīša BW. 26350.

Avots: ME II, 3

ìebrāzît L., iebrāzt U., etwas schrammen, ritzen, verletzen.

Avots: ME II, 4

ìebrāztiês, herein -, hineinstürzen, - stürmen.

Avots: ME II, 4

ìedrāzt, ‡

3) einschneiden, einritzen
Līvāni, = ìemizuôt 1 Warkl.: ie. kuokam mizu; ‡

4) schnitzend hineinfallen machen
Dunika: ie. skaidas ķuocī. Refl. -tiês, ‡

2) schnitzend sich verletzen
Dunika: viņš iedrāzās (sev) pirkstā.

Avots: EH I, 509

ìedrāzt,

1) herein -, hineinstürmen, - stürzen:
Lība iedrāza saimnieka istabā Alm.;

[2) einen Schlag versetzen:
iedrāza viņam pa ausi.] Refl. - tiês, = iedrāzt 1: Pēteŗam krūtīs iedrāžas Mauska Purap. Kakt. 88.

Avots: ME II, 10

iẽgāze [MSil.], Einsatz [ìegâze "krasta iebrukums upē" Arrasch, Nitau], Einsenkung, Schlucht: radās iegāzes (zemē), plaisas MWM. X, 201; der obere Rand einer Einsenkung: [šim kalnam stāva iegāze Stuhrhof].

Avots: ME II, 16

‡ iegāzins Warkl. "= slìps".

Avots: EH I, 513

ìegāznis, ‡

2) spöttisch für
ìegātnis Kalz. n. Fil. mat. 27; ‡

3) "eine Grube auf dem Wege"
Jāsmuiža.

Avots: EH I, 513

[iegāznis "ein Weg, von dem der eine Rand tiefer und niedriger ausgefahren ist" Welonen.]

Avots: ME II, 16

ìegâzt,

1) hineinstürzen:
manu cilti tas iegāzis kaunā Lapsa Kūm. 4. kādu naudu tais ē̦kās vien neizgāza;

2) einstürzend zerstören:
viņi manus luogus iegāzuši MWM. VIII, 345;

3) einen Schlag versetzen
Tals. Refl. - tiês,

1) (sich) hineinstürzen:
iegāzies dziļumā LP. V, 76. iegāzies pļavā Dz. Vēstn. nuo gaŗa laika iegāzies vēl gultā Etn. III, 31;

2) zusammenstürzen, einstürzen:
pagrabs bij iegāzies Etn. II, 158;

3) sich ausblamieren.

Avots: ME II, 16, 17

[izâzêt, ausnarrieren, durchhecneln.]

Avots: ME I, 714

izbāzît, ‡ Refl. -tiês, sich empordrängen (?): i. par augstākiem un atraisīties nuo darbiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 182.

Avots: EH I, 433

[izbāzît, heimlich zu verstecken andern Personen weggeben: mantu uzrakstīšanas brīdim tuvuojuoties parādnieks savas mantas izbāzīja pie kaimiņiem Druw.]

Avots: ME I, 715

izbâzt,

1): i. cauri, hindurchstecken;
‡

3) i. ve̦zumu, Heu, Stroh od. Getreide von der Fuhre abnehmen und in die Scheune packen
Kaltenbr.: izbāzdami rijas pūnī pēdējuo pusve̦zumu sagrābu Janš. Dzimtene II ² , 22. ‡ Refl. -tiês, sich heraus-, hinauszwängen.

Avots: EH I, 434

izbâzt, tr.,

1) heraus-, herforstecken:
puika izbāž tuo pašu kauliņu Etn. III, 120. viens izbāzis galvu nuo biezajiem krūmiem A. XX, 52;

2) ausstopfen:
izbāzti putni A. XX, 211.

Avots: ME I, 715

izbrâzt, ‡

3) = izmĩstît: (linus) izbrāzām līdz pēdējai saujai Janš. Dzimtene I ² , 65.

Avots: EH I, 435

[izbrâzt ² Puj., durchschimpfen; izbrâzt cauri C. od. izbrâztiês cauri Arrasch, sich eilig und gewaltsam durchdrängen.]

Avots: ME I, 718

izdrãzt (li. išdróžti),

1) tr., ausschneiden:
iesmu;

2) intr., hinauseilen:
viņš izdrāza pa durvīm MWM. X, 815. So auch relf. - tiês: viena izdrāzās caur luožu krustu A. XX, 292.

Avots: ME I, 729

izgâzelêtiês, - ẽjuos,

1) hinaus -, herauswackeln:
pīle bija izgāzelējusies ārā Saul.;

[2) zur Genüge, nach Herzenslust
gâzelēties: tu tâ varēji izgāzelēties pa klēts vietu (= gultu) Wolm.].

Avots: ME I, 737

‡ izgāzelîgs "kas iet gāze̦lē̦damies kâ pīle" (Adj.) Fest.

Avots: EH I, 448

‡ izgāzeniski, Adv., "gaŗšlauku, atgāzeniski" Fest.

Avots: EH I, 448

‡ izgāze̦ns "izlē̦ve̦ns (bet vairāk nenormāli jeb par daudz uz āru)" Fest.

Avots: EH I, 448

‡ izgāzîgs,

1) "kas mē̦dz izgāzties" (Adj.) Fest.;

2) hochmütig
Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 448

izgâzît, wiederholt wackeln machen, zum Umsturz bringen: izgāzītas sētiņas Blaum. Refl. - tiês, auseinanderfallen: izgāzījušās sienas Druwa I, 164.

Avots: ME I, 737

izgâzt, Refl. -tiês, ‡

6) "prahlen"
Linden in Kurl.; ‡

7) zu Schanden werden; Schande, Schmach, Misserfolg erleben; sich ausblamieren:
ar savu uzstāšanos viņš pilnīgi izgāzās un palika kaunā PV. ar savu runu (savā runā PV.) viņš izgāzās; ‡

8) (bei einer Wahl od. Prüfung) durchfallen:
ar visu aģitāciju ievē̦lē̦ts netika, bet izgāzās cauri. i. pārbaudījumā.

Avots: EH I, 448

izgâzt, tr.,

1) ausgiessen:
biezie padebeši izgāza udeni Psalm 77, 18. asinis tev būs izgāzt uz altāŗa grīdu II Mos. 29, 12;

2) zum Einsturz bringen, ausstossen, einbrechen:
vējš izgāzis kuoku, lai durvis un siemaļi nebūtu jāizgāž LP. VI, 762;

3) austossen, ausschlitzen:
kālab izgāzi vistiņai aci LP. V, 191. vērsis izgāž šim iekšas VII, 1066. sāni tai bija izgāzti V, 2. izgāž vērsim ciskai ļuapatu IV, 6;

4) fig., ausgiessen, auslassen, ausschütten:
par tuo tie izgāž savas dusmas Vēr. I, 1260. tie izgāza savu žulti pret sace̦rē̦tājiem Konv. ² 853;

5) izgāzt vē̦de̦ru, krūtis, den Bauch, die Brust vorstrecken, sich ein Ansehen geben:
iet kâ briedis, krūtis izgāzis. iet vē̦de̦ru iz+gāzis. Refl. - tiês,

1) ausfliessen, ausströmen:
spainis izgāzās zemē Kaudz. M.;

2) zum Sturz kommen, einstürzen:
mājas siena izgāžas Etn. I, 78. bijusi izgāzusies nuo vēja viena egle Upīte Medn. laiki;

3) fig., sich ergiessen, ergehen:
negaiss, suods izgāzās par tevi; viņa dusmas izgāžas pret mani;

4) stolz die Brust und den Bauch vorstrecken:
viņš izgāzies brēca... Aps. vecis bargi rūca un izgāzies nuostājās Dok. A.;

5) emporsteigen, Bedeutung gewinne:
vē̦lāk viņš izgāzies par lielu vīru, später ist er ein bedeutender Mann geworden.

Avots: ME I, 737, 738

‡ izglãzât luoga rūti Dunika, eine Fensterscheibe ausschlagen (ironisch).

Avots: EH I, 448

‡ izkâzâtiês ² Dunika, = izkàzuôtiês. i

Avots: EH I, 455

izkàzuôtiês, lange Hochzeit feiern, sich gütlich tun bei einer Hochzeitsfeier: augstmaņi jau labi bij izkāzuojušies LP. V, 198.

Avots: ME I, 751

izpāzêt: auch (mit à ² ) Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH I, 470

izpāzêt, eine Rinne (pāze) herstellen, ausrinnen Bielenstein Holzb. 15.

Avots: ME I, 778

‡ jâzdelêt Zvirgzdine, = jâdelêt. Wohl durch r. ѣзда, ѣздить beeinflusst.

Avots: EH I, 562

‡ kalˆngāzis, wer Berge umstürzt: tam jau tāds spē̦ks kâ īstajam kalngāzim Janš. Bandavā I, 149.

Avots: EH I, 578

kāza (unter kàzas): auch Seyershof.

Avots: EH I, 606

kàzas: amata k. (= dzīres) Kaudz. Izjurieši 207. Zu streichen "Nebst li. kozos (bei Daukant)" ME. II, 206a, s. E. Fraenkel KZ. LVIII, 284 ¹ .

Avots: EH I, 606

kàzas, Pl. t., ganz ungew. der Sing. BW. 19469, 2; BW. piel. 794, 3, Demin. verächtl. kâželes ² in Ahs., die Hochzeit: brašas, jautras, priecīgas, vare̦nas kāzas, herrliche, fröliche Hochzeit; divējas kāzas, die Doppelhochzeit; kāzās aicjināt, ielūgt, lūgt, zur H. einladen; kāzas od. kāzu guodības darināt, rīkuot, taisīt, ein Hochzeitsfest vorbereiten; kāzas izjaukt, eine Heirat, Hochzeit hintertreiben LP. III, 42. Sprw.: akmens veļas uz kāzām, kâ lai ne cilvē̦ks. tur būs dzīve kâ pa kāzām, da wird ein Leben in Herrlichkeit und Freuden sein LP. VI, 44; so auch dzīvuot kâ pa kāzām od. scherzhaft: kâ pa tē̦va kāzām Etn. II, 44. nu tad paēdu kâ pa nabaga vīra kāzām II, 45. istabas kāzas, die Hausweihe U. [Nebst li. kozos [bei Daukant)] aus liv. kåˉzgønd "Hochzeit"; [s. Thomsen Beröringer 257. Vielleicht ist kāza "Gatte" im Le. gebildet) abstrahiert].

Avots: ME II, 206

‡ *kâzâtiês ² , zu erschliessen aus ‡ apkâzâtiês ^2, ‡ atkâzâttês ² und ‡ izkâzâtiês ² .

Avots: EH I, 607

kàzeniẽks (unter kàziniẽks): auch BW. 19469, 7; 20956.

Avots: EH I, 607

‡ kāzi Pas. III, 299 (aus Dricēni), = kàzas.

Avots: EH I, 607

kàziniẽks: auch BW. 20828; 25647 var.

Avots: EH I, 607

kàziniẽks, kàzeniẽks, kàzniẽks, der Hochzeitsgast von Seiten des Bräutigams (estn. kāza "der Gatte" ), im Gegensatz zu den panāksnieki: brūtgāna mājās pa tuo laiku salasījās kāzinieki, t. i. kāzu viesi nuo brūtgāna puses BW. III, 1, 52. kāznieces jeb vīra radenieces III, 1, 11; 54; 58. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedēji III, 1, 8.

Avots: ME II, 206

‡ kāznīca Kaudz. Vecpiebalga 43, = kàz(i)niece, ein weiblicher Hochzeitsgast.

Avots: EH I, 607

kàzniẽks (unter kàziniẽks): auch BW. 24153 var., 25709.

Avots: EH I, 607

kāzuôt (unter kàzuôtiês),

1): Hochzeit feiern
Oknist: atrada savu māsu ar smutu kāzuojuot Pas. III; 315;

2) = dzīŗuôt A.-Autz, Schwitten (mit â ² ). Refl. -tiês: auch Seyershof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 607

kàzuôtiês, Hochzeit (kāzas) machen, heiraten: šuogad brālis kāzuojas BW. 9289. šuodien putni kāzuojas 2691. še tādas nešķīstas precēšanās un kāzuošanās nevajaga Janš. Ungew. das Aktiv: kamē̦r mēs te kāzuojam, tev jāsteidzas uz mājām LP. III, 101.

Avots: ME II, 206

[ķiku - kāzas L., eine Winkelhochzeit. Unbek.]

Avots: ME II, 379

krāzītis Lasd., (scherzweise) ein Frosch; ein Krebs; ein kleines, mageres Pferd.

Avots: ME II, 270

‡ lãzerêtiês Lems. "niekuoties".

Avots: EH I, 730

‡ lãzerīgs Lems. "aušīgs, nebēdīgs".

Avots: EH I, 730

‡ lãzeris Lems. "aušīgs, nebēdīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 730

‡ lãzuris Lems., = ‡ lãzeris.

Avots: EH I, 730

mâz ² (Komparativ mâzāk ² ) Salis n. FBR. XV, 56, = maz, wenig.

Avots: EH I, 794

mežâzis, der Steinbock.

Avots: ME II, 609

‡ *nē̦zdaks, erschlossen aus dem Demin. acc.-instr. sg nē̦zdaciņu BW. 25480, 2 var. (aus Erwalen), = nẽ̦zdaũgs.

Avots: EH II, 24

‡ nāzdauciņš (Deminutiv) BW. 9484 var. (aus Pilskalne), = nē̦zdauks, Schnupftuch.

Avots: EH II, 9

‡ nàzis ² Baltinow n. FBR. XI, 127, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 166, Pilda n. FBR. XIII, 43, Liepna, Zvirgzdine, = nazis, das Messer.

Avots: EH II, 9

‡ ne˙mãz Blieden n. FBR. XVI, 97, = ne˙maz.

Avots: EH II, 16

neprāzdna, unverständige Handlung Oppek. n. U.

Avots: ME II, 728

nùoāzêt, tr., durchprügeln; auslachen, schmähen: es viņu krietni nuoāzēju Wid.

Avots: ME II, 758

[nuobâzi, hingelegte, versteckte Zaubermittel.

Avots: ME II, 760

nùobâzît,

1) bâzuot unterbringen:
n. sìenu paspārnē

Avots: ME II, 760

nùobâzt,

2): n. sìenu (das Heu in die Scheune packen)
Ramkau;

3): auch Dunika; viņš visu nuobāž, un tad es nevaru ne˙kuo atrast Kand. Refl. -tiês, ‡

2) sich tüchtig satt essen
Frauenb.; ‡

3) "nuomākties" (sich bewölken?): kad ir nuobāzies, tad nevar vis dzirdēt Linden in Kurl.

Avots: EH II, 31

nùobâzt, tr.,

1) vollstopfen:
nuobāzām šķūni pilnu ar sienu;

2) abstofen: siena maiss par cietu nuobāzts; nuobāzi nuo tā drusku!

3) verlegen
[L.]: e̦smu atslē̦gu kaut kur nuobāzusi Blaum. Refl. - tiês sich vollpfrofen, vollstopfen: viņš nuobāzies visas kabatas ar ābuoliem.

Avots: ME II, 760

nuoblãzma ,* der Schein, Abglanz: mēneša nuoblāzmā tuo varēja redzēt A. XX, 654.

Avots: ME II, 763

‡ nùobràzât ² Warkl., wiederholt abreiben, abkratzen, zerkratzen: zirgs kasīdamies sānus nuobrāzā. Refl. -tiês, sich wiederholt abreiben, abkratzen, zerkratzen Warkl.

Avots: EH II, 34

nùobrâzt: nuobrāzdams (streichend) ar plaukstu sev pār nuosvīdušuo pieri Janš. Bandavā II, 196. lapas n., nuošķīt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abstreifen"). ‡ Refl. -tiês "?": daļa naudas nuobrāzās nuo luoga Janš. Dzimtene V, 299.

Avots: EH II, 34

nùobrâzt, [nùobrāzît L., abstreifen (die Haut)]. tr., abstossen, abbrechen, abschrammen [Ronneb.]: saknes nuobrāza viņam ādu Vēr. II, 225. tas spē̦ks, kas nuobrāzis nuo cilvēces netīrums Vēr. II, 605. aukas nuobrāztas egļu galuotnes JR. IV, 155. [vilkdams nuo malkas starpas cirvi nuobrāzu ruokai ādu Wessen.]

Avots: ME II, 764, 765

nùobrâzums, die Schramme: asinis bija cē̦lušās nuo nuobrāzuma Degl.

Avots: ME II, 765

nùodrāzt,

1): abhobeln
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): ņemšu žagaru un nuodrāzīšu tev tādu kārtu, ka tu tuo atminēsies ... Janš. Mežv. ļ. II, 33;

5): n. ruoku Orellen. Refl. -tiês: pajūgs nuodrāzies šim gaŗām Pas. XIV, 415. bezdelīgas nuodrāzās atkal gar luogu Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 40

nùodrāzt [li. nudróžti], tr.,

1) abschaben, abschnitzeln, fertig schnitzeln:
iesmu;

2) abtragen (von Kleidern)
Drsth.;

3) abprügeln:
man prāts tik tevi nuodrāzt Degl.;

4) intr., weg -, hineilen:
viņš nuodrāza tev gaŗām; so auch tr., eiligschicken, schnellen: mežsargs nuodrāza vēsēlu lādiņu skruošu pakaļ Purap.;

[5) streifend verletzen:
pirkstu var nuodrâzt Warkh.] Refl. - tiês, sich abschaben, hineilen: viņš nuodrāzās man kâ vējš gaŗām.

Avots: ME II, 776

nuõgâza, nuõgâze, der Abhang, Absturz: krasts nuobeidzās lē̦ze̦nā nuogāzē mazā purviņā RSk. II, 140. aiz viņiem stāva nuogāza Vēr. I, 1354.

Avots: ME II, 784

‡ nuogāzeniski, Adv., abschüssig: ce̦pure ... ir piesprausta n. pret de̦gungalu Brigadere Skarbos vējos 175. pie mājas, kuŗa atradās piekalnē, tecēja ... upīte, bet nuo dienvidiem tai pieslējās birze, un n. (den Abhang entlang?) bija iedzīti zemē ... mieti, apaļi un labi sargājuoši Vindedze 49.

Avots: EH II, 45

nuõgâze̦ns, abfällig, abschüssig: nuogāze̦ns kalns, ceļš.

Avots: ME II, 784

nùogazêt, tr., ab-, durchprügeln: vīrs... sievu krietni nuogazējis Etn. IV, 171; vgl. nùogâzêt. nùogãdât, nùogâzêt.

Avots: ME II, 784

nùogâzêt C., durchprügeln. [nùogāzît,

1) mehrfach od. wiederholt bestreuen:
n. tīrumu ar mē̦sliem Kl.;

2) (mit â ² ) durchschimpfen
Ruj.]

Avots: ME II, 784

‡ nuogāzne Geistershof, Grawendahl, N.-Schwanb., = nuõgâza.

Avots: EH II, 45

nùogâzt

1): kādi kuoki te tiek nuogāzti (= nuocirsti)! Frauenb.;

3): n. visu gabalu Kaltenbr.; ‡

6) eilig hinfahren:
n. uz Duobeli Siuxt; eilig hingehen Strasden. Refl. -tiês: tad nu gan ilgi zvana, - laikam ir kāds lielmanis nuogāzies (= nuomiris) Orellen. piedzēr[i]s iedams nuosagāzu Tdz. 56621.

Avots: EH II, 45

nùogâzt, tr.,

1) zum Fall bringen, um-, herunter-, abwerfen, herunterstürzen:
kuļamao labību nuo ārdiem nuogāž vīrieši Etn. III, 73. te̦kulis zē̦nu nuo-gāzis gar zemi. es nuogāzīšu tevi nuo tavas vietas Jes. 22, 19. nuogāzt nuo truoņa, vom Throne stürzen;

2) erschiessen, töten, schlachten:
mednieks nuogāzis briedi LP. III, 97. vakar jau nuogāzām divus pussuķus Degl.;

3) abmähen:
līdz dienas vidum nuogāzis lieluo riežu LP. gājējs jau pļavu nuogāzis Drava II, 270;

4) herabsetzen, heruntermachen: tu esi nuogāzts tâ, ka suns nuo tavām ruokām maizes neņe̦mtu Kaudz. M.;

[5) bewerfen:
mē̦slu ir pa˙pilnam, var nuogāzt visu lauku biezum+biezu kārtu Janš. Dzimtene V, 354.] Refl. -tiês, ab-, hinab-, herabstürzen, umstürzen, umfallen: viņš nuogāzies nuo klints, nuo ve̦-zuma, rumpis nuogāzies gar zemi LP. IV, 63. lācis nuogāzies kâ akmens A. XX, 54.

Avots: ME II, 784

nùogâztava,* der Ort, wohin etwas geworfen wird: mē̦slu un citu netīrumu nuogāztava Latv.

Avots: ME II, 784

[nùokàzuôt kàzas, die Hochzeit zu Ende feiern BW. 112000.

Avots: ME II, 797

‡ II nùosprâdzêt, = nùosprâdzinât: nuosprādzējis kustuoņus Pas: XV, 201; Segew.

Avots: EH II, 89

‡ nuostrâzdât ² Rutzau, = nùostràdât.

Avots: EH II, 91

‡ nuostrâzdinât ² Rutzau, = nùostràdinât.

Avots: EH II, 91

nùovāzt,

1): abdecken (einen Dekkel):
n. vāku nuo trauka Warkl. ‡ Refl. -tiês, sich bedecken: debeši sāk jau n. Jauns. Raksti V, 337.

Avots: EH II, 106

nùovāzt [li. nuvóžti], tr.,

1) abklappen
Br.-Dr.;

2) bedecken:
debess kâ pe̦lē̦ku svinu nuovāzta Stari III, 222.

Avots: ME II, 884

[paāzêt, ein wenig foppen, aufziehen: puisis saimnieku drusku paāzēja Bauske. Refl. -tiês, einander ein wenig foppen]

Avots: ME III, 5

pabâzt, tr.,

1) unterschieben, unter eiwas stellen:
pabāza spieķīti zem plaukta Kaudz.;

2) hervorschieben, hervorstecken
(perfektiv): kuŗš nuo sle̦pkavām pabāzis galvu pa durvīm, tam ar cirvi galva nuost LP. VI, 314. bāli zaļie zāles stiebri pabāž nuo zemes vārīgās galviņas Saul.

Avots: ME III, 7

[padrāzns "drusku palaidnīgs" AP.]

Avots: ME III, 18

padrāzt, ‡

3) "sadrāzt un nuomest" Dunika: istubas vidū padrãztas skaidas; ‡

4) stossend einen Schlag versetzen
Seyershof (mit â ² ): p. ar skruķi pierē.

Avots: EH II, 128

[padrāzt,

1) ein wenig schnitzen:
p. iesmu, stīpas;

2) schnell enteilen:
p. gaŗām Jürg.].

Avots: ME III, 18

‡ padrāztelêt Warkl., ein wenig, eine Weile schnitzeln.

Avots: EH II, 128

‡ padrãztît Salis, eine Weile schnitzen.

Avots: EH II, 128

pagâza N.-Schwanb., pagâze,

1) die Neigung, der Abhang
Schwanb.; [ die Anhöhe (pagāza) Zaravič]: nāca stāva pagāze Latv. Tirzas upes tuvumā, zaļas pļavas pagāzā, atruon avaotiņu LP. V, 394. redz kur salds alutiņš nuo pagāzas ūdentiņa! BW. 5199: baltie laukumi pagāzēs ir šļūduoņi, le̦dāji un sniegāji Vēr. I, 1161;

2) die Bierneige
Elv., L., St.: muca od. alus iet uz pagāzām, pagāznēm, uz pagāzu, das Fass, das Bier geht zur Neige. kas pie pagāzas nāk, tam mieles jādzeŗ, den letzten beissen die Hunde.

Avots: ME III, 29

pagâze (unter pagâza), ‡

3) sieva uz pagāzēm Spiess, das Weib ist hoch schwanger.

Avots: EH II, 133

[pagãzelêt Widdrisch, pagâzelêt Wolm., eine Weile gāzelêt: p. laivu.]

Avots: ME III, 29

‡ pagâzenes Linden in Kurl., das Gebären, die Niederkunft (von Tierweibchen): kaķis tâ kâ uz pagāzenēm.

Avots: EH II, 133

pagâze̦ns, [pagāzins Warkl.,

1) leicht umkippend]:
pāri celšu Daugavai pagāze̦nā laiviņā Rainis;

[2) schräge, geneigt, nicht steil:
p. krasts, kalns Warkl.]

Avots: ME III, 29

‡ pagâzine buca Warkh., ein Fass, aus dem bei vertikaler Stellung durchs Spundloch nichts mehr herausfliesst, sondern nur dann, wenn es stark geneigt wird.

Avots: EH II, 133

[pagāzît, eine Weile gāzît Warkl.]

Avots: ME III, 29

pagâzne,

1) die Neigung, der Abhang
Manz.; [viņa jau ir uz pagāznēm, sie wird bald niederkommen Mag. XV, 3, 49];

2) die Bierneige
Elv.;

3) die Neige, der Verfall, das Abgängigsein:
rija od. viņš jau uz pagāznēm, ist dem Verfall, dem Abgelebtsein nah; [pagāznes U., Alter, Abgelebtsein;

4) = pagasts (?) Ruj, n. U.].

Avots: ME III, 29

pagâzt, ‡

3) lît[u]s pagāze Auleja, es fing an, sehr stark zu regnen.

Avots: EH II, 133

pagâzt [li. pagožti], tr.,

1) ein wenig neigen, in schräge Stellung bringen:
pagāz mucu uz priekšu!

2) nieder-, umwerfen, umstürzen:
skriedams viņš pāgāza bē̦rnu Grünh. Refl. -tiês, sich ein wenig neigen, in schräge Stellung geraten, sich senken, umstürzen: kaktā pagāzies liels spuogulis Latv.

Avots: ME III, 29

pagâzu, [pagâžus Bauske, Bers., pagāžām Bers.], Adv., schräge, geneigt: pagāzu stāvuošais... masts Konv. ¹ 297.

Avots: ME III, 29

[pagâzuļuôt Lis., = pagãzelêt.]

Avots: ME III, 29

[pakāzas Welonen, = atkāzas.]

Avots: ME III, 44

pakāzuôtiês, [ein wenig auf einer Hochzeit aufleben od. sich belustigen]: lai es ejuot vien tagad uz mājām pakāzuoties Jauns., [Lis. māte tautās laižamās meitas labprāt atlaiž uz citu māju guodiem pa dienai pakāzuoties N.-Peb.]

Avots: ME III, 44

pãrbrāzt,

1): jau bij zemi pārbrāzusi pirmā sniega vē̦tra Jauns. Augšz. 92; ‡

2) verletzen (z. B. fallend)
Gr.-Buschh.: viņš pārbrâze kāju; "schlagen" Ar.; ‡

3) "erschrecken"
Ar.

Avots: EH XIII, 197

[pãrbrāzt L., durchstreichen (wie der Wind).]

Avots: ME III, 151

‡ I pārdrāzt, schnell nach Hause laufen: Migla pārdrāza atpakaļ sē̦tā Janš. Mežv. ļ. I, 231.

Avots: EH XIII, 198

‡ II pãrdrāzt,

1) entzweischnitzeln
Dunika u. a.: puišelis pārdrāzis kuociņu pušu;

2) "schlagen; erschrecken (tr.)"
Ar. Refl. -tiês, hinübereilen Linden in Kurl.: p. Daugavai pāri.

Avots: EH XIII, 198

[pãrgâzt, stürzend (tr.) hinüberstossen: p. ve̦zumu pār sē̦tu. Refl. -tiês, stürzend (intr.) fallen über: kuoks pārgāzies pār ceļu.]

Avots: ME III, 156

‡ pārkāzas Lixna, (beim Füllen des Biers in Fässer) nachgebliebenes Bier: dzert, iznasāt pārkāzas.

Avots: EH XIII, 202

pãrvāzt: auch (mit âz ² ) Dunika, Rutzau.

Avots: EH XIII, 215

[pãrvāzt traukam vâku, einem Gefäss den Deckel aufsetzen Warkl.]

Avots: ME III, 186

[pasaulsgāzis,* der Weltstürzer: vēl ļaunāki ar mūsu pasaulsgāžiem, kas zemesluodi debesīs teic velt Juris Brasa 37.]

Avots: ME III, 95

pavāzt (li. pavóžti "bestülpen"),

1) ein wenig (den Deckel) heben:
trīs gadiņus izdziedāju, i[r] vāciņa nepavāžu BW. 30. cik pavāžu pūra vāku BW. 25407;

2) unter etwas verbergen:
acis gluži zem pieres pavāzdams Latv.

Avots: ME III, 134

‡ pàza ² Auleja, = pàze ² 1.

Avots: EH XIII, 217

pàzadziņa ² Mar. n. RKr. XVII, 105, = pasaciņa.

Avots: ME III, 191

I pàze ² : auch Bērzgale, Kaltenbr., Oknist, Saikava.

Avots: EH XIII, 218

I pàze ² Ober-Kurl. und Lettg., Rinne im Balken n. Bielenstein Holzb. Aus r. пазъ dass.

Avots: ME III, 191

II pāze "?": zīle dzied staļļa pāzes galiņā BW. 13949, 2 (aus Infl.); dürfte mit pāze I identisch sein.

Avots: ME III, 191

pãzêt: auch (mit à ² ) Bērzgale, Kaltenbr., Kalupe, Oknist; "ausfasern" ME. III, 191 zu verbessern in "ausfasen" n. Zēvers IMM. 1931 I, 286.

Avots: EH XIII, 218

pãzêt N.- Peb., pàzêt ² Kr., Warkh., Gr.-Buschhof, ausfasern, ausrinnen St.

Avots: ME III, 191

pāzis: mit â ² Segew.

Avots: EH XIII, 218

pāzis "iezis" Segew. n. RKr. IV, 112; pāži: "cieti piki mālā" Alt-Salis. Anschelnend aus estn. pāż "Fels, Fliese."

Avots: ME III, 191

pãzma: hinter "Janš." ME. III, 191 zu ergänzen: "Apsk. 1903, S. 486".

Avots: EH XIII, 218

pãzma, die Faser, Strähne: -matu pāzmas Janš.

Avots: ME III, 191

pãzmains "wogend, wellenförmig": gaŗās, kuplās un pāzmainās krētes Janš.

Avots: ME III, 191

pāzums U., das Ausgefaserte; in Oppek. n. U. = pāsms, puosms. Zunächst aus estn. pāze (gen. pāzme) "Garnfitze" ?

Avots: ME III, 191

pìebâzît,

1) (wiederholt) zu-, hinzustopfen;

2) (wiederholt) vollstopfen:
ve̦cu meìtu pilni krūmi piebāzīti BW. 12796.

Avots: ME III, 238

pìebâzt,

1) zu-, hinzustopfen, -stecken :
kalējs piebāza acis gluži klāt pie Kriša acīm Krišs Laksts 60;

2) vollstopfen:
pīpi piebāzt Kaudz. M. 13. kuģi, kas bij piebāzti zaldātiem Antrop. II, 76. viņu nevar piebāzt, er hat nie genug, man kann ihm nie genug geben U. Refl. -tiês, sich vollstopfen: labību un citas lietas sazadzis, ar tām piebāzies LP. VI, 65.

Avots: ME III, 238

pìedrāznât, vollschnitzen: istabu ar skaidām Matk.

Avots: ME III, 246

pìedrāzt,

1) hinzuschnitzen;

2) vollschnitzen;

3) zu-, hinzuschleudern:
piedrāz kādu nieku nû tās tumšās buteles! Alm. Kaislību varā 117.

Avots: ME III, 246

piẽgâza C., N.-Peb., piegâza Jürg., Salis, piêgâze ² Adiamünde, piegāze Schujen,

1) der Abhang:
ar slīpuo piegāzu dienvidus pusē. Kaukazus dienvidus piegāzē Konv. ² 712. visi steidzās uz krasta piegāzi A. XV, 297;

2) lietus līst piegāzām "uznāk strauji un atkal pāriet" Mitau.

Avots: ME III, 250

piegāzne,

1) der Abhang
Lemburg (piêgâzne ^2), Treiden, Ronneb.;

2) "?": nu tev, bāliņ, piegāzne sieva BW. 22781.

Avots: ME III, 250

piegāznis,

1) "kas piegāžas" Etn. IV, 163;

2) ein kleines Brot, das aus den letzten Teignachbleibseln gebacken wird
Laud., Bers.: neēda bāliņš piegāžņa maizes BW. 22781.

Avots: ME III, 250

pìegāzt,

1) hinzuwerfen, -stürzen; anlehnen
(an etw.) Spr.; zur Seite werfen: laiva netapa ne piegāzta, nei apcirsta Janš. Tie, kas uz ūdens 14;

2) vollstürzen, vollgiessen:
nav kuo dzīties tik (vom Regen) piegāztā ceļā Duomas I, 603. piegāzusi vai pus˙steliņa ar sūdiem Pas. III, 221;

3) trunken machen, sich betrinken lassen:
jūs arī nevar piegāzt MWM. v. J. 1898, S. 907. Refl. -tiês,

1) zur Seite stürzen
(intr.), sich zur Seite beugen: klajuotne ve̦lkas maz˙liet uz dienvidiem piegāzusēs Poruk III, 341. sairs, kå piegāzies sniegs Zeiferts Chrest. III, 3, 187;

2) vollstürzen
(intr);

3) sich betrinken: piegāzies tik agri jau rītā MWM. v. J. 1898, S. 685.

Avots: ME III, 250