Paplašinātā meklēšana

ãbecniẽks, der ABC-Schüler.

Avots: ME I, 234

abiniêks, Amphibie. *

Avots: ME I, 6

‡ acainieks, der Netzmagen.

Avots: EH I, 2

‡ âdainieks Golg., = âdaũniẽks.

Avots: EH I, 192

adatniẽks, ‡

2) die Nadeldose
Vīt.; ein aus mehrfach zusammengebogenem Papier od. aus zusammengerollten Federn bestehender Nadelbehälter Ass. Kalt.: iespraud adatniekā adutas! ‡

3) ein dünnleibiger, hagerer Mensch:
viņa tievuma un kalsnējuma dēļ tuo devēja par adatnieku Aps. I,14; ‡

4) ein Spitzfindiger, ein Pfiffikus:
kuo tu tādam adatniekam padarīsi!

Avots: EH I, 3

adatniẽks, f. -niẽce (li. adatniñkas), Nadler, Nadelverfertiger oder - händler.

Avots: ME I, 11

âdaũniẽks: âdaunieks ² auch Orellen.

Avots: EH I, 192

âdaũniẽks (wohl für * âdaũneniẽks, eine Weiterbildung von * ādaunis, für schriftle. * āduonis, wie virsaune für virsuone), die Schindmähre PS. [Eher dürfte ein * ādava zugrunde liegen.]

Avots: ME I, 236

âdeniẽks (unter âdenis und âdiniẽks): "Schindmährë - auch Frauenb.

Avots: EH I, 192

‡ ādernieks Mitau, der Aderlasser.

Avots: EH I, 192

âdiniẽks, âdeniẽks, âdniẽks,

1) Schindmähre
K.;

2) Hundertrubelschein
Etn. IV, 150.

Avots: ME I, 236

aĩdeniẽks, aidiniẽks (li. eidiniñkas), der Passgänger; aĩdeniski iet, im Passe gehen. Auch mit ei- (zu iet, gehen, li. eĩdina Jušk. "иноходью", eidinė "Gangart" und slav. idǫ "ich gehe" Lesk. Abl. 272 [und Bezzenberger BB. XXIII, 313]).

Avots: ME I, 12

‡ airinieks Janš. Tie, kas uz ūdens 15, = aĩrniẽks.

Avots: EH I, 5

aĩrniẽks, der Ruderer.

Avots: ME I, 14

àitniẽks, ‡

2) ein Schafspelz Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 5

àitniẽks f. -niẽce, der Schäfer, die -in. Purap.

Avots: ME I, 14

‡ àizdzirnieks, wer sich zur Verlobung einfindet; der Bräutigam Warkl.

Avots: EH I, 21

àizgalˆdniẽks, ein im aizgalds zu mästendes Kleinvieh im Gegensatz zu ārtecis Bers., Laud., Mar.: kas lai šuo bar,uojuot kā aizgaldnieku A. XXI, 46.

Avots: ME I, 25

‡ àizjũrnieks Wid., wer jenseit des Meeres lebt.

Avots: EH I, 28

‡ àizmugurniẽks,* wer sich in der àizmugure aufzuhalten pflegt: krietna daļa... aizmugurnieku R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 149.

Avots: EH I, 40

àizrùocniẽks, der Hintermann (beim Kartenspiel) Dr.

Avots: ME I, 48

aizsar̂dzniẽks, f. -iẽce, der Beschützer B. Vēstn.

Avots: ME I, 48

àizstãvniẽks, der Beschützer, Verteidiger: Stenders nuopelnIjās ticības aizstāvnieka vārdu A. XII, 762.

Avots: ME I, 53

àizupniẽks: auch BW. 6507, 1; 9344.

Avots: EH I, 60

‡ àizžẽlniẽks, ein Beschützer Segewold.

Avots: EH I, 65

‡ akatnieks,

1) jem., den nach etw. gelüstet:
briesmīgi akatnieks Kaltenbr.;

2) jem., der gegen Bezahlung die Wehrpflicht eines anderen übernimmt:
nuopirka akatnieku; akatniekam astuoņi simti samaksāja Kaltenbr. Aus r. охóтник "Liebhaber; Freiwilliger".

Avots: EH I, 65

akuõtniẽks, der Pfifficus, Klügling: viņš blēdis, liels akuotnieks. - U. und Etn. II, 113 dafür akutnieks.

Avots: ME I, 65

‡ II akuotnieks, ein Akkordarbeiter Salis.

Avots: EH I, 67

àldziniẽks [li. algininkas], der Lohndiener.

Avots: ME I, 66

aliniẽks, -iẽce, der Höhlenbewohner, die -in Ar.

Avots: ME I, 67

‡ amadnieks Elger Dict. 42, Serbigal, = amatniẽks.

Avots: EH I, 69

‡ amatinieks BW. 33537; 33704, 1, = amatniẽks.

Avots: EH I, 69

amatniẽks: auch BW.10101; 21908,2 u˙a., f. amatniece BW. 12583; 12774 u. a. In Frauenb. sei amatnieks nur ein solcher Handwerker, der Holz bearbeitet, z. B. ein Tischler.

Avots: EH I, 69

amatniẽks, f. -iece, Demin. -ciņš, der Handwerker [li. amat (i) ninkas dass.]: pie viņa atnākuši divi amatnieki: ze̦lta kalējs un dreimanis LP. IV, 158. trīs meitiņas māmiņai, visas trīs amatnieces: viena vērpa, uotra auda, treša zīdu šķeterēja;

2) seltener: der ein Amt, eine Obliegenheit übernommen hat:
kāzu amatnieki bija - pavārs, rīka-meita, alus nesējs BW. III, 1, 63; [nach Stender auch: ein Zauberer]. amatnieki, ein Spielchen BW. V, S. 197. dial. amadnieks RKr. XVI, 23.

Avots: ME I, 70

‡ apakšĩrniẽks,* ein Aftermieter.

Avots: EH I, 71

apakšniẽks, f. -niẽce,

1) der Untertan, Untergebene:
dzīvuojuši varmācīgi valdinieki, nebē̦dādami par savu apakšnieku labklājību LP. VII, 627. kungs savus apakšniekus ļuoti spaidījis LP. V, 144;

2) der Besiegte, Überwundene:
šim būšuot jāpaliek par apakšnieku LP. VII, 1173, er werde unterliegen müssen, den Kürzeren ziehen; dafür gew. apakšā palikt.

Avots: ME I, 73

‡ apakšnuõmniẽks,* ein Afterpächter.

Avots: EH I, 71

‡ apakšvìrsniẽks,* ein Unteroffizier.

Avots: EH I, 71

apgãdniẽks, ‡

2) der Verleger:
grāmatu a.

Avots: EH I, 81

apgãdniẽks, -niẽce, auch apgãdnis, -ne, der Versorger, die -in, Be-: viņš palika par familijas apgādnieku A. XVII, 122. māte, kas bija vienīgā bē̦rnu apgādniece, bija vājīga un nespēcīga Aps. VII, 31. bē̦rns ve̦cāku apgādnis ve̦cuma dienās Vārpa II, 45.

Avots: ME I, 87

aplamnieks,

1): a. ir tāds cilvē̦ks, kas neapdomīgi runā un dara Saikava; ‡

2) ein betrügerischer Mensch
Seyershof: kas tad ar tādiem aplamniekiem var satikt!

Avots: EH I, 97

aplamnieks, -iece, der Tor, der Unsinnige: tu esi aplamnieks LP. V, 40.

Avots: ME I, 99

‡ apsar̂dzniẽks,* ein Soldat der Leibwache (r. опричник): apsardznieku bars Fr. Adamovičs Rudens ziedi 237.

Avots: EH I, 111

apžẽlniẽks, gew. apžẽ̦luôtãjs, der Begnadiger, der Barmherzigkeit übt: vēl lielais apžēlnieks lēnību parāda GL.; lielais apžē̦luotājs, der Heiland Kaudz. M.

Avots: ME I, 139

ârenieks BW. V, S. 197, ârinieks, ârnieks, auch ârenietis, der Auswärtige, Externe, Fernstehende: biedrības ārinieku biedri, die auswärtigen Mitglieder der Gessellschaft B. Vēstn.; * vai satiksme ar tē̦vu viņam bija labuojusies, nevarēja ārenieki izšķirt A. XXI, 44; der externe Schüler A. XII, 671; XIII, 78; XV, 24, 91.

Avots: ME I, 242

ar̂klinieks, Häkner, Inhaber eines Hakens Landes.

Avots: ME I, 141

ârmuĩžnieks: 14425 zu ersetzen aurcn 14425, 1.

Avots: EH I, 195

ârmuĩžnieks, einer, der nicht auf dem Gute lebt BW. 14425.

Avots: ME I, 243

ârnuõvadnieks, einer, der ausserhalb der Gemeinde des Redenden lebt, der Auswärtige; zu ârnuõvads = ârpagasts (puisis pre̦c sievu ārnuovadā Ahs.)

Avots: ME I, 243

aruõdniẽks, f. -niẽce, der Fachmann; aruõdniẽcisks, auch aruõdisks (Adam.), fachmännisch: lai ikviens aruodnieks nuodarbuojas ar savu aruodu. aruodnieciska izglītība, skuola. jūsu rakstam pārāk aruodniecisks raksturs Vēr. I, 1550.

Avots: ME I, 141, 142

‡ aruodskuôlniẽks,* der Fachschüler.

Avots: EH I, 130

‡ ârpagastnieks, = ârnuõvadnieks.

Avots: EH I, 195

ârpusnieks, ârpušnieks, der Auswärtige; namentlich das Gemeindeglied, welches ausserhalb des Gebietes lebt.

Avots: ME I, 243, 244

ârrĩdz(e)nieks, einer, der ausserhalb der Stadt Riga wohnt.

Avots: ME I, 244

ârrĩdz(e)nieks, einer, der ausserhalb der Stadt Riga wohnt.

Avots: ME I, 244

ârrùobežnieks, der ausserhalb der Grenze (ruobeža) Lebende, der Auswärtige.

Avots: ME I, 244

ârvalstinieks, ârvalstnieks,

1) = ârpagastnieks;

2) in neuerer Zeit auch: der Ausländer
(= ārzemnieks).

Avots: ME I, 244

ârvalstnieks (unter ârvalstinieks),

1): auch Fest.

Avots: EH I, 195

ârzemnieks,

1) ein abgelegen angesiedelter Bauerwirt
U.;

2) der Ausländer.

Avots: ME I, 244

asmĩtniẽks, der Achtelhaker, der Inhaber von 1/8 Haken Land: nuo asmītniekiem bij ar laiku cē̦lušies pusasmītnieki (zu li. ãšmas, apr. asma-, aksl. осмъ, der achte).

Avots: ME I, 144

astuôņnieks, astuôtnieks, astûtnieks, astuôņš, die Acht im Kartenspiel.

Avots: ME I, 146

astuotnieks,

1) = astuoņnieks,

2) Achtel
Wid.; astuotniece, 1/8 Tonne Dr.

Avots: ME I, 146

‡ astuņnieks ein Zwanzigkopekenstück AP.

Avots: EH I, 132

‡ atgādnieks, f. atgàdnīca ² , wer sich gut erinnert, wer ein gutes Gedächtnis hat Festen: es vienīgā nuo mājām ešu tik laba a.

Avots: EH I, 142

atslêdzniẽks, Schlosser. *

Avots: ME I, 193

‡ atstuopnieks "?": lauku a. (verächtl. auf eine Mannesperson bezogen) BW. 14517, 8.

Avots: EH I, 172

atturĩbniẽks, Temperenzler, Antialkoholiker Vēr. II, 797. *

Avots: ME I, 206

aûgšenieks, ‡

2) "lūciņš rijā virs durīm, uz kambaŗa sienas pusï Mahlup: a. ir mazs luodziņš, iegriêzts vienā baļķī. augšenieku laiž vaļā tad, kad ir liela suta; ‡

3) "wer oder was oben ist"
Vīt.

Avots: EH I, 185

aûgšenieks, der Oberländer: ilūkstnieki vai citi augšenieki J. Allun.

Avots: ME I, 219

aûgstcilˆtnieks, der Vornehme, Adlige, Patrizier M., B. Vēstn. *

Avots: ME I, 217

augstnieks (unter aûgstnesis): der Grosse im Rat II. Kön. 10, 11.

Avots: EH I, 184

aûgstpràtnieks, der Hochmütige A. XVI, 609.

Avots: ME I, 217

aûgstskuõlnieks, * der Student.

Avots: ME I, 218

aûgšzemnieks, der Oberländer, Bergbewohner Antr. II, 68; A. XV, 251.

Avots: ME I, 219

‡ auŗinieks, wer zu heulen pflegt: viņš vēl atauŗās kādu nuo kalna šurp, vai tu, a., nebūsi reiz klusu! Janš. Līgava I, 248.

Avots: EH I, 188

aũrnieks, der Jagdhornbläser; ein blasender Jäger Ruj. n. U.

Avots: ME I, 226

aušķinieks Mar., aušķenieks Schwaneb., ein kleines Fensterlein (eine Luke) an der Oberlage der Korndarre.

Avots: ME I, 230

austrumnieks, austrumietis Aps., der Orientale, Morgenländer.

Avots: ME I, 229

avinieks, der Schäfer Aus. I, 94.

Avots: ME I, 232

avĩžniẽks,

1) Journalist;

2) Zeitungsleser:
tu jau tas avīžnieks Alm.

Avots: ME I, 232

‡ bābinieks Strods Par. varan. 59 "?"

Avots: EH I, 208

I babulnieks (unler babulis I ): auch N.- Bergfried.

Avots: EH I, 197

II babulnieks (unter babulis II),

1): auch Peb. n. BielU.; babuļnieks "piedzīvuotājs" Nötk.

Avots: EH I, 197

‡ bãdnieks Kaugurciems, der Badegast.

Avots: EH I, 208

‡ badsprāgstnieks Latv. Av. 1863, № 51, ein Nimmersatt.

Avots: EH I, 198

bagâtnieks: bāliņi bagātnieki BW. 12775.

Avots: EH I, 198

bagâtnieks, der Reiche, Wohlhabende: nabadziņi daudzkārt priecīgāki un laimīgāki par badīgiem bagātniekiem.

Avots: ME I, 249

balciniẽks, der Balkenführer Ar.

Avots: ME I, 253

‡ ballinieks Gramsden, ballenieks, der Ballgeher, Ballgast: ap pusnakti deva balleniekiem vakariņas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 52.

Avots: EH I, 200

‡ bal˜tmàizniẽks,* ein Weissbrotbäcker.

Avots: EH I, 202

bañdinieks, -enieks (f. -niece), ein Knecht, dem der Wirt ein Stück Land als lohn abgegeben hat. bandinieki sind nach den VL. als gut situiert zu denken: labāk laba bandiniece, nekā kāda saimeniece BW. 22342. 8; besonders werden ihre Rosse gerühmt: bandinieku zirgi.

Avots: ME I, 262

bandžinieks Smilten, einer, der hölzerne Gefässe verfertigt; vgl. bandžas.

Avots: ME I, 262

bā`rkstniẽks ,* Posamentier: bārkstnieku darbi Konv. ² 3507.

Avots: ME I, 274

baũslinieks, wer die Gebote immer im Munde Führt, ein Scheinheiliger.

Avots: ME I, 268

baznîcnieks, fem. -niece, der Kirchengänger, die -in: viņi ir lieli baznīcnieki, sie besuchen die Kirche gern, oft. arī bērniņa mātei jāapģērbjas kā baznīcniecei un jāsēd gultā sē̦dus BW. I, S. 192 baznīcnieks in Kurl. = baznīcē̦ns in Livl.

Avots: ME I, 269

‡ beķernieks Kaltenbr., = beķeris, màiznieks.

Avots: EH I, 212

bezbèdnieks Mar. RKr. XV, 107, ein ausgelassener Mensch.

Avots: ME I, 282

‡ bezdar̂bniẽks, fem. -ce, wer arbeitslos ist.

Avots: EH I, 214

be̦zdaunieks, der Taugenichts, ein Schimpfwort Taurekaln n. Mag. XIII, 3, 55, Buschh. N. U., Kreuzb. Wohl zu bezdêt.

Avots: ME I, 282

bezdelnieks,

1): bezdelnieku actiņas Sassm., = ‡ bezdelīgactiņa(s); ‡

2) = bezde 2 Warkl.; ‡

3) be̦zde̦lnieks (sic!) Rojen n. FBR. XIII, 74 "?"

Avots: EH I, 214

bezdelnieks, für bezdelīga Selg. n. Etn. III, 161 und Sassm.

Avots: ME I, 282

bezdievnieks (unter bezdìevis): bezdievnieki bija nuošķīrušies Kaudz. Jaunie mērn, laiki IV, 165.

Avots: EH I, 214

‡ bezdnieks Dond., die Schwalbe.

Avots: EH I, 214

bezguodnieks Duomas II, 775, ein Schamloser.

Avots: ME I, 284

bezpajùmtniẽks, f. -niece, der (die) Obdachlose.

Avots: ME I, 285

bĩbelniẽks, fem. -niece, Kenner(in) der Bibel Plūd. Llv. II, 121.

Avots: ME I, 303

bìedrinieks [li. beñdrininkas "Teilhaber" ], (fem. -niece), = biedrs, der Genosse, Kamerad: me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. [tie bij abi biedrinieki BW. 35526]; die an Streuländern (biedra gabali) Anteil haben (L., St.).

Avots: ME I, 305

biktnieks, der Beichtende, der zur Beichte Gehende.

Avots: ME I, 295

‡ bil˜dinieks, der Photograph Gramsden.

Avots: EH I, 219

‡ biļetnieks, ein beurlaubter Soldat BielU.

Avots: EH I, 219

birkavnieks: auch (mit ir̃) Salis; trīs guovis viņai e̦suot birkavnieces: birkavu sviesta izduoduot Linden.

Avots: EH I, 220

birkavnieks, -niece, ein Gegenstand, der ein Schiffpfund wiegt: dē̦ls paņēmis savu birkavnieci (kūju) LP. VI, 524; 476.

Avots: ME I, 298

[birznieks Lng., der an od. in einem Birkenhain wohnt.]

Avots: ME I, 299

bis(i)nieks: nuošāva bisnieciņš BW. 4086.

Avots: EH I, 221

bis(i)nieks, -enieks, der Schütze: jātnieki, kas bisenieki bija Jud. 2, 15. bisinieki, medinieki, nešauniet se̦rmulīti BW. 11071. es bij kunga bisenieks, man jāguļ siliņā BW. 30437.

Avots: ME I, 300

bis(i)nieks, -enieks, der Schütze: jātnieki, kas bisenieki bija Jud. 2, 15. bisinieki, medinieki, nešauniet se̦rmulīti BW. 11071. es bij kunga bisenieks, man jāguļ siliņā BW. 30437.

Avots: ME I, 300

‡ bišnieks Salis, = bit(e)nieks.

Avots: EH I, 222

bit(e)nieks: bitenieks auch Ramkau, bitinieks auch BW. 22236, I, Warkl.

Avots: EH I, 222

bit(e)nieks, -inieks, der Bienenzüchter (li. bìtininkas): ceļaties kājiņas, ve̦cu bišu bitenieki BW. 30427.

Avots: ME I, 301

bit(e)nieks, -inieks, der Bienenzüchter (li. bìtininkas): ceļaties kājiņas, ve̦cu bišu bitenieki BW. 30427.

Avots: ME I, 301

bit(e)nieks: bitenieks auch Ramkau, bitinieks auch BW. 22236, I, Warkl.

Avots: EH I, 222

bītnieks, Pfuscher, der nicht zur Zunft gehort Riga St., L.: (prātīgs strādnieks) visur guodā pastāvēs, kur bītnieks..., kas amatu nepruot un visu amatu samaitā, kaunā paliek A., St. Scheinbar zu bīte 3.

Avots: ME I, 305

‡ blākselnieks (wom mit kš zu lesen) PV., = ‡ blākša.

Avots: EH I, 227

‡ bļaustavnieks, der Schreihals Fest.

Avots: EH I, 233

‡ blēdenieks Ev. Ephes. 6. = blèdnieks (unter blèdis).

Avots: EH I, 228

blèdnieks (unter blèdis): auch AP., Elger (Günther Altfett. Sprachd. 1, 371, Evang. 1753, S. 49, P. W. šis ar mani tiesalies? 19.

Avots: EH I, 229

bļuõdenieks, der Schüsselmacher.

Avots: ME I, 321

‡ bļuodnieks Wessen u. a., = bļuõdenieks.

Avots: EH I, 234

buõdnieks: Rīgas buodnieciņi BW. 34336 var.

Avots: EH I, 258

buõdnieks (fem. buõdniece, - niecene Luhde), der Kaufmann, der Krämer.

Avots: ME I, 360

‡ buõtnieks Dunika, Kal., OB., Rutzau, = buõdnieks.

Avots: EH I, 259

buoznieks: viņu mūžīgi turēja par buoznieku Deglavs Vec. pilskungs 10.

Avots: EH I, 259

buoznieks, ein Mann mit einem Knüttel, ein Wachtkerl, Nachtwächter auf dem Gut: vagari jāatlaiž, buoznieki jāizsūta Alm.

Avots: ME I, 363

‡ buožnieks, der Imker, der cinen Bienenbaum kappt, s. Blese Latv. pers. v. un uzv. stud. 164.

Avots: EH I, 259

brādzinieks, auch brēdzinieks LP. V, 128, der Branntweinbrenner.

Avots: ME I, 327

brākulnieks, der Tadler BW. 16953, 2 var.; cf. brakalaiņi. [Ableitung von brākât "braken".]

Avots: ME I, 327

brãlnieks,

2): (Gebrüderkinder)
auch Manz. Lettus.

Avots: EH I, 239

brãlnieks,

1) der Bruder
[Wilkenhof], Salisb. (hier gebraucht dieses Wort nur sich), Mar. n. RKr. XV, 108 (hier von einem jüngeren Bruder inbezug auf en älteren gebraucht);

2) der Vaters Bruder:
tad sacīja Zaula brālnieks [Glück] I Sam. 10, 14; Jer. 32, 9. brālnieki, Gebrüderkinder.

Avots: ME I, 328

braucinieks (Gegensatz von kājinieks), der Fahrende U.: ce̦turtais steliņģis bij vai nu kāda ciemiņa, vai braucinieka žīda zirgam Jauns. Gew. dafür zirdzinieks.

Avots: ME I, 325

‡ brĩvduõmnieks,* ein Freidenker.

Avots: EH I, 243

‡ brĩvenieks Kal., = brĩvnieks 2: šādi tādi brīvenieki.

Avots: EH I, 243

‡ brĩvmâkslinieks* (ein nach r. свободный художник gebildeter Titel), freier Künstler.

Avots: EH I, 243

brĩvnieks, ‡

4) "liecinieks ... Arbeiter zu öffentlichen Baulen" BielU.; "ve̦cāks strādnieks" Puhren; ‡

5) Volontär
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 243

brĩvnieks, brīvinieks,

1) der Freie, der freie Mann:
tas ir brivnieks, kas mācījies savus kārumus valdīt A. St. viņš prata klaušu ļaudis nuostādīt lidzās brīvniekiem Klaust. 96;

2) der Lostreiber, =
vaļinieks MWM. VIII, 324;

3) der Freibauer, =
brīvzemnieks Kaudz.

Avots: ME I, 335, 336

brĩvzemnieks, der Freibauer, auch brīvzemnieks, ķuõniņš genannt.

Avots: ME I, 336

brĩvzvejnieks, einer, der ohne Erlaubnis, heimlich fischt R. A.

Avots: ME I, 336

‡ bruôdnieks, eine zur Ventilation dienende Öffnung in der Oberlage des Viehstalles oder über der Aussentür der Rauchstube Auleja: b. ietaisīts, kab suts izietu.

Avots: EH I, 247

bruņnieks, bruņenieks, - inieks, der Geharnischte, der Riter. ceļmalu br., ein Raubritter, Wegelagerer LA.

Avots: ME I, 340

‡ bùcenieks ² Prl. "maza pieliekamā mājiņa". Zu būcenis I.

Avots: EH I, 256

‡ bucinieks Strods Par. vōrdn. 61, = mucinieks.

Avots: EH I, 248

bũd(e)nieks (f. - niece), der Eigentümer, der Bewohner einer kleinen Hütte, ein kleiner Grundbesitzer, ein Häusler: precē mani trīs vasaras būdenieka dēliņam; es neiešu būdiņā ar tuo pērļu vainadziņu BW. 6066. būdenieki apme̦tušies mežā uz dzīvi Sassm.

Avots: ME I, 357

‡ budinieks Janš. Mežv. ļ. II, 158, wer bei einem Toten wacht.

Avots: EH I, 249

bũdnieks: auch Iw.

Avots: EH I, 257

bũd(e)nieks (f. - niece), der Eigentümer, der Bewohner einer kleinen Hütte, ein kleiner Grundbesitzer, ein Häusler: precē mani trīs vasaras būdenieka dēliņam; es neiešu būdiņā ar tuo pērļu vainadziņu BW. 6066. būdenieki apme̦tušies mežā uz dzīvi Sassm.

Avots: ME I, 357

‡ bumbuļnieks Segew., = pusgraudnieks, Halbkörner (ironisch).

Avots: EH I, 252

bum̃burnieks,

1): ein Mieter
(mit ùm ² ) Saikava; ‡

4) = pusgraûdnieks Livl. n. BielU.

Avots: EH I, 252

bum̃burnieks [PS., C.,v Ruj.], bum̃barnieks Walk,

1) der Häusler, Kätener

2) Hofsknecht, der zum Lohn nicht Geld oder Getreide bekommt, sondern ein Stück Land (etwa 5 Lofstelen) zur Benutzung erhält;

3) 3 - 15 Loftstellen besitzende kleine Kronswirte,
in Kurl. mazmājnieki genannt. [Vgl˙li. bumbilas "земледѣлец, бладѣющiй третью или четвертою долею участка земли".]

Avots: ME I, 350

buñdulnieks, jem., der bunduļi verfertigt und verkauft.

Avots: ME I, 351

bundz[i]nieks: bundzinieks BW. 20931 var., bundzenieks 20931.

Avots: EH I, 253

bundz(i)nieks, der Trommel -, Paukenschläger, Trommler; debess bundznieks, der Donnerer (Pē̦rkuonis) LP. VII, 1149. meža zuosis, bundzinieces Plūd. Uz saul. tāli 62.

Avots: ME I, 351

bundz(i)nieks, der Trommel -, Paukenschläger, Trommler; debess bundznieks, der Donnerer (Pē̦rkuonis) LP. VII, 1149. meža zuosis, bundzinieces Plūd. Uz saul. tāli 62.

Avots: ME I, 351

‡ buntavnieks, der Aufrührer: kungi sauca buntavnieku BW. 31544.

Avots: EH I, 253

burenieks,

1) das Segelschiff
Latv., Duomas III, 485;

[2) einer, der Segel anfertigt
Wid.].

Avots: ME I, 353

burtnieks,

1): auch ("Zauberer")
Kaltenbr. (mit ùr ² ).

Avots: EH I, 255

burtnieks (li. (bùrtininkas, der Wahrsager),

1) der Zauberer, Zeichendeuter:
tavs tēviņš burtenieks, mana māte raganīte BW. 21051, BW. 155;

2) der den Kerbstock führt;

3) in der Neuzeit auch in der Bed. "Barde"
gebraucht;

[4) der Ortsname
Bur̃tniẽki bedeutet wohl gleich russ. бортник eigentlich: Bienenzüchter; s. Abuls Izgl. min. mēnešr. 1921, 356 ff.].

Avots: ME I, 355

‡ bùrvinieks ² Zvirgzdine, = bùrvis.

Avots: EH I, 255

‡ butinieks Rutzau, = mazsaimnieks, der Besilzer eines ‡ buts.

Avots: EH I, 256

‡ bũvstràdnieks, ein Bauarbeiter, wer an einem Bau (als Arbeiter) arbeitet.

Avots: EH I, 258

‡ cacaunieks "etwas Hübsches (?)" Kaltenbr.: tâ kâ cacaunieki, liebkosend von kleinen Entchen gesagt.

Avots: EH I, 260

‡ čakarnieks, der Baggerer (?): "čakarnieki", me̦klē̦dami Daugavas dibe̦nā nuogrimušuos kuokus, ... uzķēra kādu līķi Jaun. Ziņas v. 27 August 1928.

Avots: EH I, 283

‡ ceļenieks, = ceļ(i)nieks: brauc pa ceļu, c. (Var.: ceļa vīrs)! BW, piel. ² 447, l.

Avots: EH I, 264

ceļ(i)nieks, der Wanderer, Reisende: skaisti dzied ceļinieki, kumeliņus sajūguši.

Avots: ME I, 371

‡ celˆminieks Kaltenbr., ein Neusiedler im Walde, der rodet: kas tuo celminieku pietaisījās mežā!

Avots: EH I, 263

ceļ(i)nieks, der Wanderer, Reisende: skaisti dzied ceļinieki, kumeliņus sajūguši.

Avots: ME I, 371

‡ celˆtnieks,* der Architekt.

Avots: EH I, 264

ce̦lˆtuvnieks: auch Janš. Atpūta № 399, S. 4.

Avots: EH I, 264

ce̦lˆtuvnieks, ce̦ltavnieks, der Fährmann, der Übersetzer Stari I, 40.

Avots: ME I, 370

cepelnieks,

1) "dzelzs apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo uguns" Marienhausen, Zaļmuiža;

2) der Besitzer eines "kaļķu ceplis" Alschw., Katzd.;

3) "ein Ofenbesen aus Kieferzweigen"
Ludsen.

Avots: EH I, 265

ceplinieks: ceplenieka meitai Janš. Līgava I, 465.

Avots: EH I, 266

[ceplinieks, der Ziegelbrenner Wid.]

Avots: ME I, 373

ce̦purnieks [li. kepùrninkas], der Hutmacher: es tās kurpes ce̦purniekam (devu); ce̦purnieks man tuo ce̦puri BW. 2206, 11.

Avots: ME I, 374

cerenieks, der Freier, jem., der auf ein Mädchen ein Auge geworfen hat: ai, puisīši cerenieki, aiz kuo sievas neņemiet BW. 13781, 2.

Avots: ME I, 374

cerinieks Bērzgale, = cerenieks.

Avots: EH I, 266

četrinieks, ‡

2) ein Viertellof
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Kaltenbr.

Avots: EH I, 289

četrinieks, das Viergespann Karls.

Avots: ME I, 411

ce̦turnieks, ein Viertel, d. i. der einen Viertelhaken Landes inne hat U.

Avots: ME I, 376

ce̦turtziemnieks, ein Volksschüler, der den vierten Winter die Schule besucht.

Avots: ME I, 376

cibenieks, einer, der cibas herstellt RKr. XVI, 4.

Avots: ME I, 379

cibinieks, ein Bettler Warkl.

Avots: EH I, 269

ciematnieks, jem., der in einem ciemats wohnt.

Avots: ME I, 393

cieminieks (unter cìemnieks): kādēļ nepārbrauc vēl cieminieki (die zum Besuch gefahren waren) A. Brigadere Skarbos vējos 162.

Avots: EH I, 277

cìemnieks [li. kieminiñkas, "гостейник"], cieminieks, ciemenieks Spr., ein zum Dorfe Gehöriger; ein Gast: cieminieki lielījās BW. 725; einer, der zur Herrnhuterversammlung geht oder von ihr kommt U.

Avots: ME I, 393

cierenieks, ein Freier, der um ein Mädchen freit Oppek., BW. 13781, 2. Vl. cerenieks und ciẽrêt.

Avots: ME I, 395

‡ cìesminieks ² Mahlup, = pàsma ² , ein Gebinde von je 30 Fäden: ciesminiekā ir trīsdesmit dziju. kad dzijs ir sašķē̦rē̦ta, tad sasien ciesminiekā.

Avots: EH I, 278

ciêtumnieks, f. - niece, der, die Gefangene (= im Gefängnis Sitzende).

Avots: ME I, 397

‡ cim̃buolnieks Frauenb., wer auf einer cim̃buole I 1 spielt.

Avots: EH I, 271

cìmdnieks,* f. - niece, der, die Handschuhmacher(in).

Avots: ME I, 383

[cīninieks, der Kämpfer Wid.]

Avots: ME I, 391

‡ cìrtumnieks, = lîdumnieks (?) Janš. Bārenīte 20.

Avots: EH I, 274

cirvinieks, jem., der mit dem Beile arbeitet.

Avots: ME I, 388

‡ cisinieks, ein mit Stroh gefüllter Bettsack Bērzgale, Warkl.

Avots: EH I, 275

citpagastnieks, ein Mann aus einer anderen Gemeinde.

Avots: ME I, 389

‡ cittàutĩbnieks,* = cittàutietis.

Avots: EH I, 275

‡ citticĩbnieks,* ein Andersgläubiger.

Avots: EH I, 275

‡ citzemnieks Diet.. = ârzemnieks 2.

Avots: EH I, 275

cũcinieks: auch (mit ù ² ) Oknist.

Avots: EH I, 280

cũcinieks, ein ungebetener Gast: nelūgtuos kāzās sau par... cūciniekiem RKr. XI, 80.

Kļūdu labojums:
Gast = Hochzeitgast

Avots: ME I, 397

‡ čukstelnieks PV. "= čuksts II ‡ 2".

Avots: EH I, 294

cukurnieks,

1) der Zuckerapfel
Etn. III, 117;

2) der Zuckerfabrikant
MWM. VIII, 367.

Avots: ME I, 397

dailnieks G. Allun., dailenieks, dailinieks, der Künstler.

Avots: ME I, 431

‡ daiļnieks* Juris Brasa 39, = dailnieks.

Avots: EH I, 302

dakšnieks, jem., der mit der Heugabel arbeitet LP. VI, 19.

Avots: ME I, 434

daļenieks od. daļinieks, der Teil nehmer, Teilhaber, Mitunternehmer: tā māja nu gan drusku par lielu, bet vai tad daļenieku trūkums Blaum., Spr.

Avots: ME I, 436

dalĩbnieks, der Teilnehmer, Gesellschafter: kongresa, ruotaļu, svē̦tku d. lai saimnieks ir gājējiem dalībnieks priekuos un bē̦dās B. Vēstn. dzīvs dalībnieks un priekšnieks dažādās biedrībās Vēr. II, 1266.

Avots: ME I, 435

dalinieks: = pušelniẽks Livl. n. BielU.

Avots: EH I, 305

dalinieks [li. daliniñkas], der Teilnehmer, Teilhaber Spr.

Avots: ME I, 435

daļinieks (unter daļenieks): nuopelnījumu d. Rohschu krohnis Rihgā 1868, S. 251.

Avots: EH I, 305

‡ daļnieks Warkl., = daļenieks.

Avots: EH I, 305

dānenieks, der Zinsbauer V.

Avots: ME I, 447

dar̂benieks (unter dar̂bnieks),

1): anch Ramkau, Sonnaxt, (mit ar̂ ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 307

dar̂binieks,

1): darbinieki bija tie, kas strādāja muižā. d. gāja katru nedēļu; savas dienas bij nuoliktas Orellen.

Avots: EH I, 307

dar̂biniẽks [li. darbiniñkas "Arbeiter" ], s. darbnieks.

Avots: ME I, 439

dar̂bnieks,

1): trīs darbnieki nedēļā BW. 31438. kunga darbnieciņi 2080.

Avots: EH I, 307

dar̂bnieks [Glück], häufiger dar̂binieks od. dar̂benieks,

1) der Arbeiter, namentlich der Frohnarbeiter:
padziedam satikušas, trejas kunga darbenieces: uoterniece, muoderniece, kunga rijas kūlējiņa. es bāliņa darbiniece (dial. darbinīca) BW. 7748; darbiniekuos od. darbuos iet, Frohndienste leisten;

2) jem., der für das Gemeinwohl sorgt:
tautas, šī laikme̦ta darbinieki, die Leiter des Volkes, die leitenden, einflussreichen Männer der Jetztzeit.

Avots: ME I, 439

dā`rdzinieks, der seine Waren teuer verkauft U.

Avots: ME I, 447

‡ dārzenieks BW. 13545, 5 var., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

‡ dā`rzinieks <sup>2</sup> Preili n. FBR. VIII, 10 und Dārza kalend. v. J. 1796, S. 4 u. a., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

‡ dā`ržinieks <sup>2</sup> Kaltenbr., = dā`rznieks.

Avots: EH I, 312

dā`rznieks (li. dar̃žininkas), der Gärtner. debess dārznieks, der Gott.

Avots: ME I, 448

daũdzskaitlinieks, ein Plurale tantum.

Avots: ME I, 444

daũdzzinâtnieks, daudzzinis, der Vielwisser.

Avots: ME I, 444

degsninieks, jem., der sich in einem degsnis angesiedelt hat.

Avots: ME I, 451

‡ de̦gučnieks "vabuole" Oknist n. Fil. mat. 33. Wohl ein Lituanismus; vgl. li. degùtininkas "Laufkäfer".

Avots: EH I, 314

‡ de̦gunnieks Cibla, Zvirgzdine, das Taschentuch.

Avots: EH I, 314

de̦gutnieks, ‡

2) der Teerbrenner
Kaltenbr. Vgl. li. degùtininkas dass.

Avots: EH I, 314

de̦gutnieks, Laufkäfer.

Avots: ME I, 452

dèidelnieks ² Lettg., ein Vagabund, Faulpelz, verkommener Mensch: deidelnieks svāta maiss BW. 25723.

Avots: EH I, 314

[depinieks "der Hintere, After" Wessen.]

Avots: ME I, 455

derĩbnieks, auch derinieks, derenieks, dernieks,

1) der einen Vertrag schliesst:
saimniekus - de̦rē̦tājus un dienestniekus - de̦ramuos sauc par derībniekiem Ruj., Kok.;

2) der sich Verlobende, der Verlobte:
bet, arī divati bez lieceniekiem sade̦ruot, abi derībnieki šķitās saistīti BW. III, 1, S. 510;

3) jem., der eine Verlobung zu bewerkstelligen sucht, der Braut-, Freiwerber, der Freiersmann:
sajāj tavi derenieki BW. 14129, 1. lai dziedu, kuo dziedu, dernieku nedziedu; tas manu māsiņu saderināja 20904;

4) der die Verlobungsrede vorliest:
tad derinieks vēl pamāca, kâ laulībā jādzīvuo un pārmaina brūtes un brūtgāna saktas BW. III, 1, S. 72;

5) die Gäste bei einem Verlobungsschmause
Krem.;

6) die Personen, welche den Bräutigam zum Pastor zur Verlobung und zum Aufgebot führen
Druw., Setzen;

7) der Wettende
Adsel.

Kļūdu labojums:
divati=divatā

Avots: ME I, 457, 458

derinieks, der die Verlobungsrede vorliest U., RKr. XVI, 100; s. derībnieks 4. [derinieki St. "Verlöbnisleute".]

Avots: ME I, 457

desenieks (unter desinieks): ein Wurstverkäufer AP.

Avots: EH I, 317

‡ desètnieks ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, der Bote einer desmits 3.

Avots: EH I, 317

desinieks: de̦sinieks Kaltenbr.

Avots: EH I, 317

desinieks, auch desenieks, der Wurstmacher: viņš sāka sarunāties ar kādu desinieku A. XXI, 780.

Avots: ME I, 459

desmitnieks, ‡

7) wer in einer
desmite 1 den Botendienst verrichtet Kaltenbr.

Avots: EH I, 317

desmitnieks,

1) eine vom Gemeindeältesten und von den Vorstehern der Gemeinde gewählte Amtsperson;

2) eine von je 10 Knechten gewählte mit Stimmrecht versehene Vertrauensperson;

3) der Anführer von 10 Soldaten;

4) die Zehn in der Karte;

5) der Zehnrubelschein;

6) der Zehner:
atskaituot un saskaituot desmitnieki jāraksta zem desmitniekiem.

Avots: ME I, 459

desnieks, der Wurstmacher.

Avots: ME I, 459

deviņnieks, [deviņš Wid.], die Neun (im Kartenspiel).

Avots: ME I, 460

devîtnieks,

2) = ‡ devītiņš Pilda.

Avots: EH I, 317

devîtnieks,

1) die Neun in der Karte;

[2) in Domopol = devintelis].

Avots: ME I, 460

[dìcenieks ² Bers., = dīceklis 2.]

Avots: ME I, 476

II dīcenieks (unter dĩcinieks),

1): ein Arbeiter, dre auf 3 Tage zur Arbeit auf das Gut geschickt wurde
(mit ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 325

dĩcinieks, dīcenieks BW. 31646, Stelp.,

1) ein Arbeiter, der der Gutsverwaltung zur freien Disposition gestellt wird, der den ausserordentlichen Gehorch leistet:
dīciniekuos iet, zu derartiger Arbeit gehen St., Gr. - Buschh., Mag. XIII, 3, 51;

2) Epitheton des Sperlings:
zvirbulis, dīcenieks Kronw. [Zu dīks.]

Avots: ME I, 476

‡ didelnieks PV., = didetis I.

Avots: EH I, 319

‡ dīdelnieks PV. "= dīduoņa":

Avots: EH I, 325

‡ dìecinieks ² Kaltenbr., = dĩcinieks 1; šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.

Avots: EH I, 326

dìedelnieks (unter dìedelis): šādi, tādi diedelnieki BW., 6371. kuo tu dzersi, diedelnieks (Var.: plikadīda) 19934, 1; ein Faulpelz (mit iê ² ) NB.

Avots: EH I, 326

diẽnastnieks, der Dienstbote; jem., der im Dienste eines Herren, eines Wirts steht.

Avots: ME I, 481

dìenenieks: dienenieki un dienenieces Janš. Dzimtene I ² , 346.

Avots: EH I, 327

dìenenieks, [auf bestimmte Tage gestellter Arbeiter U.]; auf Tageslohn gestellter Arbeiter: dienenieki ik˙rītus atnāk pie darha un ik˙vakarus, saņe̦mdami savu dienas algu, aiziet.

Avots: ME I, 483

diẽnestnieks, = dienastnieks.

Avots: ME I, 483

‡ dieninieks Strods Par. vōrdn. 69 "?". dieniniece Janš. Bandavā II, 98, das Femininum zu dìenenieks.

Avots: EH I, 327

dìenvidnieks,

1) der Mittagsschläfer:
dienvidnieki bija izgulējušies;

2) der Südländer.

Avots: ME I, 483

dìevgalˆdnieks, der Kommunikant, Abendmahlsgenosse: mācītājs svētī dievgaldniekus.

Avots: ME I, 484

dìevvā`rdnieks,

1) einer, der gern Gotteswort anhört, am Gottesdienste teilnimmt, der Kirchenbesucher:
viņš bija liels dievvārdnieks Aps. pie baznīcas bij sanākuši daudz dievvārdnieku;

2) einer, der Gottesdienst, Gebete abzuhalten hat:
Salmam nepatika dievvārdnieka amats Skuju Fr.

Avots: ME I, 487

diluoņslimnieks, der Schwindsüchtige.

Avots: ME I, 467

‡ dimantnieks Pas. VI, 419, ein diamantenes Pferd.

Avots: EH I, 320

‡ dipatnieks Oknist, = puisis, kas de̦rē̦ts uz "dipatāta" (Deputat. Naturalien).

Avots: EH I, 321

‡ dir̂belnieks PV. "= ‡ dir̂belis."

Avots: EH I, 321

‡ dirselnieks PV. "= dirselis".

Avots: EH I, 322

[dìrvinieks ² (infl.), der Besitzer oder Bearbeiter einer dirva: dirvinieka klēteņā BW. 13595, 3. Vgl. li. dir̃vininkas "Ackersmann".]

Avots: ME I, 470

‡ dìvelnieks ² PV. "= ‡ dĩvelis".

Avots: EH I, 326

‡ divgadnieks Janš. Mežv. ļ. II, 403, ein Zweijähriger.

Avots: EH I, 323

‡ dividesmitnieks Janš. Dzimtene II, 448, ein Zwanzigkopekenstück.

Avots: EH I, 323

divjûdznieks, der Zweispänner: divjūdzniekus tagad ar Pēterburgā var redzēt Balt. V.

Avots: ME I, 472

‡ divnieks, eine Zwei: skuolnieks par tulkuojumu dabūja tikai divnieku.

Avots: EH I, 323

divzirdznieks, ein Zweispänner.

Avots: ME I, 474

diždzejnieks ,* ein hervorragender Dichter, der Dichterfürst MWM. VIII, 3.

Avots: ME I, 474

dižlaĩvnieks, der Besitzer eines Grossbootes; der auf einem Grossboote fährt.

Avots: ME I, 475

dižstrādnieks Druva I, 1337, ein erwachsener Arbeiter.

Avots: ME I, 476

dižzemnieks, der Grossbauer Vēr. II, 1160.

Avots: ME I, 476

duõmnieks ,* ein Stadtverordneter.

Avots: ME I, 534

draudzenieks,

1) der Freund
(gew. draugs): kas mums debesi liegs? še mūsu draudzenieks G. L.;

[2) das Gemeindeglied
(wohl ein Neologismus) Wid.].

Avots: ME I, 491

[draudzinieks Für., der Freund.]

Avots: ME I, 491

dravenieks (unter dravnieks): bišu d. BW. 30427, 1.

Avots: EH I, 331

dravnieks, [dravenieks, dravinieks (li. dravininkas) BW. 30352, 3], der Imker, Bienenzüchter.

Avots: ME I, 493

‡ drebelnieks PV., = drebelis, Hitzkopf.

Avots: EH I, 332

drẽbnieks ,* der Schneider.

Avots: ME I, 497

‡ dreinieks Lettg., = dreĩmanis.

Avots: EH I, 332

driẽpnieks, ein Seiler.

Avots: ME I, 502

druosenieks LP. VI, 291, 982. = druošenieks.

Avots: ME I, 507

drùošenieks, -inieks, druošnieks, druošelnieks, der Beherzte, Waghalsige: ragana meklēja kādu druošenieku JK. V, 77. reiz viens labs druošinieks jājis pirtij gaŗām LP. VII, 35. bet varde. druošiniece. iesaukusies JK. V. 14.

Avots: ME I, 508

drudzinieks, ein Fieberkranker Mag. IV, 2, 113.

Avots: ME I, 502

‡ drupačnieks Frauenb. "ar biezpiena drupačām apkaisīts (ce̦pts) plācenis".

Avots: EH I, 336

‡ druvāsnieks Saikava, = druvenieks.

Avots: EH I, 337

druvenieks Lasd., druvesnieks Laud., druvasnieks Bers., MWM. XI, 57 (V. Egl.), der Feldarbeiter.

Avots: ME I, 505

‡ dubultnieks,

1) der Doppelgänger*;

2) der Liebhaber, Bräutigam:
tevi ... nee̦smu... aicinājusi par savu dubultnieku Janš. Precību viesulis 22.

Avots: EH I, 338

dūcenieks, jemand, der summt, brummt: dūcenieki nuosadūca BW. 30577.

Avots: ME I, 523

dūdaļnieks BW. 24084, wohl = dūdelnieks.

Avots: ME I, 524

dũdelnieks, [dūdinieks Wid.], der Dudelsackpfeife BW. 25822, 2; 21406.

Avots: ME I, 524

‡ dūķernieks, wer oft dūķerēt geht oder darin eine gewisse Routine besitzt Segew.

Avots: EH I, 347

‡ dũmenieks,

1) das Räuchergefäss der Bienenzüchter
AP.: d. ir tas, kur kvēpina bites. dūmeniekā iebeŗ ve̦cus praulus un tad aizdedzina, kad bites spietuo;

2) ein Rauchloch, eine Rauchluke
A.-Schwanb.

Avots: EH I, 347

‡ dùminieks ² ,

1) eine Rauchluke
Nautrēni. Pilda; kāp uz cepļa, sumin[i] cepļa dūminieku, ne tuos mūsu puiškineņus! BW. 20935;

2) ein Lappen, womit das Badstuben od. Riegenfenster verstopft wird
Pilda.

Avots: EH I, 347

‡ dùmpenieks ² Prl, n. FBR. VI, 94, = dum̃pinieks.

Avots: EH I, 342

dum̃pinieks, auch dumpuonis, der Empörer, Aufwiegler.

Avots: ME I, 515

dùrenieks,

1) der Faustkämpfer
V.;

2) dūrenieki, die Fausthandschuhe
Karls

Avots: ME I, 529

durvinieks, der Türhüter Jauns.

Avots: ME I, 520

‡ dušenieks, ein Kätner: d. ir mazs zemnieciņš, kam piecas pūrvietas aŗamzemes Seyershof. Abgeleitet von r. душá "Seele".

Avots: EH I, 345

dũšinieks, dūšenieks Plūd. LR. IV, 119. der Dreiste, Herzhafte, Kühne: dūšinieks devies arī šinī gaņģī Etn. II, 159.

Avots: ME I, 530

dzejnieks ,* f. -niece, Dichter(in) Kronw.

Avots: ME I, 540

dzèlzcaļnieks ,* ein Eisenbahnbeamter, Eisenbahnarbeiter.

Avots: ME I, 543

‡ džindžalnieks Lubn., ein Zigeuner.

Avots: EH I, 365

dziednieks,* der Arzt.

Avots: ME I, 562

dziêsminieks, der Dichter.

Avots: ME I, 563

dzievenieks, ein Fem. darba dzievaniece [das - a - ist hier wohl ein Flickvokal] BW. 22598, der Arbeiter: tâ sakruopļuoja, ka tagad vairs ne dzievenieks, ne gulē̦tājs Preekuln.

Avots: ME I, 563

‡ dziêvinieks ² Dunika, = dzievenieks.

Avots: EH I, 364

‡ dziêvnieks ² Perkunen, = dzievenieks.

Avots: EH I, 364

dziļumnieks, ein Bewohner der Tiefen (in der Rätselsprache): salīcis, sakumpis, dziļumnieka meitu precē RKr. VII, 81.

Avots: ME I, 550

dzimtenieks, der Eingeborene Alschw.

Avots: ME I, 551

dzìmtnieks, der Erbgrundbesitzer Wallh.

Avots: ME I, 551

‡ dziñtarnieks* Dr., jem., der aus Bernstein Schmucksachen herstellt.

Avots: EH I, 359

dzìrenieks, [dzîŗenieks Nigr., dzĩrenieks Ruj.], der Teilnehmer an einem Gastmahl, der Gast: dzīrenieki iztvīks nuo slāpēm Jes. 5, 13. dzīrenieki guļ LP. VI, 324.

Avots: ME I, 557

‡ dzīŗinieks Jans. Mežv. ļ. II, 163, = dzirenieks.

Avots: EH I, 361

dzir̃navnieks (f. -niece). der Müller (in den Gegenden. wo dzirnavas die Mühle überhaupt bezeichnet).

Avots: ME I, 555

‡ dzirulnieks, wer viel trinkt Wessen.

Avots: EH I, 360

‡ dzîvalnieks Ramkau, der Einwohner: kiem mājā nee̦suot ne˙kādu dzīvalnieku.

Avots: EH I, 362

dzîvelnieks, ‡

3) der Einwohner
N.- Peb.

Avots: EH I, 362

dzîvelnieks,

1) jemand, der seinen Wohnort häufig wechselt:
Jurģu dienā tādu dzīvelnieku acis allaž nuo asarām izmirkušas Kaudz. M.;

[2) ein Tagelöhner
Wid. - Zum suffixalen Teil vgl. pušelnieks],

Avots: ME I, 559

dzîvenieks ² : auch Schnehpeln; liela darba dzīveniece (Var: darītāja) BW. 7149 var. vaļas dzīves dzīveniece. Asand. 181.

Avots: EH I, 363

[dzîvenieks ² Nigr., der Arbeiter.]

Avots: ME I, 559

‡ dzîvinieks Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, der Einwohner.

Avots: EH I, 363

dzîvnieks, ‡

4) der Einwohner
Gr.-Buschh., Linden in Kurl., (mit î ² ) Nabben n. FBR. XI, 72, Orellen n. FBR. XV, 152, Siuxt: mājas dzīvnieki Siuxt. viņās sē̦jās sagāja jauni dzīvnieki Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 363

dzîvnieks,

1) ein lebendes Wesen, ein Tier:
putni un citi dzīvnieki. mikrobi ir sīki dzīvnieciņi Vēr. I, 953;

2) auch dzīvnieks. ein tüchtiger Arbeiter:
krietns darba dzīvnieks jau ir [Bauske] und Apsk. I, 282. tādu dzīvnieku puisi nee̦suot ne˙kad vēl turējuši Janš. liela darba dzīveniece BW. 7149;

[3) ein leben Könnender, ein sein Auskommen Habender
U.].

Avots: ME I, 560

eidenieks, [li. eidiniñkas], ein Passgänger U., L., Manz. Lettus; vgl. aidenieks.

Avots: ME I, 566

‡ el˜launieks Planhof, = ellenieks.

Avots: EH I, 368

ellenieks: wer nur die Hölle verdient hat Schwanb.

Avots: EH I, 368

el˜lenieks Oppek., elnenieks infl. n. U., Adsel, fem. ellenīca BW. 25274, ein durch Kraft hervorragenden Mann, ein Höllenkerl: ellenieki, bāleliņi BW. 15524. atkal vistas, ellenieki, dārzā Kārkliņš.

Avots: ME I, 568

e̦ñkurnieks,

1): lai vada ... e̦nkurnieki līdz ... salas galiņam BW. 30827.

Avots: EH I, 369

ẽrģelnieks, der Organist.

Avots: ME I, 575

gabalnieks,

2): saimnieki ... nestellējuot siena gabalnieka Drustu pag. tiesas spriedumi № 30.

Avots: EH I, 375

gabalniẽks,

1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;

2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;

3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;

4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.

Avots: ME I, 579

‡ gàcenieks2 Lubn. "der Flosensaum".

Avots: EH I, 388

gàcinieks ² : die Schnur im Hosengurt Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine: seņāk taidu ūzu nešuva, ai puogām ka samest apakli, a ievēre gācinieku Zvirgzdine.

Avots: EH I, 388

gàcinieks ² [Domopol], Lettg., eine Art Hosengurt mit Schnur. [In Baltinov Kārsava, Dricēni u. a. bedeute es ein geflochtenes Band der Arbeitsschürze. - Auf r. гáчи od. poln. gacie "Unterhosen" beruhend].

Avots: ME I, 615

gadeniẽks, ein Arbeiter, der ein ganzes Jahr seinem Herrn dienen muss: Jānis un es e̦sam gadenieki, Cielavs vasarnieks Latv.

Avots: ME I, 581

‡ gûdinieks ² Grenzhof n. FBR. XII, 16, = gãdnieks.

Avots: EH I, 389

gãdniẽks: kustuoņu gādnieciņi BW. 29202, 1; der Agent Diet.

Avots: EH I, 389

gãdniẽks, der Fürsorger, der Berater: labus kungus Stenders liek saukt par gādniekiem Pavas.

Avots: ME I, 615

gadstràdnieks, der Jahresarbeiter.

Avots: ME I, 582

gaidniẽks, der Anwärter Dr.

Avots: ME I, 583

‡ gaîseniêks ² Behnen, ein leichtsinniger Mensch, ein Windbeutel.

Avots: EH I, 377

‡ gaisinieks "?": ja ... duomā, ka ... mēs varam iztikt nuo tukša gaisa, lai tad mūs sauc par gaisiniekiem Janš. Dzimtene I ² , 305.

Avots: EH I, 377

‡ gaîtenieks ² Orellen, = gàitniẽks 1: vieni bija uotarnieki, vieni - gaitenieki.

Avots: EH I, 379

gàitniẽks,

1): auch AP.;

2): kas ... tavi gaitnieki un aptekšņi būtu bijuši Lange Latv. ārste, S: 3. saimnieks ... gaitnieci bij padzinis Azand. 40.

Avots: EH I, 379

gàitniẽks,

1) der Frohnarteiter:
man gaitās ejuot labi, ja atlika dienvidus brītiņš, kamē̦r citi gaitnieki gulēja A. XVI, 434;

2) der Arbeiter, der Knecht:
jāduod gaitniekam liela alga Plūd. rakst. I, 137;

3) der Wanderer*
Latv.

Avots: ME I, 589

‡ galdinieks Pas, III, 424 (aus Atašiene), = galˆdniẽks 1.

Avots: EH I, 379

galˆdniẽks ,*

1) der Tischler
(seit G. Allunan): galdnieks bij pacēlis ze̦lta gabalu LP. V, 230;

2) = dievgaldnieks, der Kommunikant
Bers., Stockm., AP.

Avots: ME I, 589

galinieks ,* Amtmann Manz.; der an der Spitze ist, ein Vorgesetzter.

Avots: ME I, 592

galmeniẽks ,* galmniẽks *, d. Höfling: algu kādam galmniekam Rainis.

Avots: ME I, 592

‡ gaļnieks, wer viel Fleisch isst Römershof n. FBR. VIII, 103.

Avots: EH I, 382

galˆveniẽks,

1): der Hauptmann
Ev.; dat. pl. galveniekims LLD. II, 23 ₃₁ ; ‡

4) der Analphabet
Ruj.

Avots: EH I, 381

galˆveniẽks, galˆviniẽks (li. galviniñkas "Bürge"), galvnieks,

1) das Haupt, Oberhaupt, der Vorgesetzte, der Anführer:
še ir viņu tē̦vu namu galvinieki II Mos. 6, 14. tādēļ tā ir citiem vedējiem par galvenieci BW. III, 1, 20. tu galvnieks mums, mēs luocekļi GL.;

2) Bürge, Kavent, Geissel:
kad parādnieks nespēj maksāt, tad jāmaksā galvniekiem;

3) (lokal) der Gipfel, Wipfel
Sessw. (= galuotne): rāva viena, rāva uotra, nenuorāva galvnieka BW. 13250, 12.

Avots: ME I, 597

galˆviniẽks (unter galˆveniẽks); ‡

4) der Zeuge
Gr.- Sessau.

Avots: EH I, 381

galvinieks, ein Analphabet Salisb.; s. auch galvenieks.

Avots: ME I, 597

gaņģenieks Aahof, jem., der einen Teil eines Gesindes bearbeitet: klaušu laikuos katra īsta saimnieka zeme dalījās apmē̦ram 3 daļās, kuŗas apstrādāja 3 gaņģenieki, kuŗus izrīkuoja īstais saimnieks.

Avots: ME I, 601

‡ ganinieks Warkl., = gans; der Hirt.

Avots: EH I, 382

‡ gārcenieks, = gàcinieks ² (?): bikša g. Alswig.

Avots: EH I, 390

gar̂dumniẽks, ein Leckermaul, Sybarit: viņš liels gardumnieks.

Avots: ME I, 602

garîdznieks ,* der Geistliche: augstākie un ze̦mākie garīdznieki.

Avots: ME I, 603

gãršiniẽks, der Waldbewohner Aps.

Avots: ME I, 619

gatavniẽks, jemand, der für seine Bedürfnisse selbst nicht sorgt, sondern andere sorgen lässt: kur jūsu peļņi ir? jūs brangi gatavnieki St.

Avots: ME I, 609

gātniẽks, ein Herumtreiber; der herumbattelt U. [Abgeleitet etwa von einem * gāta "gaita"; vgl. Le. Gr. § 683 b.]

Avots: ME I, 619

gavilniẽks, fem. - niẽce,

1) der, die Jodelnde, Jubelnde:
puisītis zirgu nuojādīja, gavilnieces me̦klē̦dams BW. 551;

2) der Jubilar:
cienītuo gavilnieku apdāvināja ar daudz dāvanām.

Avots: ME I, 615

glaĩm(i)niẽks ,* der Schmeichler: glaiminieks tuo tad tur laivā māj A. XVII, 84. pūļu laimnieks Vēr. II, 1499.

Avots: ME I, 621

glaĩm(i)niẽks ,* der Schmeichler: glaiminieks tuo tad tur laivā māj A. XVII, 84. pūļu laimnieks Vēr. II, 1499.

Avots: ME I, 621

glãzniẽks, der Glaser: vai tavs tē̦vs glāznieks? so pflegt man den zu fragen, der jemand im Lichte steht.

Avots: ME I, 624

gluôtnieks ,* die Molluske Konv. ² 570.

Kļūdu labojums:
"gluôtnieks*" vietā jāliek ("gluôtnieks*" zu ersetzen durch) gļuotnieks*

Avots: ME I, 632

glumenieks: auch AP.

Avots: EH I, 394

glumenieks, glumnieks, der Labmagen Lasd., Bers. n. A. XIII, 251.

Avots: ME I, 629

gùodĩbniẽks, ein Teilnehmer an einem Feste, ein Festgenosse: kad guodībnieki jau taisās šķirties, tad krusttē̦vs atgādina, ka krustdē̦ls vēl jāiešūpuo BW. I, 181.

Avots: ME I, 689

‡ gùovinieks ² Kaltenbr. "ein ungeschickter, liederlicher (nuolaidīgs) Mensch".

Avots: EH I, 424

grabažnieks, der Tröder V.

Avots: ME I, 635

grãmatnieks,

2): auch AP., (mit à ² ) Oknist n. FBR. XV, 176, Auleja, Lubn., Saikava, Sonnaxt: šķirsta kâ grāmatnieku Birk. Sakāmv. 116.

Avots: EH I, 401

grãmatniẽks Konv. ² 2213,

1) einer, der zu lesen versteht, Bücher zu lesen liebt :
kristāmā bērniņa juostā iesēja ve̦cas grāmatas lapu, lai bē̦rns labs grāmatnieks BW. I, 186. arī grāmatniekam vēl mūžam jāmācuoties nuo dzīves A. XV, 33 ;

2) der Blättermagen
Bers., Lasd.

Avots: ME I, 644

‡ graudenieks BielU., = graûdniẽks.

Avots: EH I, 399

graûdniẽks, f. - niêce,

1) (= pusgraudnieks) der Halbkörner, die - in;

2) ein Knecht, der als Lohn Korn bekommt:
graudniekam liek uz gabaliem strādāt Etn. III, 135. graudniece iet tik pie lauka darbiem un kulšanas III, 136.

Avots: ME I, 638

grèceniẽks, grècinieks, grècniẽks, f. -niẽce, der Sünder, die Sünderin : esi man grēciniekam žēlīgs! meita liela grēciniece (Var.: grēceniece) BW. 6842.

Avots: ME I, 652

‡ grìdinieks ² Warkl., = grìdse̦ga: ustaba grīdiniekiem pieklāstīta.

Avots: EH I, 406

‡ grìezaunieks ² (f. -nīca ) Lubn., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 408

‡ grieztavnieks "palaidņa vīrietis" Warkl.

Avots: EH I, 409

‡ grûdnieks Kaltenbr., Lettg., = graûdniẽks 1.

Avots: EH I, 412

‡ gruñtenieks Seyersnof, = gruñtniẽks.

Avots: EH I, 411

gruñtnieks, der Grundbesitzer.

Avots: ME I, 666

gūciniẽks "?": vēl manam bāliņam gaŗāks bikšu gūcinieks BW. 25386 [aus Lubn. Mit ostle. ū aus uo?].

Avots: ME I, 685

‡ gūcinieks (mit ostle. ū < uo?), = gàcinieks ² (?): bikšu g. BW. 25386 (aus Lubn.).

Avots: EH I, 421

gudriniẽks: auch Pilda n. FBR. XIII, 49 und BW. 35308, 1.

Avots: EH I, 416

gudriniẽks [li. gudriniñkas], gudreniẽks, f. -niẽce, dial. -nĩca, der (die) Kluge, ein Klügling, ein schlauer geriebener Mensch, ein Schelm: gudreniece tautu meita BW. 13852. es biju liela gudrenīca BW. 9627.

Avots: ME I, 675

‡ gulstavnieks Fest. "kas gulstavuo".

Avots: EH I, 417

[gultinieks U., = gultnieks 1.]

Avots: ME I, 679

gultniẽks,

1) ein Mieter einer Bettstelle;

2) der Tischler, der Betten anfertigt
Mag. XX, 3, 222.

Avots: ME I, 679

‡ gũstnieks (f. -niece, gūstnīca Strods Par. vōrdn. 81), der (die) Gefangene.

Avots: EH I, 422

‡ gvàltnieks ² Kaltenbr. "kam atskaituot citas klaušas, senāk bijis jāiet Kaldabruņas muižā siena ievākšanas darbuos".

Avots: EH I, 425

iebuinieks [vielleicht aus * iebū(v)inieks] Autz n. U., = iebūvietis.

Avots: ME II, 5

‡ iebujnieks Janš. Bandava II, 55, Gramsden, = iebũvietis.

Avots: EH I, 505

‡ iebūvnieks Poruk III, 6, = ìebũvietis.

Avots: EH I, 505

iedzimtnieks MWM. IX, 797, der Eingeborene.

Avots: ME II, 13

ìedzîvnieks: auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt. nuo meža iedzīvniekiem Janš. Mežv. ļ. II, 373. (mājas) iedzīvniece Dzimtene V, 197.

Avots: EH I, 512

ìedzîvniẽks, der Einwohner.

Avots: ME II, 14

iegātnieks: sakās man tē̦vs un māte sē̦tā jemt iegātnieku Tdz. 38040; auch Ev. (I. Petri 2); Ciema spīg. 124.

Avots: EH I, 513

iegātnieks, = iegātnis.

Avots: ME II, 16

ìekšnieks ,* der Insasse: daži nuo laivas iekšniekiem pazuda ūdenī Laubt.

Avots: ME II, 31

ìekšzemnieks, der Inländer: tirdzniecību valdība aizsargājusi iekšzemniekiem Konv. ² 1437.

Avots: ME II, 32

‡ iemãjnieks, der Einwohner Kr. Barona Atmiņas 32: ieradīsies citās sē̦tās ... kādi iemājnieki Janš. Mežv. ļ. I, 182 (ähnlich: II, 333).

Avots: EH I, 529

‡ iemantinieks, der Erbe (?): vienu nuo ... bē̦rniem ... par savu iemantinieku iecelt Mīlichs 1803, S. 73.

Avots: EH I, 529

ìemītniẽks, der Einwohner: istabas iemītnieks; būdiņas iemītnieki Asp.

Avots: ME II, 46

iẽnaîdniẽks, der Feind, Widersacher: juo vairāk ienaidnieku, juo vairāk guoda. viens ienaidnieks ir par daudz, simts draugu par maz.

Avots: ME II, 47

ìesalnieks, der Mälzer.

Avots: ME II, 61

iespẽjniẽks ,* der Lebenskräftige, der Vermögende: tie, kas tālu nuo pilsē̦tām dzīvuoja un iespējnieki bij Kundz.

Avots: ME II, 69

ìevadnieks ,* wer Leitartikel schreibt Latv.

Avots: ME II, 85

il˜kseniẽks ,* das Femerpferd.

Avots: ME I, 706

‡ īnumnieks, = ‡ īnums (?): Leišuos gan˙drīz katrā sē̦tā ir savs ī: Janš. Līgava I, 101. īnumniecei pārskrēja puišelis Dzimtene III ² , 256.

Avots: EH I, 501

ĩpašniẽks, der Besitzer, Eigentümer: muižas, nama īpašnieks.

Avots: ME I, 836

ĩrenieks (unter ĩrniẽks): auch Ramkau, Seyershof, (mit ì ² ) Saikava.

Avots: EH I, 501

ĩrniẽks, ĩrenieks, der Mieter, Mietsmann.

Avots: ME I, 837

‡ īrinieks Pas. VIII, 94, = ĩrniẽks.

Avots: EH I, 501

irkleniẽks (li. irklininkas), der Ruderer: irklenieki, ņemiet mani laiviņā! BW. 30805.

Avots: ME I, 710

îsiniẽks, ein naher Verwandter Remten.

Avots: ME I, 837

istabniẽks,

1) einer, der im Zimmer sich augenblicklich aufhält:
kamē̦r istabnieki atskrien, raganas jau gabalā LP. V, 5;

2) der Stubenhocker:
lauciniekiem ar dabas lietām vairāk jānuodarbuojas nekâ istabniekiem pilsē̦tuos ST.;

3) ein Hahn und eine Henne wurden in der Riege gehalten und hiessen
istabnieki, zum Unterschied von anderen Mag. XIX, 2, 58.

Avots: ME I, 711

ĩsteniẽks (unter ĩstniẽks),

1): prieks ve̦cākiem, ir citiem īsteniekiem, Janš. Dzimtene II ² , 250. īstenieki, leibliche Geschwister
Ozolnieki (Kr. Mitau); īstenieku bē̦rni, Gesehwisterkinder ebenda: tautas ī: ("wirklich und wahrhaft zu etwas gehörend") Diet.

Avots: EH I, 501

ĩstniẽks,

1): īstnieki, Geschwister von einem Vater
Stender Deutsch-lett. Wrtb., leibliche Geschwister U.

Avots: EH I, 501

ĩstniẽks, ĩsteniẽks, ĩstiniẽks,

1) naher Blutsverwandter, ANgehöriger, ein treuer ANhänger:
mana paša īstenieki nuoliek mani nuovāratā BW. 8489. ne tie visi īstenieki, kas bāliņa vedībās 16267. īstenieku bāleliņi par svešiem palikuši 3865, 3. es pie brāļu draudzes luocekļiem gan nepiede̦ru, bet pazīstu kādus nuo viņas īsteniekiem K. Müller. mājas vadītājs neuzlūkuoja sevi par īstenieku, bet par piemājuotāju Aps. [īstenieki L., Geschwisterkinder];

2) der Echte:
ķēniņš apmanījis, ka šis tikai viltnieks, bet stabulnieks tas īstais, tādēļ atdevis īstniekam meitu LP. V, 286;

3) der Besitzer, der Eigertümer Gstrsh.

Avots: ME I, 838

‡ izdarnieks Salisb., ein praktischer Mensch, der alles mögliche zustande bringen kann: Jānis - tas viņiem tas i., citi tikai runātāji.

Avots: EH I, 441

izduõmniẽks, f. - niẽce, dial. izduomnīca, der (die) Sinnende, Erfindende, ein Klügling, Schauberger: izduomnīca, izgādnīca mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342.

Avots: ME I, 730

izkaptnieks, ‡

3) jem., der mit einer Sense versehen (bewaffnet) ist
Janš. Mežv. ļ. II, 113.

Avots: EH I, 453

izkaptniẽks,

1) der Sensenschmied;

2) der Sensemann
Brasche.

Kļūdu labojums:
Sensemann = Sensenmann

Avots: ME I, 748

izšķērdnieks, der Verschwender.

Avots: ME I, 811

‡ izveicnieks Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 20, ein geschickter Mensch.

Avots: EH I, 494

jâdelniẽks, einer der hin und her reitet Stockm.; ein Herumtreiber Smilt.

Avots: ME II, 105

jâstavnieks Nötk., = jâtavnieks.

Avots: ME II, 107

‡ jātaļnieks PV. "meitu pavedējs".

Avots: EH I, 561

jâtavnieks, ein unruhiger, unbändiger, mutwillirger Mensch: iet vien kâ jātavnieks Nötk.

Avots: ME II, 107

‡ jâtenieks,

1) = jâtniẽks 1: jātenieku dēliņš biju, jāju dienu, jāju nakti BW. 11199;

2) = jâtniẽks 2 Frauenb.

Avots: EH I, 561

jâtnieks,

1) der Reiter, Kavallerist:
ai jūs, mīļi jātnieciņi BW. 13646, 8;

2) Schildreiter, der auf den Gütern das Amt hatte, den Bauern Befehle und Weisungen zu bringen in Befreff der Frohnarbeiter und dieselben beaufsichtigte;

3) ein Huremtreiber
Lems., Ruj.; maizes jātnieks, der Bettler St.: nu me̦tuos es, tu žēlīgs dievs, par maizes jātnieku Baumbach.

Avots: ME II, 107

jâtniẽks, ‡

4) ein Dachreiter
AP.; ‡

5) ein dachartiges Gerüst (2 Paar kreuzweise in die Erde eingetriebene Holzstangen, die durch Seitenstangen verbunden werden) zum Trocknen des gemähten Getreides auf dem Felde
AP.

Avots: EH I, 562

jaudnieks, einer, der die Kraft wozu hat U.

Avots: ME II, 97

[jaûnsàimniẽks, ein Neusass.]

Avots: ME II, 102

jaûnstràvniẽks ,* Anhänger einer neun Richtung - zur Bezeichnung einer am Ende des vorigen Jahrhunderts entstandenen progressiven und radikalen Partei.

Avots: ME II, 102

jaûnticĩbniẽks ,* der Anhänger eines neuen Glaubens MWM. VIII, 430.

Avots: ME II, 102

jautrĩbniẽks, ein lustiger Bruder, Spassvogel B. Vēstn.

Avots: ME II, 104

‡ jẽrinieks, wer mit Lämmern handelt Austriņš Daugava 1928, S. 976.

Avots: EH I, 565

‡ jèznieks ^2,

1) "ein junger, unverstandiger Mensch"
Kalz., ein ausgelassener (grösserer) Knabe Kalz., Saikava: kaimiņu puikas ir lieli jēznieki Saikava. Jānis tāds j. vien ir Kalz. mūsu j. uzmeties šiem par barvedi ebenda;

2) "neveikls, liela auguma cilvē̦ks" Fest.;

3) ein Tyrann
("kakla kungs") Prl.: uzmesties uotram par jēznieku.

Avots: EH I, 565

juõcinieks Spr., ein Spassvogel.

Avots: ME II, 125

juôstniẽks, der Gürtelmacher Manz.

Avots: ME II, 128

jùmtniẽks, der Dachdecker.

Avots: ME II, 119

‡ jũrenieks Grenzhof n. FBR. XII, 16, = jūrniẽks.

Avots: EH I, 569

jurģiniẽks, ein Knecht od. ein Bursche, der zu Georgi von einem Wirte zum andern zieht: satapa kādu jurģinieku pretim braucuot B. Vēstn.

Avots: ME II, 120

‡ jùrinieks ² Zvirgzdine, = jūrniẽks.

Avots: EH I, 569

jũrmalniẽks,

1): auch BW. 15299 var.; 31031, 3.

Avots: EH I, 569

jũrmalniẽks, jũŗmalniẽks,

1) der Strandbowohner;

2) der Badegast.

Avots: ME II, 122

‡ jũŗnieks Stenden, = jūrniẽks.

Avots: EH I, 569