Paplašinātā meklēšana

àizal̂vît Oknist, verzinnen.

Avots: EH I, 6

àizlavîtiês, weg-, hinschleichen, sich wohin heimlich begeben: lapsa aizlavījās zuosīm priekšā LP. VI, 365. muižas kungs atstāja visu savu iedzīvi un aizlavījās pasaulē LP. IV, 22. viņš aizlavījās pruojām Vēr. I, 1160.

Avots: ME I, 36

àizvît,

1) bis zu einer bestimmten Stelle flechten:
sāka (pātagu) vīt... un aizvija līdz pirmajam mazgam Jauns. B. gr. I, 128;

2) zuflechten:
caurumu vijā. Refl. -tiês, sich wegwinden, sich wegbewegen: pa ceļu aizvijās gaŗa rinda braucēju Pur.

Avots: ME I, 60, 61

al̂vît Oknist, = al̂vuôt: alvīts spannis.

Avots: EH I, 69

‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.

Avots: EH I, 71

‡ apiņvīte, die Hopfenranke: apkārt maiksni apiņvītes vijas Janš. Dzimtene IV, 130.

Avots: EH I, 86

‡ apnâvît Trik., = apgalêt: kas duos šuos lieluos tīrumus a.?

Avots: EH I, 103

‡ apprāvîtiês, in eine bessere Lage kommen (poln. poprawić się) Zbiór XVIII, 361.

Avots: EH I, 106

‡ apsvītrât, = ‡ apstrīpât: a. sienas.

Avots: EH I, 119

‡ apvĩt Salis, = apvĩst.

Avots: EH I, 127

apvît (unter apvîstît): a. pušķus ap durīm Dunika, Kal. Marta apvija ruokas tai ap kaklu Saul. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(dat.) umwickeln: apvīdamās grīzti ap galvu Janš. Bandavā II, 87;

2) sich
(acc.) umwinden: Elza apvijās Jānim ap kaklu Salisb. u. a.

Avots: EH I, 127

‡ apvītêt Golg., = apviẽdêt, ein wenig trocknen (tr.)

Avots: EH I, 127

‡ apvĩtinât Dunika, Kal., = ‡ apvītêt: a. sìenu. Refl. -tiês Nötk., = apvĩst.

Avots: EH I, 127

atāvît, tr., abquälen: viņš baļķus ve̦duot zirgu atāvīja T. - Refl. -tiês, sich abquälen T.

Avots: ME I, 150

atbāvît Schwaneb., tr., (etwas) stützen oder verkeilen (damit es nicht fällt).

Avots: ME I, 150

‡ atčalavîtiês Rutzau, atčalîtiês Dunika, bis zum eigenen Überdruss (zur Genüge) schwatzen.

Avots: EH I, 138

atlavîtiês, ‡

2) herschieichen, heimlich herkommen
Siuxt, Wolm. u. a.: guovs atlavījusies mājā(s).

Avots: EH I, 153

atlavîtiês, wegschleichen, heimlich weggehen: gan jau zināšu vecenes sāniem atlavīties.

Avots: ME I, 172

‡ atšvītruôtiês, sfreifenartig erglänzen, widerscheinen: sarkanas suodrēju krelles juoņu juoņiem atšvītruojās A. Brigadere Dievs, daba, darbs 20.

Avots: EH I, 175

atvît, ‡

2) zurückgewinnen:
a. paspēlē̦tuo naudu Dunika, Kal.; vgl. li. atsivýti "nachjagen ".

Avots: EH I, 181

atvît (li. atvýti, r. отвить]), tr., losflechten, trennen: virvi.

Avots: ME I, 211

‡ atvītene Dobl., eine zurückgeflochtene Peitschenschnur; eine Kosakenpeitsche.

Avots: EH I, 181

âvîtiês: auch Ramkau. Saikava, Warkl., (âvêtiês) Zvirgzdine, (āvatiês) Pas. VI, 477 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 196

âvîtiês, -uos, ĩjuos C., auch âvêtiês PS., dummes Zeug reden, sich albern gebärden, Unfug treiben: kuo tu te āvies? A. XII, 888, Etn. IV, 147, Wolm., Erlaa, Serb., Mar., Bers., RKr. XV, 106. [Zu li. ovytis "sich im Gesicht sehen lassen; übermütige Scherze treiben", ovyje "im Wachen", óvaidas "страшный шалунъ", aksl. avĕ "offen bar", aviti "offenbaren", r. явить "zeigen", ai. āvíḥ "offenbar"; s. Būga Изв. XVII, 1, 35 f. und Trautmann Wrtb. 21.]

Avots: ME I, 245

bāvîtiês, ‡

3) sich belustigen
Lettg.; ‡

4) "ärmlich leben"
Friedrichstadt n. A. X 2, 438.

Avots: EH I, 210

bāvîtiês,

1) sich aufhalten
[Warkhof, mit d ² ];

2) sich bereit machen, sich anschicken:
bāvīsimies uz darbu! bāvies drīzāk N. -Schwnb. Nebst li. bovytis "sich aufhalten" aus dem Slavischen; [vgl. Wruss бавиць "задерживать въ ожиданiи; проводить время" бáвицьца "заниматься, упражняться; проводить время".]

Avots: ME I, 275

‡ bul̃vītis AP., ein Widder, Hammel.

Avots: EH I, 252

‡ čalavît Rutzau, = čaluôt.

Avots: EH I, 283

čavît, stehlen Naud. n. Etn. I, 90.

Avots: ME I, 407

‡ dalavîtiês, (heimlich) heran-, hinzuschleichen Auleja, Kaltenbr.: jis dalavās caps! ... baluodīši ruokā Pas. V, 292 (aus Welonen).

Avots: EH I, 304

davît (slav. doviti) Drsth., hinzuflechten.]

Avots: ME I, 445

‡ dāvîtiês,

1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à ² );

2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à ² ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".

Avots: EH I, 313

‡ devītactiņa Pas. VI, 200, das neunte Auglein.

Avots: EH I, 317

devîtais, devîts, der neunte: vecene pakampusi katlu un pruom kâ devītais skritulis LP. VI, 528; wie deviņais oft zur Bezeichnung des Teufels: puisis bija tâ sakaitināts kâ pats devītais JK. V, 146. ze̦ltmatītis aizgāja kâ devītais LP. VI, 792. lai aizne̦s maisu pie devītā VI, 856. [Zu li. deviñtas, apr. newīnts, aksl. deve̦tź, got. niunda.]

Avots: ME I, 460

devîtdaļa, ein Neuntel.

Avots: ME I, 460

‡ devîtinis Auleja, ein Pest in der neunten Woche nach Ostern.

Avots: EH I, 317

‡ devītiņš Pilda, = ‡ devîtinis oder devintelis?

Avots: EH I, 317

devîtnieks,

2) = ‡ devītiņš Pilda.

Avots: EH I, 317

devîtnieks,

1) die Neun in der Karte;

[2) in Domopol = devintelis].

Avots: ME I, 460

‡ dīvîtiês Mekons Barons M., S. 62, sich wundern.

Avots: EH I, 326

drāvît (unter dràvêt ² II): auch (schelten) Skaista (mit à ² ).

Avots: EH I, 331

dzẽrvīte,

1): auch Gr.-Roop; Karls., Ramkau, Seyershof; ‡

3) ein Teil; des Webstuhls
AP.: dz. ir apals kuoks; vienā galā ir pumpas un uotrā galā ir caurumiņš; lai, kad uzmauc paminas, var aizdzīt tapiņu priekšā. paminas ir samauktas dzērvīte; ‡

4) plur. dzērvītes, ein Spiel, Reigen:
gāja gan dzērvītēs, gan citās ... ruotaļās Janš. Līgava I, 439.

Avots: EH I, 357

dzẽrvīte,

1) der Schwingbaum am Spinnrade
U., Salisb.;

2) ="aizsargs jumta virsum".

Avots: ME I, 548

dzīvīte, ein Haustier.

Avots: ME I, 560

‡ dzīvîtiês, in der Verbind. aužuoties un dz., sich mit aller Anstrengung abmühen BielU.

Avots: EH I, 363

‡ gal̂vît RKr. XVII, 145, N.- Rosen n. FBR. VIII, 46, Zaravič, Sehwanb., = gal̂vuôt 2.

Avots: EH I, 381

‡ gatavît, = gatavuôt: g. ēdieni Auleja. sāc g. kāzas Pas. V, 134. Refl. -tiês Auleja, = gatavuôtiês Vgl. r. готовить und li. gatãvyti.

Avots: EH I, 387

‡ gatevîtiês Ramkau, -ĩjuôs, = gatavuôtiês: rieksti šuogad negatevījas.

Avots: EH I, 387

‡ glaudgalvĩte, = glumgalvĩte: cielaviņa g. BW. 22010,1.

Avots: EH I, 391

glumgalvĩte, die Glattköpfige, Beiwort der Bachstelze im VL.: cielaviņa, glumgalvīte BW. 2592; 18803, 3.

Avots: ME I, 629

‡ grīvīte "Hosenband" Für. I.

Avots: EH I, 407

‡ ìelavît "(Getreide) einfahren" Frauenb.: ielavījām gaņ šuodien auzas bez lietus (šķūnī).

Avots: EH I, 526

ìelavîtiês,

1): luops ielavījās labībā Frauenb., Gramsden, Smilten. zirgs ielavejās auzās Līvāni.

Avots: EH I, 526

ìelavîtiês,

1) herein-, hineinschleichen:
vīrs nuogājis mājā, ielavījies klusām istabā Etn. III, 175;

2) sich einschmeicheln:
viņš pruot pie kungiem, augstākās aprindās ielavīties.

Avots: ME II, 37

ìelāvîtiês: auch Wessen.

Avots: EH I, 526

ìelāvîtiês, = ielavīties 1: suns ielāvījās istabā Wandsen.]

Avots: ME II, 37

ìesvītrât, Arrsch, ìesvītruôt Bers., leicht einschrammen, streifen: stiklu.]

Avots: ME II, 75

ìešvītruôt Bauske, = iesvītrāt.]

Avots: ME II, 79

ìevît, tr., einflechten: pātagām ievija galā zīda diegus BW. III, 1, 16. Refl. -tiês,

1) schlängelnd hineindringen:
(vējš) matuos ievijās Zeif. III, 2, 147;

2) schlängend einbiegen:
ceļš ievijas meža zaļumuos Brig.

Avots: ME II, 90

izâvît, tr.,

1) foppen:
izāvi viņu, lai viņš bīstas tevis Mar. n. RKr. XV, 116;

2) erschrecken:
viņš... zaķi izāvīs, tâ ka tas aizbēgs Seibolt. Refl. -tiês, zur Genüge toben, sich unbändig, albern gebärden, sein Wesen treiben: izāvījušies ķē̦mi atkal aiziet LP. VII, 1061. akrobāts izrādē visādi izāvījās Tirs.

Avots: ME I, 714

‡ izdīvîtiês, sich satt wundern: es jau sen nevarēju i. par tuo, ka ... Mekons Deb. vaļā 1873, S. 55.

Avots: EH I, 443

‡ izlavît Warkl., wegstehlen, heimlich herausnehmen. Aus r. изловить "wegfangen".

Avots: EH I, 462

izlavîtiês,

1) heraus -, hinausschleichen, sich drücken:
viņš izlavījās nuo muižas pagalma ārā Asp.;

2) umherschleichen:
izlavījās cauru dienc LP. V, 173.

Avots: ME I, 762

iznâvîtiês ² , sich abmühen U. [Vgl. li. išnõvyti "измучить".]

Avots: ME I, 775

izprāvît, prozessierend erlangen: izpr. zemi Janš. Dzimt. ² 407.]

Avots: ME I, 785

izprāvîtiês, ‡

2) seine Notdurft verrichten
Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 474

izprāvîtiês, prahlen, sich gross tun: iz-sa liela lielījuos, iz-sa prāva prāvījuos BW. 3496.

Avots: ME I, 785

‡ izratavît Druw. n. RKr. XVII, 75, mit strengen Worten (zur Arbeit) aussenden: saimnieks puišus izratavīja katru pie sava darba.

Avots: EH I, 476

izsvītrât, (malend oder sonst irgendwie) mit Streifen versehen: izsvītrāt kamanas Arrasch.]

Avots: ME I, 809

izšvītruôt, izšvĩtrât, tr., ausstreichen, durchstreichen.

Avots: ME I, 814

izvît, ‡

2) (eine grössere Anzahl von Objekten) besiegen:
lai nāk man pretī, kas grib visus izvîšu ² Dunika.

Avots: EH I, 496

izvît [išvýti, ksl. izviti], tr., windend, flechtend verbrauchen: viņš vaiņagā izvija visas puķes. Refl. - tiês,

1) sich winden, sich schlängeln:
lielā luokā ap viņām izvijās strauts MWM. VI, 216;

2) entschlüpfen:
jaunava viegli izvijās pa durvīm MWM. XI, 183.

Avots: ME I, 831

izvīteruôt "?": ilgas izvīteruo iz cilve̦ka dvēseles Stari II, 797; ["hinausfliegen": putnu bē̦rni izvīteruoja nuo ligzdas Schlehk; "hinausstaumeln, - wackeln (vom unsichern Gang Betrunkener und kleiner Kinder)" Nötk.]

Avots: ME I, 831

izvĩteŗuôt,

1) mit Mühe aussprechen:
nevarēja ne vārda izvīteŗuot Bauske;

2) "dzieduot meldiju izluocīt (vom Vogelgesang)" Selg.]

Avots: ME I, 831

izvĩtêt, ‡ Refl. -tiês, in starkem Dampf zur Genüge schwitzen Ekau; "iztveicēties": izvītējies, uz ielas pūlis ... rit Austriņš Necilvēks 10.

Avots: EH I, 496, 497

izvĩtêt, izvītinât, welk machen, langsam austrocknen: es usnītes izravēju, izvītēju saulītē BW. 28206.

Avots: ME I, 831

‡ kârstavĩtis ² AP., = kā̀rstava.

Avots: EH I, 604

‡ kā̀rstavītis ² Linden in Kurl., = kãrstavs.

Avots: EH I, 604

ķēvīte (unter ķève), ‡

2) die Kurbel am Spinnrad
Zvirgzdine.

Avots: EH I, 701

ķirvītis, der Kürbis U. [Entlehnt nebst estn. küŕwi(t)s.]

Avots: ME II, 386

ķîvĩtis ² : ķīvīt(i)s BW. 2490.

Avots: EH I, 707

ķîvĩtis ² Kand., ķĩvĩte C., Smilt., [Trik., N. - Peb., Schujen, Jürg., Wormen, Selg., ķìvīte PS., ķîvīte ² Bauske, Wandsen, Salis, ķîvits ² Nigr.], ķīvīta Mag. XIII, 2, 60, A. XV, 467, davon ein Demin. ķīvitiņa, ķĩvestīte BW. 8981, ķīvitiņš 12789, der Kiebitz (vanellus cristatus): ķīvītis ķivina Etn. II, 51. [Nebst estn. kĩwit aus mnd. kiwit dass.]

Avots: ME II, 390

‡ kurvīte Pas. IX, 457, ein Körbchen.

Avots: EH I, 680

kvĩte, kvĩts, -s, [kvĩts PS.], die Quittung. [Aus d. Quitte bei von Gutzeit II, 422.]

Avots: ME II, 355

lavît: greifen, stehlen, rauben Segew.

Avots: EH I, 725

lavît, - u od. - ĩju, tr. fangen, greifen, nachstellen Spr.: pūš vējiņš, čaukst lapiņas, lavī mani sveši ļaudis BW. 13316. tas (vilkacis) drīkstējis tik lavīt (aitas) klajā dieva laukā Etn. II, 86. Refl. -tiês, lavēties Glück, [Manz.],

1) nach etw. für sich haschen, sich heimlich erstreben:
[vanags lavījas uz vistām, vilks - uz luopiem U.] vakar tu zirņus sēji, šuodien pākšu lavījies; vgl. BW. 31356. [glūnēsim ar viltu uz asinīm, lavēsimies veltīgi uz nenuoziedzīgu Glück Spr. Salom. I, 11];

2) sich heimlich anschicken:
pūķītis zagt lavījas BW. 8169;

3) lavieren
L., heimlich irgend wohin zu gelangen suchen: svētdienām tā lavījas kâ kāds zaglis pruojām A. XX, 86. nuost ar pate lavījās BW. 25000. dzē̦rājs klātu lavījās 10133. visas manas dziedātājas pie miedziņa lavījas BWp. 813 ^2. tad raganas vis˙vairāk ap luopiem lavuoties Lp. V, 11;

[4) umherschleichen, lauern
U. - Wohl aus. r. лови́ть "fangen" entlehnt und durch d. lavieren beeinflusst; vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 220].

Avots: ME II, 433

lāvîtiês: auch (schleichen) Wandsen (mit â ² ).

Avots: EH I, 730

lāvîtiês U., schleichen, den Mädchen nachstellen. [Kontaminiert aus lavîtiês und lābuôtiês? So Osthoff IF. V, 310 f.; während Miklosich Etym. Wrtb. 159 und Prellwitz BB. XIX, 168 es zu slav. lajati "nachstellen" stellen.]

Avots: ME II, 443

‡ ļuvît, -īju Saikava, essen, schlürfen: ļ. putru.

Avots: EH I, 775

‡ marāvīte "?": liela, plata rudzu eža, mazas, mazas marāvītes Tdz. 46796.

Avots: EH I, 783

‡ mâvît Saikava, waten: m. pa mārku.

Avots: EH I, 794

‡ naivîtiês, , -uos, -ījuos Kurmene, ablehnen, sich weigern: kuo nu naivies? dzer tik vien!

Avots: EH II, 3

‡ nàrvīte ² Lubn., = narîca.

Avots: EH II, 5

I nâvît (li. nõvyti ), refl. -tiês,

1): pa sliktu ceļu nâvīdamies uz tirgu, nuobeidzis ķēvi Saikava. cik nāvījās tās bābas ar tuo darīšanu (mit dem Färben)
Auleja.

Avots: EH II, 9

‡ II nãvît NB. "prasīt": n. maizi.

Avots: EH II, 9

nâvît [Lis., töten, vernichten.] Refl. nâvîtiês [russ. о-нáвиться "müde werden"], -ĩjuôs [od. -uôs C., Schujen, -ĩjuôs,

1) sich mühen, sich abplagen, sich anstrengen, [übermenschlich arbeiten
Zaravič]: vai duomā, ka es arī nevarē̦tu labāk izgrē̦kuoties tâ˙pat kâ viņa, nekā nāvīties ar krusta nešanu? Kaudz. M.;

[2) sich töten
U.].

Avots: ME II, 704

ņivîtiês Infl. n. U., sich nätigen lassen. Für schriftle. *nuvīties (von nū "nun")?]

Avots: ME II, 904

nùoāvîtiês, sich abquälen: līdumu aŗuot es nuoāvījuos divas dienas Tirs.

Avots: ME II, 758

‡ nùogatevîtiês (mit e aus a ?) Ramkau, reif werden: labība, uogas nuogatevījas.

Avots: EH II, 45

‡ nùolavît AP., heimlich nehmen, wegstibitzen: drēbes gabalu, kuo bij vecenei pasle̦pe̦n nuolavījis Kaudz. Izjurieši 39.

Avots: EH II, 61

nùonāvît (unter nùonâvêt): langsam quälend umbringen Saul. Vaŗavīksne 167 und 173.

Avots: EH II, 72

nùosvītrât Arrasch, N.-Peb., mit Streifen versehen: n. luogu.]

Avots: ME II, 864

‡ nùosvītruôt,

1) = nùosvītrât: debesis ... nuosvītruotas re̦tām ... mākuoņu galuodām Jauns. J. un v. 281;

2) ab-, wegstreichen.

Avots: EH II, 94

nùošvĩtruôt,

1) tr., mit Streifen versehen;

2) intr., in Streifen sich hinziehen:
re̦ti vēl tik rūsa debess malā nuošvītruo MWM. X, 259.

Avots: ME II, 871

nùovît [li. nuvýti), tr., fertig winden, fertig flechten: auklu, pātagu, vaiņagu: es nuoviju vainadziņu šādu puķu, tādu puķu BW. 5856. Refl. -tiês, für sich fertig winden, flechten: nuovijuos pātadziņu BW. 30991, vainaciņu 33627.

Avots: ME II, 889

nùovĩtinât, fakt., verwelken lassen: puķes.

Avots: ME II, 889

‡ uošgalvīte "?": saimniece tam bij gan maziņa kâ uo. Mekons Mellā grām. I, 20.

Avots: EH II, 744

paâvîtiês, ein wenig albern, Unfug treiben: čigāni paāvījušies atkal aizgāja Lis.]

Avots: ME III, 5

‡ pagatavît Auleja, = pagatavuôt. Refl. -tiês, für sich bereiten, verfertigen Auleja.

Avots: EH II, 133

‡ pãrlavîtiês Dunika, Rutzau, heimlich hinübergehen: p. pāri ruobežai.

Avots: EH II, 205

pãrsvītrât, durchstreichen (z. B. etwas Geschriebenes).]

Avots: ME III, 180

pãrvît, ‡

2) durchfléchten (?):
balss viņai skanēja smiekliem pārvīta Ciema spīg. 288.

Avots: EH II, 216

pãrvît, tr., hinüberflechten: es būt[u] savus gaŗus matus pār vainagu pārvijuse BW. 9987.

Avots: ME III, 188

pasvĩtrât, pasvītruôt, unterstreichen. Subst. pasvĩtruõjums, pasvītrājums, das Unterstrichene; die Unterstreichung.]

Avots: ME III, 111

I pavît: es paviju labu gabalu auklas un atstāju Warkl.

Avots: EH II, 191

‡ II pavît ² Rutzau, besiegen, bewältigen, "padarīt" Kal., Kalvene, Ulmalen: vai tu varēsi viņu p.? - pavīšu gan! viņš tuo varēs labāk p. Kal. vai varēsi līdz launagam gabalu p.? Kalvene. Refl. -tiês, vonstatten gehen Zabeln: tev jau ne˙kas nepavijas.

Avots: EH II, 191

‡ pavĩtêt, ein wenig (eine Zeitlang) welken (trocknen) lassen: pavītēsim vēl, tad sāksim sìenu kast Oknist.

Avots: EH II, 191

‡ pìegatavît Pas. IV, 505, XII, 292 (aus Lettg.), = pìegatavuôt (r. приготовить). Refl. -tìês Auleja, für sich zubereiten: p. maizes сеļam.

Avots: EH II, 250

pìelavît, heimlich etwas nehmend, damit füllen: pilnas kabatas pielavījis ābuoļiem Naud. n. Etn. I, 90. Refl. -tiês, (heimlich) heran-, hinzuschleichen: viņš meģināja kādam rubeņu gailim gar paegļu ceriņiem un elkšņu krūmiem pielavīties Rīg. Av. zirneklis pie uguns sārta pielavījies LP. VII, 1183. runāja, ka pielavījies pie pagasta naudas skapja Vēr. II, 30.

Avots: ME III, 266

pìelāvîtiês U., = pielavîtiês.

Avots: ME III, 266

pìeslàvît ² , -īju, mit Gerüchten od. Nachreden anfüllen: par tuo meitu viss pagasts pieslāvīts Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 292

pìesvītrât, vollstreichen: p. visu grāmatu Bauske.

Avots: ME III, 299

I pìevīt, Refl. -tiês, ‡

2) mit sich Windendem angefüllt werden:
kuoks nuo visām pusēm bija pievijies... apiņu vītīm Janš. Bandavā I, 240.

Avots: EH II, 279

‡ II pievît ² Rutzau, bewältigen, übertreffen: gribēja, bet nevarēja viņu (darbā) p.

Avots: EH II, 279

pìevīt,

1) windend, flechtend anbringen, anbinden, fesseln:
Dēkla vija pinekliņu..., pievij (Var.: piepin) dažu mātes meitu pie netikla tē̦va dē̦la BW. 12001, 1 var.;

2) viel, zur Genüge winden, flechten, fertigwinden, -flechten:
raibas vien man telītes, . . . diezgan darba tautiešam zīda valgu pievijuot BW. 16467. kur stārkis sev pērkļus pievijis MWM. IX, 149. Refl. -tiês, windend sich anknüpfen, sich mit etw. verbinden: tad dziesma pievijās MWM. VI, 327.

Avots: ME III, 311

pravît,

1): auch Dunika, Rutzau; zurechtmachen, remontieren
Frauenb.: p. ȩ̄kas: p. dūšu Frauenb., (ein wenig) Alkohol trinken; ‡

2) auf etwas achten (dass es in der erwünschten Weise geschehe):
kad salaulāja, tad līdzenieki tâ pravīja, ka lai ne˙viens neiet cauri pāŗam, lai labi dzīvuo Ramkau. ābuliņu prava sēt labākā zemē AP. skuju kuoki tiek pravīti cirst jaunā mēnesī ebenda. tâ jāpravī, ka strīpa netiek uz virsu cimdam (tad nav smuks) Seyershof. citreiz pravī (man zielt) pa ragu guovij; tur vairāk sāp ebenda. Refl. -tiês,

1): p. pa durēm laukā (sich schleunigst hinausbegeben)
Dunika; ‡

3) "?": "... dāmām priekšruoka", pravījās Žanis, uz suola kājās uzkāpis Veldre Dēli un meitas 35; ‡

4) "(uz)manīties" Salis: tâ nu pravies, ka nedabū pa kaklu!

Avots: EH II, 313

pravît, zurechtstellen U. Refl. -tiês,

1) sich vorbereiten, sich zurechtmachen (z. B. für den Empfang von Gästen) Naud., sich zur Reise bereiten
Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 53;

2) sich stärken
Wid. Aus r. править.

Avots: ME III, 379

pràvît ² , ‡

3) schicken
Zvirgzdine: prāvīju dȩ̄lu, lai brauc; ‡

4) ausbessern
Kaltenbr.: tik prāvēja; jaunu negribēja šūt. Refl. -tiês,

1): "rīkuoties, (ceļā) taisīties" Kaltenbr. (mit -ēt-); ‡

4) "jemties, rauties" Sonnaxt: briesmīgi prāvījās ar revēšanu; ‡

5) schnell wachsen; genesen;
"labuoties" Zvirgzdine (mit -ēt-). Zur Bed. vgl. auch izprāvîtiês ‡ 2.

Avots: EH II, 314

pràvît ² Warkh., Spr.,

1) auch prāvêt U., zurechtmachen, zubereiten;

2) sprechen, antworten, verantwortlich sein.
Refl. -tiês,

1) sich vorbereiten
Spr.;

2) verantworten
Spr.;

3) prozessieren, Prozesse führen
(prāvîtiês, -vuôs) N.-Autz n. U. Subst. prāvîtãjs, der Verantwortliche, der Älteste, der Anordnende Spr. Nebst li. próvyti "wirken" aus slav. praviti.

Avots: ME III, 384

‡ pravîtiês Dunika, = prāvuôtiês, prozessieren: p. līdz ķeizaram.

Avots: EH II, 313

‡ prìevîta Smilt., = prievīte: apsiet prievītas ap kājām Pas. XIV, 299 (aus Bilska).

Avots: EH II, 319

prievīte: auch Serbig. (mit ìe und î), Windau.

Avots: EH II, 319

prievīte Bers., Meiran, U., Selb., Laud., Bielenstein Holzb. 416, prieve Aus. I, 119, prìevîts Jürg., C., PS., N.-Peb., (neben prieviets) Kaugershof, priẽvîts Kursiten, priêvîts ² Zirolen, prievītiņš Schrunden n. Bielenstein Holzb. 408, priêvits ² Lautb., prievits Nigr. (neben prievîts), plur. prieviti Biel. n. U., priêviêtša Rutzau, Dunika, priêve̦ts ² Iw., prieve̦ts JK. VI, 18, acc. s. prievetiņu Treiland nar. p. № 88, prieve̦ta BW. 25170, 2 (aus Zirau), prieve̦da (Demin. prievedīte) 25170, 1, prievats BW. 7305 (aus Alschw.); 1597, 2 (aus Neuhausen), prieviete, prievietis LP. I, 141, Mar., Aahof, prieviets Lasd., prieviets RKr. XVI. 147, priêviêts ² Līn., plur. prievieti N.-Peb., Gaweesen, Demin. prievietiņa Karls., prievietiņš BW. 7575, 3, priêvīte ² Wandsen, Gr.-Essern, (mit gekürztem i) Widdrisch, priẽvīte Bauske, prìevĩte Arrasch, priêvitis ² Salis, prìevis ² Golg., prievitelis BW. 29323, 10,

1) das Strumpfband, welches von buntem Wollengarn breit geflochten oder in einer eigentümlichen Art gewebt wird
U.; Wickelband für kleine Kinder (priêvīte ² Dond., prieviets Lasd.); Hosenband Dr. (prievīte); ein geflochtenes, buntes Wollband zum Tragen der vācele Bielenstein Holzb. 365 (prievīte); ein schmales, buntes Band überhaupt: prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs. prievītes lietuoja zeķes apsienuot Plutte. nule audi linu dvieļus, nule audi prievitiņus BW. piel. ² 16356.1 ap zeķēm bijuši apsieti sarkani prievieti LP. III, 108. bē̦rna māte apdāvināja dažus māju ļaudis: deva citam cimdus, citam zeķes, citam prievitus BW. I, S. 191. brūtei nuo baznīcas braucuot uz krustceļa jānuome̦t gariem prievieti RKr. VI, 50. apveltīja katru precenieku ar cimdiem, zeķēm un prievietiem BW. III, 1, 42. kāzu rītā brūte... deva katram pa prievitam ebenda 82. zirga luoks bija aptīts ar dvieli un apsiets ar austu prievitu ebenda 84. villaines ar piešūtām prievītēm pie malas Plutte 68. gar kaklu zīda prieviete LP. I, 130. kungs jums atņems... ce̦pures un prievītes (Gebräme) Jesaias 3, 20. smalkajam kārkliņam apzeltīti prievetiņi BW. 33804. - prievieša raksts, das Strumpfbandmuster: balts krekliņš ar raibiem prievieša rakstiem iekantē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 22;

2) prievīši N.-Schwanb., zaķu prievīši Oppek. n. U., zaķa prievietiņas Alswig, = staipekņi, eine Art Schlingpflanzen (wohl der Bärlapp). Wenigstens in der Bed. I zu li. priẽ u. a. (s. prieds) . le. vît. prieve resp. prievis ist woht als das vermeintliche Stammwort zum deminutivisch aussehenden prievīte resp. prievītis gebildet; -ve̦t (> -ve̦d-), woraus weiterhin -vat-, dürfte rein phonetisch hier aus unbetontem -vit- entstanden sein.

Avots: ME III, 399

prievīts (unter prievīte); auch (mit ìe und î) Ramkau, (mit iê ² und î ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 319

purg[g]alvĩtis, jem., der eine purga 4 od. 5 als Kopf hat,

1) Beiname des Hopfens:
apentiņ, purgalvīti! BW. 19523, 3 var.;

2) nevarēja purgālīti (für schriftle. purggalvīti; gemeint ist der penis)
biksītēs savaldīt BW. 34623 (aus Rawen). Vgl. purga 4 und 5.

Avots: ME III, 417

purg[g]alvĩtis, jem., der eine purga 4 od. 5 als Kopf hat,

1) Beiname des Hopfens:
apentiņ, purgalvīti! BW. 19523, 3 var.;

2) nevarēja purgālīti (für schriftle. purggalvīti; gemeint ist der penis)
biksītēs savaldīt BW. 34623 (aus Rawen). Vgl. purga 4 und 5.

Avots: ME III, 417

pus˙devīta(s), 81/2: nuo pus˙treša miežu grauda pus˙devītas alus mucas BW. 2636.

Avots: ME III, 424

pus˙devīta(s), 81/2: nuo pus˙treša miežu grauda pus˙devītas alus mucas BW. 2636.

Avots: ME III, 424

‡ rasavīte, = rasene (?): es saviju ganīdama rasavīšu vaiņadziņu Tdz. 38945 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 354

ratavît, -ĩju, mit strengen Worten an die Arbeit schicken Druw. n. RKr. XVII, 75.

Avots: ME III, 480

ràudavīte N.-Wohlfahrt, = rauduve 1?

Avots: EH II, 356

rèibgalvĩtis N.-Schwanb., Epitethon des Hopfens.

Avots: ME III, 505

‡ sagatavît(iês) Auleja, = sagatavaôt(iês).

Avots: EH II, 408

salavît, tr., fangen (perfektiv): puspūra vēžu MWM. v. J. 1896, S. 923. Refl. -tiês, heimlich hineingehen (von mehrern Subjekten): bē̦rni salavījās istabā Dunika.

Avots: ME III, 667

sanâvît, durchprügeln; abquälen, abplagen; töten: kaķis sanāvījis daudz peļu Golg.

Avots: ME III, 692

sapravît, saprāvît Spr., tr., zurechtstellen, -legen, zurechtmachen: Kāns sapravīja garās ūsas Saul. I, 215, sapravīdams slapjās bikses Ver. II, 1202. es saprāvīju ratus Stari II, 262. visas lietas sapravījis, ka prieks redzēt! Naud. Refl. sapravîtiês, saprāvîtiês Spr., sich zurechtmachen, sich vorbereiten: viņš jau ir sapravījies, er hat sicli schon zur Reise bereitgemacht Mag. XIII, 2, 53. Ancis bija laisks baznīcē̦ns: labi, ja reiz par gadu tas varēja tik tāļu sapravīties! MWM. VI, 306.

Avots: ME III, 707

saprāvît, s. sapravît.

Avots: ME III, 707

saratavît Druw. n. RKr. XVII, 75, mit strengen Worten an die Arbeit schicken (viele).

Avots: ME III, 712

sar̂kangal̂vĩte, ‡

3) eine Art Pilz
(anderswo apšu be̦ka genannt) Mesoten.

Avots: EH II, 443

sar̂kangal̂vĩte,

1) Rotkäppchen
R. Sk. 1, 138;

2) eine Schnapsflasche mit rot versiegeltem
Kopf: dzēra viņš..., ka tikai pietika pie miezīša vai sarkangalvītes Auseklis. pie... alus mučeles un "sarkangalvītes" Apsk. v. J. 1903, S. 500.

Avots: ME III, 720

sãrtšvītraîns, rot gestreift, mit roten Streifen versehen: sārtšvītrainuos tautmeitu lindrakuos Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME III, 808

saslàvît ² , -īju, in bösen Leumund bringen, bösen Leumund machen: saslāvīta meita Gr. - Buchhof.

Avots: ME III, 736

sasvītrât, sasvītruôt, = sašvĩkât.

Avots: ME III, 753

sasvītruôt (unter sasvītrât): režisuoram nav nācies lugu s. Daugava 1939, S. 199.

Avots: EH II, 453

I savît, Refl. -tiês, ‡

2) für sich fertigflechten:
savīšuos vainadziņ[u] BW. 5026, 1.

Avots: EH II, 467

I savît, tr., zusartimenflechten; fertigflechten: ķēdītes bij vienā gaŗumā savītas II Mos. 39, 15. runčelis... savij zarus LP. IV, 120. viju, viju, nesaviju (Var.: nenuoviju)... vainadziņu BW. 6211, 5. Refl. -tiês, sich zusammenflechten, sich verf1echten: puķes, krūmi, kuoki cits ar citu zaru zariņiem savijās Pūrs I, 101. uozuoliņš ar ieviņu savijies BW. 15451. stīgas savijas ar balkuona vijumiem Jaunais mežk. 29. neskaitāmi... putni, savīdamies par necaurre̦dzamu kamuolu Niedra. ruoku ruokās savijušies Stari II, 122. Subst. savijums, Zusammengeflochtenes: rīkstes... savij kuopā un savijumu ņem līdz! Pas. III, 164.

Avots: ME III, 790

II savĩt Salis, = savīst.

Avots: ME III, 790

III savît ² Dunika, = uzvarêt, bewältigen: vai viņš tuo varēs savīt?

Avots: ME III, 790

savĩtêt,

1): usnītes izravēju, savītēju saulītē BW. 28206 var. (aus Bers.).

Avots: EH II, 467

savĩtêt Koddiack, savìtêt ² Gr. - Buschhof, Mar.,

1) = savietēt; welken lassen Neugut, (mit ĩ) Nötk., Jürg., Kl. - Dselden; "ļaut apvīst, bet neizkaltēt gluži sausu" Sessw., Selsau, Schwanb., Druw., Golg., Laud., Aahof, Lös., N. - Peb. u. a.: s. zâles;

2) = sasautêt Fehsen, Vank., Sessw., (mit ĩ) Serben: savītēju vīksnes kūzu BW. 23213, 1. Refl. -tiês, sich abbähen: sestdien būs pirts, tad varēs savītēties N. - Peb.

Avots: ME III, 790

savîtêt ² , verprügeln Bixten.

Avots: ME III, 790

savītinât, tr., fakt, zu savĩst, verwelken machen, lassen: savītinātas ravējamās zâles cūkas neē̦d Dond.

Avots: ME III, 790

skalvĩtis, ein längliches Klötzchen, welches die Pfluggabeln von den Femern trennt Oppek. n. Bielenstein Holzb. 473. Zu skalbis I?

Avots: ME III, 869

slàvît ² (li. šlóvinti "rühmen"), -ĩju "ļaunas valuodas paust" Gr.-Buschh.: nu tevi, meit, pa visu pagastu slāvī Gr.-Buschh. vai būsit jau beiguši slāvīt? ebenda. Zu slava.

Avots: ME III, 924

svilspalvīte Natur. XXXVII, 63, = svilsprākle.

Avots: ME III, 1159

I svīta,

1) die Linie Walk; ein Längsstreifen, z. B, in Zeugen
(svīte L.) od. im Abreissen der Rinde von einem Baum oder Ast (auch: svīte) U.;

2) ein Hutband
Elv., (ce̦pures svīte) Alanz. Lettus. Wohl zur Wurzel von svītra.

Avots: ME III, 1164

II svīta: viņai s. ("puskažuoks") mugurā VL. aus Nerft; "svārki" Wessen; ein ehemaliges mantelähnliches Überkleid (mit ì ² ) Kaltenbr.; ein langer und breiter Männermantel ohne Futter (bei kaltem Wetter auch über den Pelz angezogen; mit ì ² ) Auleja; kam cirš ... ar pātagu, tam s. cauri Pas. VII, 109 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 620

II svīta U., svīte U., eine Art von Weiberröcken (St.) od. - wämsen ohne Ärmel L. (svīte); ein langes Weiberkamisol C.; eine Überjacke der Frauen (svīt(iņ)a) Saikava; ein weiter, wollener Rock Infl. n. U.; der Männerrock (svìti ² ) Golg., (svīta) Saikava; ein Feiertagsanzug (svìts ² ) Golg., (svìta ² ) Lubn.; ein Halbrock (svītiņa) Infl. n. U.; "svārki"(svìta ² ) Warkl.; ein Mantel (svīte) Infl. n. Konv. ² 134, (svìta ² ) Kl., Pilda, Warkh., ein kurzer Mantel (svìte ² ) Saikava; ein faltiger Überrock mit einem Gurt (svīta) Infl.; ein schlecht sitzender oder ein stark abgetragener Rock (svīte) Laud.: viņai svīte (Var.: vamži) mugurā BW. 8053, 2 var. zili brunči, zila svīte 21529. tautu dē̦ls lielījās, piecas svītas, trīs kažuoki 21643, es apģērbu dzelta svīti 34120, 2, sievieši bij apvilkuši pagaras svītas Libek Pūlcis 36, uzvelc savus svītus, - šuodien svētdiena! Golg. aizāķējis svīti Druva II, 405. kur lai lieku tādus svārkus? svītes es tev nepastellēju, bet tu man tādu esi izšuvis Laud. Aus r. сви́та "верхняя, широкая, долгая одежда".

Avots: ME III, 1164

III svīta od. svīts "?": ap agruo gaismas svītu MWM. VI, 835. gaismas svĩts Salis, der erste Lichtschein am Morgen, Tagesanbruch.

Avots: ME III, 1164

IV svīta, comm., ein (besonders in der Kleidung) unsauberer Mensch Bers.: kuo tu staigā kâ svīta, vai neapēģērbsies labāk! Bers.

Avots: ME III, 1164

švĩta Lemsal n. FBR. IV, 89, Aliend. n. U., Mag. XX, 3, 219, = svīta I, 1, švītra: skrējuse kâ ugunīga švīta LP. VI, 121 (ähnlich Etn. II, 88).

Avots: ME IV, 119

svītaîns: svīte̦ns kaķis Seyershof.

Avots: EH II, 620

svītaîns L., U., = svītraîns.

Avots: ME III, 1164

‡ švĩtans Salis, gestreift.

Avots: EH II, 662

I svīte,

1): "svītra" (mit ĩ ) Seyershof.

Avots: EH II, 620

I svīte, s. svīta I.

Avots: ME III, 1165

II svīte, s. svīta II.

Avots: ME III, 1165

švīte, ‡

2) "eine Schwiele (vom Schlag;
mit î ² ) MSil.

Avots: EH II, 662

švīte "?": šķē̦rē̦tiem vilcieniem spuodrajās švītēs Jauna Raža IV, 99. Vgl. svīte.

Avots: ME IV, 119

svìtene ² : viena raiba svītenīte, tī - tē̦vam, tī - dē̦lam BW. 20453. 8.

Avots: EH II, 620

svìtene ² N. - Rosen, ein weisses Umlegetuch. Wohl zu svīta II.

Avots: ME III, 1165

‡ svĩtêt Seyershof, = svītrât: s. skapi, lai smukāk izskatās.

Avots: EH II, 620

švĩtêtiês, -ẽjuôs A. XVII, 481, den Stutzer spielen, schwitisieren.

Avots: ME IV, 119

švĩtĩba, stutzerhaftes Wesen Zeif. III, 2, 167: lakatus prast ar švītību valkāt MWM. v. J. 1896, S. 401.

Avots: ME IV, 119

svītîgs U. "schwietig".

Avots: ME III, 1165

švĩtîgs, stutzerhaft, schwietig.

Avots: ME IV, 119

svĩtra Arrasch, C., Ruj., (mit ì ² ) Kr., svītra U., Memelshof, der Streifen: svītra pie debesīm Ruj. vakarpusē atspīd spuoža skaidra debess svītra A. v. J. 1898, S. 12. Wohl nebst svīta I zu li. švytrúoti "mehrfach blinken", švitė̕ti "flimmern", švaitìnti "hin und her leuchten", šviẽsti "leuchten", šveĩsti "putzen", slav. svĕtъ (serb. svȉjet) "Tageslicht", aksl. svьtĕti sę, "leuchten", ai. š̍vēta-ḥ oder š̍vitra-ḥ, av. spaēta- "weiss" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 310 f.).

Avots: ME III, 1165

švĩtra: auch Anzen, Matkuln, Muremois, Neuhausen, Nötk., Orellen, Salgaln, Schrunden, Schwitten, Widdrisch, Wrangelshof, (mit ì ² ) Erlaa, Memelshof.

Avots: EH II, 662

švĩtra C., Iw. n. FBR. VI, 52, švìtra PS., = svītra, ein eingeritzter oder farbiger Streifen U.; Spur auf der Haut von Peitschenhieben U.: garas mākuoņu švītras Etn. II, 96. nāk me̦lna švītra pa gaisu LP. VI, 49. jātnieks bij švītras mugurā sašautis 685. apvilkt ar kuociņu švītru riņķī VII, 145. vieglas miglas švītriņas Vēr. II, 156. nuozib re̦tās uguns švītras I, 1132, N.-Peb. guovs sabadījuse švītru švītrās viņu Duomas II, 1089.

Avots: ME IV, 120

svĩtraîns Ruj., streifig U.: ietinies svītrainā se̦gā Dr.

Avots: ME III, 1165

švītraîns U., = svītrains, streifig: švìtraini ² brunči Saikava. gaiss švītraini nuovilcies ar mākuoņiem Etn. II, 73.

Avots: ME IV, 120

svītrât, -ãju, gerade Streifen ziehen, liniieren Burtn. und Kokn. n. U.

Avots: ME III, 1165

švītrât U., -ãju, = svītrât.

Avots: ME IV, 120

I svītrêtiês, ‡

2) "streifig werden"
(mit ì ) Nötk.

Avots: EH II, 620

I svītrêtiês, -ẽjuôs "?": zvaigzni, kas svītrējas gaisuos uz Rīgas pusi Jaun. mežk. 96.

Avots: ME III, 1165

II svītrêtiês Siuxt "sich reiben".

Avots: ME III, 1165

‡ III svìtrêtiês ² Sawensee "dedzināties": saulē s.

Avots: EH II, 620

švītrêtiês, ‡

2) "palikt švītrām" (sic!) Nötk.

Avots: EH II, 662

švītrêtiês Ruj., hell werden, anbrechen (vom Tage); vgl. svītrêties.

Avots: ME IV, 120

‡ svītruôt, = svītrât.

Avots: EH II, 620

‡ švītruot Memelshof, = švītrât.

Avots: EH II, 662

švītruôtiês Ruj., = švītrêtiês; vgl. li. švytrúoti "mehrfach blinken".

Avots: ME IV, 120

švītruôts MWM. VIII, 638, = švītrains.

Avots: ME IV, 120

švītrs "?": kas tā tāda švītra (Var.: švīta; streifig?) cūka sēd pie mana bāleliņa? BW. 21231 var.

Avots: ME IV, 120

svīts (unter *svīta III): gaismas s. auch Kokn. (mit ì ² ), N.-Wohlfahrt.

Avots: EH II, 620

svīts, s. svīta II und III.

Avots: ME III, 1165

I švīts, s. švītrs.

Avots: ME IV, 120

II švĩts,

2): (svētdien dzimis cilvē̦ks) ir ļuoti š. Lttic. 2436. švĩti ("le̦pni, labi") dzīvuot Seyershof.

Avots: EH II, 662

II švĩts,

1) ein Stutzer,
(prov.) Schwiet Jauna Raža IV, 167 u. a.;

2) stutzerhaft
Upīte Medn. laiki 144: švìts ² kungs Adl., Kalz. u. a.

Avots: ME IV, 120

tuovītis Etn. I, 107 "vannīte".

Avots: ME IV, 287

‡ travît, -īju Saikava, = tràukt 1: t. ābuoļus.

Avots: EH II, 692

trivît (unter trivêt): auch Warkl. n. FBR. XI, 122.

Avots: EH II, 695

trūduvĩte BW. 27551 var., = trūdaļa 2.

Avots: ME IV, 251

uzlavîtiês, sich heimlich hinaufschleichen: uzlavīties uz bēniņiem.

Avots: ME IV, 351

uznâvîtiês, mit grosser Mühe hinaufgelangen: uznāvīties kuokā, uz jumta Golg., Jürg. uznāvīties uz ceļa Ramkau.

Avots: ME IV, 362

uzpravît: u. (ausbessern, instand setzen) rijai jumtu Frauenb. caur šādiem gaisa satricinājumiem u. (verschaffen?) kādai izkaltušai draudzei auglīgu lietutiņu Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 91. Refl. -tiês: vē̦rtāks saimnieks uzpravījās ("apkuopa sevi") ar; tad teica: "rau, tam ir dzelzu rati".

Avots: EH II, 731

uzpravît, zurechtmachen (perfektiv): apģērbj, ieduod pīpi, naudu... un saka:"nu tu esi uzpravīts" Pas. IV, 145. izgāja ārā, lai varē̦tu pīpi uzpravīt (anzünden), juo nelaiķes tuvumā ar pīpēšanu nuodarbuoties neklājās Alm. Rud. 34. uzpravīt dūšu, einen Schnaps trinken. Refl. -tiês, sich zurechtmachen.

Avots: ME IV, 368

uzprāvît, = uzpravît: vīri uzprāvīja pīpes Alm. Rud. 5.

Avots: ME IV, 368

uzsvītrât, (einige Striche) ziehen auf: u. kuo uz tāfeles.

Avots: ME IV, 388

uzsvītruôt, strichweise aufleuchien: uzsvītruoja ugunīgas pērļu virknes Daugava I, 1087.

Avots: ME IV, 388

uzvīt, Refl. -tiês,

1): mājā uzvijās ... Latvijas karuogs Tēvija 1941 vom 8. Juli, S. 6.

Avots: EH II, 739

uzvīt (li. užvyti "uzvīt" Miežinis, ksl. vъzviti "effringere"), hinaufwinden, (auf etw.) aufwinden: uzvīt auklai uzviju. Refl. -tiês,

1) sich hinaufwinden:
dūmi uzvijas augsti gaisā;

2) man trešā kārta nepareizi uzvijusies, ich habe die dritte Schnur versehentlich falsch aufgewunden.

Avots: ME IV, 400

uzvīterêt, aufzwitschern: krūmuos uzvīterēja putniņš.

Avots: ME IV, 400

uzvītêt, noch, von neuem (ein wenig) welken lassen: sienu (zâli) vajadzēs vēl uzvītēt.

Avots: ME IV, 400

viduvĩte, die Mittlere (mittlere Schwester, Tochter) Durben : biju Urdzenes viduvīte Janš. Bandavā I, 30.

Avots: ME IV, 581

I vît: prs. und prt. vìnu auch Fehteln, Marienhausen, Pilda, Schrunden, Pas. XI, 87 (aus NB.); vijamais Frauenb., das Material zum Winden od. Flechten. Subst. vijums: vijumā raudzīties BW, 28250, 5 var. par vainaka vijumiņu 32461, 1. Subst. vijẽjs: virvīšu v. BW 32299.

Avots: EH II, 793

I vît (li. vyti, čech. viti "winden" ) Wolm., C., PS. u. a., vît Salis, Praes. viju (mundartl. auch vinu), Praet. viju (mundartl. auch vīnu), winden; flechten U.: vītin viju vainadziņu BW. 5517. vinu ruožu vaiņuceņu 14347, 6. linu gruožu viju 15909. sudrabiņa gruožu vinu RKr. XVI, 84. saulīte gruožu vīna (Var.: vija) BW. piel.2 1176, 1 var, trim starām pīcku viju BW. 23421. auklas viju 33245. valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. grib putniņi ligzdu vīt 4479, 2 var. augstu viju vīt Biel. 1849. šuj, bitīte, vij, bitīte̦... me̦dutiņa[u] BW. 28484. vīrs saites vīdams vinamā galu atsien pie ratiņa JK. VI, 11. Figürlich: blēņas tik˙pat kâ vīt pavij RKr. VI, sak. v. 71. Refl. -tiês,

1) für sich winden:
brālīti uormanīti, vijies garu pātadziņu! BW. 27455;

2) sich winden, ranken
U.: nevijies (Var.: nevinies), vītuoliņa! ne pēc tevis tie zariņi BW. 12175. visa pasaule vīsies zaļumuos R. Sk. II, 240. pirksti... vijas sidrabstīgās Vēr. I, 1285. paceļas vīdamies... miglas tvaiki MWM. VI, 879. puķes, kas kruonī vijas Neik. 10. (fig.) ap ceļuojumu vijas dažādas valuodas B.Vēstn. Elzu satikdams viņš... sāka vīties ap tuo V. Eglītis Zilā cietumā 207. - Subst. vîšana, das Winden; vîšanâs, das Sichwinden, Sichranken; vijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Windens; das Gewundene; das Flechtwerk U.: stiebru vijumu jeb aukliņu A. XXI, 508. ruožu vijumi Rainis Götes dzeja 54; vijẽjs, wer windet: vaiņaga vijējiņa BW. 24215. Zu ai. vītá-ḥ "gewunden", lat. viēre "flechten", got. waddjus "Wall", mir. fiamh "Kette", ae. wīr "Metalldraht" u. a., s. Persson Beitr. 321, 510 und 543, Boisacq Dict. 386 f., Petr. BB. XXI, 217, Kretschmer KZ. XXXI, 383, Reichelt KZ. XXXIX, 76, Trautmann Wrtb. 346 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 223 ff.

Avots: ME IV, 645

II vît ² Dunika, Frauenb., Līn., viju, bewältigen: vai tu varēsi viņu vīt7 Dunika. es duomāju tuo gabalu līdz pusdienai vīt Frauenb. Wohl zur Wurzel uei- 3 bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 228 ff.; die Bed. von ie. vīt dürfte zuerst in der Zusammensetzung mit einem Präfix entstanden sein, vgl. z. B. aksl. povinǫti "unterwerfen", vazvitzje "Gewinn", bulg. navijam "siege".

Avots: ME IV, 645

III vĩt, s. vīst.

Avots: ME IV, 645

vīta, eine Ranke: vītas Lng., Ranken am Hopfen. vīnuogu vītas apkārt tiem tītas Fausts (1936) 117.

Avots: EH II, 793

I vītaîns,

1) "? ": vītainu augu ("umbelliferae") dzimtas Konv. ¹ 339;

2) mit Ranken oder Stauden versehen:
vîtaini ² augi (z. B. von Kartoffeln) Schnehpeln.

Avots: ME IV, 645

II vītaîns, trübe, bewölkt (?): vītains laiks, uz lietiem, kad saulīte nespīd N. Schwanb.

Avots: ME IV, 646

vītaruôt,

1) vîtaruôt Heidenfeld, vĩtaruôt Frauenb., vîtaŗât ² Stenden, vītarât U., -ãju, vīterêt Schwanb., (mit ĩ ) Dond. (> vĩte̦rt), Grünwald, MSil., Serbigal, -ẽju, vīteŗtôt V., (mit ĩ ) C.,mit î ) Sessw., vĩteruôt Grünwald, vī-tuŗuôt Rutzau, vīturuôt U., singen (von Vögeln); summen, zwitschern
Hasenpot n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"): cīrulis... vīteruo Etn. II, 51. pār... druvu vīterēja cīruļi A.XX, 249. pa dārzu strazdi vīteruo Jaunības dzeja 53. kâ strazdiņš vīterē BW. 28507, 1. lakstīgala vīterēja 30614, 6 var. putni... vīteruo savu rīta dziesmu Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I,34. šuorīt putni tâ vītaruo, ka ne aizklausīties vien nevar Frauenb. vìterē kâ bezdelīga Aiviekste. putniņi priecīgi... vītaruodami Janš. rupji dzied tautu meita...;... mūs[u] māsiņas kâ bitītes vīturuo BW. 896,1;

2) vīterêt Meiran, vīteŗuôt ebenda "mīļi runāt, čivināt"; vĩtarât, vĩtarêt, vĩterêt oder vĩturuôt Nötk. undeutlich (wie ein kleines Kind) sprechenu: Ievai mēle bija atraisījusies, un nu tā vīteruoja vienā vīteruošanā RA. viņas sirsnīgā valuodiņa atkal sāka vīteruot A.XVII, 295. līksmi saiminieki kâ bitītes vīturuoja... viesiņus mīlē̦dami BWp. 791, 2;

3) "? ": vējš vīteruo man gar ausīm Stari I,82. Wohl zu li. vyturỹs "Lerche".

Avots: ME IV, 646

vītauklis Adl., eine Art Garnwinde (mit î ) Selsau.

Avots: ME IV, 646

vîte,

3): mit î ² Iw.; die Kartoffelstaude (mit î ² ) Frauenb.; vîtes ² ir kartupeļiem, burkāniem, zirņiem, apiņiem Grob.

Avots: EH II, 793

vîte (li. vytė̃ "vytis" Tiž. II,474) Kr., vîte ² Līn., Plur. vîtes ² Iw.,

1) die Ranke
Biel. n. U., Borchow, (mit ĩ ) MSil.: apīņu vītes, Hopfenranken U., JK. VI, 50; BW. I, S. 184. apeņu vītītes sadedzināja BW. 7465, 1. vīna vītes Lautb. Lomi 32;

2) die Guirlande, das Gewinde
(mit î ) Lennew., Lenzenhof, Nötk., Smilt.: staipekļu vītes puškuoja vārtus Libek Pūķis 25. galvā puķu vītes Apsk. v. J. 1903, S. 256. pinis pagaru vīti jeb pleni nuo nātrēm un dadžiem Liev. Brez. un Hav.92;

3) = laksts Spr., (mit î ² ) Dunika, Nikrazen, Schnehpeln, (Plur. vîtes ² ) Gramsden, (mit ĩ ) Telssen; die Kartoffelstaude Libau n. U., (vîtes ² ) Schrunden: rāceņu vīte Dunika;

4) žuogu vīte, Zaunrübe
Konv. ² 296. Zu vît I, s. Persson Beitr. 518 und Hoops IF. XIV, 480 f.

Avots: ME IV, 646

‡ vìtekļi ² Meselau, welkes Gemüse.

Avots: EH II, 793

‡ vītenājs, = vītene I 1 (?): zelmeņus ... zāļu vītenāju apvītus Sudrabkalns V. b. 1. 82.

Avots: EH II, 793

I vītene,

1): pilī nāca un gāja ļaužu vītenes (Reihen)
Vindedze 123.

Avots: EH II, 793

I vītene,

1) vîtene Golg., Mar., vîtenis Nötk., das Gewinde, die Guirlande:
mē̦tru viju vītenīti BW. 33090. raibā puķu vītenē Treum. Gaujm. 39. aizviji cieši... luogu kâ zaļa vītene Asp. ziedu klēpis 131. šmaugām vītenēm gar viņu augšup sliedzās MWM. VI, 323. vīteņi - tie stiepjas paši pretī Druva II, 906. viju, viju, nesaviju vītenīša vainadziņa BW. 6211, 5 var. sīpuolu vītene Mar., (mit i ) Kokn., Stockm., vîtenis Aiviekste. apīņu vîtene A.-Ottenhof, Sessw. "ap mietu savijušies apīņu stādi";

2) vî-tenis ² Schnehpeln, eine Art Schlingpflanze;
vītenis, die Schlingpflanze Erlaa;

3) vītene U., vîtenis Druw. n. RKr. XVII, 86, vītens U., das Flechtwerk;
vîtenis A.-Ottenhof, Golg., PS., Wolmarshof, (mit i ² ) Orellen, eine Strohdecke (auf Mistpallen U., als Fenstervorhang Orellen): izrauj iz lieveņa jumta salmu vīteni Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 527. salmu vīteņi bij luogiem aizlaisti priekšā B.Vēstn.;

4) eine (gewundene) Peitsche
Blieden n. Etn. I, 105, (mit î ) Kaltenbrunn, Nötk., (mit î ² ) Frauenb.; ein aus gespaltenem Holz geflochtener Peitschenstiel (mit î ² ) Wandsen;

5) vîtene Bewershof, vîtenis Aiviekste, ein aus Wurzeln geflochtener Korb.

Avots: ME IV, 646

II vītene,

5): ein Abgemagerter mit blassem Gesicht
A.-Schwanb.

Avots: EH II, 793

II vītene,

1) etwas Welkes
Borchow, Lubn., Meiran, Sessw., (auch vītenis) Wessen;

2) ein welker gefällter Baum (besonders eine Espe)
Marienhausen (mit î ); ein Baum, der dürr zu werden beginnt (vìtene ^2, vitenis ² ) Druw. n. RKr. XVII, 86; eine Blume, die zu welken beginnt (vītene, vītenis) Serben, (vĩtene) Nötk.: šī priede ir tāda vītene Druw. n. RKr. XVII, 86. purvājs ar... vītenēm priedēm Poruk V, 358;

3) vĩtenis C., Ramkau, (mit ì ² ) Druw. n. RKr. XVII, 86, Saikava, Selsau, Vīt., vītenis N.-Peb., vītens Peb. n. U., unfertiges Heu ("apvītis sìens"): apvītis siens ir tik tāds vītenis Vīt. mums tāds vītenis ir uz pļavas, bet duomājam bāzt šķūnī Saikava;

4) ein ältliches Mädchen
Nötk.,N.-Peb., Sessw.: vai meitiešu trūkums pasaulē! gan jau kādas vītenes dabūšu Saul. III, 79;

5) ein kränklicher Mensch
(vìtenis ² ) Golg., Saikava, Selsau; ein abmagernder Mensch (vìtenis ² ) Druw.; ein Rekonvaleszent (von Menschen und Tieren gesagt) Vīt. (vìtenis ² ): mans biedrs ir tāds vītenis, kâ uz diluoni Druw. n. RKr. XVII, 86. nav jau ve̦se̦ls, ir vēl tāds vītenis Vīt. biju bāls kâ vītenis Poruk III, 53;

6) eine halbgemästete Kuh
(mit ì ² ) Vīt., ein solcher Ochs (vìtenis ² ) Vīt.: šī guovs ir tik tāda vītene; vēl labi jābaruo, lai sauktu par nuobaruotu Vīt. nuo buļļa, tāda vīteņa, nav lāga gaļas luopa ders. Zu vĩst.

Avots: ME IV, 646, 647

I vītenis,

1): lapu vīteņiem dārzuos Daugava 1939, S. 533.

Avots: EH II, 793

I vītenis, s. vītene I.

Avots: ME IV, 647

II vītenis,

3): mit ì ² Heidenfeld.

Avots: EH II, 793

II vītenis, s. vītene

II.

Avots: ME IV, 647

vîteniski Bers., Erlaa, Saikava, Sessw., (mit î ² ) AP., Segewold, Siuxt, vîteniskis ² Siuxt, Adv., sich windend, sich rankend: apīņi aug vīteniski ap mietu. dažiem zirgiem sari savijas vīteniskis Siuxt. vīteniski savīts dvielis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 647

vîteniskis ² (unter vîteniski): mit î Fest.

Avots: EH II, 793

‡ vīteņuôt, = vītaruôt 1: kâ vīteņuo gaisā ... cīruļi.

Avots: EH II, 793

vīte̦ns,

2): viņš ... re̦ti bija pilnā, tik tāds v. Jürgens 31.

Avots: EH II, 793

vīte̦ns

1) welk
(mit ĩ ) C., Nötk., (vĩtans) AP.: v. sìens N.-Peb.;

2) vĩtans AP., schlaff (von einem vom Alkohol Berauschten gesagt).

Avots: ME IV, 647

vīterêt vīteruôt, s. vītaruôt.

Avots: ME IV, 647

vīteruôt (unter vītaruôt);

3): laivai pa priekšu vīteruo divi balti taurenīši Jauns. Raksti VII, 61.

Avots: EH II, 794

vītêt,

1): vītējuošais istabiņas gaiss Jauns. Raksti III, 403;

3): puķes sāk v. (mit ĩ) Frauenb. Refl. -tiês: divi saulē vītējās Tdz. 58854.

Avots: EH II, 794

vītêt, -ẽju,

1) vĩtêt AP., Arrasch, BL, C., Dond., Jürg., Nötk., Ramkau, (mit ì ² ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Ogershof, Oknist, Selsau, welken lassen, langsam trocknen lassen
U., Spr., Bers., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Mar., Meiran, Ronneb., Serben, Sessw., Wessen; trocknen, dörren (z. B. Äpfel, Fleisch) Marienhausen, Šķilbē̦ni (mit ì ² ); "sutināt" Grünwald (mit ĩ ), Sessw., Vīt.; "tveicēt" Borchow: vītēt... vainadziņu BW. 5823; 6127. brāleliņi vītē zaļu dābuliņu 28612. saul[e] ābuolu vītē̦dama 28657, 1. cē̦rtat... uoša kārtis, vītējiet saulītē! 32304; 32305, 1. tie vītē puķes Poruk V, 99. stādus vītēja Konv. ² 2682; vītē̦ti mežābuoli A. XXI, 598: nuopļautuo zâli vītē Austriņš, Festen. uznešu uz klētsaugšu vītēt kumelītes Ramkau. egļu vai kārklu klūga labi jāvītē, tad var sagrìezt gre̦dze̦nā Vīt.;

2) prügeln:
vītēt muguru Rundel;

3) welken (ganz ungewöhnlich!):
zāle vītēja (in einem Vers!) MWM. VIII, 549. Refl. -tiês, trocknen (intr.) Spr.; "tveicēties" (mit ĩ ) AP.; in starkem Dampf tüchtig schwitzen (mit ì ² ) Ogershof: pirtī vītēties Grünwald (mit ĩ ), Ogershof. vītē̦damies viņu... flōrā Austriņš Pušeln. un suseln. 27. Zu vĩst,

Avots: ME IV, 647

I vītiena od. *vītiens"?": apiņu putniņam gāliņa sāp, - kam agri dziedāja vītienā (Var.: apiņu dārzā ) BW. 2680.

Avots: ME IV, 648

II vītiena, der Vitustag (der 15. Juni a. St.) Mag. XX, 3, 208.

Avots: ME IV, 648

vītin, zur Verstärkung von vīt

I: vītin viju vainadziņau BW. 5904. vītin vīdamies Baltpurviņaš I, 135.

Avots: ME IV, 647

vĩtinât (li. výtinti ) A.-Ottenhof, AP., C., Dond., Dunika,Karls.,Nötk.,N.-Salis, Salis, Siuxt, Stenden, Wandsen, Wol-marshof, (mit ì ² ) Gr.-Buschh., Lubn., Schwanb., Selsau, Vīt., fact. zu vĩst, = vĩtêt, welken machen, lassen, langsam trocknen lassen U., Wessen; "sutināt" Vīt.: tu laikam gribi puķes vītināt, ka ne˙maz nelaisti Vīt. saule zarus vītina BW. 2798.

Avots: ME IV, 647

‡ vîtine Kaltenbr. "nuo trim kārtām savīta pātaga."

Avots: EH II, 794

I vîtinis ² (li. vytìnis "geflochten" ) um Libau, Rutzau, ein aus Holz geflochter Peitschenstiel Bielenstein Holzb. 568, U.

Avots: ME IV, 647

II vītinis (?) Wessen "= vītene

II 1".

Avots: ME IV, 647

vîtiniski Gr.-Buschh., Adv., = vīteniski.

Avots: ME IV, 647

vītis (nom. plur.; li. vytys "schlanke Gerten"),

1) Hopfenranken
(mit î ² ) Frauenb.: kuoks... bija pievijies... apiņu vītīm Janš. Bandavā I, 240 (apiņu) spurdžu ķe̦nkurus..., kuru vītis, nuo maikstīm nuote̦cē̦damas, bija iepinušās kuoka zaruos ebenda;

2) die Kartoffelstaude
(mit î ² ) Frauenb.: šuogad kartupeļi vītīs vien izauguši Frauenb. zu vît

I.

Avots: ME IV, 647

vītītes ķauķ(īt)is LP. V, 103, der Fitislaubvogel (ficedula trochilus Bp.) Grosse und v. Transehe Verzeichn. d. Wirbelt. des ostbalt. Gebietes 14.

Avots: ME IV, 647, 648

‡ vītņājs, = vītra 1 (?): pa vītņāja lapām. apstājās lieveņa vītņājam līdzās.

Avots: EH II, 794

‡ vītņaugs, = vītra 1.

Avots: EH II, 794

vītne, das Flechtwerk U.; die Ranke (mit ĩ ) MSil.; das Gewinde, die Guirlande Adiamünde, Ekau, Erlaa, Gold., Grürrwald, Kokn., Kr.-Würzau, Rutzau, Schwanb., Sessw., (mit î ) Aiviekste, Baltinow, Bers., Borchow, Burtn., C., Kalzenau, Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Nötk., Selsau, Serben, Smilt., Šķilbē̦ni, Wenden, (mit î ² ) Allendorf, AP., Arrasch, Gr.-Würzau, Jürg., Siuxt, Warwen; eine lange Reihe: sīpuolus rudenī sapin vītnēs Šķilbē̦ni. vārti izpuškuoti... puķu vītnēm A.v. J. 1899, S. 253. ar puķu vai zaļumu vītni apvilktu galdu BW. III, 1, S. 10. kruoņi un vītnes sakalst A.XVI, 296. viņš nesa padusē zirņa vītni A.v. J. 1897, S. 796, vīna vītnes Rainis Ant. un Kl. 51. dūmu vītnes MWM. VIII, 598. laidās meža. zuosu, dzērvju... bari aizceļuošanas vītnēs Veselis Trīs laimes. Vgl. vītene

I.

Avots: ME IV, 648

vītnis, = vītne: luogi... aizauguši vītņiem un vīnājiem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 648

‡ vĩtņuôtiês (Neologismus?), sich winden (?): izstaruojumi ... vītņuojās ap stāvu.

Avots: EH II, 794

vîtuolaîns mit Weiden bestanden: vītuolaiņā sētiņā BW. 10412 var.

Avots: ME IV, 648

vîtuolãjs, vîtuoliêns, ein Ort, wo Weiden wachsen: saule pār vītuolāju mīt Vensku Edv. Jaunas dzejas 11. līdz laidara vītuolieniem Līgotnis Stāsti II, 11.

Avots: ME IV, 648

vītuôtãjs (?), der Zechbruder V.; mit i zu lesen?

Avots: ME IV, 648

vîtuõls Wolm. u. a., vîtuõlis ² Bl., PlKur., vîtuls (li. vytulas "ein Bund", serb. vìtao "Garnhaspel" ) Preili n. Preili n.FBR. VIII, 11, (mit î ² ) AP., vîtuls ² Ruj., vītals L.,Demin. vītuolītis BW. 26540, 7 var., die Weide (salix L.): sudrabuoti vītuoliņi BW. 30401. pie kupla vītuoliņa 29756,10. nevijies, vītuolīti! 12175 var. vijiet... vītuoliņa vainadziņu! 6209. vītuola žagariņš 3045. smuidri, gari vītuliņi 12344. - buku vītuols, die Korbweide (salix viminalis L.) RKr. II, 77; kazu vītuoļi U. (unter kaza), Bandweiden; purva v., die Lorbeerweide (salix pentandra L.) RKr. II, 77; Konv. ¹ 254; sē̦tas v. RKr. II, 77 od. trauslais v. U., RKr. II, 77, die Bruchweide (salix fragilis L.); upmaļu v., die Bachweide Brasche. Zu vîte nebst apr. -witwo, r. ветла, poln. witwa, ahd. wīda, gr. 'ῑτέᾱ oder ἴτυς av. vaēiti- "Weide", ai. vēta- "Gerte", lat. vītis "Rebe", air. féith "fibra" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 224 f., Petersson Zur Kenntnis 58 f., Trautmann Wrtb. 347.

Avots: ME IV, 648

vītra (sloven. vîtra "Flechtgerte" ),

I) ein Schling-, Rankengewächs
DL.;

2) ein unbeständiger Mensch (bes. ein solches Weib)
Ruhental n. DL.: tīrā vītra mūs[u] māsiņa: ne tai labs tē̦va dē̦ls, ne guodīgs arājiņš Barbern n. Etn. I, 7. Zum Suffix vgl. mē̦tra.

Avots: ME IV, 648

vītrs "?": vēl jauns un vītrs (das Wesen einer vītra

2 habend?)
skuķē̦ns Etn. I,?.

Avots: ME IV, 648

‡ vītuksnis A.-Schwanb., ein im Sterben begriffener Mensch; ein verdorrender Baum.

Avots: EH II, 794

vîtuls (unter vîtuõls): mit u Daudsewas, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 794

vīturuôt, vīturuôt (li. vyturiuoti "wie eine Lerche singen"), s. vītaruôt.

Avots: ME IV, 648

zè̦ltgalvĩte, solidago virga aurea Wid.

Avots: ME IV, 705

zè̦ltgal̂vĩtis, ein Vogel: mazais sila ze̦ltgalvītis Pas. I, 377.

Avots: ME IV, 705

zilgalvītes (unter zìlgal̂vīši): hepatica triloba Pampeln.

Avots: EH II, 806

žilvîtiês "?": nuo dūmiem žilvīdamās, viņa žigli pārvilka sev... pār galvu... villaini Janš. Mežv. ļ. II, 255.

Avots: ME IV, 810

živît "?": visa zemīt[e]... živīja, kad es dzimu māmiņai BW. piel. ² 1173 ^1.

Avots: ME IV, 812

adatnĩca, ‡

2) "adatu prasītāja": kuo tu vie˙nādi prasi: duod adatu, duod adatu! - kâ adatnīca Vīt.

Avots: EH I, 3

adatniẽks, ‡

2) die Nadeldose
Vīt.; ein aus mehrfach zusammengebogenem Papier od. aus zusammengerollten Federn bestehender Nadelbehälter Ass. Kalt.: iespraud adatniekā adutas! ‡

3) ein dünnleibiger, hagerer Mensch:
viņa tievuma un kalsnējuma dēļ tuo devēja par adatnieku Aps. I,14; ‡

4) ein Spitzfindiger, ein Pfiffikus:
kuo tu tādam adatniekam padarīsi!

Avots: EH I, 3

‡ agrīgsnẽjs Vīt., = agrîgs (von einem, der früh aufzustehen pflegt, gesagt).

Avots: EH I, 4

àizņemt,

7)

a) : skrūvīte tik maza, ka nevar ar griežamuo aizņemt Golg. kad aizņē̦muši (oder = iele̦nkuši?) lāci, tad tas citur nevarējis glābties Janš. Apskats 1903, S. 13.

Avots: EH I, 41

àizaûst,

1) auch Saikava;

2) : aude̦kla galus vari ar zilu dziji aizaust Oknist. ‡ Refl. -tiês, versehentlich gewebt werden:
svītra man aizaudusies par tālu Bauske.

Avots: EH I, 7

‡ àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11

‡ àizbūdzît, fort-, hinschaffen Ar.: a. puiku uz ganiem Vīt.

Avots: EH I, 13

‡ àizbugt, uneben werden (?): zirga lùoks liecuot aizbudzis Vīt., auf der untern Seite eines Pferdekrummholzes haben sich beim Gekrümmtwerden Unebenheiten gebildet (?).

Avots: EH I, 12

‡ àizburnît, ein wenig zerknillen, zerknittern: burtnīcai dažas dapas aizburnītas Vīt.

Avots: EH I, 13

àizdiêbt [in Lisohn und Drostenhof], schnell hinlaufen, weglaufen: aizdieb, dēliņ, un pasauc linu plūcējus! Vīt. 12. Auch mit p: pa pļaviņu viņš aizdiep [wohl aus *aizdiepj] sirmi mazs Fr. Bārda, "Zemes dēls", S. 53 [auch um Bolwen mit p].

Avots: ME I, 23

àizdùrve auch AP., (mit ùr ² ) Kaltenbrunn, Oknist, āzdurve BW. 23375, 2 var., gen. s. aizdurvs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, loc. s. aizdurvī BW. 28542 var., Demin. aizdurvīte 2277: šūpulīšam vieta aizdurvī Kaudz. Izjurieši 27. pa istabas kaktiem vai nama aizdurvīm Janš. Dzimtene ² II, 395; àizdur(v)e, der Raum hinter der Aussentür im Vorhaus Kal., O. - Bartau.

Avots: EH I, 20

àizgal̂ds, auch àizgal̂da, àizgal̂de, Demin. -iņš, iņa (li. ùžgalda),

1) der Raum hinter dem Bretterverschlag für Mastschweine, Kälber, Schafe, Geflügel; auch ein Bretterverschlag überhaupt:
aizgaldu taisīt. aizgaldā jāliek cūka. dažus putnus iesluoga mazās aizgaldās Konv. ¹ 3346. caurums, pa kuŗu rudeņuos laida kartupeļus aizgaldā Vīt. 4;

2) der nächste Raum hinter dem Tische:
viņas izgāja iz aizgaldes Kaudz. M. nelaida nevienu nuo aizgalda ārā BW. III, 1, 31. Gewöhnlich im Lokativ: vainaks - krīt tautiešu aizgaldē Ltd. 2263. kas tā tāda kazas galva sēd bāliņa aizgaldē BW. 21241,1;

3) aizgalde, die Seitenbretter am Wagen
BD. 167.

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ 3346 = Konv. ² 3346

Avots: ME I, 26

‡ àizglāsît, streichelnd entwenden: čigāniete glāsīja, glāsīja, kamē̦r aizglāsīja ir naudas maku nuo kabatas Vīt.

Avots: EH I, 24

‡ aizguoze "aizguozne" Vīt.: krūmu aizguozē Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 88.

Avots: EH I, 26

‡ àizgrandît, fort-, hinstossen: nez kur nu viņi kaŗuoti aizgrandījuši? Refl. -tiês, sich rüttelnd fort-, hinfahren: a. pa meža ceļu Vīt.

Avots: EH I, 25

‡ àizgrasîtiês, ein wenig drohen Vīt.

Avots: EH I, 25

‡ àizgraust,

1) plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen (vom Donner):
kādu reizi aizgraude, i vairāk negraude Kaltenbrunn;

2) "bedonnern":
sniegs, kuo pē̦rkuons aizgraudis, lē̦ti nekūst Vīt. Refl. -tiês auch AP., Lub.

Avots: EH I, 25

àizguldît, verschlafen lassen: tu laikam gribēji mani aizguldīt Vīt. 61; Līze mani ir tīšām aizguldījusi Vīt. 52.

Avots: ME I, 28

‡ aizgumza, eine geringe Biegung, Krümmung: aizgumzā sliece pārplīsa Vīt.

Avots: EH I, 26

‡ àizgumzât,

1) unordentlich, verknillend hinter etwas stecken:
a. lakatu aiz kakla Bauske;

2) wankend, schwerfällig sich entfernen:
aizgumzāja pa ceļu Jürg. lācis lēniņām aizgumzāja Vīt.

Avots: EH I, 26

‡ àizgunît,

1) ein helles Feuer entfachen:
mēs labi ātri aizgunījām un, gaišai liesmai lātījuot, sākām dūlēt Vīt.;

2) sich schnell entfernen
Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 26

‡ aizgurne "vieta aiz sietavām": ve̦cā māte izvilka tuteni nuo aizgurnes Vīt.

Avots: EH I, 26

àizkâtuôt (zu kâts), wegschreiten: saimnieks gaŗiem suoļiem aizkātuoja uz istabu Vīt. 84.

Avots: ME I, 32

àizķìlât,

1) verpfänden, vorenthalten:
parādnieka mantu;

2) in Anspruch nehmen, einnehmen:
šis darbs aizķīlājis visus manus spē̦kus Kronw. uz līdze̦nas vietas ē̦kas aizķīlā daudz derīgas zemes Vīt. 2.

Avots: ME I, 35

àizkurs,

1) das Material zum Ofen(an) heizen
U; paplēs skalus aizkuram oder aizkuriem! Vīt. 53, Festen;

2) das Vorfeuer vor dem Backofen
Laud.: tas rāva kukuli par aizkuru BW. 1636; maize labi neizce̦p bez aizkura Lubei;

3) Backofenloch
L. liesma ķeŗ pa aizkuru, die Flamme schlägt zum Ofenloch heraus L.

Avots: ME I, 34

àizliebt, hinlaufen: kad nu tu tâ plijies virsū, tad aizliebsim ar! Vīt. 35.

Avots: ME I, 37

àizmil̂zums,

1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;

2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.

Avots: ME I, 40

‡ àizmĩt,

1) zutreten, festtreten:
a. kurmja be̦dumu. luopi aizminuši grāvīti;

2) a. kam garām, tretend das Ziel verfehlen.

Avots: EH I, 40

àizmūdîtiês, sich langsam hin- oder wegbegeben: viņš aizmūdījās valsts mājai gaŗām Zalkt. bijām jau aizmūdījušies līdz muižai Vīt. 45.

Avots: ME I, 42

àizņirbt, dahinflimmern: zē̦ns aizņirba kâ virpulis Vīt. 13.

Avots: ME I, 43

àizpakšis, der Ort hinter der Norke Vīt. 76.

Avots: ME I, 43

àizrãdît, tr., hinweisen: aizrādāmie vietnieku-vārdi aizrāda uz kādu tuvākā vai tāļākā atstatumā e̦suošu priekšme̦tu; àizrãdĩjums, Hinweis: Vītuols par tādiem aizrādījumiem nuosmīnēja Vēr. I, 1029.

Avots: ME I, 46

‡ àizvīst, zu welken anfangen Wandsen: puķes aizvītušas.

Avots: EH I, 64

ajē̦ga Vīt. 76 oder ajē̦gs R. A. = nejē̦ga resp. nejē̦gs, ein einfältiger Mensch [vielleicht eine Umbildung von estn. hajo "alberner Mensch" nach le. nejē̦ga].

Avots: ME I, 62

ajē̦gs (unter ajē̦ga): meist in der Verbind. ajē̦gs, nejē̦gs gebraucht: ej nu ej, ajē̦gs, nejē̦gs, kâ tu nāc uz tādām neprāša duomām! Vīt. tīrais ajē̦gs, nejē̦gs! P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 65

aķīls: auch Bers., Vīt.: viņš jau kâ nagla tev katrā vietā ir aķīls - kâ pie uzstāšanās, tâ arī runā un darbuos. Mit ī zu lesen auch in den Zitaten aus A. und Ar.

Avots: EH I, 67

ãlava, ãlave, ãlavĩca PS., [ālavīdza Kurmin 40], ālavniece BW. 32459, 3 var., ālavnīca, ãlavnĩce, ãlevnĩca, ãlaviẽte, Demin. ãlaviņa, ãdavīte,

1) eine güste, nicht trächtige, nicht milchende Kuh,
in Alt-Ottenhof u. a. eine Kuh, die ohne zu kalben das zweite Jahr Milch gibt, auch nicht trächtiges Schaf, Schwein: guovs palika šuovasar ālava. bija tāda branga, liela ālava aita. piecas cūkas ālavītes BW. 29195. vilkacis nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus un ālavu (gen. appositionalis) aitas Etn. II, 76. trīs gadi pazinu ālavīcas (ālavnīces Tr.) gulējumu RKr. VII, 77; zu ālavīca wird nicht selten der Gattungsbegriff guovs hinzugefügt: ālavīca guovs RKr. VII, 77;

2) ālava, ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen
A. XIII, 2, 132. [Dies Wort lässt man gewöhnlich aus r. яловица "gelte Kuh", яловый "gelt, unfruchtbar" entlehnt sein. Aber aus dem Russ. ist dies Wort ohne j- nicht bekannt, und im Lettischen konnte hier j- auch nicht schwinden. Desgleichen wären im Falle der Entlehnung die Formen ālava, ālave, ālaviete in ihrem suffixalen Teil auffällig. Slav. jal- in r. яловица u. a. könnte auch auf altes āl- zurückgehen, und in diesem Fall kann ālava mit r. яловица usw. verwandt sein.]

Avots: ME I, 237, 238

‡ apgrìezinis ² Mahlup, = apgrieziens 1: ragavam silkstis lika ar apgrieziņiem. a. bij valgs. savīts trim kārtām. katrai ragavu pusei vija savu apgriezini. apgriezini apnēma ap priekšas mietni.

Avots: EH I, 84

apjât, ‡

5) betrügen
("vulgär"): puisis saimnieku apjājis smalki Siuxt, Wessen. kungi apjājuši zemniekus mācītāja velēšanās Vīt. kārtis spē̦lē̦dams viņus visus apjāju ders. kupcis tuo labi apjājis P. W. Šis ar mani tiesāties? 9 (ähnlich 23). ‡ Refl. -tiês,

1) durch geschlechtlichen Umgang die Jungfräulichkeit verlieren:
šī meita ir jau apjājusies Vīt.;

2) um ein Hindernis herumgelangen:
kâ lai es ar visiem luopiem tagad tur apkārt apjājuos? Golg., Lemburg, Trik.;

3) umfallen:
gan apjāsies apkārt! (von einem Kinde gesagt, das auf einen Stuhl geklettert ist) Smilt., Trik.

Avots: EH I, 87

‡ apjust, = atģist Vīt., "сознать" Spr., "sajust" Bers. Refl. -tiês, = atģistiês Vīt., "сознать" Spr.: pēc bezsamaņas skrējiena sāku a., ka esmu neceļā ieskrējis Vīt., Wessen.

Avots: EH I, 88

apkāļas, Pl. t., Umschweife, Um wege A. X, 1, 308. apkāļām Laud., [in Saussen apkàļām ^2], in Bersohn apkālēm, ar apkāļām, apkāļus, apkāļi runāt, mit Umwegen, Umschweif reden. mana lielākā netārpa ir apkāļas jeb apkāļām runāšana A. XIV, 2, 134; apkāļu runas Vīt. 65. aiz savām apkāļām biju apsuolījies tai sievietei, kuŗu negribēju A. XIV, 2, 135. iedzimta apkālĩba (134), die angeborene Neigung, auf sein Ziel nicht grade, sondern auf Umwegen loszugehen. [Wohl nebst apkājām und kãja "Fuss" zu einer Wurzel kā- "gehen"; neben gā- in le. gãju "ich ging" u. a.].

Avots: ME I, 94

apkluit"?": dēlieši savus gabalus ar reizi apkluja (verschlangen?) Vīt. 43.

Avots: ME I, 95

‡ apkuopîgs, ordenllich, reinlich, sauber Vīt.: viņš ir apkuopīgs savā mājā: katrā mazākā lietiņa stāv nuolikta savā vietā.

Avots: EH I, 95

aplamēm (unter aplam): auch FBR. IX, 158, Vīt. (daneben ein verstarktes aplamu aplamēm), töricht, zusammenhauglos: (aplamu) aplamēm runāt, muldēt, rīkuoties, viņš jau aplamu aplamēm grūž laukā (runā), kas tik gadās priekšā (iešaujas prātā).

Avots: EH I, 97

aplìkt, intr., inch., sich umbiegen: kuŗu naglu sit, tā aplīkst A. XX, 76. Refl. -tiês; aplīkusies uz auss labi nuorāva krācienu Vīt. 63.

Avots: ME I, 102

apùoglît, sich verkohlen: plāceņa apakša apsvils un apuoglīs Vīt. 53.

Avots: ME I, 133

appir̂stiês, einen Furz (unvermutet) von sich geben: apsapirda... ķēvīte BW. 34451, a. ve̦damā 34479, 3.]

Avots: ME I, 111

‡ appūznît Vīt., = ‡ appùļuôt.

Avots: EH I, 107

I aprist, ‡

2) = atrist (III p. prs. aprîst ² Stenden): man aprisa kāja (= man atrisa prievīte vai pastalas aukla) Stenden, Janš. Līgava I, 169 (ähnlich Dzimtene V, 403).

Avots: EH I, 109

apšaũt [li. apšáuti], tr., erschiessen (von einer prossen Masse): visus taču neapšauj Vēr. II, 201. Refl. -tiês,

1) sich erschiessen (von einer Vielheit);

2) recipr., einander erschiessen (von einer Vielheit);

3) sich beziehen:
viss bij apšāvies ar biezu miglu Vīt. 65;

4) sich schnell umwenden, den Kurs, die Meinung ändern:
vējš iegauduojās, apšaudamies ap mājas stūri Vēr. II, 662. viņš apšāvies pavisam uz uotru pusi, er redet jetzt ganz anders C.

Avots: ME I, 129

apsitām, Instr. Pl. (apsist), stossweise (vom Winde), ungleich: vējš pūš apsitām. apsitu apsitām pūzdami sajauc jumtu Vīt. 2. striķis apsitām vīts, der Strick ist ungleich gedreht, wenn der eine Faden schärfer, der andere loser angezogen ist Lasd.

Avots: ME I, 120

apskūpstīt, ringsum belecken: pirkstus apskūpstīdami Vīt. 43.

Avots: ME I, 122

apstaknītiês, stehen bleiben: zē̦ns apstaknās un spēji atsviežas atpakaļ Vīt. 13. aizgāji bez atpūšanās un apstaknīšanās Vīt. 35, [Bersohn].

Avots: ME I, 125

‡ apulêt, stumpf werden: cirvim zuobi apulējuši Vīt.

Avots: EH I, 124

ãpuš, für abpuš, abpus AP., āpuž Vīt. 68, āpušin SF. n. BB. XIV, 144, beiderseits, zu beiden Seiten: ãpuš ceļam. [Auch in Bers., Sawensee u. a.; wohl aus abpuš

Avots: ME I, 239

apvèltît, tr.,

1) beschenken mit Brautgeschenken:
brūte apveltīja brūtgana radus BW. III, 1, 85; visas ē̦ku durvis ar prievītēm 11;

2) beschenken überhaupt:
suns apveltījis zemnieku ar naudu LP. VII, 483. pavasaris grib nuo jauna apveltīt dienas radības JR. V, 25. apveltīt ar lielā me̦stra guodu MWM. VI, 412.

Avots: ME I, 135

apvija,

1) der Strick an der Femer des Pfluges
Döbner nach U. (zu apvît [vgl. Bielenstein Holzb. 476]);

2) der Hopfen:
visapkārt nuokarājās apviju vītes, savienuodamas kuoku zaru MWM. VI, 216. Blumengewinde, Girlande.

Avots: ME I, 135

apvĩst: dubļi tikai tâ drusku apvītuši Janš. Dzimtene V, 223.

Avots: EH I, 127

apvĩst [li. apvýsti], intr., ringsum von oben welk werden, etw. betrocknen: viņš sakŗāva jau apvītušuo pļāvumu A. XV, 2, 123.

Avots: ME I, 136

apvîstît (li. apvýstyti), tr., umwindeln: bē̦rnu; umwickeln: virvi ap ruoku; freqn. von apvît (li. apvýti), be-, umflechten, be-, umwickeln: puķēm apvīti stabi Alm.

Avots: ME I, 136

apžẽ̦rgãm Nigr., apže̦rgus, apžē̦rgus, apžē̦rgu Kazd. (li. apžargomìs),

1) rittlings
Etn. III, 65; uzme̦tas apže̦rgus uz kāda vītuola stumbra Antr. II, 69;

2) [in Zabeln apžē̦rgus = apžē̦rbām 2].

Avots: ME I, 139

a˙rau (aus a raũgi), Interj., sieh doch! paduod man, a˙rau, prievītus Jan.

Avots: ME I, 140

ârceļš, ein kleiner Nebenweg durch die Felder: vīri aizbrauca pa ārceļu Kaudz. M. Auch das Adverb ("ausserhalb des eigentlichen Weges"): braucēji brauca pa ceļu, kamē̦r kājiniekiem bija jābrien ārceļš pa sniegu Dr.; riteņi ietu ārceļš āpuž grambām Vīt. 68.

Avots: ME I, 240

asmĩte, ein Raummass, 1/8 Haken (arkls); asmīte zemes, ungefähr 20 Taler Land Ar., Bielenstein Holzb. 147, 148. Dūksti bij ce̦turkšņa māja un nevis kaut kāda asmīte Vīt. 7.

Kļūdu labojums:
Raummass = Flächenmass

Avots: ME I, 144

‡ atasta Pilda n. FBR. XIII, 54, Zvirgzdine, Kompar. atastâk (auch Vīt.), Adv., = atastu: atasta suols auo galda atvilkts Zvirgzdine. ej atastāk nuo guns! ebenda. atastāk stāvuot var skaņas labāk izšķirt Vīt.

Avots: EH I, 133

atbraũkas,

[1) abgestreiftes Laub
C.,

2) an einem abgestreifen Stengel nachgebliebenes Laub
Ruj.];

3) Flachsabfälle:
kuļuot (linus) atbraukas krīt pīšļuos Vīt. 25.

Avots: ME I, 151

atiezt zuobus - könne man nach Vīt. auch bei guter Laune.

Avots: EH I, 144

‡ atkāļām, Adv., mit Umwegen, indirekt Vīt.: a. runāt.

Avots: EH I, 147

atkaļˆņi Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89,

1) a. adīt (s. unter atkalnu) auch Kaltenbr., Lös., Ramkau, Saikava, Sonnaxt, ("= atkāņu") Wessen; ‡

2) in entgegengesetzter, verkehrter Richtung:
negriez auklas a. ("vijumam pretī"), bet uz tuo pusi, uz kuŗu vīta aukla! Wessen.

Avots: EH I, 145