Paplašinātā meklēšana

‡ àizbluôzîtiês, langsam, wackelnd fortgehen, hingehen Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 11

‡ àizbuozêt, auf einen Knüttel gestützt fort-, hingehen: ve̦cais aizbuozēja uz kaimiņiem Bauske.

Avots: EH I, 13

‡ àizbuôztiês, anfangen sich zu ärgern, verdriesslich zu werden: viņš aizbuozies Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 13

‡ aizguoze "aizguozne" Vīt.: krūmu aizguozē Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 88.

Avots: EH I, 26

àizguozne, ‡

2) saules aizguozne, ein vom Wind geschützter, sonniger Ort, die Sonnenseite:
saules aizguoznē sildīties Bers.

Avots: EH I, 26

àizguozne, der Raum hinter dem Ofen: aizguozne - aizkrāsnē, kur guozīties Bers.

Avots: ME I, 29

‡ àizgruõzît, hin- und herdrehend, -wendend fort-, hinschieben: a. skapi uz citu vietu. a. bluķi Bers. Refl. -tiês, sich hin- und herdrehend, -wendend fort-, hingehen: viņa lē̦nām aizgruozījās uz istabu (von einer wohlbeleibten Frau gesagt).

Avots: EH I, 25

àizjuôzt: ‡ Refl. -tiês, sich zugürten; sich ümgürten: a. zuobe̦nu.

Avots: EH I, 28

àizjuozt,

1) tr., zugürten:
juostu;

2) intr., sich eiligst wohin begeben:
ve̦cais aizjuož pie cūkgana uz lauku LP. I, 33.

Avots: ME I, 30

‡ àizruõzêt Frauenb., = àizruõžuôt.

Avots: EH I, 47

‡ àizruôzîtiês Saikava, wackelnd (und langsam) hin-, weggehen: saimniece aizruozījās uz klēti.

Avots: EH I, 47

‡ apakšgaruôza Dunika, Kal., O.Bartau u. a., die untere Brotkruste.

Avots: EH I, 70

‡ apguôzêt,

1) ringsum in der Sonne erwärmen:
a. saulē sānus AP.;

2) (auf Kohlen) ringsum berösten, bebraten
Palejas J. VII. Refl. -tiês. sich ein wenig ringsum in der Sonne erwärmen: drusku apguozējies AP.

Avots: EH I, 86

‡ apgrùoza Ramkau "eine Wegkrümmung": ceļam ir pulka apgruozu. zirgi apgruozā saskrēja kuopā un nuodūra viens uotru ar ilkšu galiem.

Avots: EH I, 84

apgruõzĩba, die Umwandlung, Umdrehung; mēness apgruozības, die Mondphasen, gew. m. gruozības PS. neīsta nauda tagad e̦suot dzīvā apgruozībā, falsches Geld sei jetzt in regem Umlauf B. Vēstn.

Avots: ME I, 89

apgruôzît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (wiederholt) umwenden, umkehren:
tik daudz ļaužu, ka nevar ne˙maz a.;

2) kursieren:
nauda ātri apgruozās Jürg.

Avots: EH I, 84

apgruõzît, frequ. zu grìezt,

1) oft umkehren, umwenden:
kalpiem bijis jāapgruoza iesals LP. VII, 273;

2) in Umlauf setzen (vom Gelde), austauschen (von Briefen):
viņš bija ieradis naudu apgruozīt Apsk. I, 548. Austro - Ungarijā apgruozīja ar ārzemēm 290. 217. 070 vē̦stuļu. naudas apgruozījums, Geldumsatz: mūsu kasei šuogad bijuši mazi apgruozījumi.

Kļūdu labojums:
griezt = apgriezt

Avots: ME I, 89

‡ I apgruôzs ² (li. apgrązas "поворот") Sassm., der Hof um die Sonne oder den Mond: ja saulei vai mēnesim a., tad būs slikts laiks.

Avots: EH I, 84

‡ II apgruozs Dond., Golg., ein Kasten um den Mühlstein.

Avots: EH I, 84

‡ III apgrùozs ² Oknist, ein Rahmen, den man auf einen Bauernwagen legt, um mehr aufladen zu können.

Avots: EH I, 85

apjuoza, der Gürtel (M.).

Avots: ME I, 92

apjuozît Salis "= apjuôzt".

Avots: EH I, 88

apjuôzt, ‡

3) umzingeln
Segew.

Avots: EH I, 88

apjuôzt [li. apjùosti], freqn. apjuozīt,

1) umgürten, umwickeln, umhüllen:
juostu, zuobinu, dvieli ap viduci BW. III, 1, 40. pūrs apjuozts baltu juostu BW. III, 1, 16. un palags me̦lns tiem apjuož gurnus Aus. I, 104. neliels zemnieciņš īsi apjuozts RKr. VII, 111, eng, fest umgürtet. Übertr., umgürten, ausrüsten: krūtis apjuož siltums A. XVII, 304. tu mani apjuozīsi ar spē̦ku Psalm. 18, 40;

2) intr., um etw. laufen:
trīsreiz viņš apjuoza ap istabu. Refl. -tiês, sich umgürten: apjuožuos zuobentiņu BW. 13301.

Avots: ME I, 92

atgaruôzêtiês, intr., abbacken, sich trennen (von der Rinde des Brodes): maize atgaruozējusies, das Brod ist abrindig; (übertr.) abstrahieren: mēs liekam likumam, tā sakuot, atgaruozēties nuost nuo lietas Pūrs III, 104.

Avots: ME I, 158

‡ atguozêt, zur Genüge sonnen: vai nu reiz nebūsi sev sānus atguozējis? Refl. -tiês,

1) sich zur Genüge sonnen
Bauske: nevar a. vien;

2) die Flügel ausstreckend sich hinlegen (im Sonnenschein)
Lemburg: vistas ir saulē atguozējušās.

Avots: EH I, 144

atgruõzît, freqn. zu atgrìezt, wiederholt zurückdrehen: sāni greizi sagriezās, kas tuos taisnus atgruozīs BW. 28732.

Avots: ME I, 160

‡ atjuozît Lubn., losgürten: a. kažuoku.

Avots: EH I, 145

atjuôzt [li. atjúosti],

1) tr., ab-, los-, entgürten:
juostu, zuobinu;

2) intr., eiligst ankommen:
sumpurnis atjuozis LP. VI, 485. Refl. -tiês, sich abgürten.

Avots: ME I, 163

‡ atruôzîtiês, wackelnd oder sich rekelnd herkommen Lubn.

Avots: EH I, 163

‡ balabuoze Grünh., = balamute: kuo nu tādu balabuozi klausīt!

Avots: EH I, 200

bal˜truõze, eine weisse Rose Stari II, 116; baltruozītes - jaunu meitu Jāņu zâles BW. 32367, 4.

Avots: ME I, 258

bluoza (unter bluoze): pie ieejas bij liela b. Saikava. pļavā ve̦se̦la b. (eine ganze Anzahl Menge) sìena kaudžu ebenda. pēc kuoku aizvešanas paliek liela b. meža atkritumu Wessen.

Avots: EH I, 232

bluoze, bluôza [Bers. u. a.], das Gedränge, ein grosser Haufen]: ja braucuot saiet vairāk pluostu kuopā, tad izceļas bluoza Etn. IV, 61, 64. tur e̦suot tāda bluoza silvē̦ku salasījusies, ka pilnas mājas Ekgr. Vgl. bliêst.

Avots: ME I, 319

[blozgât, schwatzen Dond.]

Avots: ME I, 317

‡ *bluozît, zu erschliessen aus sabluozît.

Avots: EH I, 232

bluôzîtiês Selb. "sich reckeln; säumen, faulenzen".]

Avots: ME I, 319

‡ blozme, (loc. s.) "?": viss sasviests vienā blozme, (= blāķī?) Ugalen n. FBR. VII, 16.

Avots: EH I, 231

‡ bluôzms ² Grünw., etwas Grosses und Schweres: vai es tevi, tādu bluozmu, varu klēpī nuoturēt?

Avots: EH I, 232

‡ bluôzs Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, ein Faulpelz von grossem Wuchs.

Avots: EH I, 232

‡ bluôzums ² Okte, etwas sehr Grosses.

Avots: EH I, 233

‡ bùozacis ² Warkl., Schimpfname für einen, der leicht zornig wird.

Avots: EH I, 259

I buõze,

1): duoš[u] ar buozi mu-gurā BW. 19325; "ein Stock mit einer Verdickung am untern Ende"
Ahswikken;

2): auch Dunika;

3): auch Pussen; ‡

6) das dicke, kugelförmige Ende eines Stockes
(mit uo ² ) Wandsen: milzīga nūja ar re̦snuo buozi galā Janš. Dzimtene V, 126 (zu buõze 4?); vgl. li. búožė "Knopf".

Avots: EH I, 259

I buõze, auch buozis Etn. I, 138,

1) der Stock, Knüttel, die Keule
[in dieser Bed. mit uõ in Ruj., Bächhof, um Libau, Dond., Grünwald, Roop, Ronneb., Muremois]: sākuši ar savām buozēm veķēt LP. VI, 55. ja tu nebūsi mierā, tad meklēšu buozi Bers., Fest.;

2) die Schnellwage
U.;

3) der Weberbaum
(in Oberkurl. unterscheidet man priekš - und pakaļboze und krūšu buoze, vgl. buomis);

4) der Kopf in der Kindersprache:
sasitīsi buozīti;

5) buoze oder buožu kuoks, ein gekappter Bienenbaum im Walde;
buožu zīme, die Hausmarke an einem Bienenbaum Bielenstein H. 197, 208. Zu li. búožė "der dicke, gewichtige Teil an der Schnellwage, das Schlagholz am Flegen, der Kopf an der Stecknadel" [und le. bauze; s. Persson Beitr. 257 f. und 465, Mahlow AEO. 119 und Būga LM. IV, 435].

Avots: ME I, 362, 363

II bùoze ² : ein kleines Boot Zvirgzdine.

Avots: EH I, 259

II bùoze ² Warkhof "zwei zu einem Floss verknüpfte Tröge".]

Avots: ME I, 363

buozeklis, der Beissbärige: īsts buozeklis, ar kuo ne+kas nav spēlēs darāms Sudr. E. VIII, 5.

Avots: ME I, 363

buozelains, zottig.

Avots: ME I, 363

buozelis, ein zottiger Kopf.

Avots: ME I, 363

buozêt: mit uõ Siuxt; zur Bed. Vgl. àizbuozêt.

Avots: EH I, 259

buozêt, - ēju, tr., schlagen; bes. in Zstz. mit sa -.

Avots: ME I, 363

‡ buõzgalis Dunika, OB., ein Knüttel.

Avots: EH I, 259

buozîgs, griesgrämig, beissbärig: buozīga satira B. Vēstn.

Avots: ME I, 363

[buôzîtiês ^2,

1) sich sträubig machen
Salis;

2) faulenzen,
slaistīties Dond., Wandsen.]

Avots: ME I, 363

buoznieks: viņu mūžīgi turēja par buoznieku Deglavs Vec. pilskungs 10.

Avots: EH I, 259

buoznieks, ein Mann mit einem Knüttel, ein Wachtkerl, Nachtwächter auf dem Gut: vagari jāatlaiž, buoznieki jāizsūta Alm.

Avots: ME I, 363

‡ buõzt, -žu, -zu Auleja, Kalz., Mar., Trik., Warkl., sträuben, emporheben: suns spalvas vien buož nuo siržu Auleja. jis vaigus vien buož ebenda. dusmīgs cilvē̦ks buož lūpas Warkl. Zu buôztiês, wozu auch A. XI, 82 zu vergleichen ist.

Avots: EH I, 259

buôztiês, - žuôs, - zuôs,

1) sich borsten, sich sträubig machen:
cūkas, suņi, kaķi buožas, t. i. saceļ muguras vilnu uz augšu, kad saskaistas PS.;

2) sich dick vermummen
(= stipri apģērbties);

3) fig. borstig, verdriesslich werden, sich ārgern:
bet kuo nu mēs, draugi, buozīsimies MWM. VII, 141. viņš buozās un kuodīja lūpas. [In der Bed. 1 u. 3 wohl zu an. bágr "verdriesslich", norw. baag "mürrisch", ahd. bāgan "sich zanken, streiten", ir. bág "Kampf" u. a.; s. KZ. LII, 118 f.]

Avots: ME I, 363

bruozls AP., dick, stark, breitschulterig, hinlänglich.

Avots: ME I, 343

bruôzma: auch Gr.-Buschh., Oknist.

Avots: EH I, 247

[bruôzma Warkhof "Gedränge".]

Avots: ME I, 343

‡ bruôzs Gr.- Bascnh. "= bluôza (liela auguma cilvē̦ks ar neveiklām kustībām)".

Avots: EH I, 247

ciekuozis (unter ciekausis): auch Skaista n. FBR. XV, 50 (ciêkuôzis), Frauenb. (ciẽkuõzis).

Avots: EH I, 277

‡ čoza(s) Lemsal "= ‡ čoma(s)".

Avots: EH I, 293

‡ čuõza "krāsns spelte; maza (r)ierīte krāsns pakājē" Lemsal; čuoziņa "mūrītis ap rijas krāsni Salisb.

Avots: EH I, 300

‡ čoza(s) Lemsal "= ‡ čoma(s)".

Avots: EH I, 293

[dajuozt Drsth., schnell hinzulaufen.]

Avots: ME I, 433

‡ dālderruoze "die Kresse" Lennew.

Avots: EH I, 311

‡ daũdznùozìmîgs,* viel bedeutena, bedeutsam: d. skatiens Deglavs Rīga II, 1, S. 344.

Avots: EH I, 310

‡ dìevuôzuols, eine göttliche Eicne (?): dievuozuolu (Var.: ze̦ltuozuolu) dēdināt BW. 33627, 5 var.

Avots: EH I, 328

dižuôzuols,

1) eine grosse, herrliche Eiche:
kur tu augi, dižuozuols BW. 5437;

2) der Held:
tautas dižuozuoli, die Söhne, der Stolz des Volkes (oft ironisch) R. Sk. II, 9.

Avots: ME I, 476

duõze, Demin. [duozene Schwanb.], (verächtl.) duõžele,

1) [duõza C.], die Dose;

2) das weibliche Geschlechtsglied:
[man duozīte sidrabuota BW. 34423 v. Entlehnt gleich estn. tōż].

Avots: ME I, 536

druõztala,

1): nesa pavardā šķembeles, druoztalas un sausuos žagarus Janš. Dzimtene I, 105.

Avots: EH I, 338

druõztala, [druoztele Für.], Dem. auch druozteliņa U., [druoztelīte Für.].

1) ein Schnitzel, ein Stückchen, ein Krümchen:
es nelē̦ktu puiša dēļ ne pār skala druoztaliņu BW. 10557. ce̦lms iziris smalkās druoztalās LP. III, 82. sadauzījis durvis druoztalās V. 130. maizes druoztaliņas. uguntiņas druoztaliņa saujiņā glabājama BW. 2869;

2) das Demin. druoztaliņa, -alīte, druozteliņa Mag. IV, 2, 113,. liebkosendes Epith. der Schwester: māsiņ, ze̦lta druoztaliņa BW. 17509, zuweilen auch Epith. der tautu meita 7143. Vgl. drāztala, drāztele. [Dasselbe uo auch in li. druožlė˜ (plur. druõžlės) "stružyna"; s. Būga LM. IV, 429.]

Kļūdu labojums:
uguntiņas = uguntiņa,

Avots: ME I, 508

druoztalât, -āju, druoztelêt [Manz. Post. III, 119]. -ēju,

1) tr., hin und wieder ein wenig schnitzeln,
drāztelēt;

2) intr., schmettern, gut singen:
aili, manu skaņu balsi, kâ nuo viena alva lieta! citu meitu pulciņā druoztalāt druoztalāja BW. 313.

Kļūdu labojums:
313 = 373

Avots: ME I, 508

druoztalis, ‡

2) = druõztala 1: trīs sudraba druoztalīši BW. 22847.

Avots: EH I, 338

druoztalis, Krümchensuppe Karls.

Avots: ME I, 508

druoztalītis, = druoztala 1: apakš galdu pagaldē trīs sudraba druoztalīši BW. 15718, 22847.

Avots: ME I, 508

druoztelêt (unter druoztalât),

1): ze̦lta zarus d. BW. 33627 var.

Avots: EH I, 338

druõztiņa, = druoztaliņa: nāc, druoztiņ, šurp MWM. VIII, 810. [Semershof]. tu smalkā ēģiptiešu druoztiņa Rainis Ant. u. Kleop. 118. [luoguos salika druoztiņas (Schnitzel) Bolwen, Daiben, Telssen.]

Avots: ME I, 508

dze̦guôze (unter dze̦guze): auch Kaltenbr., Līvāni, Saikava; mēŗa dz:, Schimpfname Saikava: ak tu mēŗa dz. tāda; kuo nu atkan esi izdarījuse!

Avots: EH I, 352

‡ ẽrkšruõze Schlehk n. FBR. VII, 40, die Hundsrose.

Avots: EH I, 373

galˆvgruõzis, der Wendehals Dickeln, Salisb. n. U., RKr. VIII, 88.

Avots: ME I, 597

gaŗguoziski, der Länge nach gestreckt, ausgestreckt: laiduos gaŗguoziski BW. 35659.

Avots: ME I, 606

garuôza: mit uõ AP., Orellen; Ramkau, garuoze RKr. XVII, 139, Demin. garuôžele ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, acc. S. garuozīti BW. 28261 var.: maizes garuozā BW. 12757 var. atlē̦kuse garuoziņa 25093.

Avots: EH I, 385

garuôza, [garuozis (gen. garuoza) St., garuose Bl.],

1) die Brotkruste:
kur nu maize bez garuozas, gaļa bez kauliem od. ej kur iedams, ne˙kur maizes bez garuozas nebūs od. nedabūs. tē̦va mājās garuoza gardāka nekâ svešās cepetis. tas ilgi vairs nekuodīs garuozā, der wird nicht mehr lange leben;

2) die Kruste, Rinde:
druvai pēc lielā lietus apkaltusi garuoza Nigr. [Wohl zu gars (s. dies) und slav. gorěti " brennen" .]

Avots: ME I, 605

garuozaîns, rindig, mit einer Kruste bedeckt.

Avots: ME I, 605

[garuozēties L. " Rinde backen" ].

Avots: ME I, 605

gnuozît, - u, - ĩju, tr., knibbern Mat., Dond. n. A. XIII, 252. Refl. - tiês, sich knibbern [gnuõzîtiês Schujen], sich rekeln: kuo tu tur gnuozies? Mat. [Reimwort zu knuozīt.]

Avots: ME I, 634

guôza [Kr., guõza Bl.], guoze,

1) die Röste
L., St.; die Glut: nesēdi guozā pie krāsns, sitze nicht in der Ofenglut. guozē līdz 40 ⁰ MWM. VIII, 53. saules guoze od. saulguozis, die Sonnenhitze, die Sonnenglut, ein sonniger Ort: luopi guļ saules guozē;

2) jem., der sich sonnt und nicht arbeitet:
guoza, kuo tu nu guozējies kâ runcis saulītē Naud.; in Autz guôze ² , eine alderne Person U.; [ ein träger Mensch];

3) saules guoze, Bezeichnung der Schlange:
sūnu luožņa, gaļas de̦sa, saules guoze LP. VII, 1258.

Avots: ME I, 693

II guôza Druw. n. R. Egle "ruôza, kalna piegāze ar ieleju; meža līcis".

Avots: EH I, 424

guôzaîns, sonnicht: mirdzuošā klajumā guozainas gravas.

Avots: ME I, 693

guôze [Lis., Nigr.], s. guoza.

Avots: ME I, 693

‡ gozele Dond., ein Sehimpfname: apprecējis lielu gozeli.

Avots: EH I, 397

[guozenis "kas guozējas" Fest.]

Avots: ME I, 693

guôzêt, Refl. -tiês,

1): auch AP., Linden in Kurl., Ramkau;

2): auch (mit uô ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 425

guôzêt [Kr., PS., C.], -ẽju, guozît, -u, -ĩju, guozât St., U., Elv., guoztīt U., tr.,

1) wärmen, sonnen:
kaķis guozēja saulē baltuo pavēderi Dok. A. guozīt kaulus saulē Manz. jūŗas radības guozē savus luocekļus Vēr. I, 237;

2) rösten, schmoren:
zirņus guozēt, geweichte Erbsen in der Ofenröhre rösten Mag. XIII, 2, 44. guozē̦ta maize LP., [Manz. Post. 252]. ce̦pums guozē̦ts cūku taukuos Druva II, 295. tapsi elles dibinā guozēts Manz. Refl. -tiês, [gùozêtiês ² Kl.],

1) sich wärmen, sich sonnen:
pie krāsns, piesaulē. guozējas kâ cūka piesaulē. manīja spuožu putnu maulē guozāmies LP. V, 236. viņš pretkalnē guozījies saulē VI, 527. vilks guozējies krāsns priekšā VI, 248. var gan˙drīz sākt guozēties kunga laipnībā Alm.;

2) sich sonnend rekeln, sich hin- und herdrehen, trödeln, faulenzen
Tals.: guozīties krē̦slā Stari II, 599. melderzellis tur tupēja un guozējās R. Sk. II, 142.

Avots: ME I, 693

guozt, -žu, -zu, beissen: tas guož (gew. kuož) kaulā od. kauluos Lasd. A. XIII, 252; Sessw., Salisb. n. U. tas gan viņam kādu laiku guozīs, die Folgen (etwa eines Schlages) werden ihn einige Zeit belästigen Lasd. n. A. XIII, 252. nuo dabūtās brūces man ar˙vien vēl guož sānuos Druw.

Avots: ME I, 693

guôztiês ² : zur Bed. vgl. auch saguoztiês I und II.

Avots: EH I, 425

[guôztiês ² , -žuos, -zuos, iter. guôzītîtiês ² Ruj., sich zu einem Fest fertig machen.]

Avots: ME I, 693

‡ gruoza galva BW. 21231 var., = grieza III.

Avots: EH I, 413

grùoza ² : die Bed. 2 ist zu streichen, s. ‡ gruoze.

Avots: EH I, 413

grùoza ² [Kreuzb.], N. St. u. U. auch gruoze,

1) = grùozs, der Korb:
pilna gruoza baltas vilnas BW. 6917 (aus Ranken, Kursiten, Hasenp.);

2) saules gruoza, helianthus annus Mag. IV, 2, 62. Zu grìezt, gruõzît.

Avots: ME I, 671

‡ gruoze, in der Verbindung saules g. Mag. IV, 2, 62, helianthus annuus.

Avots: EH I, 414

gruozelêt: mit uõ Seyershof.

Avots: EH I, 414

gruozelêt, hin und her wenden Karls.

Avots: ME I, 671

[gruozelîgs, drehbar, sich leicht drehend Wid.]

Avots: ME I, 671

gruozgalˆvis

2): ein eigensinniges Kind
(> gruõzgâlis) Frauenb.

Avots: EH I, 414

gruozgalˆvis,

1) der Wendehals;

2) ein Eigensinniger:
kuo tu nāci gruozgalvīte, pie tā mana bāleliņa? BW. 21234;

3) beliebtes Epitheton des Hopfens und des Rosses:
apenītis, gruozgalvītis (der den Kopf hin und her dreht), kuokā kāpj uolu dēt BW. 765. kumeliņ, gruozgalvīti! 14000, 3.

Kļūdu labojums:
14000, 3 = 14000, 13 var.
jāizmet (zu streichen) 2. nozīme (die Bed. 2).

Avots: ME I, 671

gruõzĩba, die Veränderung: klimatu gruozības A. XV, 67; laika gruozība, Veränderung des Wetters, der Zeit, des Zeitgeistes; mēness gruozības, Mondwechsel PS., [Fest.].

Avots: ME I, 672

gruõzîgs, veränderlich, unbeständig, wetterwendisch: gruozīgs laiks, vējš. gruozīgs aprilis zīmējas uz auglīgu vasaru Etn. II, 126. sieviešu sirdis ir gruozīgas. gruozīgs jau tu esi Poruk.

Avots: ME I, 672

‡ gruozinât Evang. 1753, S. 76, zurückgeben.

Avots: EH I, 414

‡ gruozinis Warkl, = grùozs.

Avots: EH I, 414

[gruôzis ² Selg., Wandsen, gruoze, eine Deckelschachtel von Lindenborke Bielenstein Holzb. 345.]

Avots: ME I, 671, 672

gruõzît: mit ùo AP., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,

1): gruozās cauru dienu kai maiss, verbringt den ganzen Tag mit Nichtstun
Zvirgzdine. g. viņš gruozījās brangi, er mähte tüchtig Heidenfeld.

Avots: EH I, 414

gruõzît, -u, -ĩju (li. grą̄žýti), freqn. von grìzs,

1) hin- und herdrehen, wenden:
velti tu, puisīti, uz manim lūkuojies, vai nāc matus glaudīdams, vai ce̦puri gruozīdams BW. 10934. diža meita ceļu gāja, diži gurnus gruozīdama 11713. kumeliņš... te̦k galviņu gruozīdams BW. 14437. Fig., galvu gruozīt, sich den Kopf zerbrechen: nu viņam bij liela galvas gruozīšana. kuo tu skaties uz mani, acis gruozīdams LP. VI, 113. šurpu, turpu tautas gruoza manu gudru paduomiņu BW. 10657. sienu ar grābekļiem cirta un gruozīja Vēr. 1904, 258; ebenso labību gruozīt. vedēji dīdīja, gruozīja un lecināja zirgus BW. III, 1, 88;

2) lenken, leiten:
iebrauktu zirgu viegli gruozīt. kungu var gruozīt kâ iebrauktu zirgu Tr. IV, 560;

3) verändern, modulieren:
daža laba lakstīgala gruoza savu valuodiņu BW. 907. viņš savus vārdus sāk gruozīt, er will seinen Worten eine andere Bedeutung geben;

4) verdrehen:
tiesu. Refl. -tiês,

1) sich hin- und herdrehen:
gruozās kâ gailis uz mē̦slu čupas. tās man priekšâ gruozījās BW. 13126;

2) sich ändern:
laiks gruozīsies A. XI, 211;

3) schwanken:
algas gruozījušās starp 13 un 17 rubļiem Etn. III, 138. Subst. gruõzĩtājs, einer, der dreht, wendet, ändert, verändert: vārniņa tāda puspe̦lē̦ka, tā cepeša gruozītāja BW. 2666.

Avots: ME I, 672

grùozpinis, der Korbflechter, Korbmacher Ahs., Dubenalken.

Avots: ME I, 672

grùozs: acc. s. gruozi BW. 1197 var.,

1): auch (mit ùo ² ) Linden in Kurl., Sonnaxt, (mit uô ² ) Siuxt, Strasden; ein grosser, aus dünnen Kieferspänen geflochtener Korb mit quadratförmigem Boden und steilen Seiten
(mit uô ² ) Dunika; ein aus Lindenborke verfertigtes, mit einem Deckel versehenes Behältnis für Kleider, Wolle, Getreide od. Mehl Ramkau; bišu g, ein geflochtener, runder Bienenkorb Dond.; pilni gruozi (Var.: ķuoči ) BW. 6917 var. vilnas gruozu 1197, 1 var.; ‡

2) "?": sudmalās gaņģim apkārt g. Frauenb. kre̦tulam apkārtējais lùoks gar malām ir g. ebenda; ‡

3) ŗaušu g. "eine Einrichtung im Hause des Bräutigams, die aus einem Tisch und daraufgelegten Kuchen besteht"
Ar.

Avots: EH I, 414

grùozs, Demin. Verächtl. grùoželis, in K. jeder Korb; in Stürzenhof ein aus Weidenstrauch geflochtener Korb - ein Kartoffelkorb; in Selb. - der aus Lindenrinde verfertigte Bienenkorb; [eine Deckelschachtel von Borke Bielenstein Holzb. 354, ein Korb 360, 365. - Wohl zu grìezt, gruõzît, s. Lidén Stud. 91].

Avots: ME I, 672

‡ gruôzt Fest., KatrE., -žu, -zu, drohen Bers.: gruoztin gan gruož šaut, bet nešauj PV.

Avots: EH I, 414

[grùoztiês, -žuôs, -zuôs, heimlich drohen Jürg., Bers.] gruozts (li. grã,žtas "der Bohrer"), die Leine, das Lenkseil Bers.

Avots: ME I, 672

I gruoztiês: auch (mit uô ) Erlaa, PV. ("zu vergelten drohen·); auch in Jürg. mit uô (nicht ùo ).

Avots: EH I, 414

‡ II grùoztiês Weissensee "=gâztiês".

Avots: EH I, 414

‡ gruôztin PV, Adv. zur Verstärkung von ‡ gruôzt.

Avots: EH I, 414

ìebuôztiês,

1): auch Dunika, Wessen; ‡

2) sich einhüllen, vermummen:
ve̦cais tē̦vs mežā brauca, iebuozies kažuokā BW. 27291.

Avots: EH I, 506

[ìegnuozît,

1) nach mehrfachen Versuchen (etwas Schweres) hineinheben:
nevar iegnuozīt Wandsen;

2) "einen Imbiss halten"
Bers.]

Avots: ME II, 17

ieguoznis,

1) [eine Stelle, wo man guozêties 1 kann
Weinsch.]: saules ieguoznī Apsk. v. J. 1903, S. 512;

[2) "neliela paleja; neliels meža līcis" Druw.; "eine Niederung im Acker"
Mar., Bers.].

Avots: ME II, 21

ìeguoztiês Trik., = iesakņuoties: sāpes krustuos ma[n uz laikiem ieguozušas Druw. Jancis ieguožas stingrāk uz sēdekļa D. Kleinb. J. 44.

Avots: ME II, 21

ìegruozības, ‡

2) der bei der Grundlegung eines Gebäudes stattfindende Schmaus
Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190.

Avots: EH I, 515

[ìegruozĩbas Trik., Schujen, Einrichtung und Anordnung (eines zu bauenden Hauses).]

Avots: ME II, 19

ìegruozît,

4): mājas jāiegruoza (t. i., jauzliek pirmās baļķes) uoturdienās un ce̦turtdienās Ramkau. kad pirmās 4 baļķes sane̦stas un saliktas kuopā, tad saka, ka māja ir iegruozīta; pirmuo vainaku sauc par iegruozāmām baļķēm AP. žagariņus pērkļa iegruozīšanai Pas. 1, 346.

Avots: EH I, 515

ìegruozît,

1) mehrfach hinei -, eindrehen, - kehren;

2) zurecht richten, einrichten:
viss tika tâ iegruozīts, kâ viņš tuo gribēja A. XX, 895. kaut vēl reiz spē̦tu nuo jauna iegruozīt dzīves ceļu, tad tuo gan citādi iegruozītu Kundziņ Kronv. 177. vajaguot iegruozīt... plašu etnogrāfiskuo materiālu krāšanu Etn. IV, 141;

3) ruoku iegruozīt, den ausgerenkten Arm wieder einrichten, einrenken
U.;

4) māju iegruozīt U., den GRund zum Hause legen:
iegruozīt namu uz nuode̦gušiem pamatiem Kaudz. M. Refl. - tiês, sich einrichten: bija tâ jāiegruozās, ka... varē̦tu palikt istabā Alm. vai taču nebūtu iespējams tâ darbiem iegruozīties Poruk.

Avots: ME II, 19

ìejuozt, ‡

2) einen Schlag versetzen
Kaltenbr.: es jam iejuôzu reizi pa kaklu; ‡

3) hinein-, hereinlaufen
Lubn. n. Fil. mat. 27: puika iejuoza ustubā. ‡ Refl. -tiês, sich einhüllen: mēs ietinamies un iejuošamies [sic!] biezuos... kažuokuos Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 91.

Avots: EH I, 517

ìejuozt, umgeben, einhüllen: ūdeņi iejuozti nakts tumšajā... samtā Druva I, 220.

Avots: ME II, 23

‡ ìeknuozât "ieēst" Gramsden (mit uõ ), Mesoten: zuosis drusku vien ieknuozāja.

Avots: EH I, 521

‡ I ìeknozât N.- Wohlfahrt, mit einer Rute verprügeln.

Avots: EH I, 521

‡ II ìeknozât Zögenhof, = ìeknãbât: vistas ābuolus ieknozājušas.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknuõzerêt Gramsden, = ‡ ìeknuõtêt.

Avots: EH I, 521

‡ ìeknuozêt Smilten "= ìepḕrt 2".

Avots: EH I, 521

‡ ìeluozêt, durch ein Los gewinnen (?): kuo viens ieluozējis vai nuopircis, tas... viņam piede̦r Dünsb. Trīs romant. gadīj. 92.

Avots: EH I, 528

ìemuõzêt, tr., ein wenig durchprügeln Spr.

Avots: ME II, 47

ìeruôza [Nötk., Arrasch, iẽruôza C], eine Vertiefung zwischen zwei Anhöhen AP., Tirs.; in Wend. n. A. XII, 560 "tēce, purva kāja, kas iestiepjas cietzemē". [ieruôzis "kalna piegāze ar ieleju; līcis mežmalā" Druw.; ieruôze "līcītis mežā; eine kleine Wiese" Wenden, Serben.]

Avots: ME II, 60

[ìeruôzîtiês,

1) sich (beim Aufstehen) zu strecken beginnen:
kad tu ieruozīsies? Warkh.;

2) ungewandt hereinkommen od. hineingehen:
ieruozījās kâ ruzma istabā Trik.]

Avots: ME II, 60

izbuozelêtiês, sich aufplaustern, sträubig werden, bauschen: mati izbuozelējušies A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 720

izbuõzêt Dunika, durchprügeln: i. visus bērnus.

Avots: EH I, 437

izbuozît (freqn.) und izbuozt,

1) ausspreizern, aufplaustern:
putniņi ar atlaistiem spārniem un izbuoztām spalvām Saul.;

2) aufsperren, aufreissen:
acis grose Augen machen [Rositten], Dreimann. Refl. -tiês, sich ausspreizen, sich aufplaustern, sich borsten, sich sträubig machen: cūkas izbuožas, guovis izbuozās, izkritās miesās A. XVI, 364. sausās rudzu vārpas izbuozušas saulē A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 720

izbuozt (unter izbuozît ),

1): izbuo˛ apsarmuojušās uzacis A. Jansons Latvis № 3642. i. vaigus Auleja;

2): bē̦rni stāv baltām, izbuoztām acīm Pas. XI, 65.

Avots: EH I, 437

‡ izdruõztalât Frauenb., allzu fein zerspalten.

Avots: EH I, 443

izguôze, das Sonnenbad: puišiem branga izguoze pa svēdienām mauriņā Grünh. gaišā liesmā branga izguoze Alm.

Avots: ME I, 742

izguôzêt: "auf Kohlen im Ofen (Brot) ausbacken (izcepinât)" Frauenb. (mit uõ ). Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, nach Herzenslustfaulenzen
Siuxt: labi izguozējies jau nu esi, - sāc taču strādāt!

Avots: EH I, 451

izguôzêt, tr., ausbähen, ausschmoren, ausrösten: vice... sprukstuos izguozē̦ta LP. V, 235. Refl. - tiês, sich satt sonne: izgulēties siltā aizkrāsnē, izguozēties MWM. X, 567.

Avots: ME I, 742

izgruõzît, ‡

2) verrenken
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: izgruozītu ruoku atkal iegruozīt. Refl. -tiês, sich verāndern: šī ir izgruozījusēs (hat sich angepasst): nerunā vai[r] tâ kâ Skrundā Frauenb.

Avots: EH I, 450

izgruõzît [li. išgrą̄žýti], tr., verdrehen, verändern: žīdi triec, vaibstus un daž˙nedažādi izgruozīdami MWM. VIII, 461. Refl. - tiês,

1) sich nach Herzenslust, lange Zeit hin und her drehen:
ķēniņš izgruozās uz vienu pusi, uz uotru LP. V, 322;

2) sich durchschlagen, sich durchschwinden, vorschwatzen:
iespējams nuo daudz kā nepatīkama izgruozīties RSk. II, 168. panāksnieki mēģina visādi izgruozīties, ka e̦suot tāļi ceļuotāji BW. III, 1, 22.

Avots: ME I, 740

izjuôzt,

2): still und heimlich hin ausgehen
Frauenb.

Avots: EH I, 452

izjuôzt (li. išjústi),

1) tr., ab -, entgürten,
gew. atjuozt;

2) intr., hinaus -, herauseilen:
viņš tad izjuoza pa durvīm laukā Blaum. Refl. - tiês, sich ab -, entgürten: prāvs vīrs alu dzēra, izjuozies vēderiņu BW. 20006.

Avots: ME I, 746

‡ izluõze; die Verlosung, Lotterieziehung., rītu sāksies 1. klases i.

Avots: EH I, 464

izluõzêt, tr., aus -, verlosen: zemi; izmērītas un izluozē̦tas pūrvietas A. XX, 139.

Avots: ME I, 767

izmuõzêt, ‡

2) (etwas Tüchtiges, Taugliches) anfertigen.
pats sev izmuozēju kamanas Tirsen n. RKr. XVII, 69.

Avots: EH I, 468

izmuõzêt, tr., zum besten haben, zum Narren halten, anführen, überlisten, den Sieg davontragen, gewinnen: kalps pārgājis itin priecīgs mājās, ka ve̦lnu tâ izmuozējis LP. VI, 388. es kāršu spēli aizmirsis, mani smalki izmuozēja A. XVI, 301, C., PS.

Avots: ME I, 775

‡ izņozgât Stenden; = ‡ izņogât I.

Avots: EH I, 469

I izruôzîtiês,

[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;

[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].

Avots: ME I, 794

[II izruozîtiês, entstehen, sich bilden, anfangen zu keinem Wid.]

Avots: ME I, 794

jaûnuôzuõlu muižiņa, ein Gütchen mit Gebäuden aus jungen Eichen [?] BW. 3695. [Eher wohl: ein Gütchen, worum junge Eichen wachsen; vgl. BW. 3694.]

Avots: ME II, 103

[I juozêt, schlagen Wid.]

Avots: ME II, 128

II juozêt, weit gehen, laufen, eine weite Strecke zurücklegen Druw.

Avots: ME II, 128

‡ III juôzêt Saikava "viel essen": puikas sāka ābuolus j.

Avots: EH I, 571

‡ IV juôzêt Warkl. "(aus)lachen".

Avots: EH I, 571

juôziẽns, ‡

2) der Schlag
Warkl.: j. pa ausi (pa zuobiem); eine Tracht Prügel: de̦nktu juozienu tu esi pelnījuse Janš. Līgava I, 93.

Avots: EH I, 571

juôziẽns, der Lauf: tas tik bij juoziens, kamē̦r braucēju panācu Ahs.

Avots: ME II, 128

juôzîgs flinx, fix: juozīgs puika Lautb.

Avots: ME II, 128

[juõzis Nigr., ein Ferkel mit einem Querstreifen über dem Rücken.]

Avots: ME II, 128

juôzît, - u, - ĩju, tr.,

1) prügeln:
dievs sāka pūpēžus juozīt LP. VII, 1179. juozi pa muguru!

2) schnell laufen
Mar. n. RKr. XV, 116.

Avots: ME II, 128

I juôzît,

1): viņš tevi juozīs bez žē̦lastības Janš. Līgava I, 93; ‡

3) zur Bezeichnung einer intensiven Tätigkeif überhaupt:
viņš juoza (mäht, schreitet aus usw.) tâ, ka ne līdzi tikt Mar.

Avots: EH I, 571

‡ *II juozît (erschlossen aus ‡ apjuozît und ‡ atjuozît ), = juôzt 1.

Avots: EH I, 571

juozĩte, die Flinke, Schnelle: tā skuolniece ir juozīte: viņa katru pirmdienu pirmā atnāk Gaw. n. A. XV, 1, 495.

Avots: ME II, 128

‡ juozmenis,

1) = juozminis (mit uô ) Sonnaxt: saņēma ... apakšbikses pie juozmeņa Jauns. III, 151. dejuodams kustina juozmeni un gūžas A. Grīns Dvēseļu putenis I, 137;

2) "?": raustīja ... apģē̦rba puogas spraustuves un juozmeņus Veselis Netic. Toma mīlest. 87. Vgl. li. juozmuõ "Gürtel".

Avots: EH I, 571

juozminis,

1) auch Wessen, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 175; Auleja, Domopol, Kaltenbr., Nautrēni, Salwen: jis tievs juozminī Nautrēni. viņai juozmiņa pa˙visam nav - vienmuka Gr.-Buschh. biksēm plats j. (die Hosen sind um die Taille zu weit)
Salwen; ‡

2) der Riemen, Gurt
Domopol, Nautrēni.

Avots: EH I, 571

[juozminis Nerft "juostas vietÄ; vgl. juosminis.]

Avots: ME II, 128

juôzt,

2): auch Kaltenbr., Warkl.;

3): auch Kand., Saikava, Siuxt, laufen
AP., Olai, schnell laufen Kaltenbr.: uzsaucuos virsū, lai tur neiet, bet nu juož te Siuxt.

Avots: EH I, 571

juôzt, - žu, - zu (- du Dond.),

1) gürten:
kam, bāliņ, juostu juozi, kam nejuozi zuobentiņu BW. 13722. trīskārt Laima juostu juoda (st. juoza) apkārt manu augumiņu BW. 1221;

2) hauen, schlagen:
juoz tam nelietim par ādu Ahs.;

3) intr., sich eilig begeben;
kur tad tik ātri juozi? un juozis uz mājām pēc cirvja LP. IV, 66;

[4) fallen
Lettg. n. U.] Refl. - tiês,

1) sich gürten:
viņš juožas zuobe̦nu ap gurniem; sich anstrengen Hr. [Das z hier (wie in li. dial. juozė´ti "juoséti" und juozmuõ "juosmuõ") für altes s (St. schreibt noch juosu, juosīšu, aber auch juožu!), vgl. li. júosiu "umgürte", aksl. pojasъ "Gürtel", gr. ζωστός, av. yāsta - "gegürtet" u. a.; s. Trautmann Wrtb. 108 f., Zubatý BB. XVIII, 249, Boisaq Dict. 312, Berneker Wrtb. I, 449.]

Avots: ME II, 128

juozupausis, ein Vermummter, ein Umgürteter: mazais Jēcītis iztaisījies par juozupausi Gaw. juozupausis, kas lieliski savilcies un sajuozies Stockm.

Avots: ME II, 128

juozups,

1) = juozupausis Gaw.;

2) ein Schimpfwort.

Avots: ME II, 128

kaũlruõze, kaũla od. kaũlu ruõze,

1) Gicht:
pret kaula ruozi jātveicējas karstas pirts sutā RKr. XII, 13;

2) Stockrose.
[Vgl. li. káularožė "вид растенiя; род болѣзни"; od. in der Bed. 1 zu ruozes "Brechen in den Gliedern"?]

Avots: ME II, 175

kazruoze, epilobium angustum Karls.

Avots: ME II, 183

[klozêt Dond. "mit grossen Pantoffeln, die Füsse schleppend gehen".]

Avots: ME II, 232

‡ knoza,

1) der Kopf
(pejorativ) Seyershof: duod tai aitai pa knozu!

2) = galˆva 4: nevajaga tâ sist spriguli, ka nenuosit knozu kātam Seyershof;

3) eine Rute, Gerte
N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 633

‡ knozât, -āju;

1) = knãbāt 1 Seyershof, Zögenhof;

2) (sich) flöhen, lausen
Seyershof: suns knozā un pluosa ar zuobiem blusas. Refl. -tiês,

1) sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen
Seyersnof: pīles knozājas;

2) eine leichte Arbeit (langsam) verrichten
Seyershof;

3) trödeln
N.- Wohifahrt. - Zur Bed. vgl. auch nùoknozât.

Avots: EH I, 633

knuozeklis "ein flacher Schnabel": vistām knābeklis, pīlēm tikai knuozeklis Hugenb. Mag. II, 1, 70.

Avots: ME II, 252

knodzele, ein grosser Knoten: saitei aizme̦sta liela knodzele galā Dond., [Wandsen].

Avots: ME II, 249

‡ knuõzerêtiês, -ējuos Gramsden, = knuõterêtiês: vistas knuozerējas uz lietu.

Avots: EH I, 635

knuozît: zur Bed. vgl. saknuozît.

Avots: EH I, 635

knuozît, - ĩju, knibbern Biel. n. U.

Avots: ME II, 252

kùokruõze od. kùoka ruõze,

1) die Stockrose (althaea L.)
RKr. II, 66, Konv. ² 2607;

2) kùoka ruõze PS., rosa canina.

Avots: ME II, 342

kùoz: auch AP., KatrE. Saikava.

Avots: EH I, 688

kùoz [auch Kl.], kùozi, kùozin, kùozît Lub., vielleicht (eig.: was weiss man?): sajāj daiļi, tautu dē̦ls, kuozin māte (Var.: kuoz māmiņa) mani duos BW. 14288. kuozin (Var.: kuoz jel) labu ieraudzīšu 9278. māte meitu tirgū veda, kuoz pircējs gadītuos 12041, 2. tad kuozi aiz nesaticības? MWM. VIII, 603. kuozin viņš atnāks Bers., Lub., Lös. kuozīt rītu saule spīdēs Bers., Lub.

Avots: ME II, 350

koza: auch Ladenhof n. FBR. XI, 65; riekshem ir cieta, ābuoliem mīksta, jāņuogām plāna, saulenēm bieza k. Lems. pušumam jau uzme̦tusies virsū plāna koziņa ebenda. k. biezputrai Salis n. FBR. XV, 59. maizei apkaltusi k. A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84. nuomizuočam kālim k. apkārt ebenda. kad sausa zeme ir, tad sakalst k. cieti, un nenāk sē̦klai dīglis ārā Seyershof. viņš pupas ar kozām neē̦d ebenda.

Avots: EH I, 639

koza, Tannen -, Fichtenrinde Ubbenorm, [Lems.], Karls.; [Hülse von Nüssen usw.; Kruste auf Wunden Salis n. U.; ein alter Schlangenbalg U. - Nebst kuza II wohl aus einem aruss. * коза (für кожа) "Haut"].

Avots: ME II, 255

ķoza, [Geronnenes: zupa bijusi pārāk tauka, juo virsū sadzisusi ve̦se̦la ķoza Dond., Salis]; Kot, Schmutz: dīķī tagad bieza ķoza Dond., Dünsb. Vgl. ķuza.

Avots: ME II, 391

ķozaîns, kotig, schmutzig: lāpsta ķozaina Dond.

Avots: ME II, 391

kozalas, Hülsen, Schalen (z. B. von Nüssen, Beeren, Weizen, Erbsen) Allend., [Neu - Wohlfahrt], Karls. - [Wohl eine Ableitung von koza.]

Avots: ME II, 255

‡ kuozals (?) Warkl. "= kuozuls 1".

Avots: EH I, 688

kuozavs: mit ùo ² Lubn.; ein Käfig für Stare Lixna.

Avots: EH I, 688

kuozavs, der Bienenstock [aus einem Klotz Golg.], N. - Schwanb., Lubn. n. Etn. III, 1. Nebst kùzavs ² aus r. кузовъ.

Avots: ME II, 350

‡ ķozele Iw., aus zerhackten Melden Kartoffeln und gegorener Milch gemischtes Gänsefutter.

Avots: EH I, 707

ķuõzeris, ein am Baum aufgezogener Bienenstock PS.

Avots: ME II, 393

ķùozêt ^2, -ẽju, viel essen Stelp.

Avots: ME II, 393

kùozi, kùozin, kuozīt, s. kùoz.

Avots: ME II, 350

‡ ķuozis Schujen, = ķuõzuls 2.

Avots: EH I, 709

‡ kùozuôls ² Saikava, = kuozavs.

Avots: EH I, 688

kuozuls (im Stiehwort k zu ersetzen dureh k !),

1): ein Bienenstock
- auch Lixna, (mit ùo ² ) Marlenhausen, Nautrēni, Saikava, Warkl.: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 (aus Lös.); ein Käfig für Stare - auch Lixna; kur tu skriesi, vanadzeņ ...? skriešu... savu bē̦rnu apvē̦rtuos: cits sēdēja kuozulā ("?"), cits kuozula maleņā Tdz. 37389. - Die Bed.

3) ME. II, 350 ist ganz zu streichen.

Avots: EH I, 688

kuozuls,

[1) kuozuls, ein Bienenstock
Domopol ; ein Käfig für Stare N. - Schwanb. ;

2) kùozuls ² Druw. "ein runder, geflochtener Korb"] ;

3) = ķuõzuls 1: simtu bišu kuozuliņu BW. 32857 [aus Lös. - Aus kuozavs umgebildet?].

Avots: ME II, 350

ķuõzuls, ķuozulis L.,

1) der Bienenstock aus einem Klotz
Smilt., Aps., Bers., Laud., Druw.: bites kvēpinājuši, lai nelien spietuodamas cita ķuozulā LP. VII, 365; ein Bienenstock, der an einem Baum aufgezogen ist (= aulis) Jumurdehn, [Sinolen, ķuozuls Kl.]: tur līkajā bē̦rzā saimniekpuikas tam ķuozulu uzvilkuši A. XXI, 418;

2) der Käfig:
strazdu ķuozuls od. ķuozuliņš Lös.;

[3) ķuozuls "ein alter Korb"
Nötk.]

Avots: ME II, 393

‡ kùozuvs ² Lubn. "kuozuls, kuozavs".

Avots: EH I, 688

kroza: auch Orellen, Suhrs: pušuma me̦tas k. virsū Salis; eine unebene Krust überhaupt: arumiem virsū cieta k. Lems.

Avots: EH I, 658

‡ kruoza Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 22), = krùoze ² .

Avots: EH I, 664

kroza, die Kraste auf Wunden Dond., Ubbenorm, Lems., [Ruj., Salis]; auch krozga U.

Avots: ME II, 285

‡ krozalaîns, uneben Stenden: cita nagi tādi krozalaini.

Avots: EH I, 658

krùoze ² : auch Fest., Prl.

Avots: EH I, 664

krùoze ² [Bers., Kl.], für krũze, ein irdener Krug, Erlaa n. LP. VI, 625. [Aus mnd. krôs.]

Avots: ME II, 295

‡ *krozêt, zu erschliessen aus nùokrozêt und sakrozêt.

Avots: EH I, 658

‡ kruõznieks Seyershof, = kruõdziniẽks.

Avots: EH I, 664

[krustuozuoliņi Grenzhof "= saldūkšņi, irbenes."]

Avots: ME II, 290

‡ kukuôznis Pilda, = kukùrznis ² 1.

Avots: EH I, 669

‡ luõzbere, die Lorbeere: caur luozberu lapiņām BW. 34021. luozberīšu dārziņā 33981.

Avots: EH I, 768

luozdna: "2686" ME. II, 529 zu ersetzen durch "2686, 10".

Avots: EH I, 768

luozdna, die Herumschleicherin, Kriecherin, Beiname der Schwalbe: bezdelīga, dūmu luozdna BW. 2686.

Avots: ME II, 529

I luoze: ein Vorhängeschloss (mit uõ ) Popen.

Avots: EH I, 768

[I luoze Manz., Für. I "das Schloss". Aus mnd. lôs "Vorhängeschloss (?)"?]

Avots: ME II, 529

II luõze, das Los; vilkt luozi, das Los ziehen; luožu laiks, die Zeit der Rekrutierung. [Nebst estn. lōź aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 529

‡ luõze̦ns Luttr. "die Kupferschlange".

Avots: EH I, 768

‡ lozeris "cilvē̦ks, kas netaupa apavus un drēbes" Lems., Wainsel; skrlet lozeru lozeriem "?" ebenda.

Avots: EH I, 759

luõzêt, ‡ Refl. -tiês, das Los ziehen: dē̦li ar luozēsies Pas. XIII, 114.

Avots: EH I, 768

luõzêt, -ẽju, intr., tr., losen, das Los ziehen.

Avots: ME II, 529

luozme, ein abgeschältes Stück Holz L. (Aus *luobzme? Zum Lautlichen vgl. das wahrscheinlich aus *kuopšmē̦r entstandene kuošmē̦r.]

Avots: ME II, 529

I luôzms Druw., = luosms.

Avots: ME II, 529

[II luozms od. luozums "ein Haufe, eine Menge": izbiris liels luozms labības. ve̦zumā liels luozms reņģu um Mitau. pārvedu ve̦se̦lu luõzmu žagaru Stuhrhof.]

Avots: ME II, 529

maruoze, mar-ruoze [?], eine Art Blumen: vai, lielā atmatiņa, tavas mazas maruozītes (Var.: tavu sīku maraniņu) BW. 23450, 1 var. brižam sēju ruozes manas, pa brīžam mar-ruozītes, brīžam tautas kaitināju ar marruožu vainadziņu BW. 5811.

Avots: ME II, 564

mārruozĩte, eine Art Pflanzen: te mārruozītes; es gribēju jums duot vijuolītes... Hamlets 86. [mãrruozīte"kāda puķīte, kam ziedi līdzīgi pīpenes ziediem, tikai ar sīkākām ziedlapiņām" Lemburg.]

Avots: ME II, 584

I matruõzis: es dabūju matruozīti strīpainām biksītēm BW. 22338.

Avots: EH I, 785

I matruõzis, der Matrose.

Avots: ME II, 566

II matruozis: auch (der Haarwurm) AP.

Avots: EH I, 785

II matruozis "ein ins Wasser gefallenes und lebendig gewordenes Pferdehaar, das in die Beine von Menschen krieche und sie wund (cauras) mache" Selg. n. Etn. IV, 146; matruoži "Haarwurm" Kokn. n. U., Lis.

Avots: ME II, 566

muõze Edw., muõza, muõzis Paul., muozs Selsau, das Mus; miltu muoze, Mehldickgrütze Kand., Dond.; bulīšu muoze, Kartoffeldickgrütze Ed. [Aus mnd. môs "breiartige Speise".]

Avots: ME II, 684

‡ mõzêt, -ēju Stenden,

1) zerquetschen:
m. kartupeļus par biezputru, mālus mīklā;

2) foppen.
Vgl. unten muõzêt.

Avots: EH I, 827

muõzêt,

1): auch Frauenb.;

3): auch (mit ùo ² ) Bers., (mit uo ) Renzen; dē̦ls viņu visādi muozējis Pas. XIV, 486. Refl. -tiês,

1): auch Frauenb.; ‡

2) schimpfen
(intr.) Stockm. n. Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 222. Nicht zu slav. mazati, sondern aus nd. mōsen, s. Zēvers IMM. 1928 II, 309. Vgl. ‡ mōzêt.

Avots: EH I, 841

muõzêt [auch PS., C., Arrasch, Nitau, muôzêt Kr.], -ẽju, tr.,

1) viel, gierig, unappetitlich essen:
redz, kâ bē̦rns muozē! Kand.;

2) stampfen
Ahs.;

3) foppen
[mùozēt ² Lis., muôzêt Kreuzb.], narrieren [Serbigal], quälen; [überlisten U.]; im Ringkampf besiegen C., Spr., Etn. I, 137: Andrievs ir gan labs, bet vien˙nādi mani muozē Vīt.;

4) etwas zustande bringen, hervorbrigen:
es pats sev izmuozēju kamanas Tirs. n. RKr. XVII, 69;

[5) Kosten verursachen
U.;

6) durchprügeln
U.] Refl. -tiês, sich den Mund vollstofen, viel essen: muozējuos arī, lai vē̦de̦rs paceļas Naud. [Wenigstenis in den Bed. 3-4 und 6 wohl zu slav. mazati "schmieren, salben" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 28 f.]

Avots: ME II, 684

I muoziņš: ein naiver Dummkopf (mit ùo ² ) Bers.

Avots: EH I, 841

I muoziņš, ein plumpsack, Trölpel. Unbek.

Avots: ME II, 684

II muõziņš: auch Nötk.

Avots: EH I, 841

‡ mùozus ² Prl., Kartoffelbrei.

Avots: EH I, 841

naguozaîns [bunt, fleckig, scheckig: naguozaina guovs Apšciems.

Avots: ME II, 689

naguozes [?]"plankumi, ziemāju iznīkumi" Apšciems.

Avots: ME II, 689

negruõzāmĩba ,* die Unabänderlichkeit: atzīdams pienākuma negruozāmību... A. XII, 494.

Avots: ME II, 714

negruõzãms, unabänderlich, beharrlich: negrùožuôts, ohne Lenkseil seiend: pa vārtiem iztecēja negruožāts kumeliņš BW. 3082.

Avots: ME II, 714

nenùziedzĩba, die Unschuld, Makellosigkeit: nenuoziedzĩba... griezās, miers svē̦ts, druošs..., tiem sirdī Dünsb.

Avots: ME II, 725

nenùozìedzîgs: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 298).

Avots: EH II, 17

nenùoziedzîgs, unschuldig, makellos: bij taisns, nenuoziedzīgs vīrs savā laikā I Mos. 6, 9.

Avots: ME II, 725

nenùozìmĩba ,* die Unbedeutsamkeit, Unwichtigkeit, Belanglosigkeit: atzīstuot savu niecību un nenuozīmību Plūd.

Avots: ME II, 725

nenùozìmîgs, keine Bedeutung habend. inhaltslos, nichtig: nenuozīmīgi vārdi Stari I, 186. tā (dzīve) ir tukša, nepane̦sama, nenuozīmīga MWM. V, 355.

Avots: ME II, 725

nepãrgruozãmĩba ,* nepārgruõzĩba *, die Unveänderlichkeit: nepãrguozĩbas laikme̦ts Konv ² 585.

Avots: ME II, 726, 727

nùobuozêt, tr., durchprügeln: zē̦nu. trīs gadiņi audzināju buozīt[i] kārklu krūmiņā, pirmajā vakarā vīrā māti nuobuozēju BW. 23417.

Avots: ME II, 767

[nùobuoztiês, ganz ärgerlich, unfreindlich werden: viņš tāds nuobuozies Arrasch.]

Avots: ME II, 767

‡ nùodruoztelêt, abschaben Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 41

nùogruõzît: nuogruozi kâ vajag! Salis; "ableiten von etwas (nuovērst)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 47

nùogruõzît, tr., freqn. zu nùogrìezt, wiederholt hin - und herdrehen, schütteln: brāļi galvu nuogruozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. ārsts nuogruozīja duomīgi galvu Saul. Refl. - tiês, brālis, pa apkārtni nuogruozīdamies, ne˙nieka neievē̦ruojis LP. VI, 726. kuo tu nuogruozies? ej labāk pie darba!

Avots: ME II, 787

nùogruozt, Refl. -ties, ‡

2) sich vornehmen
Vank.

Avots: EH II, 47

nùogruozt [Bers.]Spr., nùogruoztiês. (mit Rache) drohen, androhen: tādiem saimniekiem... Kārlis nuogruozies malkas neduot R. Av.

Avots: ME II, 787

nùojuôzt,

1) tr., (einen Gürtel) abnehmen, abgürten:
juostu. viņš nuojuozis zuobe̦nu Vēr. II, 94;

2) intr., hin-, wegeilen:
tam iešaujas prātā, kad tik nav uz būdiņu nuojuozis LP. I, 150. Refl. - tiês, sich abgürten.

Avots: ME II, 793

[nùoknozât "durchprügeln" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 800

nùokrozêt, sich mit einer Kruste bedecken (von Wunden): bē̦rnam visa galva nuokrozējuse Dond.

Avots: ME II, 802

nùomuozêt, tr., apbrügeln: zē̦nu Spr.

Avots: ME II, 824

nùonuõzêtiês, sich gründlich sattessen, sich vollstopfen: nu gan e̦smu nuonuozējies Matk.

Avots: ME II, 825

nuoruoza,

2): auch Warkl.: luopi ganās kalna nuoruozā.

Avots: EH II, 83

nuoruoza,

1) der Rand des Feldraines
Fehteln;

[2) nuoruôza, ein Abhang
Lis.]

Avots: ME II, 842

nuõza, s. nuõzis.

Avots: ME II, 889

nùoza,- s. nuosa.

Avots: ME II, 889

nùozabelêt, ‡

3) abschwindeln
Pankelhof.

Avots: EH II, 108

nùozabelêt, tr.,

1) besabbeln
Kand,;

2) vertrödeln:
laiku. Refl. -tiês,

1) sich besabbeln:
bē̦rns pa˙visam nuozabelējies;

2) längere Zeit trödeln, sich rekeln:
viņš nuozabelējas caurām dienām Kand.

Avots: ME II, 889

nùozabinât, ‡ Refl. -tiês Dond., sich besabbeln (besudeln).

Avots: EH II, 108

nùozabinât, = nuozabelēt 1: bē̦rni nuozabina jaunās drēbes Dond.

Avots: ME II, 889

nùozadinât, ‡

2) "nuomuocīt" Rutzau.

Avots: EH II, 108

nùozadinât, vertändeln, ["schwatzend od. summend verbringen" Bauske]: dienas un stundas labāk nuozadināt vai nuogulēt A. v. J. 1892, 1, 360.

Avots: ME II, 889

‡ nuozãgât Dunika, = nùozãģêt: nuozāgāja priedi Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 108

nùozãģêt, ‡ Refl. -tiês, unversehens abgesägt werden: baļķis nuozāģējies par īsu.

Avots: EH II, 108

nùozãģêt, tr., ab-, wegsägen: kātu, dēli.

Avots: ME II, 890

[nùozaglît Lis., wegstibitzen.]

Avots: ME II, 889

nùozagt, Refl. -tiês: ja es gribēju kuo darīt, man bija jānuozuogas kaut kur vienatnē Jauns. Nesk. saulē .205.

Avots: EH II, 108

nùozagt, tr., wegstehlen: vakar tautas lielījās nuozagt (Var.: izzagt) vienu malējiņu BW. 13539. Refl. -tiês, sich wegstehlen Spr.: kam tu paslepen esi aizbēdzis un nuo man(is) nuozadzies? I Mos. 31, 27. guovis nuozagušās nuo pulka Aps.

Avots: ME II, 889

nùozaidît, beschmieren, bestreichen, verschmieren Spr.

Avots: ME II, 889

nùozaĩmuôt, tr., beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: tâ nejē̦gas, kuo vien tik jaudā, mē̦dz zinības un mākslu nuozaimuot.

Avots: ME II, 889

nùozãkât, ‡

2) durch Trug verdrehen, verkürzen
N.-Sessau n. U. (unter zākāt): viņš man manu luoni nuozākāja.

Avots: EH II, 108

nùozãkât, tr., beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: kuo šuodien apbrīnuo, tuo rīt varbūt jau peļ un nuozākā Vēr. II, 1136.

Avots: ME II, 890

nùozākuôt, entziehen, verkürzen: viņš man nuozākuoja divi rubļus nuo algas Naud., Sessau.

Avots: ME II, 890

[nùozalˆdît Kokn., = nuozeldinât.]

Avots: ME II, 889

nùozâlenêt, tr., vergiften. Refl. -tiês, sich vergiften Nigr. Gew. nuozâļuot.

Avots: ME II, 890

nuôzâlêt; ‡

2) vergiften:
bārenīte nuozālēja ... meitu Pas. V, 340 (aus Lettg.; ähnlich X, 209).

Avots: EH II, 108

[nuôzâlêt ² mit Unkraut bewachsen: kartiņi ir nuozālējuši pa˙visam zaļi Salis.)

Avots: ME II, 890

nùozalguôt, refl. -tiês, intr., erglänzen, dahinblitzen: vai Inga aizripuoja, kâ rati nuozalguoja? MWM. VIII, 483. jūŗas līmenis stāvēja rāms, šur tur pamirdzēja, nuozalguojās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 889

‡ nùozālinât, vergiften: gribējis ar šituo (= zaļganuo nuoskapstuojumu) n. ... brigadieri Vanagu ligzda 264.

Avots: EH II, 108

nùozâļuôt,

2): durch falsche ärztliche Behandlung töten
Diet.

Avots: EH II, 108

nùozâļuôt,

1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;

2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;

3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 890

nùozaltêt, tr., abbleuen, abprügeln: nuozaltēja zili me̦lnu kâ katla dibe̦nu Naud. nùozaļuôt, intr., auch refl. -tiês, grün werden: cik le̦pni izskatījās šie nuozaļuojušie, senāk spuožie dze̦ltānas bronzas piekārumi! A. XX, 237. aiz prieka iesviežu nuozaļuojušuos manteli kaktā Līg.

Avots: ME II, 889

nùozam̃blêt, ‡ Refl. -tiês Dond., sich besudeln.

Avots: EH II, 108

nùozam̃blêt, tr., beschmutzen, beschmieren: nenuozamblē drēbes ar netīrām ruokām! Dond. n. RKr. XVII, 43. Vgl. nùozabelēt.

Avots: ME II, 889

nuõzare (unter nuõzaris): nuozares bāleliņ! BW. 18000.

Avots: EH II, 108

‡ nuozarietis, ein weitläufiger Verwandter: īsta brāļa man nebija, nuozarieši necerēja BW. 3381 var. nuozarieši istabā BW. 14626 var.

Avots: EH II, 108

nuõzaris: viņi ... ir tavas cilts pēdējie nuozaŗi Janš. Līgava II, 59. īstu brāļu man nebija, nuozarīši necerēja BW. 3381. vai nuozars ni bāliņš? 18000.

Avots: EH II, 108

nuõzaris, nuõzare, auch nuozars, der Nebenzweig, Seitenzweig; auch fig.: dažādas zinātnes nuozares; suomu tautas nuozares Vēr. I, 651. šur tur nuo viņas atdalās mazas kalna nuozares JR. IV, 81; ein weitläufiger Verwandter: kas īstie bāliņi, par divi dālderi; kas kāda nuozare, pa vienu dālderi BW. 25619, 1.

Avots: ME II, 889, 890

nùozaruôt, ‡ Subst. nùozaruõjums, ein Nebenzweig (auch fig.).

Avots: EH II, 108

nùozaruôt, tr., abästen: nuozaruoju tuo eglīti BW. 15507, 3.

Avots: ME II, 890

nùozàudêt,

1): n: dzīvību "das Leben abkürzen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abkürzen"); ‡

2) abhändig machen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; deviņus maksāja, desmitu nuozaudēja U. (unter zaudēt), neun bezahlte er, den zehnten entzog er (mir).

Avots: EH II, 108

nùozàudêt, tr., verlieren.

Avots: ME II, 890

nùozavêt, tr., bezaubern, verhexen: lai ne˙kāds zavadnieks gulē̦lājus nenuozavē̦tu BW. III, 1, 95. [diezin, kuo mūsu Rute gribēs nuozavēt vai pieburt, Lieldienas rītā tik agri skriedama pa āru Janš. Dzimtene V, 224.]

Avots: ME II, 890

[nuoze,

1) die Futtertrage
Bielenstein Holzb.;

2) "kūjä (?) Lis.]

Avots: ME II, 890

[nùozebît,

1) erschlagen
Gr.-Buschhof, Kalz., Kreuzb.;

2) "erjagenu
Alswig;

3) wegstibitzen
PS.]

Avots: ME II, 890

nùozēbît: tüchtig ausschelten; verwarnen Peb.; "... tu spēlēsi ērģeles ... tâ būs ...", nuozēbīja viņš Siljānu Stērste A. Z. 45.

Avots: EH II, 109

nùozēbît "?": eņģelis nuozēbīja Renātu dzīvuot stingru svē̦tās dzīvi Stari III, 144.

Avots: ME II, 890

‡ nùozeibît "?": tu ne reizes gan neiziesi, ja jau tevis tur nenuozeibīs Kaudz. Izjurieši 259.

Avots: EH II, 108

[nuozē̦las Kursiten "Unkraut"(?).]

Avots: ME II, 890

nùozeldinât,

[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el˜"), Lennew., Grünwald; ("mit elˆ ² ") Mesoten;

2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]

Avots: ME II, 890

nùozelêt, nùozēlêt, tr., ablutschen, besabbeln: nuozē̦lē̦ta gaļa Str. mutē īss nuoze̦lē̦ts ļuļķītis Bārda. tā ir ve̦ca, nuozē̦lē̦ta lieta, das ist eine alte, abgedroschene Geschichte Str.

Avots: ME II, 890

nùozēlêt, s. nùozelêt.

Avots: ME II, 890

‡ nùozēļ˜ķêt Wolmarshof, beflecken, beschmutzen. Refl. -tiês Wolmarshof, sich beschmutzen.

Avots: EH II, 108

nùozelˆt, intr., mit Gras bewachsen, begrünen: papuves lauks vare̦n nuozēlis Kand.

Avots: ME II, 890

‡ II nuozelˆt ² Dunika, = nùozeldinât 1: ruokas ņātŗu nuoze̦ltas.

Avots: EH II, 108

‡ nùozeltêt, gelb färben Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 108

nùozèltît: kas tev ruokas stilbus nuozeltīja? Pas. III, 177.

Avots: EH II, 108

nùozèltît, tr., vergolden: saules nuozeltītās debesis JR. V, 80.

Avots: ME II, 890

nùozeñdelêt, mit Speichel besabbeln: teļš zīzdams nuozendelējis guovs titus Dond.

Avots: ME II, 890

nùozeņ̃ķêtiês, = nùobriest: dubļi uz lielceļa nuozeņķējušies cieti. akas dibe̦nā smiltis nuozeņķējušās Dond.

Avots: ME II, 890

nùozibêt: gājiens nuozibēja caur plaukstuošajiem kļaviem Anna Dzilna 165.

Avots: EH II, 109

nùozibêt, nùožibêt, intr., erglänzen, aufblitzen, dahinblitzen: aiziet, ka nuozib vien LP. V, 324. zibenis nuozibējis. priekš acīm nuozibēja sveši lauki Baltp.

Avots: ME II, 890

‡ II nùozibinât "eine gewisse Zeit hindurch sich unterhalten, und zwar auch für die Teilnehmer der Unterhaltung kaum verständlich, ähnlich den Juden" Druw. n. RKr. XVII, 87.

Avots: EH II, 109

‡ nuozibinêt Dunika, = nùozibiņuôt.

Avots: EH II, 109

nùozibiņuôt, [nùozibinât], nùozibsnêt, nùozibsnît, intr., aufblitzen: vīri me̦t krustu, ik nuozibiņuo LP. IV, 416. kad pirmuo reiz nuozibsnēja... A. XXI, 506. meitene nuospļāvās, acīm nuozibsnīdama MWM.

Avots: ME II, 890

nùozibsnît (unter nùozibiņuôt): Līze nuozibsnīja me̦lnām acīm Ciema spīg. 76.

Avots: EH II, 109

[nùozîdinât, saugend fett werden lassen: n. teļu ļuoti tauku C.]

Avots: ME II, 891

nùozīdît, zur Genüge säugen Spr.

Avots: ME II, 891

nùoziêdêt,

1): (mit einem Objekt) atmatiņas ze̦lta ziedus nuoziedēja Janš. Dzimtene II ² , 466;

2): nuoziedējusi (= sacietējusi) maize Zögenhof; ‡

3) "?" : kaļķi nuoziedējuši BielU.; ‡

4) müde werden
Stenden: viņš jau nuoziedējis.

Avots: EH II, 109

nùoziêdêt, intr.,

1) abblühen, verblühen:
visas puķes nuoziedēja BW. 32413. tu nuokalti lūkuodams, es kâ ruoze nuoziedēju BW. 10208. nuoziedējis tautu dē̦ls 13041;

2) sich mit Schimmel überziehen:
alus nuoziedējis, das Bier ist verkahmt St.; nuoziedējusi maize, altes Brot: nuoziedējusi maize sātīgāka Alm.

Avots: ME II, 891

‡ nuoziêdinât ² Behnen "darbā nuokausēt, pārpūlēt": gan tevi saimnieks nuoziedinās.

Avots: EH II, 109

nùoziêduôt, tr., mit Geschenken, Opfern (ziêdi) ausstatten, beschenken, durch eine Art von Sühnopfer reinigen: nāc, parādi, vīra māte, kur tās mana vīra guovis, lai es viņas nuozieduoju ar ziediņu ziediņiem! BW. 25572, l. kur miruonis nuomazgāts, tur negāja pāri, kamē̦r tuo vietu nuozieduoja BW. III, 3, 861.

Avots: ME II, 891

nùozìedzĩba, die Verschuldung, Strafbarkeit, das Vergehen, Verbrechen: vai tu taptu bez nuoziedzības nenuoziedzīgs turē̦ts? Jer. 49, 12. meitas nevarēja savu nuoziedzību slēpt LP. VII, 612.

Avots: ME II, 891

nùozìedzîgs, schuldig, sträflich, frevelhaft: mēs nebūsim nuoziedzīgi Jer. 50, 7.

Avots: ME II, 891

nùoziedzniẽks, der Verbrecher: vai tad es kads nuoziedznieks!

Avots: ME II, 891

nùoziegtiês (li. nusižeñgti "einen Fehltritt begehen"), sich versündigen, sich vergehen: es e̦smu nuoziedzies pret dievu un cilvē̦kiem. Bei Adolphi, L., St., U. auch nùoziegt, misshandeln, verbrechen: [kuo tad es nuoziedzis? U. nuoziegt auch bei Glück: gribu es pie mana tē̦va savu mūžu nuoziedzis būt I Mos. 44, 3. tev gribu nuoziedzis būt I Mos. 43, 9].

Avots: ME II, 891

nùozìegums: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 303).

Avots: EH II, 109

nùozìegums, das Vergehen, Verbrechen: tanīs dienas taps... nuoziegums me̦klē̦ts Jer. 50, 20. [mani nuoziegumi ir man[i] sagrābuši Glück PSalm 40, 13. Vgl. li. nužengimas "Vergehen" Lit. Mitt. V, 236.]

Avots: ME II, 891, 892

‡ nùoziẽķêt C., Dunika, Kegeln, Lemb., Zögenhof, beschmieren, beschmutzen; mit einer dicken Schicht bestreichen C., Wolmarshof: n. visu muti Ruhental. mūrnieks nuozieķējis siênu ar māliem Palzmar n. RKr. XVII, 89. Refl. -tiês Dunika, Trik., sich beschmutzen.

Avots: EH II, 109

nùoziẽpêt, ‡

2) durchprügeln
Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika u. a., sich einseifen.

Avots: EH II, 109

nùoziẽpêt, tr., be-, abseifen: kalpuone nuopēra viņu ar mīkstu bē̦rza sluotu un ar ziepēm nuoziepēja Etn. II, 47.

Avots: ME II,

nùoziest: auch (beschmutzen) N.-Rosen; ruoka nuoziesta Pas. VIII, 316. nuoziede ... dēliņu me̦lnu IX, 197. Refl. -tiês: jam ... ruoka nuoziedēs (wurde schmutzig) Pas. VIII, 316.

Avots: EH II, 109

nùoziest, tr., beschmieren: citi aiztina lakatiem vai nuozieda ģīmi kvēpjiem BW. III, 1, 10. [Refl. -tiês, sich beschmieren Pas. III, 315: e̦smu... nuoziedies Pas. III, 384.]

Avots: ME II, 892

‡ nuozĩķêt Frauenb., ablauern.

Avots: EH II, 109

‡ nùoziktêt Kalz., Lubn. "nuoskatīt, nuovē̦ruot, (šaujuot) nuomērķēt".

Avots: EH II, 109

nùozilêt: aukstumā n. Fehteln, Warkl.

Avots: EH II, 109

nùozilêt, intr., blau werden: kad paņēma tautu meitu, kâ vārniņa nuozilēja BW. 16003, 2. drusku nuoliesējis un nuozilējis AU. debess nuozilējuse, būs lietus Ahs.

Avots: ME II, 890

nùozĩlêt, ‡

2) behexen (?):
apglāstījis zirga galvu un ar tuo apglāstīšanu luopiņu nuozīlējis puostā Vanagu ligzda 151.

Avots: EH II, 109

nùozĩlêt, tr., prophezeien: nākuotni. [mēģināt kaut kuo nuozīlēt par sava duomātā laimīga mūža garumu Janš. Dzimtene ² III, 121.]

Avots: ME II, 891

nùozilinât, ‡ Refl. -tiês, sich blau abfärben: galvas auti skaisti nuozilinājušies Vanagu ligzda 24.

Avots: EH II, 109

nùozilinât,

1) blau abfärben;

2) nuozilināt kam muguru, jemand braun und blau schlagen;

3) es nātrēs nuozilināju ruokas, ich habe mir die Hände an den Nesseln verbrannt.

Avots: ME II, 890

nùoziluôt, tr., blau abfärben, blau machen: šis tumšums tuop caur saules gaišumu nuoziluots St.

Avots: ME II, 890

nùozìme,

1): uzturē̦ts vis˙maz bez bada nuozīmes Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 21.

Avots: EH II, 109

nùozìme,

1) das Abzeichen:
tu dievu nuozīmi vēl nesi pat dziļākajā ze̦mumā Asp.;

2) die Bedeutung, der Sinn:
gribē̦dams būt latviešu macītājs šī vārda pilnā nuozīmē... Pav. ik˙vienam vārdam sava nuozīme;

3) die Bedeutung, Wichtigkeit:
arklam liela nuozīme cilvēces attīstības gaitā.

Avots: ME II, 891

nùozìmêt,

2): pa nuozīmē̦tuo (bezeichnet)
te̦ku Pas. VIII, 239.

Avots: EH II, 109

nùozìmêt, tr.,

1) abzeichnen:
kuoku. puodnieki, kâ tie nuozīmē̦ti uz karaļu kapeņu sienām... Antrop. II, 91;

2) bedeuten, bezeichnen:
kuo nuozīmē šis vārds? citi teikuši, ka tāds laiks nenuozīmējuot labu LP. II, 83. Refl. -tiês, sich abzeichnen.

Avots: ME II, 891

nùozìmĩba Duomas I, 883, Konv. ² 867, = nùozìme 3.

Avots: ME II, 891

nùozìmîgs,

1) bedeutungsvoll:
"tu zini, Indriķis knašs barā", viņa nuo-zīmīgi piemetināja De̦gl. nuozīmīgs vārds, bedeutungsvolles, treffendes Wort.

Avots: ME II, 891

nuoziņa,* die Beziehung: daži organismi rādās zināmā nuoziņā derīgāki Pūrs III, 71.

Avots: ME II, 891

nùozinât, oberflächlich wissen, ersehen: varu nuozināt, kads būs rītu laiks. nuo tā tūlīt varuot nuozināt, ka viņa mēle nee̦suot radīta latviešu valuodai Dok. A. [tas nav tuvāk nuozināms Janš. Dzimtene ² II, 121.]

Avots: ME II, 890

‡ nuoziņ̃ģât Rutzau "nuodziedāt".

Avots: EH II, 109

‡ nùoziņ̃ģêt,

1) eine
ziņ̃ģe absingen : n. kādu ziņģi;

2) eine gewisse Zeit hindurch
ziņ̃ģêt: dzē̦rāji nuoziņģējuši visu nakti.

Avots: EH II, 109

[nùoziņuôt, (eine Reihe von Objekten) benachrichtigen: viens pagasta gals jau nuoziņuots Lis.]

Avots: ME II, 891

nùozintêt: auch (mit iñ ) Dunika.

Avots: EH II, 109

nùozintêt, tr., behexen, verzaubern.

Avots: ME II, 890, 891

‡ nùozipât NB., durchprügeln: nuozipāju pudiku, tâ ka jē̦las ribas palika.

Avots: EH II, 109

nuõzis,

1): auch Frauenb., Iw., Schnehpeln, Selg.; saiminiece de̦su deva, divu nuožu ("?") baltu raušu Tdz. 51836;

2): "vīšķītis, klēpitis" (mit ùo ² ) Saikava; "ein gut Päckchen, eine Last, soviel mit einem Mal weggetragen werden kann"
BielU.;

3): auch Dunika, Schnehpeln; ‡

4) "?": cēlās vējš un vilka nuo vakariem pe̦lē̦kus miglas nuožus Jauns. Raksti V, 43.

Avots: EH II, 109

nuõzis [Talsen n. U.], nuõza,

1) die Heu-, Stroh-, Kafftrage
Kand., [Autz, Wandsen], Gold., Tuckum: nuozis [Kursiten, Alschw., nuõžis Wirginalen] izpīts nuo grīztēm; iegriež pakulas kažuos un savij saites pa divām kuopā; tādas grīztes iepin rūtītēm starp divām līkstēm; nuozī ne̦s salmus un pe̦lus RKr. XVII, 34; Etn: I, 138; Bl. H. 130. piedarbā metiens tik tāļu nuomīdīts, ka var nuojemt salmus, kas puisim jāne̦s ar nuozi uz tuvējuo pe̦lūdi Etn. I, 103; [nuõzis"salmu nastä Luttringen;

2) ein Päckchen:
izvilka nuo mēteļa kabatas savīstītu nuozi Janš. Bārenīte 51;

3) nuõžis, ein voller Bauch Wirginalen.]
vgl. nuosis.

Avots: ME II, 891

nùozîst: Jānīšam ... re̦tas uosas palikušas: Apalīte nuozīduse ... ilgi mīlē̦dama Tdz. 57580.

Avots: EH II, 109

nùozîst [li. nužísti], tr., ablutschen, absaugen, aussaugen, mager saugen: tur apakšā mīt liels krupis, tas kuoku saknēm nuozīž visu labumu LP. V, 45. bē̦rns viņu nuozīda tik˙pat kâ sakārni MWM. X, 485.

Avots: ME II, 891

nùozĩt, tr., erkennen: rakstus nevar nuozīt, er kann die Schrift nicht erkennen U.

Avots: ME II, 891

[nùozlankšêt,

1) dumpf erschallen:
krita, ka nuoziañkšēja vien Seppkull;

2) eine kurze Weile klunkern:
mucu kustinuot škidrums mucā nuozlankš pret sienām atsizdamies Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 892

‡ nùozlarkšêt, perfektives Schallverbum: dzirdējis it kâ sidraba naudu nuozlarkšam Pas. XV, 11.

Avots: EH II, 109

nùozlaukšêt, intr., einen polternden Schall von sich geben: durvis vien nuozlaukšēja MWM. X, 816.

Avots: ME II, 892

‡ nùozleķêt "mit Blut besudeln" Blieden n. Etn. IV, 161; beflecken, beschmutzen AP., Heidenfeld, Lemb.: n. visu galdu. Refl. -tiês Lemb., sich beschmutzen: nuozleķējies kâ sivē̦ns.

Avots: EH II, 109

‡ nuozluotêt Līn., durchprügeln.

Avots: EH II, 109

nùozmaûgt Lub., für nùožmaûgt.

Avots: ME II, 892

nùozniebt [vgl. nùoniebt], nuôžņiêbt ² Kand.,

1) erdrücken, töten:
kâ iesi, nuožņiebs tevi kâ daždien knauķi Plūd.;

2) wegstibitzen
[Bauske (mit iê ² ), Gr.-Sessau.]

Avots: ME II, 892

nùozùobuôt, nùozùobît U., tr., verspotten, verhöhnen. Refl. -tiês, sich lustig machen, verhöhnen (längere Zeit): ļaudis par viņu nuozuobuojas Latv.

Avots: ME II, 892

nùozuoķêt, tr., durchwalken, abprügeln: dē̦lu māti nuozuoķēju BW. 23418, 3.

Avots: ME II, 892

nùozuõlêt, tr.,

1) gründlich besohlen:
visus zābakus;

2) abbleuen, durchprügeln:
krietni mani nuozuolēja MWM. VIII, 761.

Avots: ME II, 892

‡ nùozuomêt,

1) (geliehenes Geld) unterschlagen
U. (unter zūmēt);

2) aufessen
Lemb., Zögenhof (mit uõ), Peb.: n. ve̦se̦lu sivē̦nu.

Avots: EH II, 109

‡ nùozuotêt,

1) durchprügeln
N.-Peb., (mit uõ) AP., Lemb., Wolmarshof: gan māte tevi nuozuotēs!

2) aufessen
N.-Peb.

Avots: EH II, 109

[nùozudinât,

1) verloren gehen lassen
Widdrisch: gans nuozudinājis aitu;

2) "verleumden"
Warkl.;

3) verdammen:
n. viņu ar lāstiem Widdrisch.]

Avots: ME II, 892

nuozũmât (unter nuozũmêt): mit List wegnehmen Gramsden.

Avots: EH II, 109

nùozũmêt,

2): auch Blieden, Frauenb., Kand.

Avots: EH II, 109

nùozũmêt, tr.,

1) abmurksen, umbringen (namentlich vom Kindermorde)
Kand.: meita bē̦rnu nuozūmēja Etn. IV, 161. ve̦cuos laikuos še tikušas meitas suodītas, kas savus bē̦rnus nuozūmē jušas JR. III, 4;

2) [nùozũmât um Libau u. Hasenpot], unterschlagen (z. B. geliehenes Geld), entziehen (von der Gage)
[Dond.]: viņš manu naudu nuozūmēja Lin. [mums paziņuojums nav piesūtīts, - kungi tuo tīšu nuozūmējuši, lai mēs par visu tuo ne˙kā nezinātu Janš. Dzimtene ² II, 431;

3) ableugnen
Biel. n. U.]

Avots: ME II, 892

‡ nuozuñgât NB., (einer Speise) von oben das Beste abschöpfen: nuozungāta putra.

Avots: EH II, 109

‡ nuozuņ̃ģêt Frauenb., abreissen, abpflücken: n. kartupeļiem lakstus.

Avots: EH II, 109

nùozurinât, tr., abquälen, zu Tode quälen: kaķis nuozurinājis peli Sassm.

Avots: ME II, 892

nùozust: rasa bij nuozudusi Lis.; "verloren gehen, so dass es gesucht werden kann und muss" (gegenüber pazust "total verschwinden") BielU.

Avots: EH II, 109